Inženiera Garina hiperboloīds
Aleksejs TolstojsInženiera Garina hiperboloīdsSērija Piedzīvojumi,fantastika, ceļojumi./ Avantūrists un piedzīvojumu meklētājs Garins piesavinās svešu zinātnieka Manceva izgudrojumu un uzkonstruē lāzeram līdzīgu ierīci, kura spēj pārraidīt lielos attālumos karstuma staru. izmantojot šo staru, Garins izveido dziļurbumu un caur vairākus kilometrus biezu planētas slāni nonāk līdz olivīna joslai, kur atrodas neizmērojami dzīvsudrabā izšķīduša zelta krājumi.Tulkojis Ēvalds JuhņēvicsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvАлексей ТолстойГиперболоид инженера ГаринаАэлитаМосква, Детгиз 1956Латвийское государственное издательствоНа латышском языкеMākslinieciski noformējis Z. KamparsŠis romāns uzrakstīts 1926—1927 gadā, pārstrādāts, papildinot ar jaunām nodaļām, 1937. gadā.Autors
|
Kņazs Serebrenijs
Aleksejs Tolstojs Kņazs SerebrenijsJoanna bargā laiku stāstsPriekšvārdi.Šā stāsta nolūks ir ne tik daudz aprakstīt kādus notikumus, cik notēlot vesela laikmeta vispārējo raksturu un parādīt izglītības līmeni, uzskatus, ticējumus, ieražas, kādas valdīja krievu sabiedrībā XVI gadsimta otrajā pusē.Palikdams uzticīgs vēsturei tās vispārējās līnijās, autors ir atļāvies nedaudz atkāpties sīkumos, kam vēsturē nav nozīmes. Tā, starp citu, Vjazemska un abu Basmanovu sodīšana ar nāvi, [1] kas patiesībā notika 1570. gadā, lai koncentrētu stāstījumu, tiek pārcelta uz 1565. gadu. Šis tīšais anahronisms diezin vai izraisīs stingrus pārmetumus, ja patur vērā, ka neskaitāmajiem nāves sodiem, kuri sekoja pēc Silvestra un Adaševa gāšanas, * gan ir liela nozīme Joanna personas raksturošanai, taču tie neietekmē notikumu vispārējo gaitu.Kas attiecas uz tā laika šausmām, autors visnotaļ atpaliek no vēstures. Aiz cieņas pret mākslu un lasītāju tikumības jūtām, viņš uzmetis tām ēnu un pēc iespējas parādījis tās no attāluma. Un tomēr viņš atzīstas, ka, lasot pirmavotus, grāmata ne vienu reizi vien viņam kritusi ārā no rokām un viņš metis nost spalvu aiz dusmām ne tik daudz par to, ka varēja dzīvot Joanns IV, cik par to, ka varēja pastāvēt tāda sabiedrība, kas raudzījās uz viņu bez sašutuma. Šīs smagās izjūtas visu laiku traucēja palikt objektīvam, kas ir tik nepieciešami episkos vēstījumos un pa daļai bija iemesls tam, ka romāns, kas sākts vairāk nekā pirms desmit gadiem, pabeigts tikai šogad. Pēdējais apstāklis varbūt noderēs par nelielu attaisnojumu stila negludumieni, kuri, iespējams, lasītāju uzmanībai nepaslī- dēs garām.Nobeidzot autors uzskata, ka nebūs lieki teikt: jo brīvāk viņš rīkojies ar mazak svarīgiem vēsturiskajiem notikumiem, jo stingrāk centies turēties pie faktiem un ievērot precizitāti, tēlojot raksturus un visu, kas attiecas uz tautas sadzīvi un arheoloģiju.Ja uzskatāmi būs izdevies atdzīvināt notēlotā laikmeta seju, autors nenožēlos savas pūles un uzskatīs, ka sasniedzis ilgoto mērķi. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisNo krievu valodas tulkojusi Marija Šūmane Mākslinieks Arvīds Jēgers izdevniecība Liesma Rīgā 19711 Bet tagad verdziska padevība un daudzas asinsizliešanas dzimtenē gurdinājušas manu dvēseli ar bezcerību un likušas sirdij sažņaugties skumjās, un es vēlētos, lai pārmetumi par attēlotajām šausmām iet man secen, jo lasītājs noģidis, ka jūtu līdzi visiem, kas aiz gļēvulības ļāvuši sevi nogalināt.Tacits. Hronika, 16. grāmata (lai. vai.)
|
Pēteris Pirmais
Aleksejs TolstojsPēteris PirmaisROMĀNS3. izdevumsRīGA "ZVAIGZNE" 1986No krievu valodas tulkojuši Andrejs Upits (pirmo un otro daļu), Ženija Pētersone (trešo da|u) Mākslinieks Dainis BreikšsPēcvārda tulkojums latv. valodā, noformējums, «Zvaigzne», 1986Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
|
Stāsti par bērnību.
«Sprīdīša bibliotēkas» Stāsti par bērnību.Ļevs Tolstojs. Bērnība No krievu vai. tulk. Kārlis Egle ; Maksims Gorkijs. Bērnība No krievu val. tulk. Elija Kliene ; Aleksejs Tolstojs. Ņikitas bērnība No krievu vai. tulk. Ērika Lūse Krievu literatūras klasiķu bērnības atmiņas.Mākslinieks Arvīds BūmanisRīga «Liesma» 1988 «Sprīdīša bibliotēkas» redakcijas kolēģija: Arvīds Grigulis, Jānis Kalniņš. Jāzeps Osmanis, Imants Plotnieks, Ilga Rasima, Anastasija Stikane, Ingrīda Vāverniece, Māra ZālīteAtbildīgais redaktors Andris ČapiņsGrafiskās apdares autors Andris LamstersNoskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv© Pēcvārds, komentāri, grafiska apdare, ilustrācijās, izdevniecība «Liesma», 1988
|