Aleksandrs PuškinsPēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirikaMASKAVA — PĒTERBURGAtulkojis Kārlis EgleValdis Grēviņš Ārija ElksneMarija Šūmaneizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsPētera Lielā MorisRomānā Puškins izmantojis ģimenes leģendas par savu vecvectēvu pa mātes līniju -  Pētera I līdzgaitnieku afrikāni Ābramu Petroviču Hannibālu, kura neparastais un dramatiskais liktenis vienmēr saistīja dzejnieku. Pēteris I stāstā attēlots nevis kā valstsvīrs vai karavadonis, bet kā cilvēks - savā ģimenes dzīvē un viesībās. Tomēr romāns palika nepabeigts.tulkojusi Marija Šūmaneizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsPīķa dāmaSpēlējot kārtis kāds Tomskis pastāsta dīvainu stāstu par savu vecmāmiņu kura it kā zinot trīs kāršu noslēpumu kuras noteikti palīdzēs uzvarēt jebkurā spēlē ja uz viņām likt likmes. Šo noslēpumu vecmāmiņai esot atklājis grāfs Sen-Žermēns. Šim stāstam spēlētāji nenotic ieskaitot arī jauno oficieri Hermani kurš pats nespēlē toties ar lielu interesi seko spēlei. Tomska vecmāmiņa - veca grāfiene - izrādas īsta megera attiecībās ar savu audzēkni Lizavetu Ivanovnu un pastāvīgi viņai piesienas un "zāģē", tāpēc Lizaveta ar prieku pieņem Hermaņa uzmanības apliecinājumus. Bet Hermani apsēdusi ideja - uzzināt šo trī kāršu noslēpumu un savu uzmanību Lizai viņš izrāda tikai lai īstenotu šo mērķi...Kas izšķir cilvēka likteni – mīlestība, kas atbrīvo no apsēstības, vai spēles magnētiskais azarts, kas salauž gribasspēku? Ievērojamā krievu dzejnieka Aleksandra Puškina stāsts „Pīķa dāma” (1836) uzreiz pēc publicēšanas guva milzīgus panākumus: publiku intriģēja fantastiskais saturs un precīzi tvertais laika gars.tulkojis Valdis Grēviņšizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsKopoti raksti piecos sējumos Pirmais sējums Lirika 1813--1826Piemineklis. Atdzejojis Andrejs Balodis.. Jaunības un trimdas gadu lirika LicejsNatālijai. Atdzejojis Paulis Kalva Mūks. Atdzejojis Jāzeps Osmanis Klita nelaime. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Draugam dzejdarim. Atdzejojis Bruno Saulitis Evlēga. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Osgars. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Prāts un mīla. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. Māsai. Atdzejojis Arvīds Skalbe Skaistulei, kas Šņauca tabaku. Atdzejojis Imants Ziedonis . .  Epigramma. «Mums Arists solīja, ka traģēdiju drīz. . .»Atdzejojis Konstantīns Aizpurs Kazaks. Atdzejojis Imants Ziedonis Kņazam A. Gorčakovam. Atdzejojusi Ārija Elksne . Pieredze. Atdzejojis Bruno Saulitis. Svētlaime. Atdzejojis Imants Vanags. Studenti dzīro. Atdzejojis Harijs Heislers Bova (Poēmas fragments). Atdzejojis Kārlis štrāls . Batjuškovam. Atdzejojis Paulis Kalva. Epigramma. «Tev sieva brīnišķa, cik es to jautu . . .» AtdzejojisKonstantīns Aizpurs. N. Lomonosovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe Epigramma par Ribuškinu. Atdzejojis Laimonis Kamara  Romance. Atdzejojis Harijs Heislers Leda. Kantāte. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Štances. «Avez-vous vu la tendre rose . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe Mana ģīmetne. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Atmiņas Carskoje Selo licejā. Atdzejojis Imants Ziedonis . . Licīnijam. Atdzejojis Laimonis Kamara Pilsētiņa. Atdzejojis Bruno Saulitis Natašai. Atdzejojis Imants Lasmanis. ūdens un vīns. Atdzejojis Harijs Galiņš Nepastāvība. Atdzejojis Jāzeps Osmanis Batjuškovam. Atdzejojis Jūlijs Vanags Napoleons Elbas salā (). Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . . Puščinam (. maijā). Atdzejojis Jānis Plotnleks.. Galičam. Atdzejojis Arvīds Skalbe Sapņotājs. Atdzejojis Kārlis Krūza Mans testaments. Draugiem. Atdzejojis Andris Vējāns  Viņai. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Jaunajai aktrisei. Atdzejojis Harijs Heislers.. Atmiņas (Puščinam). Atdzejojis Jānis Plotnieks. Vēstule Galičam. Atdzejojis Imants Vanags. Mana epitāfijā. Atdzejojis Jāzeps Osmanis. Kritušais bruņinieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. Delvigam. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs. Roze. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. «Un tā es laimīgs biju, baudām sirdi vēru . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe Asara. Atdzejojis Tālivaldis Brička. «Ikviens zin dzejas vīrus šos . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara Manam Aristarham. Atdzejojusi Vizma Belševica Fonvizina rēgs. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe.. Anakreona kaps. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Vēstījums Judinam. Atdzejojis Andris Vējāns Gleznotājam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Žukovskim. «Jel svēti, dziesminieki . . . Nu Parnasā jau klusā . . .» Atdzejojis Jūlijs VanagsElēģija. «Nu piederu es, draugi, atkal jums . . .» AtdzejojisLaimonis Kamara  Morfejam. Atdzejojis Andrejs Balodis. Rudens rīts. Atdzejojis Kārlis Krūza «Vien mīla līksmu dara salto dzīvi . . .» Atdz. Daina Avotiņa Mēness. Atdzejojis Andrejs Balodis Elēģija. «Ir laimīgs tas, kurš kaisles liesmās . . .» Atdzejojis Andrejs Balodis Šķiršanās. Atdzejojis Laimonis Kamara. Draugiem. Atdzejojis Jūlijs Vanags Mīļās vārdi. Atdzejojis Andrejs Balodis. Elēģija. «Ir mīla gaisusi, — jau nodomāju tā . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara Elēģija. «Es nāvi redzēju, pie manis mājās . . .» Atdzejojis Andrels Balodis Mošanās. Atdzejojis Tālivaldis Brička Vēlēšanās. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. Logs. Atdzejojis Andrejs Balodis Jātnieki. Atdzejojis Laimonis Kamara Illgu remdējums. Atdzejojis Laimonis Kamara. Miegs (Fragments). Atdzejojis Harijs Heislers Dziesminieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. Ūsas. Filozofiska oda. Atdzejojis Laimonis Kamara . . . No vēstules kņazam P. Vjazemskim. Atdzejojusi Mirdza Ķempe No vēstules V. Puškinam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe . . . Ekspromts Ogarjovai. Atdzejojis Laimonis Kamara . Patiesība. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks. Mašai. Atdzejojis Laimonis Kamara Dzīru kauss. Atdzejojis Allreds Krūklis Amors un Himenejs. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . Anakreona kauss. Atdzejojis Jūlijs Vanags.. Siškovam. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks. Kaverinam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Jaunajai atraitnei. Atdzejojis Imants Lasmanis.. Neticība. Atdzejojusi Arlja Elksne Delvigam. «Ar mīlu, draudzību un tīksmi . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza. Vēstule Lidai. Atdzejojis Andris Vējāns Kņazam A. Gorčakovam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe . Albumā. Atdzejojis Valdis Rūja Illičevskim albumā. Atdzejojis Laimonis Kamara Biedriem. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe Uzraksts uz slimnīcas sienas. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . . Puščinam albumā. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.. Par vēstuli. Atdzejojis Jānis Plotnleks. Sapnis. Atdzejojis Laimonis Kamara. Viņa. Atdzejojis Jāzeps Osmanis Šķiršanās. Atdzejojis Kārlis Krūza Pēterburga «Ardievu, klusais miers un lauki . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Ogarjovai, kurai metropolīts atsūtīja augļus no sava dārza. Atdzejojusi Ārija Elksne. «Jel nevaicā, kāpēc man dzīrēs ska)ās . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne «Es, akli cienot tālas, svešas malas . . .» Atdzejojis HarijsHeislers. Viņai. Atdzejojis Imants Lasmanis  Brīvība. Oda. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Kņazei Goļicinai, nosūtot viņai odu «Brīvība». Atdzejojis Laimonis Kamara Čaadajevam. «Tik mirkli cerības un slava . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis Bakha svētki. Atdzejojis Kārlis Krūza Izveseļošanās. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Zukovskim. «Kad sveic tu sapņu tāli tīru. . .» Atdzejojis Kārlis Krūza  Zukovska portretam. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . Sapņotājam. Atdzejojusi Ārija Elksne. N. Pļuskovai. Atdzejojusi Ārija Elksne.. . Skaistulītei. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Epigramma. «Ir viņa «Vēsturei» stils vienkāršs, pievilcīgs . . .»Atdzejojusi Mirdza Ķempe . . Pasakas. Noēl. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.. «Kur ozolaiņu klusā blīvē . . .» Atdzejojis Lrimonis Kamara . Es arī esmu dzirdējis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara . .  «Cik saldi! . . . Bet, ak dievs, cik briesmu pilni . . Atdzejojis Laimonis Kamara . Sādža. Atdzejojusi Mirdza Bendrupu ..,„. Dorīda. Atdzejojis Jānis Plotnieks  N. N. (V. Engelhardam). Atdzejojis Imants Lasmanis . Orlovam. Atdzejojis Imants Lasmanis Sčerbiņinam. Atdzejojis Imants Lasmanis Mājas garam. Atdzejojis Kārlis Krūza. Nāra. Atdzejojis Andris Vējāns Nepabeigtā glezna. Atdzejojusi Ārlj.i Elksne . . Vienatnība. Atdzejojis Bruno Saulitis Jautrās dzīres. Atdzejojis Andris Vējāns. Vsevoložskim. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Carskoje Selo. Atdzejojis Imants Ziedonis «Aiz tuvā līdzenuma meža malā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns Platoniska mīla. Atdzejojis Kārlis Krūza Štances Tolstojam. Atdzejojusi Vizna Belševlca. Atdzimšana. Atdzejojis Andris Vējčns. Vēstījums kņazam Gorčakovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe . . «Es zinu to, kā šķēpus cīņai slej . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe Par Kolosovu. Atdzejojis Jāzeps Osmanis Dorīdai. Atdzejojis Jānis Plotnieks Hronoloģiski nenoteiktie dzejoli —Delijai. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. Delija. Atdzejojusi Ārija Elksne. Fauns un gane. Ainas. Atdzejojis Kārlis Krūza.. «No dievkalpojuma uz māju niikdama . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis  «Vai slims jūs, tēvocīt? To padzirdēju . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis Ziņkārīgais. Atdzejojis Jānis Plotnieks Par grāfu A. Razumovski. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . . . «Požarskis, Miņins, Hermogens . . .» Atdzejojis Andris Vējāns . Epigramma par dzejdara nāvi. Atdzejojis Imants Lasmanis . . Tavs un mans. Atdzejojis Jāzeps Osmanis Lilai. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Dzejdara liktenis. Atdzejojis Jāzeps Osmanis. Madrigāls M  ai. Atdzejojis Jānis Plotnieks Vārda diena. Atdzejojis Imants Lasmanis A. B-ai. Atdzejojis Jānis Plotnieks. Sosņickai albumā. Atdzejojusi Ārija Elksne.. Par Arakčejevu. «Visu Krievzemi viņš nomāc . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags. Par kņazu A. Gojicinu. «Zināms viņš kā zemisks līdējs . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis Labs padoms. Atdzejojis Imants Lasmanis Lāga cilvēks. Atdzejojis Andris Vējāns Par Caadajeva portretu. Atdzejojis Jānis Plotnieks . Dienvidi iJau dienas spožums bālēt sācis . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza  «Man prātā Āzija ar neauglīgām tālēm . . .» Atdzejojis Imants Vanags Nereīda. Atdzejojis Imants Lasmanis «Jau retie mākoņi kā raisīdamies slīd . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza «Ai, kādēļ mirdz tā ga; smā zaigā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns «Kādēļ tev skumjas priekšlaicīgas . . .» Atdzejojis Andris Vējāns  «Nav tevis žēl man, jauno dienu laiks . . .» Atdzejojusi Paulina Bārda Karageorgija meitai. Atdzejojis Arvīds Skalbe.. Melnais lakats. Moldāvu dziesma. Atdzejojusi Mirdza Ķempe . «Aiz muļķības ja drosmi rastu . . .» Atdzejojis Paulis Kalva . «Havronios, tu pēlējs visupirmais . . .» Atdzejojis Paulis Kalva «Teic, kā tev neapnīk šie strīdi . . .» Atdzejojis Paulis Kalva  Epigramma. «Raušoties pa dzīves zaņķi . . .» Atdzejojis Paulis Kalva Zeme un jūra. Mosha idile. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . . Mūza. Atdzejojis Kārlis Krūza Skaistule pie spoguļa. Atdzejojis Paulis Kalva. «Es pārdzīvojis savas alkas . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne . . Karš. Atdzejojis Laimonis Kamara. Delvigam. «Draugs Delvig, mūzas brāli mans . . .» AtdzejojisHarijs Heislers. No vēstules Gņedičam. «Ko Jūlija ar rozcm vija . . .» AtdzejojisImants Ziedonis Duncis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe «Man kņazu G. nav pazīt gods . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara  Epigramma. «Kaut talantu tam dieviņš devis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara V. Davidovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe Jaunava. Atdzejojis Harijs Skuja  «Gan viesībās, gan dzīrēs skaistās . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis. Jurjevam. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Kateņinam. «Kur daiļās attēlu gan ņemt, kas atsūtīs to manpar prieku?» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.. Manai tintnīcai. Atdzejojis Kārlis Strāls. Caadajevam. «Sal zemē, kur mans nemiers aizmirsdamies gaist . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica «Kas zemi zin, kur daba krāšņi smejas . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe. «Eleferija, tiešām nav . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe . . . «Šo jauno darbu pieņemiet . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis .  «Ai jūs, kam dzejas ziedos tvīkos . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis  «Lūk, mūza, tērzētāja saldā . . .» Atdzejojis Bruno Saulitis . . Dioneja. Atdzejojis Kārlis Krūza. Ģenerālim Puščinam. Atdzejojis Laimonis Kamara .  «Drīz apklusīšu es. Ja tomēr skumju stundā . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks «Draugs, esmu aizmirsis, kāds senāk biju es . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks Jaunekļa kaps. Atdzejojis Kārlis Krūza Napoleons. Atdzejojis Eižens Mindenbergs. «Beidz raudāt, grieķiete, — kā varonis viņš krita . . .» Atdze­jojusi Mirdza Ķempe Laika zīmes. Atdzejojis Kārlis Krūza Koķetei. Atdzejojis Jāzeps Osmanis Epigramma. «Sen likteņvarā godu pametusi . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags. Aleksejevam. «Mans mīļais, greizsirdībā liekā Tu pārsteidzīgs pret mani tiec . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza Draugam. Atdzejojis Jūlijs Vanags. Desmitais bauslis. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks. Epigramma. «Tenkumaiss, kam vien no peliem . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara Epigramma. «Steidz ārstēties — vai Pangloss kļūsi! . . .» At­dzejojis Konstantīns Aizpurs Par grāfa Hvostova traģēdiju, kas izdota ar Kolosovas ģīmetni uz vāka. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs. Ierēdnis un dzejnieks. Atdzejojis Imants Lasmanis . «Vēl reizi pēdējo es nāku . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis Ovīdijam. Atdzejojis Harijs Skuja. Deņisam Davidovam. «Mans dzejniek huzār, dzejā tavā . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis. Dziesma par viedīgo Oļegu. Atdzejojis Kārlis Krūza . . . Baratinskim. No Besarābijas. Atdzejojis Kārlis Krūza . . . «Bij Aglaju reiz manu guvis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara «Klarisai, lūk, naudas nava . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza . .  Draugiem. «Bij vakar Bakha dzīres skaļas . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza Taurija. Atdzejojis Bruno Saulitis. V. Rajevskim. «Tad ne jau tāpēc lepns es . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis. Grieķietei. Atdzejojis Jānis Plotnieks V. Rajevskim. «Tev tiesa, draugs, ka vērtējis par maz . . .»Atdzejojusi Mirdza Bendrupe. Vēstule cenzoram. Atdzejojis Kārlis Štrāls Svešzemniecei. Atdzejojusi Paulina Bārda «Tu seno brīnumdienu biedre man . . .» Atdz. Mirdza Ķempe  F. Gļinkam. «Kad mani dzives dzīrēs skaļās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis Adelei. Atdzejojis Imants Ziedonis Cietumnieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Cars Ņikita un četri desmiti viņa meitu. Atdzejojis Jūlijs Vanags Putniņš. Atdzejojusi Mirdza Ķempe «Kas, vijņi, jūs ir saistījis . . .» Atdzejojusi Elīna Zālīte . .  «Es tevi apskaužu, tu jūru norūdītais . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe «Man bezrūpīgo nejēgšanu . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe . . Dēmons. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe «Es brīves sēklas vientuļš sēju . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe Naktī. Atdzejojusi Elīna Zālīte. «Ja, sald.īm cerībām vēl bērnišķīgi skauts . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe «Vai piedot vari greizsirdību man . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe Kņazei M. Goļicinai. Atdzejojis Paulis Kalva. Sūdzība. Atdzejojis Harijs Heisleis Dzīves rati. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks. Ļ. Puškinam. «Mans brāli, pusaudzī no manis šķīries tu . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis. «Pie lepnās cara pils jau snaudā sardze slīga . . .» Atdzejojis Arturs Goba «Viss izbeidzies: mūs nesaista nekas . . .» Atdzejojis Harijs Heislers. Davidovam pēc aicinājuma kopā ar viņu doties pa jūru uz Krimas dienvidu krastu. «Nē, nē, mans resnais Aristip . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe Kuģim. Atdzejojis Arvīds Skalbe «Lai Dāvids augumā bij mazs . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags Prozerpīna. Atdzejojis Andris Vējāns. «Ir mīlas gaiss kā pārpilns kauss . . .» Atdzejojis Andris Vējāns  Mihailovska«Dziest diena lietainā; nakts dūmakā gaist viss . . .» AtdzejojisHarijs Skuja. Jūrai. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. Grāmatu izdevēja saruna ar dzejnieku. Atdzejojis Kārlis Štrāls Jazikovam (Mihailovskā ). Atdzejojusi Mirdza Bendrupe Ļaunprātība. Atdzejojis Kārlis Štrāls «Ak skaistule, es važās tavās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis Vīnogas. Atdzejojis Imants Lasmanis Bahčisarajas pils strūklaka). Atdzejojusi Mirdza Ķempe . . . Spāniešu romance. Atdzejojis Vilis Plūdonis. «Sen neticēdams laimes mānam . . .» Atdzejojis Paulis Kalva Bērnam. Atdzejojis Bruno Saulitis . . Čaadajevam. No Taurijas jūras krasta. Atdzejojis Jānis Plotnieks . Akvilons. Atdzejo/ls Kārlis Krūza. «Lai tas, kurš dai)ās mīlas vainagots . . .» Atdzejojis Andris Vējāns. Otrā vēstule cenzoram. Atdzejojis Kārlis Strāls «Timkovskis valdīja, un viņam bija slava . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis No vēstules draugam Rodzjanko. Atdzejojis Jūlijs Vanags . . «Liza baidās mīlu gūt . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara . .  Pēc Korāna motīviem. Veltīts P. Osipovai. Atdzejojis Imants LasmanisAndrē Senjē. Veltīts N. Rajevskim. Atdzejojis Jāzeps OsmanisSadedzinātā vēstule. Atdzejojis Laimonis Kamara «Jel sargā mani, talisman . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Slavas slāpes. Atdzejojis Kārlis Krūza«Viss tavai piemiņai tiek dots . . .» Atdzejojis Arvids Skalbe «Vien rozēm, klusi vīstot . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe «Ja tu dzīvē kādreiz vilsies . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe «Reiz caram ziņojums bij jādzird Raiss . . .» Atdzejojis Arvīds SkalbeDraugiem. «Jums, naidnieki, vēl nesaku ne vārda . . .» At­dzejojis Arvīds Skalbe Padoms. Atdzejojis Konstantīns AizpursOda viņa gaišībai grāfam Dm. Hvostovam. Atdzejojis Laimonis KamaraDzīvs, dzīvs vēl Kvēpeklītisl Atdzejojis Laimonis Kamara Kozlovam, saņemot no viņa pcēmu «Mūks». Atdzejojis Arturs GobaEx ungue leoncm. Atdzejojis Laimonis Kamara P. Osipovai. «Varbūt man nebūs ilgi ļauts . . .» Atdzejojusi Mirdza ĶempeVeltījums Rodzjanko. «Tu solījies par romantismu . . .» At­dzejojis Bruno Saulitis«Es atceros vēl brīdi skaisto . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe«Jūs pātagas un pletnes sargi . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags Bakhiskā dziesma. Atdzejojis Andrejs Balodis«Ir maigums ziediem pēdējiem . . .s Atdzejojusi Paulina Bārda . oktobri. Atdzejojis Kārlis Krūza«Cars kā bēdās saka . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis Lakstīgala un dzeguze. Atdzejojis Jānis PlaudisDraudzība. Atdzejojis Bruno SaulītisKustība. Atdzejojusi Vizma BelševicaAina no «Fausta». Atdzejojusi Mirdza BendrupeZiemas vakars. Atdzejojusi Mirdza Ķempe«Deg asinis, tur kaisle valda. . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe «Manas māsas dārzs ir kluss » Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Vētrā. Atdzejojusi Mirdza ĶempeProzaiķis un dzejnieks. Atdzejojusi Ārija Elksne«Tu zem kāda zvaigznāja . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica «No lielrunības mlļprāt atteicies arvienu . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe«Es mīlu jūsu tumsu dīvo . . .» Atdzejojis Vladimirs KaijaksDziesmas par Steņku Razinu. Atdzejojusi Vizma Belševica Puščinam. «Mans dārgais draugs, mans draugs vispirmais!» Atdzejojis Jānis PlotnieksVjazemskim. «Vai jūra, senā bendētāja . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe«Zem zilām debesim, kur dzimtie kalni sauc . . .» Atdzejojis Kārlis KrūzaAtzīšanās. Aleksandrai Osipovai. Atdzejojis Kārlis Štrāls Pravietis. Atdzejojusi Mirdza ĶempeJūlija Vanaga redakcijaRedakcijas kolēģija:A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, J. Grots, M. Ķempe, B. Saulītis, J. SudrabkalnsSastādītājs Jāzeps OsmanisMākslinieks Arturs ApinisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsPoltavaPoēmaAtdzejojis Andrejs KurcijsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsPiektais sējumsPugačova sacelšanās vēsture. Kritika un publicistika. VēstulesJūlija Vanaga redakcijaRedakcijas kolēģija:A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, j. Grots, M. Ķempe,B. Saulitis J. SudrabkalnsSastādījis Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs ApinisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsRomāns vēstulēsPublicētas Puškina vēstules, 1829 gads kuras apkopojuši viņa darbu pētniekitulkojis Valdis Grēviņšizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsRoslavļevstulkojusi Ārija Elksneizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsRuslans un LudmilaAtdzejojis Jūlijs VanagsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsRuslans un LudmilaPie zalkšu jūras ozols zaļo,Tam apkārt, zelta ķēdē siets,Dien, nakti, teiksmu dzirnas maļot,Iet mācīts runcis, zintnieks vieds.Atdzejojis Jūlijs VanagsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisGrāmatai pievienoti trūkstošie attēliLatvijas Valsts izdevniecība. Izdots: 1954

Aleksandrs PuškinsSkopais bruņinieksIevērojami dziļa vienkāršas cilvēka skopulības analīze pret spilgti dzīvu viduslaiku fonu.Atdzejojis Andrejs KurcijsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsTrešais sējums. Poēmas. Jevgeņijs OņeginsRuslans un Ludmila. Atdzejojis Jūlijs Vanags ; Kaukāza gūsteknis. Atdzejojis Bruno Saulītis ; Gabriēliāda. Atdzejojis Bruno Saulītis ; Brāļi laupītāji. Atdzejojusi Ārija Elksne ; Bahčisarajas strūklaka. Atdzejojusi Vizma Belševica ; Čigāni. Atdzejojis Pāvils Vīlips ; Grāfs Nuļins. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks ;  Poltava. Atdzejojis Andrejs Kurcijs Mājiņa Kolomnā. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe ; Andželo (dzejojis Vladimirs Kaijaks ; Vara jātnieks. Atdzejojis Jānis Plaudis ; Jevgeņijs Oņegins. Atdzejojusi Mirdza BendrupeKopoti raksti piecos sējumosJūlija Vanaga redakcijaRedakcijas kolēģija:A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, J. Grots, M. Ķempe, B. Saulītis, J. SudrabkalnsSastādītājs Jāzeps OsmanisMākslinieks Arturs ApinisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsVara jātnieksPēterpils stāstsPētera I personā ieveidota, vēstures gaitas diktēta nepieciešamība, kas vairs nerēķinās ar atsevišķa indivīda interesēm un tiesībām. Puškina dzejā visiem šiem motīviem cauri jaušama vēl dziļa līdzjūtība tiem atpakaļpalikušajiem un līdzi negribētājiem, ko samaļ nežēlīgās vēstures dzirnas.Atdzejojis Jānis PlaudisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsVientuļā mājiņa Vasilija salātulkojusi Ārija ElksneSastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinisizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis