Ābrams Feldhūns (sastādījums)Netveramais SokrātsStāsti par vēsturiSokrāts sengrieķu domātāju un rakstnieku atmiņās. Ābrama Feldhūna sastādījums, tulkojums no sengrieķu valodas un paskaidrojumi. Grāmatā apkopoti sengrieķu filozofu un rakstnieku—Platona, Ksenofonta, Plūtarha, Ailiāna un Diogena Lāertieša — darbi par Sokrātā dzīvi un mācību. Pats Sokrāts nākamajām paaudzēm nav atstājis rakstu pieminekļus, un viņa laikabiedru liecības un atmiņas par slaveno domātāju ir galvenais izziņas avots, kas atsedz pretrunīgo Sokrāta personību. Grāmatā ietilpst šo sengrieķu autoru darbu tulkojumi, kā arī plaši tulkotāja komentāriJoda Veinberga pēcvārdsMākslinieks Dainis Breikšs Tulkojums latviešu valodā, sastadijums, pēcvārds, paskaidrojumi, izdevniecība «Liesma». 1987Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ābrams Feldhūns 600 Ezopa Fabulas.RĪGA « ZINĀTNE 1976  —Zinātne, 1978. — 320 lpp., il.Par pirmo fabulu meistaru grieķi uzskatīja leģendāro Ezopu, kas, pēc nostāstiem, dzīvojis 6. gs. p. m. ē. Fabulu žanrs uz visiem laikiem cieši saistīts ar Ezopa vārdu: savas fabulas grieķi un romieši parasti sauca par Ezopa fabulām.Ap 400 šādu fabulu kopā ar «Ezopa dzīves aprakstu» Iekļautas šajā krājumā,No sengrieķu valodas tulkojis Ābrams Feldhūns Paskaidrojumu un pēcvārda autors Mihails Gasparovs Māksliniece Maija PurmaleIzdot saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu(Ј Priekšvārds, Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1978Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisSATURSTulkotāja priekšvārds FabulasEzopa fabulu pamatkrājumsFabulas no parnatkrājuma atkārtota izdevumaFabulas no Ezopa krājuma atsevišķiem rokrakstiem Fabulas no vecākās redakcijas rokrakstiemFabulas no vidējās redakcijas rokrakstiem Fabulas no jaunākās redakcijas rokrakstiem No Babrija fabulu pārstāstījumiemFabulas no skolu krājumiemFabulas no Pseidodositeja krājumaFabulas no Aftonija krājumaFabulas no dažādu sengrieķu autoru darbiem Bizantiešu fabulasFabulas no Sintipas krājumaFabulas noveles no Florences un Atēnu rokraksta Ezopa dzīve. Grāmata par filozofu Ksaniu un viņa verguEzopu jeb Ezopa piedzīvojumiEzopa fabulas M. Paskaidrojumi Rādītājs , TULKOTĀJA PRIEKŠVĀRDSšajā izdevumā ietilpst ap 400 fabulu, t. i., lielum lielā daļa mūs­dienās zināmo sengrieķu prozas fabulu. Izdevuma fabulu klāsts ap­tver plašu seno redakcionālo variantu rašanās laika diapazonu — no m. ē. 1. gs. līdz (pamatojoties uz B. E. Perrija pieņēmumu par fabulu «jaunākās redakcijas» datējumu) 14. gs. Pati sengrieķu fabula, protams, ir daudz vecāka: literārās liecības par to atrodamas dzej­nieku (Hēsioda, Arhiloha) sacerējumos jau 8. un 7. gadsimtā p. m. ē.Fabulām seko anonīma autora «Ezopa dzīve», ar sengrieķu fabulas leģendāro pamatlicēju Ezopu saistīts nostāstu un anekdošu virknē­jums, kas kopumā ir savdabīgs sengrieķu «tautas grāmatas» paraugs, viens no nedaudzajiem šāda žanra darbiem, kas sasnieguši mūsdienasFabulu tulkojuma pamatā lielākoties ir E. A. Hausrāta izdevuma teksts,[1] pārējās fabulas  tulkotas pēc B. E. Perrija vai K. Halma izdevuma. «Ezopa dzīve» tulkota no B. E. Perrija publicētā teksta.Zināmas grūtības lasītājam, jādomā, sagādās fabulu morāle, ko tas dažkārt izjutīs kā svešķermeni. Ne reizi vien lasītājam no fabulas gribēsies izlobīt citu morāli un fabulā dotā viņā izraisīs izbrīnu un pat neizpratni (sk., piemēram, mūsu izdevuma 41., 94., 167., 215. fa­bulu). Šādos gadījumos lai atceramies šo morāļu rašanās vēsturi: ap vienojumā ar noteiktu fabulu tās nereti dzimušas dažāda tipa skolās un ir retorisku vingrinājumu produkts, retorikas skolotāju vai pat skolnieku darinājums. Lai tur, kur morāle lasītāju traucēs, viņš no tās abstrahējas, atceroties, ka «Ezopa fabulas», grieķu tautas mūžsenais īpašums, un to morāles ne visos gadījumos veido organisku vienību. .