Vasilijs JansFeniķiešu kuģisStāsti par vēsturi. Rakstnieka fantāzija radījusi «Feniķiešu kuģa» varoņus, saistījusi viņu likteņus, bet apstākļi, kuros šie varoņi darbojas, viņu kuģojuma maršruts un ceļā sastaptās briesmas— viss uzrakstīts, dziļi pazīstot vēsturi, uz vēsturisku do­kumentu pamata. Izdoma un vēstures fakti V. Jana stāstā viens otru neizslēdz, bet papildina.Tulkojis Oskars  Kalnciems vāku zīmējis A. Stankevičs ilustrējusi V, Vahtejeva un L. HailovaNoskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Vasilijs JansLiesmas virs kurgāniemStāsti par vēsturiVēsturisks stāstsVēsturiskajā stāstā «Liesmas virs kurgāniem» vēstīts par Maķedonijas Aleksandra iebrukumu IV gs. pirms mūsu ēras Vidusāzijā un par brīvību mīlošo tautu va­ronīgo cīņu pret iekarotājiem svešzemniekiem. Grā­matā tēlots Maķedonijas Aleksandrs, viņa karavīri, ķē­niņš Dārijs, Persijas augstmaņi, sogdi un skiti — to tautu tālie senči, kuras tagad apdzīvo mūsu Dzimtenes Vidusāzijas republikas, un parādīts arī leģendārais tautas vadonis Spitamens.Grāmatas autors ir izcilais padomju rakstnieks un vēsturnieks V. Jans, kuru lasītāji pazīst pēc viņa tri­loģijas «Čingishans», «Batijs», «Uz pēdējo jūru. Ilgais mūžs, bagatiga dzīves pieredze, daudzie iespaidi, kas gūti, apceļojot apvidus, kur norisinājušies stāstā attēlotie notikumi, zināšanas par Vidusāzijā dzīvojošo tautu vēsturi, dzīvi un tikumiem devušas autoram iespēju ticami parādīt pirrņs daudziem gadsimtiem apdzisušo dzīvi.Grāmatas sākumā publicēta autobiogrāfija, ko V. Jans sarakstījis sava mūža pēdējā posmā.Tulkojis Jānis Ozols ilustrējis I. Arhipovs vāku un titulu zīmējis A. StankevičsNoskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisIzdevniecība«Liesma» Riga 1970

Vasilijs JansSpartaksStāsti par vēsturi Senās Romas lielā vergu sacelšanās I gadsimtā pirms mūsu ēras. R.Džovanjoli bija buržuāziskais revolucionārs, cīnī­tājs par Itālijas apvienošanu un Itālijas atbrīvošanu no svešzemju jūga. Tas nevarēja palikt bez ietekmes sa­cēlušos vergu kustības attēlojumā un tās vēsturisko varoņu tēlu izveidē. Džovanjoli jūt milzīgas simpātijas pret Spartaku un apveltī viņu ar ārkārtīgi cildena cil­vēka rakstura iezīmēm, taču Džovanjoli nesaprot, ka Spartaks pārstāv vergu šķiru, ko no vergturiem šķir vesels bezdibenis. Jā, taisni bezdibenis, nevis barjera, kas amfiteātrī skatītāju nošķir no gladiatoriem, kuri cīnās arēnā.Savā «Spartakā» V. Jans pilnīgi apzināti atteicies tēlot vergu un vergturu pasauli kā kaut ko vienu ve­selu. Apspiesto pasaule stāv pretim apspiedējiem. Ap­spiestos pārstāv Spartaks. Apspiedējus — Krass. Spar­taka pusē turas seno autoru pieminētie Krikss un Enomajs un rakstnieka iztēlē radītais traķiešu zēns Geta un dejotāja Arnika. Lai arī tās ir izdomātas personas, bet izdomai te pamatā ir pareiza laikmeta izpratne. Vēl vairāk, vēstures avotos mēs atrodam šo varoņu proto­tipus. Kāds sengrieķu autors stāsta par Spartaka līdz­gaitnieci, kas pareģojusi viņa slaveno nākotni.Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1969Tulkojis Oskars Kalnciems vāku zīmējis A. Stankevičs Ilustrējusi V, Vahtejeva un L. HailovaNoskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis