Aleksandrs GrīnsCeļš uz nekurieniNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs GrīnsNAMEJA GREDZENSROMĀNS-PAGĀTNES LIECINIEKSAleksandra Grīna romānā «Nameja gredzens» attēlota Zemgales ķēniņa Nameja mantinieka ciņa par brīvu Zemgali. Romāns «Nameja gredzens» nav īsti vēsturisks, jo sižets ir izdomāts, nebalstās kon­krētos Latvijas vēstures faktos, arī pats troņa pretendents, par kura likteni stāstīts, Ir autora fantāzijas radīts. Vēsturiskumu darbam pie­šķir laikmeta tēlojums ar Polijas un Zviedrijas intereSu sadursmi, kur sava loma ir Kurzemes un Zemgales hercogistei, kā arī latviešu zemnieku un muižnieku, arī hercoga ierēdņu attieksmju tēlojums un latviskā garīgā pasaule, ko neizdodas ne paverdzināt, ne iznīcināt muižniekiem un viņu pakalpiņiem.Romāns tiek publicēts pēc 1931. gada izdevuma«Nameja gredzens» ir rakstnieka pirmais romāns. Par vēsturisku to dēvēt nav īsta pamata, jo sižets un galvenais varonis ir autora fantāzijas, iztēles radīts. Romānā stāstīts par 17. gadsimta sākumu, kad visā Latvijā dega raganu sārti, bet tautā vēl bija dzīva at­miņa par ķēniņu Nameju, kas 13. gadsimta beigās ar saviem vīriem aizgāja uz Lietuvu.Aleksandrs Grīns (1895—1941) ir viens no spēcīgākajiem, ta­lantīgākajiem 30. gadu latviešu romānistiem. Viņa interešu centrā ir tautas vēsture, sižeti bieži risinās 17. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistē, nereti darbojas arī konkrētas vēsturiskas per­sonas. A. Grīns ir spriega sižeta meistars, viņa varoņi ir drosmīgi vīri, veikli un izmanīgi cīņās. Tādu viņš tēlo arī latviešu zemnieku — ne nomāktu, pazemotu un salauztu, bet spējīgu uz varoņdarbiem, nāvi nicinot, celdamies cīņai par tautas un dzimtenes brīvību. Patrio­tisma, tautas mīlestības un varonības tēmas A. Grīna romānos savijas vienkopus. Sagatavošanā:Ādolfa Ersa «Muižnieki» un Riharda Valdesa «Jūras vilki».SĒRIJAS REDAKCIJAS KOLĒĢIJA:V. HAUSMANIS (priekšsēdētājs) H.    HIRŠS J. KALNIŅŠ I.    KIRSENTĀLE I. RIEKSTIŅŠ I. RONISROMANS-PAGATNES liecinieksAleksandrs Grīns Nameja gredzensVēsturisks romānsRĪGA «ZINĀTNE» 1989Tekstu publicēšana? sagatavojusi, priekšvārdu sarakstītus? I. KIR5ENTALE, pēcvārdu un komentārus — M. AIJNSIlustrācijām izmantoti arhīvu un muzeju fondu materiāliFotomateriālus publicēšanai sagatavojis E. OSIS1 r.70 k.Grīns A.Gr6l4 Nameja gredzens: Vēsturisks romāns / Tekstu publicēšanai sagatavojusi un priekšvārdu sarak­stījusi I. Kiršentāle, pēcvārdu un komentārus — M. Auns. — R.: Zinātne, 1989. — 223 lpp., 8 lp. ii. — (Romāns — pagātnes liecinieks).Priekšvārds, pēcvārds, komentāri, ilustrācijas Izdevniecība «Zinātne». 1989Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

Aleksandrs GrīnsPa viļņiem traucošāNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs GrīnsSārtās burasNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs GrīnsStāsti (No stāstu krājuma "Zaigojošā pasaule")Sērija Fantastikas Pasaulē./ fantastisku stāstu krājums: Mākoņu krastā ; Gnora dzīve ; Vētru šaurums ; Tuksneša sirds ; Slepkavība Kunstfišā ;  Neizdibināmā spēks . Uzvarētājs ; Atgūtā elleMākslinieks Viesturs GrantsNo krievu valodas tulkojušas Solveiga Cepurniece un Milda PaulaIzdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumuIzd «Zinātne» Rīgā 1972GRĪNS UN «GRĪNLANDE»Latviešu lasītājiem Aleksandrs Grins nav vairs jā­atklāj. Ar viņa daiļradi tos iepazīstinājis krājums «Sārtās buras» (LVI, 1959), kur sakopoti  stāsti un noveles, kā ari ievietots romāns «Pa viļņiem trau­cošā», izdevums «Zelta ķēde» (LVI, 1961), kurā bez tā paša nosaukuma romāna ir ari otrs — «Ceļš uz nekurieni», un beidzot stāsts bērniem «Akmens stabs» («Liesma», 1966). Pirmo no minētajām grāmatām ievada lieliskais K. Paustovska apcerējums «Aleksan­dra Grīna dzīve». Sis žilbinošais krievu vārda meis­tars tik spilgti attēlojis Grīna personību, ka darīt to vēlreiz pēc viņa ir ne vien grūti, bet ari lieki. Tādēļ, domājot par tiem, kas nav paspējuši iepazīties ar Paustovska rakstu (kur tie laiki, kopš 15000 eksem­plāru lielais «Sārto buru» metiens nozudis no grāmat­nīcu plauktiem!), tikai konspektīvi sniegsim hronolo­ģiskā secībā Aleksandra Grīna dzīves galvenos datus...

