ABC Slepkavības
Agata KristiABC slepkavības.Anonīms noziedznieks pirms katras nodomātās slepkavības raksta vēstuli slavenajam delektīvam Erkilam Puaro un Informē viņu par slepkavības vietu un laiku. Katram līķim blakus atrodas ABC — dzelzceļa izziņu grāmata. Upuru vārdi rindojas alfabēta secībāRedaktores Lūcija Rambeka Un Silvija Brice Mākslinieks Indulis ZvaguzisTulkojums latviešu valodā Silvija Brice, Mirdza Zumbergaizdevniecība «Liesma», 1989Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisPankijai, kurai patīk tradicionālais detektīvromāns - slepkavība, izmeklēšana, un aizdomas krit uz visiem pec kārtas.
|
Austrumu ekspresis
Agata KristiAustrumu ekspresisRomānsIzdevniecība «Liesma» 1970Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisNo angļu valodas tulkojusi Lūcija Rambeka Mākslinieks Eglons Lūsis
|
Beigas ir vienīgi nāvē Pazudusī atslēga", "Asinis uz ietves", "Upenes
Agata KristiBeigas ir vienīgi nāvē Pazudusī atslēga", "Asinis uz ietves", "UpenesTAPALS 1998Svītraino vāku sērija"Kriminālliteratūras klasika"Atkalredzēšanos un musdienasAngļu rakstniece Agata Kristi godāta ari par "kriminālliteratūras karalieni" sarakstījusi 68 romānus, 17 lugas un apmēram 100 stāstus, kas tulkoti daudzās pasaules valodās, Dažādos savas dzīves posmos A. Kristi ir daudz ceļojusi, un tālajās zemēs gūtie iespaidi un novērojumi nereti ievijas viņas darbos.• "Beigas ir vienīgi nāve" (1945) — kriminālromāns, kura darbība norisinās senajā Ēģiptē. Kāda bagāta priestera ģimenē plosās visai mūsdienīgas kaislības un intrigas. Tā ir cīņa par varu, par mantu, par ģimeni Autore perfekti atklāj senās Ēģiptes sadzīvi tikumus ko viņa bija sīki izpētījusi, attēlojot šo laikmetu vienā no savām izcilākajām lugām "Ehnatons"• "Pazudusī atslēga", "Asinis uz ietves", "Upenes stāsti, kuros darbojas iemīļotie varoņi mis Mārpla un Erkils Puaro Svītraino vāku sērija īstas kriminālliteratūras pērlītes!ISBN 9984-577-39-2TAPALSAgata KristiBEIGAS IR TIKAI NAVĒRomāns un stāsti Tulkojusi Edvarda ŠmiteRedaktore ELLENA BLOMENTALE© Tapals, 1998Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
|
Bertrama viesnīca
Agata Kristi Bertrama viesnīcaApgāds «Artava» RīgāPar namu, kurā risinās romāna darbība, valodo šādi: "Londonā ir viena brīnišķīga vieta; to sauc par Bertrama viesnīcu. Tā nudien ir vecā Anglija! Un kādi cilvēki tur apmetas! Cilvēki, kurus jūs nekad nekur citur nesastapsiet. Brīnišķīgas vecas hercogienes! Tiek pasniegti visi vecie angļu ēdieni! Jūs nekad nebūsiet neko tādu ēdis! Kārtīga vērša fileja un jēra karbonāde, un vecmodīga angļu tēja, un brīnumainas angļu brokastis. Un tur ir tik ļoti mājīgi! Un silts. Lieli kamīni." Vai tikai?No angļu valodas tulkojis Jānis Ramba Mākslinieks Māris SīmansonsNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis© Tulkojums, Jānis Ramba, 1994 © Izdevums, noformējums, «Artava», 1994 ISBN 9984-529-43-6HARIJAM SMITAM, jo es cienu viņa zinātnisko pieeju manām grāmatām
|
Čimīzas pils noslēpums.
Agata KristiČimīzas pils noslēpumsromānsRedakcija MAKSLA 1994.Tulkojusi Ligita EzeriņaNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
|
Desmit mazi nēģerēni
"Desmit mazi nēģerēni" (Ten Little Niggers, 1939) ir viens no populārākajiem britu detektīvlitaratūras karalienes Agatas Kristi darbiem, kura atskaņas līdz pat mūsdienām sastopamas neskaitāmos visdažādāko žanru romānos un jo īpaši šausmu filmās un pat datorspēlēs.1939. gadā šo romānu ar nosaukumu "Un tur nesēž vairs neviens" turpinājumos publicēja britu laikraksts "Saturday Evening Post", un tā bija pirmā reize, kad tika mainīts romāna nosaukums. Vēlāk grāmatas nosaukums — galvenokārt politkorektuma vārdā — mainīts vairākkārt. Romāns saucies arī "Desmit mazi indiāņi", un tekstā sastopamais dzejolītis pārveidots tā, lai būtu par indiāņiem. ASV iznākušajā "Un tur nesēž vairs neviens" versijā dzejolītis ir par karavīriem un arī ceļotājiem liktenīgā sala iemantojusi Karavīru salas nosaukumu.Romāna sižets ir vienkāršs un ģeniāls. Desmit cilvēki dodas uz salu netālu no Devonas krastiem. Salā viesi nonāk namā, kur katrā istabiņā ir ierāmēts bērnišķīgs dzejolītis par desmit maziem nēģerēniem, kas cits pēc cita ņem nelabu galu. Drīz vien salas viesi apjauš, ka desmit mazie nēģerēni patiesībā ir viņi. Un arī slepkava, iespējams, ir viens no viņiem.
|
Desmit mazi nēģerēni
Agata KristiDesmit mazi nēģerēniNo angļu valodas tulkoja Dagnija Dreika, 1995( Ten little niggers )FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis1939Ievērojamā angļu rakstniece Agata Kristi (Agatha Christie, 1890 — 1976) ar pseidonīmu Mērija Vestmakota rakstīja arī romantiskus romānus, taču pasaules slavu, atzinību un vietu detektīvžanra klasiķu panteonā viņa iemantoja ar sešdesmit sešiem kriminālromāniem un jo īpaši ar darbiem, kuros darbojas neaizmirstamie izmeklētāji Erkils Puaro un mis Mārpla.Līdzās Edgaram Alanam Po un Arturam Konanam-Doilam Agata Kristi ir atstājusi neizdzēšamu iespaidu gan uz detektīvliteraturas žanru vispār, gan uz vairāku paaudžu rakstniekiem. Agata Kristi piedzima Devonā bagāta amerikāņu biržas māklera un angļu aristokrātu atvases ģimenē. Divdesmit četru gadu vecumā viņa apprecējās ar britu aviācijas pulkvedi, taču laulība nebija laimīga un pēc četriem gadiem viņi izšķīrās. Pirmā pasaules kara laikā Kristi strādāja par medicīnas māsu un farmaceiti, un, domājams, tas viņu vēlāk iedvesmoja daudzos romānos par slepkavības ieroci izmantot dažādas indes. 30. gadu sākumā Kristi apprecējās ar arheologu Maksu Malovanu — arī vairāki no viņa ceļojumiem kļuva par iedvesmas avotu romāniem. 1971. gadā rakstniecei tika piešķirts Britu impērijas komandieres ordenis."Desmit mazi nēģerēni" (Ten Little Niggers, 1939) ir viens no populārākajiem britu detektīvlitaratūras karalienes Бgatas Kristi darbiem, kura atskaņas līdz pat mūsdienām sastopamas neskaitāmos visdažādāko žanru romānos un jo īpaši šausmu filmās un pat datorspēlēs.1939. gadā šo romānu ar nosaukumu "Un tur nesēž vairs neviens" turpinājumos publicēja britu laikraksts Saturday Evening Post, un tā bija pirmā reize, kad tika mainīts romāna nosaukums. Vēlāk grāmatas nosaukums — galvenokārt politkorektuma vārdā — mainīts vairākkārt. Romāns saucies arī "Desmit mazi indiāņi", un tekstā sastopamais dzejolītis pārveidots tā, lai būtu par indiāņiem. ASV iznākušajā "Un tur nesēž vairs neviens" versijā dzejolītis ir par karavīriem un arī ceļotājiem liktenīgā sala iemantojusi Karavīru salas nosaukumu.Romāna sižets ir vienkāršs un ģeniāls. Desmit cilvēki dodas uz salu netālu no Devonas krastiem. Salā viesi nonāk namā, kur katrā istabiņā ir ierāmēts bērnišķīgs dzejolītis par desmit maziem nēģerēniem, kas cits pēc cita ņem nelabu galu. Drīz vien salas viesi apjauš, ka desmit mazie nēģerēni patiesībā ir viņi. Un arī slepkava, iespējams, ir viens no viņiem.
|
Desmit mazi nēģerēni
Agata KristiDesmit mazi nēģerēni1939No angļu valodas tulkojusi Dagnija Dreika, izdevniecība Zinātne 1995Ievērojamā angļu rakstniece Agata Kristi (Agatha Christie, 1890 — 1976) ar pseidonīmu Mērija Vestmakota rakstīja arī romantiskus romānus, taču pasaules slavu, atzinību un vietu detektīvžanra klasiķu panteonā viņa iemantoja ar sešdesmit sešiem kriminālromāniem un jo īpaši ar darbiem, kuros darbojas neaizmirstamie izmeklētāji Erkils Puaro un mis Mārpla.Līdzās Edgaram Alanam Po un Arturam Konanam-Doilam Agata Kristi ir atstājusi neizdzēšamu iespaidu gan uz detektīvliteraturas žanru vispār, gan uz vairāku paaudžu rakstniekiem. Agata Kristi piedzima Devonā bagāta amerikāņu biržas māklera un angļu aristokrātu atvases ģimenē. Divdesmit četru gadu vecumā viņa apprecējās ar britu aviācijas pulkvedi, taču laulība nebija laimīga un pēc četriem gadiem viņi izšķīrās. Pirmā pasaules kara laikā Kristi strādāja par medicīnas māsu un farmaceiti, un, domājams, tas viņu vēlāk iedvesmoja daudzos romānos par slepkavības ieroci izmantot dažādas indes. 30. gadu sākumā Kristi apprecējās ar arheologu Maksu Malovanu — arī vairāki no viņa ceļojumiem kļuva par iedvesmas avotu romāniem. 1971. gadā rakstniecei tika piešķirts Britu impērijas komandieres ordenis."Desmit mazi nēģerēni" (Ten Little Niggers, 1939) ir viens no populārākajiem britu detektīvlitaratūras karalienes Бgatas Kristi darbiem, kura atskaņas līdz pat mūsdienām sastopamas neskaitāmos visdažādāko žanru romānos un jo īpaši šausmu filmās un pat datorspēlēs.1939. gadā šo romānu ar nosaukumu "Un tur nesēž vairs neviens" turpinājumos publicēja britu laikraksts Saturday Evening Post, un tā bija pirmā reize, kad tika mainīts romāna nosaukums. Vēlāk grāmatas nosaukums — galvenokārt politkorektuma vārdā — mainīts vairākkārt. Romāns saucies arī "Desmit mazi indiāņi", un tekstā sastopamais dzejolītis pārveidots tā, lai būtu par indiāņiem. ASV iznākušajā "Un tur nesēž vairs neviens" versijā dzejolītis ir par karavīriem un arī ceļotājiem liktenīgā sala iemantojusi Karavīru salas nosaukumu.Romāna sižets ir vienkāršs un ģeniāls. Desmit cilvēki dodas uz salu netālu no Devonas krastiem. Salā viesi nonāk namā, kur katrā istabiņā ir ierāmēts bērnišķīgs dzejolītis par desmit maziem nēģerēniem, kas cits pēc cita ņem nelabu galu. Drīz vien salas viesi apjauš, ka desmit mazie nēģerēni patiesībā ir viņi. Un arī slepkava, iespējams, ir viens no viņiem.FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
|
Detektīvu izlase
Žoržs Simenons. Agata Kristi. Džons Diksons KarsDetektīvu izlaseŽoržs Simenons. Kāpēc noslīka šerifa palīgs Piems ?Romāns. Tulkojis Ēvalds StarsAgata Kristi. Villa" Palsais zirgs"Romāns. Tulkojusi Ligita EzeriņaDžons Diksons Kars. Imperatora tabakdozeRomāns. Tulkojusi Maija Kalna Mākslinieks Aldis AleksNoskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvMāksla 1994
|
Ēnu spogulis
Agata Kristi Ēnu SpogulisSlavenā kinoaktrise Merīna Grega, nopirkusi namīpašumu netālu no mis Mārplas dzīvesvietas, sarīko labdarības balli, kuras laikā tiek noindēta viena no viešņām. Iespēja pastrādāt šo noziegumu bijusi daudziem, bet trūkst motīva. Policija atmet vienu versiju pēc otras un šķiet nonākusi strupceļā. Dollija Bentrija neilgi pirms slepkavības ievērojusi kaut ko tādu, kas paslīdējis garām pārējo uzmanībai, un dodas pie savas draudzenes mis Mārplas, jo labi zina - tieši viņa spēj atminēt vissarežģītākās mīklas Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisAgatha ChristieTHE MIRROR CRACK’D FROM SIDE TO SIDECopyright © Agatha Christie Ltd 1962Agata KristiĒNU SPOGULISApgāds «Artava» RīgāNo angļu valodas tulkojusi Ingrīda Krūmiņa Mākslinieks Aldis Kopštāls© Tulkojums, noformējums «Artava», MM ISBN 99X4-12-744-3Margaritai Revenfordai - no visas sirdsTrūkst pavediens, aizslīd šķidrauts zaigais;Lūst plaisot ēnu spogulis; “Lāsts piepildās!" jauš baismās Šēlotas daiļava. Alfrēds Tenisons
|
Erkils Puaro un citi
Agata KristiErkils Puaro un citiNotikums ballē ; Lētais dzīvoklis ; Aizplīvurotā dāma ; Miljona vērto obligāciju zādzība ; Piedzīvojums ēģiptiešu kapenēs ; Nolaupītais premjerministrs ; Nemejas lauva ; Hipolitas josta ; Gadījums ar lielisko kalponi ; Slepkavība ar mērlenti ; Zilā ģerānija ; Četras aizdomīgas personas ; Miroņzāle ; Dīvainais joks ; Gadījums ar sievieti vidējos gados ; Bagdādes vārti ; Māja Sirāzā ; Deliu orākuis ; SOS ; Apsūdzības lieciniece ; Zilā krūze ; Nelaimes gadījums Krājumā apkopoti angļu rakstnieces, kriminālliteratūras darbu autores Agatas Kristi (1890—1976) stāsti par detektīvu Erkilu Puaro, mis Marplas un Pārķēra Palna aizrautīgajiem piedzīvojumiem noziedznieku izsekošanā un noziegumu atklāšanā.RIGA «Zvaigzne» 1983No angļu valodas tulkojusi un sakārtojusi Ilga Melnbārde© Tulkojums latviešu valodāsakārtojums, priekšvārds,«Zvaigzne», 1883DAŽI VARDI PAR AGATU KRISTI UN VIŅAS DARBIEMLīdzās pasaules literatūras meistardarbiem, kuru autori ar savu cilvēka dvēseles dziļo izpratni, ar cilvēku cilts laimes un traģisma notēlojumiem allaž lasītāju darījuši cildenāku, pastāv cits žanrs, kam tāpat ir sava loma cilvēka dzīvē. Kriminālliteratūra parasti piepulcējama darbiem, kas Tlomāti izklaidēšanai un apmierina to cilvēka psihes jomu, kur slēpjas gan alkas pēc satraucošiem piedzīvojumiem un neparastām dēkām, gan interese par to, kāpēc daļā cilvēku sīksti turas noziedzīgas tieksmes, gan vēlēšanās redzēt taisnības uzvaru un ļaundara bojāeju.Veiksmīga kriminālliteratūra pirmām kārtām prasa grodi vērptu intrigu, loģiski pamatotus varoņu raksturus un rīcību, gudri iepītus norādījumus, kas visai nemanāmi dod mājienus, kurš varētu būt īstais vainīgais, un maldinošus notikumus vai secinājumus, kas lasītāju vilina projām no pareizajām aizdomām un beigās noved pie pilnīgi negaidīta atrisinājuma.Agata Kristi (1891—1976) ar saviem sešdesmit astoņiem kriminālromāniem, simt stāstiem un septiņpadsmit lugām iemantojusi pasaules slavu, un angļi viņu nosaukuši par «kriminālliteratūras karalieni». Viņas brieduma laika darbus patiešām raksturo īpašības, kas piemīt rietumu kriminālliteratūras labākajai daļai. Viņas darbi tulkoti apmēram simt pasaules valodās.Iepazīstoties ar A. Kristi biogrāfiju, var rasties izbrīns, kā sieviete ar viņas buržuāzisko sociālo izcelsmi, audzināšanu, dzīves gājumu un pasaules uzskatu spējusi gadus sešdesmit ar neizsīkstošu izdomas spēju darboties krimi- nālliteratūrā. Un tomēr tieši pati šī biogrāfija ari izskaidro viņas popularitāti un panākumus. Proti, rakstniece nepūlas tēlot vidi, ko nepazīst, aprakstīt vietas, kur nav bijusi, izvēlēties par savu darbu varoņiem izdomātus cilvēkus, Vienīgi pirmie darbi, galvenokārt stāsti, mūsdienu lasītājiem šķiet naivi un samāksloti, turpretī vēlākie sacerējumi liekas gluži kā dzīvē noskatīti, protams, izmantojot šāda veida literatūrai nepieciešamo paspilgtinājumu.Agata Kristi Melouvena (dzim. Millere) dzimusi Tor- kijā, ostas un reizē kūrortpilsētiņā pašā Lamanša krastā. Viņas tēvs, amerikānis, dzīvo no vectēva sakrātā kapitāla, un Agatas bērniba rit bezrūpīgi un laimīgi. Tikai pēc tēva nāves noskaidrojas, ka Miliers pārāk uzticējies savu kapitālieguldījumu darījumu kārtotājiem un lielākā daļa naudas zudusi, tā ka atraitne paliek diezgan spaidīgos apstākļos. Ar vecākās meitas atbalstu tomēr izdodas paturēt māju Torkijā.Izglītību mūsdienīgā nozīmē rakstniece nav saņēmusi, vienīgi pusaudzes vecumā pavadījusi vairākus gadus ārzemju meiteņu skolās, kur īpaša uzmanība pievērsta literatūrai, mūzikai, glezniecībai. Agata bijusi ļoti muzikāla, labi spēlējusi klavieres un sapņojusi ari kļūt par operdziedātāju, taču pārbaudītāji atzinuši, ka viņas balss piemērota tikai kamerizpildījumam. Tā kā viņa turklāt, atklātībā uzstājoties, vienmēr ļoti uztraukusies, domas par mūziķes karjeru vajadzējis atmest. Starp citu, rakstniece bijusi arī loti neveikla runātāja, tāpēc publiski runājusi visai reti un nelabprāt.Jau pusaudzes gados Agata sāk mēģināties rakstniecībā. Sākumā viņa raksta dzejoļus, kurus gan vēlāk ar retiem izņēmumiem atzīst par literāri nepieņemamiem.Apmēram divdesmit gadu vecumā viņa pēc mātes ierosinājuma sāk rakstīt stāstus.. Pirmais saucas «Dailes māja» un liecina par stipru ievērojamā angļu rakstnieka D. Lo- rensa ietekmi. Tam seko «Spārnu aicinājums» un «Vientuļais dievs». Diemžēl stāstus neviena redakcija nepieņem.Drīz vien Agata izmēģina roku romānu rakstīšanā, un šī mēģinājuma rezultāts ir darbs ar virsrakstu «Sniegs tuksnesī».Pēc mātes padoma Agata lūdz konsultāciju sava laika populārajam rakstniekam Idenam Filpotsam. Atsauksme ir pozitīva, un rakstnieks mudina Agatu strādāt.Gan romānu, gan dažus pēc tam uzrakstītos īsos stāstus noraida.Sājos stāstos rakstniece risinājusi psihiskas problēmas, reizē iepīdama mistikas elementus, un tie nepieder pie viņas labākajiem darbiem.Tad Agata sāk lasīt kriminālromānus: Konanu Doilu, Morišu Leblānu, Polu Beku. Izlasījusi Pola Beka romānu «Dzeltenās istabas noslēpums», viņa nolemj izmēģināt roku šāda veida sacerējumos.Tūkstoš deviņsimt trīspadsmitā gada beigās un četrpadsmitā gada sākumā Agata apmeklē Pirmās palīdzības un slimnieku kopēju kursus, tāpēc arī kara laikā strādā vietējās brīvprātīgās medicīniskās palīdzības nodaļas slimnīcā sākumā par kopēju, tad par medicīnas māsu, pēc tam aptiekā, kur arī iegūst diezgan plašas zināšanas ķīmijā, ko vēlāk izmanto savos darbos.Kara laikā (1914. gadā) rakstniece apprecas ar gaisa karaspēka virsnieku Arčiboldu Kristi.Strādādama aptiekā, Agata Kristi izplāno savu pirmo romānu Serloka Holmsa tradīcijā. Šī tradīcija prasa, lai radītu interesantu detektīva tēlu. Torkijā tolaik dzīvo daudz bēgļu no Beļģijas, un rakstniece nolemj, ka viņas detektīvs būs pensijā aizgājis beļģu slepenpolicijas virs nieks (inspektors), vīrs ar lielu dzīves pieredzi. Viņš ir maza auguma, olveida galvu, lieliskākajām ūsām Eiropā, zaļām kaķa acīm, ļoti tīrīgs un akurāts, ārkārtigi gudrs (liek lietā savas «mazās peiēkās smadzeņu šūniņas» — šis izteiciens rakstniecei iepatīkas). Detektīvs dabū sengrieķu varoņa vārdu Herkuless (Hērakls) — franču rakstībā «Hercule», ko izrunā «Erkils», tātad rodas Erkils Puaro. Tā «piedzimst» viens no XX gadsimta slavenākajiem kriminālromānu detektīviem.Pirmo kriminālromānu rakstniece saraksta 1915. gadā, un tā virsraksts skan «Dīvainais notikums Stailsā» («The Mysterious Allair at Styles»). Romānu divreiz noraida, taču beidzot tas iznāk 1920. gadā.Pēc tam seko otra grāmata «Slepenais ienaidnieks» [«The Secret Adversary»).Trešais romāns saucas «Slepkavība golfa laukumā» («Murder on the Links»).Sie darbi iepatīkas žurnāla «The Sketch» redaktoram, un viņš ierosina uzrakstīt virkni stāstu par Puaro.Līdz ar Puaro kriminālliteratūrā ienāk arī viņa pārinieks un hronists kapteinis Heistingss (līdzīgi Serlokam Holm- sam un doktoram Votsonam), godīgs, drosmīgs, bet visā visumā diezgan vientiesīgs cilvēks.A. Kristi saraksta divpadsmit stāstus, iepīdama tajos arī Konana Doila radītā Lestreida tipa Skotlendjarda slepenpolicistu inspektoru Džepu. Stāstos reizēm darbojas arī franču policijas Inspektors 2iro, kas nicina Pu^ro (tas esot vecmodīgs), taču vienmēr kapitulē mazā beļģa atjautības priekšā.A. Kristi vīrs pēc atvaļināšanas no armijas sāk strādāt Londonas Sitijā. Dienesta ceļojumos viņam dodas līdzi arī rakstniece. Tā abi Kristi apceļo gandrīz visu pasauli.Pēc dažiem ne sevišķi augstā līmenī sacerētiem darbiem rakstniece laiž klajā plaši pazīstamo romānu «Rodžera Ekroida nāve» (1926), kurā stāstījums risināts «es» formā, turklāt stāstītājs, ārsts Šeperds, izrādās slepkava. Vēlāk šo romānu dramatizē, un A. Kristi ir spiesta piekrist, ka no darbības personu saraksta izsvītro ārsta māsu Kero- lainu (no tās vēlāk, šķiet, izveidojusies sieviete-detektīve mis Mārpla). Sāda rīcība pamudina rakstnieci vēlāk dramatizēt savus darbus pašai, kā arī rakstīt oriģināllugas.Drīz rodas kāda visai drūma luga, ko divdesmitajos gados neviens teātris nepieņem. Rakstniece uzskata, ka mūsdienu — t. i., sešdesmito gadu — Anglijā, kur uz skatuves redzama nebeidzama vardarbība, to droši vien būtu inscenējuši. Sai lugai seko nākamā, kas nosaukta par «Ahnatonu». Tās darbība norit Senajā Ēģiptē. Lugu rakstot, A. Kristi sīki izpēta tēlotā laikmeta sadzīvi, ēģiptiešu mājas iekārtojumu, vidi utt.Tūkstoš deviņsimt divdesmit devītais gads atnes A. Kristi smagus pārdzīvojumus. Nomirst viņas māte, un izirst laulība ar A. Kristi. Viņa gan saraksta divas grāmatas, taču pati nav ar tām apmierināta.Pēc šķiršanās viņa dodas ceļojumā uz Bagdādi, apstādamās pirms tam Damaskā un braukdama tālāk pāri tuksnesim. Sajā ceļojumā viņa apmeklē arī izrakumus Urā (Irākā) un uz visu mūžu iemīļo Tuvos Austrumus — gan turienes dabu, gan pilsētas, gan cilvēkus. Nākamajā ceļojumā uz Uru A. Kristi iepazīstas ar savu otro vīru, arheologu Maksi Melouvenu. Pēc apprecēšanās ar viņu 1930. gadā A. Kristi bieži dodas viņam līdzi uz arheologu apmetnēm.Ceļojumos novēroto un piedzīvoto A. Kristi izmantojusi savos darbos.Sākot ar trīsdesmitajiem gadiem, A. Kristi, kas līdz tam nav uzskatījusi sevi par īstu rakstnieci, sāk publicēt savus darbus regulāri. Literāro darbību viņa nepārtrauc arī otrā pasaules kara laikā, kad atkal strādā Londonā Universitātes koledžas slimnīcā par farmaceiti.īsā priekšvārdā nav iespējams uzskaitīt visus A. Kristi darbus, tāpēc minēsim vienīgi tos, kas k|uvuši plaši pazīstami. Līdz ar jau pieminētajiem tādi ir romāni un stāsti «Izmeklēšanu veic Puaro» (1924), «Kamīnu noslēpums» (1925), «Slepkavība mācītāja mājā» (1930) — šeit pēdas dzen nevis Puaro, bet mis Mārpla, «Endhauzā draud briesmas» (1932), «Trīspadsmit neatrisināti gadījumi» (1932), «Izmeklēšanu veic Pārķers Pains» (1934), «Kārtis galdā» (1936), «Norunāta tikšanās ar nāvi» (1938), «Mīklainais notikums regates laikā un citi stāsti» (1939), «Viens, divi, trīs, viens tāds īss» (1940), «N vai M» (1941), «Līķis bibliotēkas istabā» (1942), «Pieci mazi sivēntiņi» (1943), «Hē- rakla varoņdarbi» (1947), «Ziņo par slepkavību» (1950), «Trīs akli pelēni un citi stāsti» (1950), «Mirušais rīkojies nesaprātīgi» (1956), «Četros piecdesmit no Pedinglonas» (1957), «Kaķis" baložu vidū» (1959), «Divkāršais pārkāpums un citi stāsti» (1961), «Pulksteņi» (1963), «Bertrama viesnīcā» (1965). Pēdējā gadu desmitā pirms autores nāves ļoti populārs kļuvis romāns «Slepkavība Austrumu ekspresī».A. Kristi pazīstamākās lugas ir «Ahnatons», «Zirnekļa tīkls», «Peļu slazds» (šis darbs izrādīts arī mūsu republikā), «Negaidītais viesis», «Spriedums», «Melnā kafija», romānu dramatizējumi: «Desmit mazi nēģerēni», «Grava», stāsta dramatizējums «Apsūdzības lieciniece», pēc kura uzņemta arī amerikāņu filma, un citi. Dramatizējot rakstniece daudz ko pārveidojusi, Tā lugā un filmā, piemēram, pārveidota stāsta «Apsūdzības lieciniece» beigu daļa, parādot visos sīkumos tiesas ainu un noziedznieka un viņa sievas attiecību traģiku.Trīsdesmitajos gados iznāk vairāki A. Kristi romāni, kas nav ietilpināmi kriminālliteratūras žanrā. Autore tos publicējusi ar pseidonīmu Mērija Vestmeikota. Viens no tiem ir «Milža maize». Pēc dažiem gadiem parādās romāns «Nepabeigtais poitrets», un četrdesmitajos gados tiek izdotas divas grāmatas: «Pavasari es biju tālu no mājām» un «Roze un īves koks».Pēc tam A. Kristi vieglā, pēc viņas domām, pat frivolā tonī attēlo savu dzīvi Sīrijā, nosaukdama šo darbu par «Nāc pastāsti par savu dzīvi» un publicēdama to ar pilnu vārdu Agata Kristi Melouvena.Apmēram 1950.—1965. gados A. Kristi raksta savu autobiogrāfiju, kas iznāk pēc viņas nāves.Kā amerikāņu izdevuma priekšvārdā sacīts, šī grāmata ir «himna dzīves priekam». A. Kristi necenšas daudz kavēties pie bēdām un raizēm, kas viņai, dabiski, nav svešas. Tās ir gaišas atmiņas galvenokārt par to, kas dzīvē bijis labs un vērtīgs.Tā kā mūsu pašreizējā izdevumā ietilpst daļa A. Kristi stāstu, mazliet vairāk pakavēsimies pie tiem.A. Kristi nepiekrīt tai daļai mūsdienu rietumu rakstnieku, kas par savu darbu varoņiem izvēlas noziedzniekus un attēlo viņu rīcību visā tās šausmu pilnajā baigumā un brutalitātē.Viņa sīki iepazīstas ar kriminoloģiju. Sevišķi viņu ieinteresē mēģinājumi labot noziedzniekus, taču sirds dziļumos viņa uzskata, ka ļaunprātīgi slepkavas nav labojami un ka galvenais sabiedrības uzdevums ir pasargāt no tādiem nevainīgos cilvēkus, jo būtiski svarīgākais ir nevainīgums. Šādus uzskatus izklāsta arī rakstnieces iemīļotā detektīve mis Mārpla stāstā «Četras aizdomīgās personas».A. Kristi kriminālstāstu darbības vieta parasti ir angļu augstākās vidusšķiras mājokļi. Noziedznieki ir vai nu ārēji cienījami buržuāziskās sabiedrības pilsoņi (piemēram, bankas direktors stāstā «Miljona vērto obligāciju zādzība», titulētais sers Ambrozs stāstā «Miroņzāle»), vai arī šīs pašas sabiedrības radītie avantūristi, kā uzdzīvotājs ārsts Eimzs «Piedzīvojums ēģiptiešu kapenēs», misis Meroudīna «Nelaimes gadījumā», mis Polita «Slepkavībā ar mērlenti», liela mēroga afērists Longs stāstā «Bagdādes vārti». Pašai rakstniecei varbūt īsti neapzinoties, brīžam iezogas simpātijas pret zemāko šķiru pārstāvjiem, kuru pārkāpumus lāgā nevedas iekļaut noziedzības kategorijā — te varētu minēt trūcīgās vecās sievietes stāstos «Nemejas lauva» un laika kavētāju stāstā «Māja Širāzā». Taču saskatīt dziļas sociālas saknes noziegumiem, kā to dara mūsu pašu krimināldarbu autori, kā Andris Kolbergs, Viktors Lagzdiņš, Gunārs Cīrulis, Anatols Imermanis, kā arī Vladimirs Kaijaks savos darbos ar krimināla rakstura elementiem, A. Kristi nespēj.Noziegumu cēlonis stāstos parasti ir naudas kāre vai patoloģiskas jūtas, kas mudina nogalināt sāncenšus.Visiemīļotākie detektīvi rakstniecei bijuši jau minētie Erkils Puaro un mis Džeina Mārpla.Tā kā A. Kristi darbi pieder pie tā saucamā «intuitīvās kriminālliteratūras» žanra, viņas detektīvi necenšas atrast kādus īpašus lietiskus pierādījumus, bet atklāj noziegumus ar jau zināmo faktu un sava prāta asuma palīdzību. Tā stāstā «Nolaupītais premjerministrs» Puaro gandrīz veselu dienu ieslēdzas istabā, vienatnē vispusīgi pārdomādams iespējamos nozieguma izdarīšanas cēloņus, apsvērdams noziedznieku psiholoģiju un nozieguma pastrādāšanas gaitu, un tikai tad sāk zibeņātri rīkoties. Puaro ir liela mēroga detektīvs, kas redzējis gan pasauli, gan dažādu šķiru ļaudis, tāpēc viņam rakstniece uztic gadījumus, kur jābūt apsviedīgam, enerģiski jārīkojas, jāievāc ziņas no starptautiskās policijas, jāceļo uz dažādām zemēm. [1]Taču jāņem vērā, ka Puaro visas savas gara spējas izmanto, lai aizstāvētu tālaika sabiedrisko kārtību un tradīcijas.Radniecīgs Puaro ir vēlāk izraudzītais misters Kristo- fers Pārķers Pains, kas strādājis valsts iestādēs, nodarbodamies ar statistikas jautājumiem, bet pēc aiziešanas pensijā nodibinājis savu aģentūru, lai palīdzētu cilvēkiem risināt personiskas dabas problēmas un vērstu viņu pelēcīgo dzīvi interesantāku. Turpretī dodoties ceļojumos uz ārzemēm, Pārķers Pains uzņemas pat smagu noziegumu risināšanu un sekmīgi tiek ar to galā.Arēji viņš zināmā mērā atgādina Puaro, un rakstniece reizēm apvelta viņus abus pat ar vienu un to pašu sekretāri mis Lemonu.Mūsu periodikā iespiesti trīs šīs sērijas stāsti Džesijas Dzērves tulkojumā.Mis Mārpla savukārt ir ļoti īpatnējs noziegumu atklājējas tips. Mazā ciematā Sentmērimīdā otrdienas vakaros pulcējas kopā seši cilvēki un apspriež neatrisinātu slepkavību gadījumus. Līdz ar mis Mārplu vakaros piedalās pieci citi cilvēki, kas apveltīti katrs ar savām raksturīgām īpašībām. Vairākos stāstos tie ir mis Mārplas brāļadēls rakstnieks, viņa draudzene gleznotāja, vietējais advokāts, ārsts un mācītājs. Citos stāstos tie ir kāds atvaļināts pulkvedis ar sievu, jauna aktrise, kāds pensijā aizgājis augsts Skotlendjarda ierēdnis un tas pats ārsts. Ļoti gudrā mis Mārpla ir izcila cilvēku pazinēja, lieliska psiholoģe, kas, gandrīz vai nesperdama ne soli projām no savas dzimtās Sentmērimīdas, tik sīki iepazinusi ļaužu dabu, ka pēc cilvēku domāšanas veida analoģijas