HomeLib
Язык книг:

Книги по алфавиту (Luiss Klaivs Steiplzs)
Nārnijas hronikas-2.Lauva , ragana un drēbju skapis.

Klaivs Steiplzs Luiss

Nārnijas hronikas-2. Lauva , ragana un drēbju skapis

Lūisa asprātība un izdoma, viņa spēja apvienot savā stāstījumā piedzīvojumus ar asiem pārdzīvojumiem un bagātīgu fantāziju ir radījusi lielisku stāstu sēriju, kas kļuvusi par vienu no iemīļotākajām grāmatām daudzām lasītāju paaudzēm. Sērijas pēdējā grāmata «Pēdējā cīņa» 1956. gadā ieguva Kārnegija medaļu.

Ikviena no šīm septiņām grāmatām ir atsevišķs, pabeigts stāstījums, taču visi notikumi risinās brīnumainajā zemē Nārnijā. Cēlā lauvas Aslana vadībā bērni mācās saprast, ka ļaunumu un nodevību var uzveikt tikai ar drosmi, uzticību un milzīgu uzupurēšanos.

Izdevniecība «Svētdienas Rīts», laizdama klajā sērijas otro grāmatu, ļoti cer, ka tai pietiks izturības un finansiālas veiksmes, lai izdotu visas «Nārnijas hronikas» brīnišķīgās grāmatas.

Nārnijas hronikas gramatas lasīšanas secībā:

Burvja masasdels/1955/,

Lauva, Ragana un drēbju skapis/1950/,

Zirgs un viņa zēns/1954/,

Princis Kaspians/1951/,

"Rītausmas ceļinieka" brauciens/1952/,

Sudraba krēsls/1953/,

Pēdējā cīņa/1956/.

Ilustrāciju autore Irēna Žguta

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

No angļu valodas tulkojusi Ingrida Lāce

Izdevniecības vadītāja Ingrida Vāverniece

Redaktore Aija Gaile

Korektore Lilita Kalnāre

Maketētāja Vija Vāvere

Māksliniece Irēna Zguta

Vāka autors Aldis Aleks

Izdevējs — Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas izdevniecības un poligrāfijas uzņēmums «Svētdienas Rīts». Datorsalikums. Ofsetiespiedums. Reģ. Nr. LV-000 301 400. Pašūt. Nr. 116. Parakstīts iespiešanai 04. 07. 97. Iespiests tipogrāfijā «Svētdienas Rīts», Aizkraukles ielā 21, Rīgā, LV 1006. . ,

Nārnijas hronikas-3. Zirgs un viņa zēns

Klaivs Steiplzs Luiss

Nārnijas hronikas-3. Zirgs un viņa zēns

Šasta uzzinājis no noslēpumaina svešinieka ka patiesībā nav nabadzīgā zvejnieka Āršiša īstais dēls. Runājošā zirga Bri pierunāts bēg no nežēlīgās Kalormenas zemes. kopā ar Brī viņš dodas uz ziemeļiem uz Nārniju kur gaiss tik smaržpilns un dabisks…

kad laimīgi šķērsots skarbais tuksnesis Šasta cenšas iztēloties kas viņu sagaida priekšā sasniedzot mērķi. Nākotne rādās tik nepārskatāma riskanta, vientulīga… un brīva.

Nārnijas hronikas

gramatas lasīšanas secība:

Burvja māsasdēls /1955/,

Lauva, Ragana un drēbju skapis /1950/,

Zirgs un viņa zēns /1954/,

Princis Kaspians /1951/,

"Rītausmas ceļinieka" brauciens /1952/,

Sudraba krēsls /1953/,

Pēdējā cīņa /1956/.

Klaivs Steiplzs Lūiss

Zirgs un viņa zēns

Ilustrāciju autore Irēna Žguta

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

No angļu valodas tulkojusi Ilga Melnbārde

Izdevniecības vadītāja Ingrida Vāverniece

Korektore Lilita Kalnāre

Maketētāja Vija Vāvere

Māksliniece Irēna Žguta

Vāka autors Aldis Aleks

Izdevējs — Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas izdevniecības un poligrāfijas uzņēmums «Svētdienas Rīts». Datorsalikums. Ofsetiespiedums. Reģ. Nr. LV-000 301 400. Pašūt. Nr. 191.

Parakstīts iespiešanai 23. 10. 98. ļi^ Iespiests tipogrāfijā «Svētdienas Rīts», Aizkraukles ielā 21, Rīgā, LV 1006.

Zirgs un viņa zēns

Šastam jau pietika ko brīnīties, atklājot, ka viņš nav zvejnieka Āršīša dēls. Taču, kad runājošais zirgs BrI aiztraucas ar viņu projām no nežēlīgo kalormenu zemes, lai uzmeklētu drošo un laimīgo Nārniju, kur valda Visaugstākais karalis Pīters, Sasta aptver, ka līdz matu galiem iepinies noslēpumainās dēkās, par kādām nemūžam nebūtu varējis iedomāties pat visneprātīgākajos sapņos.

Ceļojums ir pilns baiļu un briesmu, spraigu pie­dzīvojumu un dēku. Zēns ar zirgu pārvērstā izskatā dodas cauri Tašbānas pilsētai, garām baismajām kapenēm, pēc tam — svelmaini karstā dienā un sudrabainā naktī — pāri nežēlīgajam tuksnesim uz Ārčenlendas kalniem. Kad skatienam paveras Nārnija, šasta saprot, ka beidzot viņam savas bailes jāuzveic.

