Viljams ŠekspīrsAntonijs un KleopatraTraģēdija 5 cēlienosTāpat kā Jūlijā Cēzarā, arī Antonijā un Kleopatrā Šekspīrs stingri turējies pie Plutarha biogrāfiskā stāstījuma par Marku Antoniju. Šekspīrs sižetā gandrīz neko nav mainījis, bet devis daudz jauna gal­veno personu raksturojumā un varoņu likteņu un darbības izpratnē. Šekspīrs tālāk attīstījis Antonija tēlu, kas it kā tikai ieskicēts Jūlijā Cēzara. Avantūrista un bezrūpīga epikūrieša vaibsti, turklāt drosme un augstsirdība — visas šīs īpašības līdzsvarotas Antonija rakstiļp. Nevienā citā Šekspīra lugā nav tāda rakstura, ko tik stipri būtu ietekmējis laikmets un tā parašas. Antonijs ir sava laika cilvēks, kad vārds «godīgums» un «uzticība» kļuvuši par tukšām skaņām.Tulkojis Jānis Rainis «Liesma» - 1965Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Viljams ŠekspīrsMakbetsTraģēdija piecos cēlienosSižetu traģēdijai Makbets Šekspīrs ņēmis galvenokārt no Holinšeda hronikām, no Skotijas vēstures. Lai cik dīvaini, rakstot šo tra­ģēdiju, Šekspīra nodoms bijis izdabāt karalim. Taču autors panācis pretējo — norāvis masku asinīm aptraipītajiem uzurpatoriem un monarhu patvaļai. Sākumā Makbets liekas it kā cilvēka varas iemiesojums. Spēka viņam netrūkst, viņš ir vīrišķīgs, gūst sekmes, saņem pelnītus ap­balvojumus. Bet sirdi kremt godkārība. Jo vairāk viņš iegūst, jo vai­rāk kāro. Makbetam sāk jau likties, ka viņa nopelni nav pietiekami novērtēti. Viņam blakus pat karalis Dankans šķiet niecīgs. Makbetā iedegas vēlēšanās uzkāpt karaļa tronī. Bet ceļš uz troni nav ne taisns, ne godīgs, kādu Makbets paradis iet līdz šim. Ceļā stāv ne tikai karalis Dankans, bet arī troņmant­nieks — princis Malkolms. Makbeta dvēselē sākas cīņa. Viņš vēlas- galvenokārt parādīt cilvēka varu, bet nonāk pretrunā ar cilvēka cieņu, stieg arvien dziļāk necilvēcības purvā, līdz jūtas galīgi no­trulinās. Makbets darījis noziegumus cerībā, ka nosēdīsies troni un visa dzīve kļūs citāda. Bet kas ir panākts? Vientulība un sirdī tukšums. Dzīvei vairs nav jēgas.«Liesma» 1965Tulkojis Fricis Adamovičs .Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Viljams ŠekspīrsPeriklsTraģikomēdija piecos cēlienosTraģikomēdijas Perikls pamatā kāds renesanses literatūrā iecie­nīts Tīsas Apolonija stāsts.Perikis iezīmē pavērsienu Šekspīra daiļradē. Ar šo lugu sākas jauns — pēdējais Šekspīra jaunrades posms. Ar Periklu un nākamajiem darbiem arī Šekspīrs pievērsies traģikomēdijas žanram. Bet nav gan noliedzams, ka Periklā tikai vietām jūtama Šekspīra spilgtā daiļrades dzirksts.Tulkojis Ojārs Sarma«Liesma» 1965.Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Viljams ŠekspīrsVētraTraģikomēdija 5 cēlienosTāpat kā citām lugām, ari traģikomēdijai Vētra Šekspīrs vielu smēlis no vairākiem avotiem. Traģikomēdijā Vētra nav ne cīņas, ne konfliktu. Viss notiek it kā pēc Prospera burvju zižļa mājiena. Nemitīgi dzirdamas skaņas: gan dziesmas, gan viļņu čalas, vēja auri, meža šalkas, cilvēku soļu čaboņa biezokņos vai gar smilšaino piekrasti. Neapklust arī cilvēku balsis. Dusmas, zaimus, apsūdzību, sajūsma un mīlu pauž viņu vārdi. Vētrā ir mīlestības fābula. Ferdinands un Miranda ir jau pazīstama motīva jauna variācija ar jauniem mīlētāju vārdiem un vaibstiem, viņu mīles­tība uzplaukst un zied kā gaismas piesātināts sapnis. Jaunie mīlē­tāji — Šekspīra pēdējie mirdzošie sapņu un ilgu tēli. Tādēļ Vētrā brīžiem ieskanas tādas kā skumjas pārdomas.Tulkojusi Erna Sprince «Liesma» 1965.Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

Viljams ŠekspīrsZiemas pasakaTraģikomēdija 5 cēlienosSižetu Šekspīrs ņēmis galvenokārt no Roberta Grīna romāna Pandosto (1588). Lai gan traģikomēdijai Ziemas pasaka, tāpat kā dažai labai viņa roman­tiskajai lugai, trūkst personas, ap kuru savītos lugas darbība, tomēr darbību nosaka un virza arī te galvenokārt viens raksturs — karalis Leonts ar savu aklo greizsirdību, kas rada tik daudz sarežģījumu un posta. Tam pretstatā spilgti izceļas gan Hermiones sirdsskaidrība, gan Mamillija un Peritas piemīlīgums. Šādus pievilcīgus pretstatus varam saskatīt ne vien tēloto personu raksturos, bet arī lugas saturā un darbībā. Karaļa Leonta raksturs un lugā notēlotie notikumi ļauj Ziemas pasaku nosaukt par traģikomēdiju. Bet citādi tā tomēr ir un paliek pasaka, kam ar tiešo dzīvi maz sakara. Tulkojis Kārlis Egle «Liesma» 1965Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis