Ты узнаешь ЕЕ сразу. Увидев ЕЕ, ты забудешь о других. ОНА - твое счастье, твой наркотик, твоя жизнь. Тебе не будет покоя без НЕЕ. Посмотрев раз в ЕЕ глаза, ты потеряешься в них навсегда.

Kad būs uzvarēts laiks. Fantastisku stāstu krājumssērija Fantastikas PasaulēI. Jefremovs. Helēņu noslēpums. Tulk. Solveiga Cepurniece ; G. Gors. Puisēns. Tulk. A. Nikolajeva ; G. Altovs. Klīnika «Dižais piekūns». Tulk.A. Nikolajeva ; V. Zuravļova. Leonardo. Tulk. Solveiga Cepurniece ; A. Dņeprovs. Pasaule, kurā es pazudu. Tulk.Solveiga Cepurniece ; S. Gansovskis. Dusmības diena. Tulk. Helma La­piņa. ; I.Varšavskis. Robijs. Tulk. Helma La­piņa ; I. Varšavskis. Molekulārā kafejnīca. Tulk. Helma La­piņaIzdevniecība «Zinātne» Rīgā 1969«Kad būs uzvarēts laiks…» ir padomju rakstnieku zinātniski fantastisko stāstu krājums. Grāmata iepa­zīstina latviešu lasītāju ar daudzu padomju fantastu daiļradi, rada priekšstatu par viņu tematikas un stila daudzveidību.Stāstu darbība risinās gan kosmosā, gan uz Ze­mes, gan pagātnē, gan tagadnē, autori pievēršas zināt­niskām, sociālām un morālām problēmām. Taču, lai kas būtu viņu varoņi, lai kur notiktu darbība, — uzmanības centrā ir cilvēks, viņa radošās iespējas un aktīvā at­tieksme pret dzīvi.Mākslinieks A. ProkazovsPublicēts saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadē­mijas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumuNoskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvMākslinieks A. ProkazovsPublicēts saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadē­mijas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumu

Džeks Londons, VII sēj.KAD DIEVI SMEJAS

KALNAGARA PASACIŅASRedakcija «Klips» Rīgā, 1992.Izmantot» 1930. gada izdevniecības «-Grāmatu draugi» izdevuma «Kalriugara pasaciņas» Reiņa Dievkociņa redakcijā«Kalnugara pasaciņas» ©.Redakcija Klips» Rīga, 1992. Mākslinieku Aleksejs Klrillovs Redaktore Zaiga Dotka

Kara viesuļos. Stāsti: V. Koževņikovs. Marts-aprīlis. Tulkojis J. Laganovskis ; B. Poļevojs.Tarakula redute. Tulkojusi A. Bauga ; K. Simonovs. Mazulīte. Tulkojusi S. Kaņepe ; A. Rodimcevs. Mašeņka no Peļuslazda. Tulkojusi A. Apse ; V. Koževņikovs. Māja bez numura. Tulkojis J. Laganovskis ; G. Berezko. Kapteiņa Dorohina ģimene. Tulkojusi S. Kaņepe ; N. Tihonovs. Māte. Tulkojusi A. Bauga ; B. Poļevojs. Gvardes ierindnieks. Tulkojusi A. Bauga ; K. Simonovs. Nemirstīgais uzvārds. Tulkojusi S. Kaņepe ; G. Berezko. Vēstule. Tulkojusi S. Kaņepe ; K. Simonovs. Trešais adjutants. Tulkojusi S. Kaņepe ; V. Koževņikovs. Meitene, kas gāja pa priekšu. Tulkojis J. Laganovskis ; B. Poļevojs. Matveja Kuzmina pēdējā diena. Tulkojusi A. Bauga ; N. Tihonovs. Meitene. Tulkojusi A. Bauga ; N. Tihonovs. Rokas.Tulkojusi A. Bauga ; N. Tihоnоvs. Divkauja. Tulkojusi A. Bauga ; B. Poļevojs. Mēs — padomju cilvēki. Tulkojusi A. Bauga ; B. Poļevojs. Pulka karogs. Tulkojusi A. Bauga .Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvIzdevniecība «Liesma» Rīgā 1971Vāku un vinjetes zīmējis V. Kovaļovs

Po Tristopolio miestu esančiose katakombose guli nesuskaičiuojama daugybė mirusiųjų kūnų. Nekrosrauto generatoriai iš jų kaulų „iščiulpia“ psichinę energiją, kuri palaiko miesto gyvastį.Tačiau netgi mieste, pastatytame ant mirusiųjų kaulų ir knibždančiame šmėklų bei vaiduoklių, yra žmonių, kurie nesibodi jokiais nusikaltimais.Donaldas Riodanas gauna įprastą užduotį - saugoti operos žvaigždę. Štai tuomet jis ir suvokia, ką reiškia išgirsti kaulų dainą, supranta, kad mirtis tėra kitos egzistencijos pradžia...

Ķiršu zagļi - ārzemju rakstnieku stāsti jaunatnei:Oksanena Auliki. Ķiršu zagļi No vācu valodas tulkojusi Anna ŽīgureKlavels Bernārs. Tēva ceļojums No franču valodas tulkojusi Baiba GlaubeO Konore Flenerija. Kropļi ieies pirmie. No angļu valodas tulkojusi Ilze GintereO Konore Flenerija. Drebuļi. No angļu valodas tulkojusi Ilze GintereTeilore Elizabete. Ekskursija uz upes izteku. No angļu valodas tulkojusi Ilze GintereMorics Rudo. Nodevīgais pagrieziens. No slovaku valodas tulkojis Vinifreds KraučisNoskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvĶiršu zagļi: Arz. rakstnieku stāsti jaunatnei / A. Oksanena, B. Klavels, F. O'Konore, E. Teilore, R. Morics; Sast. J. Roze. — R.: Liesma, 1984. — 267 lpp.Krājumā sakopoti piecu mūsdienu ārzemju autoru stāsti. Somu, franču, amerikāņu, angļu un slovaku rakstnieki iepazīstina lasītāju ar citu valstu jauniešu dzīvi un darbu, ar viņu morāles problēmām, attieksmi pret sabiedrību, kā ari skar sociālos jautājumus pretrunu pilnajā kapitālistiskajā pasaulē.Somu rakstniece Auliki Oksanena dzimusi 1044. gada Kar vijā. Beigusi universitāti, strādājusi par skolotāju, kopš 1960. gada ir profesionāla rakstniece. Vairāku romānu un stāstu krājumu autore. Latviski tulkota pirmo reizi. Franču rakstnieks Bernārs Klavels dzimis 1023. gadā Juras departamentā. Mācījies Lonlesonje skolā, piedalījies Pretošanās kustībā. Sarakstījis daudzus romānus, kā arī grāmatas par ievērojamiem māksliniekiem. Latviski tulkots pirmo reizi.Amerikāņu rakstniece Flenerija O'Konore (1025. g.—1064. g.| dzimusi Džordžijas štatā. Beigusi Aijovas universitāti. Vairāku romānu un stāstu autore. Latviešu valodā tulkota pirmo reizi.Angļu rakstniece Elizabete Tellore (1012. g.—1075. g.) dzimusi Rīdingā. Sarakstījusi vairākus romānus, stāstus, ari grāmatas bērniem. Latviešu valodā tulkota pirmo reizi.Slovaku rakstnieks Rudo Morics dzimis 1021. gadā. Beidzis Bratislavas Augstāko pedagoģisko skolu. Kopš 1050. gada ir Bratislavas izdevniecības «Mladē Ietā» direktors. Raksta stāstus bērniem un jauniešiem. Viņa grāmatas tulkotas ari latviešu valodā.I rbl. 70 кар.Rīga «Liesma» 1984Москва, Международные отношения, 1980Sastādījusi Jautrīte Roze Māksliniece Maija Dragūne© Sastādījums, tulkojums latviešu valodā,

K O R Ā N S fragmentiNo senarābu valodas tulkojis Uldis BērziņšEs Uldi Bērziņu sastapu Bostonā 10. maijā un izlūdzos no viņa atļauju šeit nopublicēt viņa tulkojuma "darba versiju", par kuru viņš pats saka " … tā, kurā saglabāju vairākus variantus tālākām pārdomām, konfrontācijai ar vietām, kur tālāktulkojot sastapšu tos pašus vārdus, teicienus, motīvus ."Juris ŽagariņšKorānu  jeb islāma svētrakstu Lasījumu - vai Saukumu (arābiski 'al-kur'ān , arī semītu valodās "lasīt" un "skaļi saukt" bija apmēram tas pats), ko islāmticiīgie uztveŗ kā tiešu Allāha jeb Dieva atklāsmi Muhammedam, gadu un gadsimtu gaitā citvalodās cēluši daudzi pazīstami tulkotāji-zinātnieki (piemēram, vācu valodā Hennings un parets, angļu - Palmers, Ārberijs, franču - Kazimirskis, Blašērs, krievu - Sablukovs, Kračkovskis, Osmanovs). Nu jau vairākus gadus Korāna  latviskošanai pievērsies dzejnieks un dzejas tulkotājs Uldis Bērziņš, kurš pirms tam ņēmies ar Vecās Derības poēzijas grāmatām - klajā nācis Ījabs (Rīgā: Zinātne, 1997. Skat. JG  214 :46-47) un Zālamana Mācītājs, tulka saukts par Pulcētāju  (Zinātne, 2000, turpat iespiešanā patlaban Dāvida dziesmas).Muhammeds, kurš sauca sevi par Dieva vēstnieku, 610. - 622. g. pa gabalam saņēmis Korāna  tekstu no Dieva ar eņģeļa Gabriēla starpniecību - transam līdzīgā stāvoklī, un vienmēr strikti dalījis "Dieva vārdu" no paša sprediķiem un prātulām - šie "cilvēciskas cilmes" teksti veido islāmā t.s. tradiciju jeb Sunnu. Kalifs Osmāns (644-656) uzdeva Muhammeda rakstvedim Saidam ibn Thabitam sastādīt no pravieša izteicieniem, runām, pamācībām utt. "officiālo" Korāna  redakciju.Rolfs Ekmanis (JG  228 :27)