—-Ja tu baidīsies no šī, —viņš sev saka, — tu baidīsies no katras kaujas, kurā tev dzīvē būs jādodas. Tagad vai nekad.

Veltīts Deividam un Daglesam Grešemiem

1.   Kā Šasta dodas ceļojumos…………………….

2.    Kas notika pa ceļam……………………………….

i. Pie Tašbānas vārtiem………………………………

4.    Šasta nejauši sastopas ar nārniešiem

5.    Princis Korins………………………………………..

6.    Sasta pie kapenēm…………………………………

7.   Aravisa Tašbānā…………………………………….

K. Tišroka pilī……………………………………………..

9.    Pāri tuksnesim………………………………………..

10.   Dienvidu robežjoslas Vientuļnieks..

I I. Negaidītais ceļabiedrs…………………………….

12. Sasta Nārnija…………………………………………..

15. Kauja pie Anvardas……………………………..

14.   Kā Brī kļuva par gudrāku zirgu……………

15.   Rabadašs Smieklīgais……………………………

Nārnijas hronikas-6. Sudraba krēsls

Klaivs Steiplzs Luiss

Nārnijas hronikas-6. Sudraba krēsls

kā tu tur nokļuvi? Vaicāja Džila meklēdama līdzekli kā aizkļūt projām no nejaukās skolas.

Vienīgais ceļš kā to izdarīt ir ņemt palīgā maģiju. Čustot sacīja Jūstess stāstīdams par burvestību apņemto Nārnijas zemi. Tā sakopodami visu savu gribasspēku, lai piespiestu kaut kam notikt, ' viņi nonāk bezdibeņa malā augstu virs mākoņiem. Sabijusies un noreibuši, Džila šausmās redz, ka Jūstess zaudē līdzsvaru taču tad sajūt sev līdzās  kāda silto klātbūtni.  Tās ir Lauva.

Nārnijas hronikas

gramatas lasīšanas secība:

Burvja māsasdēls /195S/,

Lauva, Ragana un drēbju skapis /1950/,

Zirgs un viņa zēns /1954/,

Princis Kaspians /1951/,

"Rītausmas ceļinieka" brauciens /1952/,

Sudraba krēsls /1953/,

Pēdējā ciņa /1956/.

Ilustrāciju autore Irēna Žguta

No angļu valodas tulkojusi Ilga Melnbārde

Izdevniecības vadītāja Ingrida Vāverniece

Korektore Lilita Kalnāre

Maketētāja Vija Vāvere

Māksliniece Irēna Zguta

Vāka autors Aldis Aleks

Izdevējs — Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas izdevniecības un poligrāfijas uzņēmums «Svētdienas Rīts». Datorsalikums. Ofsetiespiedums. Reģ. Nr. LV-000 301 400. Pašūt. Nr. 27. / Paraksūts iespiešanai 18. 02. 2000. jļ , Ј Iespiests tipogrāfijā «Svētdienas Rīts», Aizkraukles ielā 21, Rīgā, LV 1006.

Sudraba krēsls

Džila šajā garlaicīgajā rudens ceturksnī pretīgajā skolā jutās īpaši nožēlojami. Kad Jūstess mēģināja viņu mierināt ar stāstiem par apburto pasaku zemi, ko viņš apmeklējis pagājušajās brīvdienās, bērni nolēma, ka vienīgā cerība ir bēgt un šo maģisko zemi atrast. Tā, sakopojuši visu gribasspēku, Džila un Jūstess ienira lauru koku skupsnā un atdarīja skolas dārza akmens mūrī iebūvētās durvis.

Ar to, kā viņi izkļuva no skolas teritorijas, no Anglijas, no visas mūsu pasaules un ietika Tajā Vietā, sākas viens no vissatraucošākajiem un sarežģītākajiem piedzīvojumiem, kāds jebkad noticis Nārnijā. Jo Aslans uzdod bērniem atrast Riliānu, karaļa Kaspiana mīļoto dēlu, kas pazudis pēc tam, kad devies ceļojumā, lai sameklētu savas mātes slepkavu. Lai palīdzētu Džilaiunjūstesamviņiemuzticētajā meklēšanā un glābšanā Nārnijas pazemes slāņos, Aslans dāvā viņiem četras zīmes, kuras meklētājiem jāievēro. Viņiem jāsteidzas, jo Kaspians ir vecs, taču steigā bērni trīs būtiski svarīgo zīmju kārtību aizmirst. Šķiet, ka laiks un nejaušības no sākta gala sazvērējušies pret viņiem.

Veltīts Nikolajam Hardijam

1. Aiz vingrošanas zāles………………………………

2.  Džilai tiek dots uzdevums……………………….

3.  Karalis aizceļo………………………………………..

4.   Pūču parlaments……………………………………..

5.  Purvaspīdonis………………………………………..

6.  Mežonīgie ziemeļu tuksneši……………………..

7.  Savādo tranšeju kalns……………………………..

8.  Hārfenga miteklis………………………………….

9.  Kā viņi atklāja kaut ko tādu, ko derēja zināt

10.  Bezsaules ceļojumi………………………………..

11.  Tumšajā pilī…………………………………………

12.  Zemzemes Karaliene…………………………….

13.  Zemzeme bez Karalienes………………………

14.  Pašas pasaules pamatos…………………………

15.  Džila pazūd…………………………………………

16.  Vainas top dziedētas…………………………….

Noskannējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis