ZENONS KOSIDOVSKIS

BĪBELES STĀSTI

RĪGA «ZINĀTNE» 1978

Poļu autora Zenona Kosidovska grāmata «Bībeles stāsti» nav pētījums, kurš pilnībā aptvertu visu Bībeli. Z. Kosidovskis aprobe­žojas ar Vecās Derības tekstu analīzi, galvenokārt pievērsdamies tām Bībeles nodaļām, kuras nosacīti varētu dēvēt par vēsturiskām. Tās ir piecas Mozus grāmatas, Jozuas un Soģu grāmatas, četras Ķēniņu grāmatas, Ezras, Nehemijas un Ijaba grāmatas, kā arī atsevišķi Bībeles nostāsti, piemēram, par Esteri, Tobiju, Jūdīti un citi.

Autors izvirzījis sev lielu un sarežģītu uzdevumu:  pakļaut tās tekstu rūpīgai vēsturiskai analīzei un tādā veidā pierādījis, ka Bībele nav nekas cits kā senu tautas nostāstu un leģendu konglomerāts, kurus sakopojuši un reliģiozā garā pārstrādājuši senebreju teologi. Autors parāda, ka Bībelē atro­dams viss, ko vien vēlamies, ieskaitot arī vēstures patiesībai atbilsto­šus momentus.

Iepazīstoties ar Z. Kosidovska grāmatu, vispirms uzmanību pievērš savdabīgā divsleju izklāsta forma. Kosidovskis sākumā pārstāsta iztirzājamās Bībeles nodaļas saturu, reizēm to pastiprinādams ar burtiskiem izrakstiem, bet pēc tam sniedz tā komentējumu. Tas dod iespēju lasītājam vispirms iepazīties ar autentisko Bībeles tekstu. šāda iespēja ļoti vērtīga  lasītā­jam, kuru interesē reliģijas vēstures jautājumi. Tiesa, šeit mēs sasto­pamies ar vienu Z. Kosidovska īpatnību: tur, kur vēstures un arheo­loģijas ziņas atļauj spilgtāk izzīmēt sadzīves ainas un notikumus tajā laikmetā, ar kuru saistīts viens vai otrs Bībeles nostāsts, autors iz­manto šīs ziņas.

No polu valodas tulkojis Voldemārs Meļinovskis

Mākslinieks Viesturs Grants

Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu,

K 70304—045_ © Tulkojums latviešu valodā

M8ll(U)-78 Izdevniecība «Zinātne», 1978

ZENONS KOSIDOVSKIS

Evaņģēlistu stāsti

Savā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums,  Zenons Kosidovskis  analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un ar­heoloģijas atziņām. Starp apkārtklaiņojošiem sludinātājiem un praviešiem bija arī kāds Jēzus, «viens no miljoniem vergu»; vēlāk daudzu faktoru ietekmē, starp kuriem ne jau pēdējā vieta bija masu vajadzībai pēc jaunas reliģijas un pašu Jēzus mācekļu reliģiskai eksaltācijai, izveidojās no mi­roņiem augšāmcēlušās pestītāja tēls. Citiem vārdiem sa­kot, tika mitoloģizēti kāda reāla sludinātāja dzīves no­tikumi. Jaunās derības teksti, to skaitā arī evaņģēliji, radās tikai krietnu laiku pēc viņa nāves. Kristietības pie­kritēji aizpildīja robus Jēzus biogrāfijā ar savu iztēli, di­binādamies galvenokārt uz Vecās derības pravietoju­miem (lai apstiprinātu Jēzus mesiānismu). Viņam piedē­vēja izteicienus, kuriem vajadzēja attaisnot šādus vai tādus, dažādās kristiešu draudzēs izveidojušos rituālus. Z. Kosidovskis pārliecinoši parāda, ka Jaunās derības sacerējumi radušies, no vienas puses, dibinoties uz mut­vārdu tradīciju, kas attīstījās saskaņā ar folkloras tradī­cijām, bet, no otras puses, pateicoties evaņģēliju autoru apzināti tendenciozai jaunradei. Lai gan evaņģēlijus nav uzrakstījuši to nosaukumos uzrādītie cilvēki, tiem tomēr ir savi noteikti autori, un Kosidovskis mums atklāj ik­viena šāda autora individuālā stila īpatnības.

RĪGA «ZINĀTNE» 1982

Zenon Kosidowoski OPOWIEŚCI EWANGELISTÓW Iskry, Warszawa, 1979

Kosidovskis Z.

Evaņģēlistu stāsti /, No poļu vai. tulk. V. Meļinovskis. I. Svencickas pēcvārds. — R.: Zinātne, 1982. — 352 lpp., il., 12 lp. il. — (Apvārsnis).

Polu rakstnieks Zenons Kosidovskis «Apvāršņa» lasītājiem Jau pazīstams pēc grāmatam «Kad saule bija dievs» un «Bībeles stāsti». Savā jaunajā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums, viņš  analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un ar­heoloģijas atziņām.

No poļu valodas tulkojis Voldemārs Mejinovskis I. Svencickas pēcvārds

Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu

©Zenon Kosidowski Warszawa 1979 ©Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1982

Manai sievai, draudzenei un līdzstrādniecei Zofijai, kura bi­jusi kopā ar mani visos ar šīs grāmatas sarakstīšanu saistītos labos un ļaunos brīžos, pateicīgais autors

ZENONS KOSIDOVSKIS

EVAŅĢĒLISTU STĀSTI

RĪGA «ZINĀTNE» 1982

Savā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums,  Zenons Kosidovskis  analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un ar­heoloģijas atziņām. Starp apkārtklaiņojošiem sludinātājiem un praviešiem bija arī kāds Jēzus, «viens no miljoniem vergu»; vēlāk daudzu faktoru ietekmē, starp kuriem ne jau pēdējā vieta bija masu vajadzībai pēc jaunas reliģijas un pašu Jēzus mācekļu reliģiskai eksaltācijai, izveidojās no mi­roņiem augšāmcēlušās pestītāja tēls. Citiem vārdiem sa­kot, tika mitoloģizēti kāda reāla sludinātāja dzīves no­tikumi. Jaunās derības teksti, to skaitā arī evaņģēliji, radās tikai krietnu laiku pēc viņa nāves. Kristietības pie­kritēji aizpildīja robus Jēzus biogrāfijā ar savu iztēli, di­binādamies galvenokārt uz Vecās derības pravietoju­miem (lai apstiprinātu Jēzus mesiānismu). Viņam piedē­vēja izteicienus, kuriem vajadzēja attaisnot šādus vai tādus, dažādās kristiešu draudzēs izveidojušos rituālus. Z. Kosidovskis pārliecinoši parāda, ka Jaunās derības sacerējumi radušies, no vienas puses, dibinoties uz mut­vārdu tradīciju, kas attīstījās saskaņā ar folkloras tradī­cijām, bet, no otras puses, pateicoties evaņģēliju autoru apzināti tendenciozai jaunradei. Lai gan evaņģēlijus nav uzrakstījuši to nosaukumos uzrādītie cilvēki, tiem tomēr ir savi noteikti autori, un Kosidovskis mums atklāj ik­viena šāda autora individuālā stila īpatnības.

Zenon Kosidovoskl OPOWIESCI EWANGELISTO\V Iskry, Warsza\va, 1979

Kosidovskis Z.

Evaņģēlistu stāsti /, No poļu vai. tulk. V. Meļinovskis. I. Svencickas pēcvārds. — R.: Zinātne, 1982. — 352 lpp., il., 12 lp. il. — (Apvārsnis).

Polu rakstnieks Zenons Kosidovskis «Apvāršņa» lasītājiem Jau pazīstams pēc grāmatam «Kad saule bija dievs» un «Bībeles stāsti».

No poļu valodas tulkojis Voldemārs Meļinovskis I. Svencickas pēcvārds

Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu

©Zenon Kosidowski Warszawa 1979 ©Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1982