Ļevs Tolstojs Anna KareņinaRomāns astoņās daļāsDaļas V—VIIIIzdevniecība «Liesma» Rīga  1970Tulkojis Jūlijs Vanags Māksliniece Māra Rikmane

Ļevs TolstojsAnna KareņinaAnna Kareņina, šķietami laimīga augstākās sabiedrības dāma, atsakās no ierastās, ērtās, bet garlaicīgās ģimenes dzīves un izvēlas mīlestību – viņa pamet vīru un dēlu, lai sāktu jaunu dzīvi kopā ar grāfu Vronski. Tomēr līdz ar mīlestību Annas dzīvē ienāk sabiedrības nosodījums un vientulība. Anna dzīvo ilūzijās, ka mīlestība un tās vārdā nestais upuris nodrošinās mūžīgu laimi, bet ikdiena atšķiras no iztēlotā ideāla. Zūd robeža starp iedomām un realitāti, pavīd šaubas par mīļotā vīrieša uzticību…Romāns “Anna Kareņina” ir saviļņojošs mīlas stāsts un vienlaikus episks vēstījums par laikmetu, kas dzīves stila, sabiedrībā valdošo uzskatu un paradumu ziņā ir ļoti atšķirīgs no mūsdienām, savukārt cilvēku savstarpējās attiecības, mīlestība, cerības un vilšanās ir mūžsenas un vienmēr aktuālas.KOPOTI RAKSTI VIIIRomānsNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisTulkojis Jūlijs VanagsMAN PIEDER ATRIEBŠANA, UN ES SODĪŠU.

Ļevs TolstojsAugšāmcelšanasRomāns “Augšāmcelšanās” tūlīt pēc publikācijas tika iztulkots daudzās Eiropas tautu valodās. Šāda kolosāla interese par Tolstoja daiļradi izskaidrojama gan ar viņa romānu “Karš un miers” un “Anna Kareņina” ģenialitāti, gan ar romānā “Augsāmcelšanās” risinātā sižeta īpatnībām.Romāna varone Jekaterina Maslova ir ārlaulībā dzimusi kalpones meita. Triju gadu vecumā, pēc mātes nāves, nonākusi divu vecāku muižnieču apgādībā un izaugusi pie viņām. Sešpadsmit gadu vecumā iemīlējusies savu audzinātāju brāļadēlā studentā Nehļudovā, kurš dodamies uz fronti viņu pavedinājis un aizbraucot iedevis simt rubļu banknoti. Kad Jekaterina uzzina par savu grūtniecību viņa zaudējusi cerību, ka Nehļudovs atgriezīsies, sarunā rupjības savām audzinātājām un aiziet no mājām…Romāna iecere radusies 1887. g. jūnijā, kad pazīstams jurists pastāstīja Tolstojam vienu reālu atgadījumu no savas tiesu prakses. Stāsts Tolstoju ļoti ieinteresēja un tas kļuva par pamatu nākamajam romānam.Strādājot pie «Augšāmcelšanās», Tolstojs centās būt uzticīgs dzīves īstenībai: viņš apmeklēja cietumus, iepazinās ar tiesu aktu saturu, ar cietuma apstākļiem un cietumnieku dzīvi, studēja krimināltiesības, daudz lasīja par trimdinieku dzīvi. Daži fakti, smelti no grāmatām: N. M. Jadrincevs «Krievu obščina cietumā un trimdā» (1872), D. A. Liņevs «Pa etapu» (1886), L. Meļšins «Izstumto pasaulē» (1896) u. c., tika izmantoti romānā. Tolstojs uzklausīja juristu padomus un norādījumus. Kāds jurists palīdzēja viņam uzrakstīt apsūdzības slēdzienu, tiesas spriedumu un tiesu medicīnas ekspertīzes aktu.Daudzu romāna personāžu prototipi ir reālas personas. Tā, fllģeladjutanta Bogatirjova personā attēlots galvenās cara mītnes komandieris grāfs A. V. Olsufjevs. Toporova prototips ir kāds no 80. gadu politiskās reakcijas pārstāvjiem, sinodes virsprokurors J. N. Pobedonoscevs; grāfa Carska — galējais reakcionārs grāfs Pjotrs Andrejevičs Šuvalovs. Mariette’s vīra Cervjanska prototips ir žandarmu korpusa komandieris un iekšlietu ministra biedrs P. V. Orževskis.S. A. Tolstoja 1899. g. 22. februāra vēstulē rakstīja: «Cik apbrīnojami apzinīgi viņš strādā. Pētī vismazākos sīkumus visās nozarēs, kurās ievada sava stāsta personas”.ROMĀNSKOPOTI RAKSTIXIII SĒJUMSLVI 1962Ļ. Tolstojs 1898. gadāTulkojusi A. Ozola-SakseNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs TolstojsBērnība. Zēna gadi. Jaunība. Pirmās atmiņas. AtmiņasĻeva Tolstoja (1828-1910) 1852.-1854. gados izdots stāstījums par paša bērnu dienu un jaunības gadu atmiņām.Kopoti raksti 14 sējumos. 1. sējumsLVI 1958no krievu valodas tulkojuši Kārlis Egle un Elza GrīnbergaFailu izlabojis Imants Ločmelis

Ļevs TolstojsKara stāstiUzbrukums ; Meža ciršana ; Sevastopoles stāsti (nav noskanēti jo grāmata šeit: http://yadi.sk/d/s-6oLOPcMj82C)Tulkojis Valdis Grēviņš Grāmatu apgāds Rīga 1946Л. Н. Толстой Военные рассказы на латышском языкеNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Ļevs TolstojsKarš un miers  trešais un ceturtais sējumsEpopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attēlojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1780 gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — lidz tam laikam neuzvaramas Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tēma un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzīves  tēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muižnieki ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga ir atpalikušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos jebkādas cīņas.No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējumsTolstojs Ļ. Karš un miers. 3.4. sēj. No krievu vai. tulk. A. Ozola-Sakse. — Zvaigzne, 1980.Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis — 3., 4. sēj 751 lpp. .

Ļevs TolstojsKarš un miers  Pirmais un otrais sējumsEpopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no Izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attē­lojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1805. gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — līdz tam laikam neuz­varamās Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tema un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzī­ves notēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muiž­nieku ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs, Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga Ir atpa­likušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos no jeb­kādas cīņas.No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums Rīga Zvaigzne 1980Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs TolstojsKaukāza gūsteknis Par krievu oficieri, kurš nonācis kalniešu - čečenu - gūstāLatvijas Valsts Izdevnieciba Rīga 1963Tulkojusi Aina Deglava Mākslinieks S. AdamovičsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs TolstojsSevastopoles stāstipar krievu cilvēku varonību aizstāvot savu zemi, par karu bezjēdzībuLVI Rīgā 1954л. толстой Севастопольские рассказыГослитиздат Москва 1951Латвийское Государственное издательстноНа латышском азыкеТULKOJUSI ЕLIJА КLIENЕ ILUSTRĒJIS J. KUZKOVSKISNoskannejis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs TolstojsSTĀSTI 1857 -1863kopoti raksti III sējumsLVI 1958No kņaza D Ņechļudova piezīmēm. Lucerna. Tulk. Jānis VainovskisAlberts. Tulk. J. VainovskisTrīs nāves. Tulk.  Marija ŠūmaneĢimenes laime. Tulk. J. VainovskisKazaki Tulk. Jānis OzolsPolikuška. Tulk.  Marija ŠūmaneIdile. Nespēlējies ar uguni, apdedzināsi pirkstus. Tulk. J. VainovskisTichons un Malaņja. Tulk. J. VainovskisHolstomers.Stāsts par zirgu Tulk. Marija ŠūmaneDekabristi. Tulk. J. Vainovskis

Ļevs Tolstojs Stāsti 1889-1904LVI 1961Kreicera sonāteSātansFransuāzaDārgi maksāKam taisniba?Saimnieks un kalpsTēvs SergijsDivas dažādas vēstures versijas par stropu ar kriju jumtuViltotais kuponsNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisTulkojusi Marija Šūmane

«Sprīdīša bibliotēkas» Stāsti par bērnību.Ļevs Tolstojs. Bērnība No krievu vai. tulk. Kārlis Egle ; Maksims Gorkijs. Bērnība No krievu val. tulk. Elija Kliene ; Aleksejs Tolstojs. Ņikitas bērnība No krievu vai. tulk. Ērika Lūse Krievu literatūras klasiķu bērnības atmiņas.Mākslinieks Arvīds BūmanisRīga «Liesma» 1988 «Sprīdīša bibliotēkas» redakcijas kolēģija: Arvīds Grigulis, Jānis Kalniņš. Jāzeps Osmanis, Imants Plotnieks, Ilga Rasima, Anastasija Stikane, Ingrīda Vāverniece, Māra ZālīteAtbildīgais redaktors Andris ČapiņsGrafiskās apdares autors Andris LamstersNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv© Pēcvārds, komentāri, grafiska apdare, ilustrācijās, izdevniecība «Liesma», 1988

Ļevs TolstojsTrīs lāčiSaturs: Trīs lāči ; Īkšķītis ; Meitene un laupītājiPasaku kamolītisRīga «Liesma» 1982Лев Толстой «Для детей», Детгиз 1361No krievu valodas tulkojusi Anna Sakse Māksliniece Maija Tabaka Ilustrācijas, «Liesma», 1982Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv