DANTE ALIGJĒRIDIEVIŠĶĀ KOMĒDIJADantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.No itāļu valodas atdzejojis Valdis BisenieksMāksliniece Māra Rikmane©«Vaidelote», 1994Redaktors Jānis SirmbārdisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisPievienoju arī Gustava Dore ilustrācijasPAR GRĀMATUDante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa. Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie. Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgietrešajā- negausīgie un rīmas ceturtajā- skopuļi un izšķērdētājipiektajā- niknie un sliņķisestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceriseptītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslāmpirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītājiotrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotājitrešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedējiastotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos1 aiza-suteneri un pavedēji2 aiza- liekuļi glaimotāji3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji6. aiza- liekuļi7 aiza - zagļi8 aiza- viltus padomu devēji9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezerssastāv no trim joslāmKaina josla - radinieku nodevējiAntenora josla- tēvzemes un tautas nodevējiTopomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevējiDžudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevējiVidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācībasŠķīstītavas koncepcijaDante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes ParadīzeVergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiemPriekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāveskalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvēKalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie2 loks- skaudēji3 loks- dusmu un naida pārņemtie4 loks- slinkie5 loks- skopuļi un izšķērdētāji6 loks- negausīgie7 loks- miesaskārieZemes paradīzeParadīzes koncepcija1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvietaŠeit atrodas divi loki-1 un 2 loks5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta8. debesis- zvaigžņu sfēra9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.cDievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija. I.LočmelisiDaži ievadvardiDantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.Jānis Sirmbārdis