Džeimss Fenimors KupersSarkanais pirātsVēsturisks romānsslavenais amerikāņu rakstnieks DŽeimss Fenimors Kūpers (1789 -1851) latviešu lasītajam labi pazīstams ar saviem indiāņu romāniem "Takuzinis" un "Pēdējais mohikānis "Sarkanajā pirātā " viņš pievērsies sev labi zināmai tēmai - jūras stihijai jo pēc profesijas ir jūrnieks. Divas naivas sievietes, dodoties ceļojumā, nonāk uz pirātu kuģa. Dēkas seko viena otrai, nodrošinot lasītājam patiesu baudu klasikas sabiedrībā.No angļu valodas tulkojis Ojārs Sarma Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisMākslinieks Kristiāns Šics Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums,Vaga, 1995

Džeimss Fenimors KupersZvērkāvisPiedzīvojumi, fantastika, ceļojumiIndiāņu romānu virknē ietilpstošie pieci romāni (1.Pionieri, 2.Zvērkāvis, 3,Pēdējais mohikānis, 4.Takuzinis, 5.Prērija) ir uzskatāmi kā pieci patstāvīgi, sižetiski nesaistīti ro­māni, kurus kopējā vienībā saista daži tēli un kolonizāci­jas process.Romānu galvenais varonis ir amerikāņu pionieris [1] un mednieks Natenjels Bampo. Romānos tas figurē vēl ar dažādiem citiem piedēvētiem vārdiem — Ādzeke, Zvērkā­vis, Takuzinis, Vanagacs, Garā Stobrene.Bampo ir visu romānu saistošais ķēdes loceklis. Viņam ir ari draugi un līdzgaitnieki: indiānis Cingačguks (Lielā Čūska) un tā dēls Unkass — pēdējais no citkārt lielās mohikāņu cilts.Sagrupējot romānus atbilstīgi galvenā varoņa Bampo biogrāfijas hronoloģiskajai secībai, iegūstam ne vien va­roņa dzīvesstāstu, bet mūsu acu priekšā arī atklājas Zie­meļamerikas kolonizācijas process — no cietzemes aus­trumu piekrastes, ko eiropieši okupēja jau 17. gadsimtā, arvien tālāk uz rietumiem, arvien dziļāk un dziļāk cietzemē.«Zvērkāvi» sastopam jaunu mednieku Netiju Bampo pirmatnējos mūžamežos, kur vēlāk nodibinājās Ņujorkas štats — jaunās Amerikas centrs.Turpmākajos romānos, sekojot Bampo gaitām, virzāmies arvien vairāk un vairāk uz rietumiem. Un, kad beidzot Bampo jau kļuvis vecs, viņa roka vairs nevar noturēt šau­teni un viņš no zvēru mednieka kļuvis par traperi — zvēru ķērāju ar cilpām un lamatām (romānā «Prērija»), mēs ar viņu esam nostaigājuši tālo ceļu līdz pašiem Klinšu kal­niem un neapdzīvotajām prērijām. Te Bampo arī mirst.IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RIGA 1976No angļu valodas tulkojis Jūlijs AldermanisDzeju fragmentus atdzejojusi Vizma BelševicaNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants LočmelisMākslinieks Arvīds Galeviuss