STĀSTIAleksandrs GrīnsIZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RIGĀ 1972Mākslinieks VIESTURS GRANTSNo krievu valodas tulkojušasSOLVEIGA CEPURNIECE un MILDA PAULAIzdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumuGRĪNS UN «GRĪNLANDE»Latviešu lasītājiem Aleksandrs Grins nav vairs jā­atklāj. Ar viņa daiļradi tos iepazīstinājis krājums «Sārtās buras» (LVI, 1959), kur sakopoti  stāsti un noveles, kā ari ievietots romāns «Pa viļņiem trau­cošā», izdevums «Zelta ķēde» (LVI, 1961), kurā bez tā paša nosaukuma romāna ir ari otrs — «Ceļš uz nekurieni», un beidzot stāsts bērniem «Akmens stabs» («Liesma», 1966). Pirmo no minētajām grāmatām ievada lieliskais K. Paustovska apcerējums «Aleksan­dra Grīna dzīve». Sis žilbinošais krievu vārda meis­tars tik spilgti attēlojis Grīna personību, ka darīt to vēlreiz pēc viņa ir ne vien grūti, bet ari lieki. Tādēļ, domājot par tiem, kas nav paspējuši iepazīties ar Paustovska rakstu (kur tie laiki, kopš 15000 eksem­plāru lielais «Sārto buru» metiens nozudis no grāmat­nīcu plauktiem!), tikai konspektīvi sniegsim hronolo­ģiskā secībā Aleksandra Grīna dzīves galvenos datus.

ALEKSANDRS GRĪNSSTĀSTS PAR KĀDU VANAGUPATIESS NOTIKUMSRĪGA «LIESMA» 1982А. ГринИСТОРИЯ ОДНОГО ЯСТРЕБАРассказ-быль Издательство «Детская литература» Москва 1965No krievu valodas tulkojusi ILGA KALNCIEMA Mākslinieks JĀNIS JANSONS70802—91G- 182.82.4803010102M801 (11)—82© Tulkojums latviešu valodā, ilustrācijai, «Liesma», 1982

Aleksandrs GrīnsTēva dusmasNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs GrīnsVadoņi un politiķiŠajā grāmatā pazīstamais latviešu rakstnieks, varonības, vīrišķības un pagātnes tēlotājs A.Grīns apcer mūsu gadsimta 20. — 30. gadu ievērojamākos valstsvīrus, karavadoņus un politiķus. Šajās apcerēs autors nesniedz plašas biogrāfiskās ziņas, bet. galvenokārt, raksturo viņu politisko darbību savu tautu likteņos un tā laika pasaules vēsturiskajos notikumos. Lasītāju interesi var izraisīt ta laika politisko motīvu, politiķu rīcības līdzības ar sabiedriskās un politiskās dzīves norisēm mūsdienās.Grāmatā saglabātas 1935. gada izdevuma valodas īpatnības. Lasītāja ērtību labad ar mūsdienu pareizrakstības normām daļēji saskaņota personvārdu, ģeogrāfisko nosaukumu, svešvārdu rakstība, kā arī atsevišķos gadījumos darbības un apstākļa vārdu, pieturas zīmju lietošana, kas neizsauc autora domas vai viņam raksturīgās izteiksmes manieres izmaiņas.Rīga "LITTA" 1991A.GrīnsVadoņi un politiķi Rīga "Grāmatu Draugs" 1935

Aleksandrs GrīnsValodīgais mājgarsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Zaigojošā pasauleAleksandrs GrīnsSērija Fantastikas Pasaulē./ Fantastisks stāsts par Dubultās Zvaigznes Cilvēku - Drudu, kurš mācēja lidot, un kuru, šo viņa spēju dēļ, vajā bezsirdīgi bagātnieki, kuri valda pasaulē. Šim Dubultās Zvaigznes Cilvēkam, pēc viņa uzstāšanās ārēnā, sāk sekot slepenpolicija, viņā iemīlas kāda bagāta sieviete Rūna, kura arī viņu sāk vajāt. Drudu noķer, ieberot viņa dzērienā miega zāles, iesloga cietumā, bet viņš no kameras izbēg ar Rūnas palīdzību, kura iesūta viņam cietuma kamerā vīli ar ko pārvīlēt ķēdes, ar kurām viņš saslēgts. Druds ierodas pie Rūnas, bet viņa piedāvā izmantot neparastās spējas, lai viņš kļūtu pasaules valdnieks un Druds ar nožēlu pamet Rūnu. Nākošajā gadā pilsētā ierodas kāda jauna meitene Tavija, kura nejauši noklausās kāda neprātīga izgudrotāja lekciju par to, ka iespējams lidot ar koka gulbi, viņa vienīgā notic šim izgudrotājam un kopā ar to paceļas koka gulbī gaisā. Rūnu nomoka Druda atraidījums un viņa nolīgst kādu cilvēku, lai tas iznīcinātu Drudu. Pēc neilga laika izejot uz ielas Rūna ierauga Drudu guļot asiņu peļķē. Oficiālais slēdziens ir, ka Druds izkritis pa logu un nosities. Rūna beidzot ieguvusi mieru...Izdevniecība «Zinātne» Rigā 1972Mākslinieks Viesturs GrantsNo krievu valodas tulkojušas Solveiga Cepurniece un Milda PaulaIzdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumuNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs GrīnsZelta ķēde. Ceļš uz nekurieniLatvijas Valsts Izdevniecība Rīga 1961Tulkojusi Vizma Belševica Mākslinieks Vladimirs VeideNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Aleksandrs Grīns100 verstis pa upiNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis