Enno LitmanisTūkstots un viena naktsArābijas pasakasPasaulē nav nekā, kas nevarētu būt pamācošs — nav arī tādu pasaku, kurās nebūtu “didaktikas”, pamācības. Pasakās vispirms pamācoša ir «izdoma» — mūsu domu apbrīnojamās spējas aizsteigties tālu priekšā faktiem. «Lidojošie paklāji» pasaku stāstī­tāju fantāzijā mituši jau tūkstošiem gadu pirms lidmašīnas izgudrošanas. Par pārvie­tošanās teiksmainajiem ātrumiem tā paudusi jau sen pirms lokomotīves, pirms iekš­dedzes un elektromotora izgudrošanas.Arī daiļliteratūrā fantazijai, izdomai, intuīcijai ir izšķīrēja loma. Par maz ir no­vērot, izpētīt, zināt, nepieciešams vēl «izdomāt», jaunradīt. Jaunrade ir daudzu sīku novērojumu apvienošana kādā vairāk vai mazāk pilnīgā literārā tēlā. Tā radušies visi pasaules literatūras lielākie darbi, visi diženākie «tipi»Lai slavēts Allah, pa­saules kungs un vald­nieks! Un svētīts lai ir Muhameds, Allah sūt­nis, mūsu kungs un pavēlnieks, un viss viņa nams! Un miers un svētība mūžīgi mūžam, līdz pastariem! Un, lai tad nu senču nostāsti ir mā­cība tiem, kas dzīvo tagadnē, un cilvēks lai redz, kas piemeklējis citus pirms viņa, jo raugi: tad viņš pratīs bijāt un vērā likt citu tautu un no zemes vaiga izgai­sušu ģinšu vārdus un darbus un ieslēgs tos savā sirdi. Un slavēts lai ir tas, kas seno laiku nostāstus sakrājis un sagla­bājis saviem pēcniekiem. Un raugi: no šiem nostāstiem smeltas arī Tūkstots un vienas nakts pasakas un viss, kas tur brīnišķīgs un pamācībai derīgs.No arābu valodas krievu valodā tulkojis  M. A. Salje; no krievu valodas latviešu valodā tulkojis Roberts Kroders  Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisLVI 1957