Ļevs Tolstojs
Anna Kareņina
Romāns astoņās daļās
Daļas V—VIII
Izdevniecība «Liesma» Rīga 1970
Tulkojis Jūlijs Vanags Māksliniece Māra Rikmane
Ļevs Tolstojs
Anna Kareņina
Anna Kareņina, šķietami laimīga augstākās sabiedrības dāma, atsakās no ierastās, ērtās, bet garlaicīgās ģimenes dzīves un izvēlas mīlestību – viņa pamet vīru un dēlu, lai sāktu jaunu dzīvi kopā ar grāfu Vronski. Tomēr līdz ar mīlestību Annas dzīvē ienāk sabiedrības nosodījums un vientulība. Anna dzīvo ilūzijās, ka mīlestība un tās vārdā nestais upuris nodrošinās mūžīgu laimi, bet ikdiena atšķiras no iztēlotā ideāla. Zūd robeža starp iedomām un realitāti, pavīd šaubas par mīļotā vīrieša uzticību…
Romāns “Anna Kareņina” ir saviļņojošs mīlas stāsts un vienlaikus episks vēstījums par laikmetu, kas dzīves stila, sabiedrībā valdošo uzskatu un paradumu ziņā ir ļoti atšķirīgs no mūsdienām, savukārt cilvēku savstarpējās attiecības, mīlestība, cerības un vilšanās ir mūžsenas un vienmēr aktuālas.
KOPOTI RAKSTI VIII
Romāns
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Tulkojis Jūlijs Vanags
MAN PIEDER ATRIEBŠANA, UN ES SODĪŠU.
Ļevs Tolstojs
Augšāmcelšanas
Romāns “Augšāmcelšanās” tūlīt pēc publikācijas tika iztulkots daudzās Eiropas tautu valodās. Šāda kolosāla interese par Tolstoja daiļradi izskaidrojama gan ar viņa romānu “Karš un miers” un “Anna Kareņina” ģenialitāti, gan ar romānā “Augsāmcelšanās” risinātā sižeta īpatnībām.
Romāna varone Jekaterina Maslova ir ārlaulībā dzimusi kalpones meita. Triju gadu vecumā, pēc mātes nāves, nonākusi divu vecāku muižnieču apgādībā un izaugusi pie viņām. Sešpadsmit gadu vecumā iemīlējusies savu audzinātāju brāļadēlā studentā Nehļudovā, kurš dodamies uz fronti viņu pavedinājis un aizbraucot iedevis simt rubļu banknoti. Kad Jekaterina uzzina par savu grūtniecību viņa zaudējusi cerību, ka Nehļudovs atgriezīsies, sarunā rupjības savām audzinātājām un aiziet no mājām…
Romāna iecere radusies 1887. g. jūnijā, kad pazīstams jurists pastāstīja Tolstojam vienu reālu atgadījumu no savas tiesu prakses. Stāsts Tolstoju ļoti ieinteresēja un tas kļuva par pamatu nākamajam romānam.
Strādājot pie «Augšāmcelšanās», Tolstojs centās būt uzticīgs dzīves īstenībai: viņš apmeklēja cietumus, iepazinās ar tiesu aktu saturu, ar cietuma apstākļiem un cietumnieku dzīvi, studēja krimināltiesības, daudz lasīja par trimdinieku dzīvi. Daži fakti, smelti no grāmatām: N. M. Jadrincevs «Krievu obščina cietumā un trimdā» (1872), D. A. Liņevs «Pa etapu» (1886), L. Meļšins «Izstumto pasaulē» (1896) u. c., tika izmantoti romānā. Tolstojs uzklausīja juristu padomus un norādījumus. Kāds jurists palīdzēja viņam uzrakstīt apsūdzības slēdzienu, tiesas spriedumu un tiesu medicīnas ekspertīzes aktu.
Daudzu romāna personāžu prototipi ir reālas personas. Tā, fllģeladjutanta Bogatirjova personā attēlots galvenās cara mītnes komandieris grāfs A. V. Olsufjevs. Toporova prototips ir kāds no 80. gadu politiskās reakcijas pārstāvjiem, sinodes virsprokurors J. N. Pobedonoscevs; grāfa Carska — galējais reakcionārs grāfs Pjotrs Andrejevičs Šuvalovs. Mariette’s vīra Cervjanska prototips ir žandarmu korpusa komandieris un iekšlietu ministra biedrs P. V. Orževskis.
S. A. Tolstoja 1899. g. 22. februāra vēstulē rakstīja: «Cik apbrīnojami apzinīgi viņš strādā. Pētī vismazākos sīkumus visās nozarēs, kurās ievada sava stāsta personas”.
ROMĀNS
KOPOTI RAKSTI
XIII SĒJUMS
LVI 1962
Ļ. Tolstojs 1898. gadā
Tulkojusi A. Ozola-Sakse
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Ļevs Tolstojs
Bērnība. Zēna gadi. Jaunība. Pirmās atmiņas. Atmiņas
Ļeva Tolstoja (1828-1910) 1852.-1854. gados izdots stāstījums par paša bērnu dienu un jaunības gadu atmiņām.
Kopoti raksti 14 sējumos. 1. sējums
LVI 1958
no krievu valodas tulkojuši Kārlis Egle un Elza Grīnberga
Failu izlabojis Imants Ločmelis
Ļevs Tolstojs
Kara stāsti
Uzbrukums ; Meža ciršana ; Sevastopoles stāsti (nav noskanēti jo grāmata šeit:
http://yadi.sk/d/s-6oLOPcMj82C)
Tulkojis Valdis Grēviņš
Grāmatu apgāds Rīga 1946
Л. Н. Толстой Военные рассказы на латышском языке
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Ļevs Tolstojs
Karš un miers trešais un ceturtais sējums
Epopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attēlojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1780 gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — lidz tam laikam neuzvaramas Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tēma un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzīves tēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muižnieki ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga ir atpalikušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos jebkādas cīņas.
No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums
Tolstojs Ļ.
Karš un miers.
3.4. sēj. No krievu vai. tulk. A. Ozola-Sakse. —
Zvaigzne, 1980.
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
— 3., 4. sēj 751 lpp. .
Ļevs Tolstojs
Karš un miers Pirmais un otrais sējums
Epopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no Izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attēlojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1805. gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — līdz tam laikam neuzvaramās Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tema un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzīves notēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muižnieku ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs, Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga Ir atpalikušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos no jebkādas cīņas.
No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums Rīga Zvaigzne 1980
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Ļevs Tolstojs
Kaukāza gūsteknis
Par krievu oficieri, kurš nonācis kalniešu - čečenu - gūstā
Latvijas Valsts Izdevnieciba Rīga 1963
Tulkojusi Aina Deglava Mākslinieks S. Adamovičs
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Ļevs Tolstojs
Sevastopoles stāsti
par krievu cilvēku varonību aizstāvot savu zemi, par karu bezjēdzību
LVI Rīgā 1954
л. толстой Севастопольские рассказы
Гослитиздат Москва 1951
Латвийское Государственное издательстно
На латышском азыке
ТULKOJUSI ЕLIJА КLIENЕ ILUSTRĒJIS J. KUZKOVSKIS
Noskannejis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Ļevs Tolstojs
STĀSTI 1857 -1863
kopoti raksti III sējums
LVI 1958
No kņaza D Ņechļudova piezīmēm.
Lucerna. Tulk. Jānis Vainovskis
Alberts. Tulk. J. Vainovskis
Trīs nāves. Tulk. Marija Šūmane
Ģimenes laime. Tulk. J. Vainovskis
Kazaki Tulk. Jānis Ozols
Polikuška. Tulk. Marija Šūmane
Idile. Nespēlējies ar uguni, apdedzināsi pirkstus. Tulk. J. Vainovskis
Tichons un Malaņja. Tulk. J. Vainovskis
Holstomers.Stāsts par zirgu Tulk. Marija Šūmane
Dekabristi. Tulk. J. Vainovskis
Ļevs Tolstojs
Stāsti 1889-1904
LVI 1961
Kreicera sonāte
Sātans
Fransuāza
Dārgi maksā
Kam taisniba?
Saimnieks un kalps
Tēvs Sergijs
Divas dažādas vēstures versijas par stropu ar kriju jumtu
Viltotais kupons
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Tulkojusi Marija Šūmane
«Sprīdīša bibliotēkas» Stāsti par bērnību.
Ļevs Tolstojs. Bērnība No krievu vai. tulk. Kārlis Egle ; Maksims Gorkijs. Bērnība No krievu val. tulk. Elija Kliene ; Aleksejs Tolstojs. Ņikitas bērnība No krievu vai. tulk. Ērika Lūse
Krievu literatūras klasiķu bērnības atmiņas.
Mākslinieks Arvīds Būmanis
Rīga «Liesma» 1988 «Sprīdīša bibliotēkas» redakcijas kolēģija: Arvīds Grigulis, Jānis Kalniņš. Jāzeps Osmanis, Imants Plotnieks, Ilga Rasima, Anastasija Stikane, Ingrīda Vāverniece, Māra Zālīte
Atbildīgais redaktors Andris Čapiņs
Grafiskās apdares autors Andris Lamsters
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
© Pēcvārds, komentāri, grafiska apdare, ilustrācijās, izdevniecība «Liesma», 1988
Ļevs Tolstojs
Trīs lāči
Saturs: Trīs lāči ; Īkšķītis ; Meitene un laupītāji
Pasaku kamolītis
Rīga «Liesma» 1982
Лев Толстой «Для детей», Детгиз 1361
No krievu valodas tulkojusi Anna Sakse Māksliniece Maija Tabaka Ilustrācijas, «Liesma», 1982
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv