Kurp ej, daba
Arturs MauriņšKurp ej, daba?Stāsti par dabuAutors — bioloģijas zinātņu doktors. LVU Bioloģijas fakultātes profesors šajā grāmatā stāsta par dabas aizsardzību, par to. kā cilvēka darbība ietekmējusi un pārveidojusi dabu, ciktāl šie pārveidošanas plāni Ir vēlami un kur sākas tā robeža, aiz kuras dabā iestājas neatgriezeniskas pārmaiņas. Minēti daudzi piemēri, kad cilvēka bezatbildīgas rīcības rezultātā pasaulē iznīkušas dau dzas dzīvnieku un augu sugas. Daudz vērības autors veltījis dabas objektu un parādību zinātniskās prognozēšanas metodēm Grāmatā uzskatami parādīta dzīvas dabas prognozēšanas nolīmē.Pārrunas par zinātnisko prognozēšanuNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisIzdevniecība «Liesma» Riga 1979Mākslinieks A. Galeviuss
|
Laikazīmes
Oskars Gerts, Arturs MauriņšLaikazīmesStāsti par dabuGrāmatā izklāstīti tautas vērojumi par dzīvās un nedzīvas dabas parādībām meteoroloģisko laika apstākļu paredzēšanai tuvākajam un tālākajam periodam, piemērotāko sēšaтas un stādīšanas, kā ari ar lopkopību saistīto darbu termiņu izvēlei. Laikazīmes-(tautas vērojumi) apskatītas modernās zinātnes atziņu gaismā. Tās parādītas kā sava laikmeta kultūras fenomens, kam ir noteikta vērtība ari mūsdienās, Jo laikazīmēs koncentrēta daudzu paaudžu praktiskā pieredze.Recenzenti:filoloģijas zinātņu kandidāte Maija LigereLPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks Arvīds PastorsLPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Jānis Petersveterinārijas zinātņu kandidāts Leo VaidersNoskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisMākslinieks Jāzeps PigoznlsIzdevniecība «Liesma», 1986
|
Saistošā dendroloģija
Arturs MauriņšSaistošā dendroloģijaStāsti par dabuDaudzveidīga un krāšņa ir mūsu planētas zaļo augu sega. Bez augiem nevar iztikt ne cilvēki, ne dzīvnieki. Mēs saņemam no augiem pārtiku, skābekli elpošanai, iegūstam koksni, izejvielas dažādām rūpniecības nozarēm, ārstniecības līdzekļus. Bez augiem nebūtu ne kurināmā — akmeņogļu, kūdras, ne degvielas — naftas un deggāzes.Augu valsti kopumā pieņemts saukt seno romiešu pavasara un ziedu dieves Floras vārdā. Augu valsti pēta zinātnes nozare, ko sauc par botāniku. Zinātnieki botāniķi ir aprakstījuši ap pusmiljonu augu sugu, tanī skaitā ap 10 tūkstošu kokaugu (koku un krūmu). Liesma 1973Mākslinieks B. VasijevsklsNoskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
|