Doku AtisMans dzīves rītsAtmiņas iz bērnu dienām Doku Ata atmiņas rakstītas agrāk, bet viņa vidzemnieki un Annas Brigaderes zemgalieši nāk no viena laikmeta, nāk ar sava laika domām un valodu. Kāda tad bija pagājušā gadsimta nogales latviešu valoda? Aktīvi darbīga — tajā straujās dzīves pārmaiņas nemitīgi iepludināja jaunas atzi­ņas un līdz ar tām jaunus vārdus, vienādojot feodālajā sadrumstalotībā iekon­servēto un paspilgtināto novadu valodas raibumu (bāzētu senajās cilšu valodu atšķirībās). Un bērnības atmiņu valodas plūdumā abi rakstnieki ļauj skaloties mums pāri sava novada vārdu un izteicienu viļņiem.Anna BrigadereAnneles stāstiTēlojumi no autobiogrāfiskās triloģijas pirmās un otrās daļas  Pusgadsimts jau pagājis no dienām, kad Anna Brigadere rakstīja savas bērnības atmiņas, izdzīvodama tajās vēl par otru pusgadsimtu senāku dzīvi — savu bērnu dienu ļaužu un «aizmūža ļaužu» darbus un domas.Mākslinieki ALBERTS KRONENBERGS un INDRIĶIS ZEBERIIsJSRĪGA «LIESMA» 1987«Sprīdīša bibliotēkas» redakcijas kolēģija:ARVĪDS GRIGULIS, JĀNIS KALNIŅŠ, JĀZEPS OSMANIS, IMANTS PLOTNIEKS, ILGA RĀSIMA, ANASTASIJA STIKANE, INGRIDA VAVERNIECE, MARA ZĀLĪTEAtbildīgais redaktors ANDRIS CAPINSGrafiskās apdares autors ANDRIS LAMSTERS© Pēcvārds, komentāri, grafiskā apdare, izdevniecība «Liesma», 1987