spēj saskatīt nozieguma cēloņus un noziedznieka rīcības veidu.Nomaļus no citiem noziegumu atklājējiem stāv mīklainais misters Kvins, kas šķiet ne īsti cilvēks, ne rēgs — kā spokains Arlekīns. Pati A. Kristi raksturo viņu kā zināmu katalizatoru. Misters Kvins noslēpumaini parādās un pazūd, ar savu klātbūtni ietekmējot cilvēkus. Mistera Kvina emisārs, kas īsteno viņa norādījumus, ir mazais, apaļais, lietišķais Setertveits, Kvina sērijas stāstos bieži vien iepīts pārdabiskais elements, un tiem nav īsti ticama pamatojuma.Lielo vairumu A. Kristi stāstu ievērojami paspilgtina apkārtējās vides un sadzīves pazīšana. Viņa zina, kā iekārtotas angļu mājas, kādas maltītes tiek ieturētas un kādus galda piederumus lieto, uz kuriem restorāniem mēdz iet dažādu sabiedrības slāņu ļaudis, pazīst ārzemju pansionātus un meiteņu skolas, ļoti sīki var attēlot kalpotāju raksturus, jo lielāko mūža daļu viņai pašai nācies ar tiem saskarties. Viņa loti daudz ceļojusi, tāpēc brīvi var aprakstīt Franciju, Itāliju, Ēģipti, Sīriju un citas Tuvo Austrumu zemes. Viņa braukusi no Damaskas pāri tuksnesim tādā pašā automašīnā, kādā brauc stāsta «Bagclā- des vārti» varoņi, pati redzējusi Sirāzu un māju, kas figurē stāstā «Māja Sirāzā», pati bijusi Delfos, kur viņas vīrs lasījis senus uzrakstus uz marmora plāksnēm, kā dara bagātās amerikānietes dēls stāstā «Delfu orākuls». Tieši visas šīs zināšanas piešķir daudzām situācijām īpašu dzīvīgumu.Vērā ņemami faktori A. Kristi darbu popularitātē ir valoda un stils, kādā viņa rakstījusi. Tā ir laba, ļoti idiomā- tiska angļu valoda, kādu mūsdienās lieto iunā un rakstos. Ne velti cilvēkiem, kas vēlas apgūt angļu sarunvalodu, bieži iesaka lasīt A. Kristi darbus. Rakstnieces valodas īpatnība ir arī lakonisms un konkrētība, jo to prasa vajadzība saglabāt un kāpināt spriegumu līdz intrigas atrisinājumam.Sevišķi rakstniecei patīk vārdu spēles.Anglijas īstenības raksturīgais atainojums, interesantie, asprātīgie sižeti, spilgtie tēli un labā valoda ļāvuši A. Kristi darbiem iemantot un saglabāt popularitāti arī mūsu zemē.
|
Ērkšķis pirkstā
Agata KristiĒrkšķis pirkstāApciemojot savu tanti Adu veco ļaužu pansionātā, Tomijs un Tapensa Beresfordi, nepievērš uzmanību sirmās kundzes žēlabām par sliktiem ārstiem un aizdomīgām apteksnēm, jo veci ļaudis taču mēdz būt tik neciešami. Tomēr, kad misis Loketa ierunājas par savādām sēnēm sautējumā un misis Lankastere sāk pļāpāt par kaut ko, kas slēpjas kamīnā, Tomijs un Tapensa saprot, ka tiek iesaistīti savādā un noslēpumainā dēkā.ISBN 9984-780-11-2Agata KristiĒRKŠĶIS PIRKSTĀNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisSĪ A «Skarabejs» RīgaCopyright © Agalha Christic Limited 1968 All rights reserved.First published in Grcat Britain by Collins 1968No angļu valodas tulkojusi Ilze Bērziņa Mākslinieks Aldis Kopštāls© Tulkojums, noformējums, «Skarabejs», 2006 ISBN 9984-780-11-2
|
Herkula Puaro varoņdarbi
Agata KristiHerkula Puaro varoņdarbiApgāds «Artava» RīgaStāstu krājums Herkula Puaro varoņdarbi ietver divpadsmit sižetiski saistītus darbus. Visos stāstos darbojas beļģu detektīvs Herkuls Puaro. Pirms aiziešanas pensijā viņš iecerējis nodoties kabaču audzēšanai, tomēr nolemj izmeklēt vēl tieši divpadsmit krimināllietas, lai to skaits atbilstu slavenā vārdabrāļa grieķa Hērakla (romiešu Herkulesa) veiktajiem varoņdarbiem. Vina krimināllietām un Hērakla varoņdarbiem jābūt līdzīgiem ja ne pēc satura, tad vismaz pēc formas. Visi divpadsmit stāsti ir īsti meistardarbi saistoši un intriģējoši, ar negaidītām beigām.Agatha ChristieTHE LABOIJRS OF HERCULES Copyright: Agatha Chrislie Mal!owan 1947No angļu valodas tulkojusi Līga Kalniņa Mākslinieks Māris Sīmansons© Tulkojums, noformējums, «Artava», 1995 ISBN 9984-529-45-2Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisAUTORES PRIEKŠVĀRDSPuaro kristītais vārds padarīja šo stāstu rakstīšanu par ļoti saistošu nodarbi, kurai nodevos no visas sirds. Darbu sāku apmātības pilnā aizrautībā, tiesa, brīžiem mani atvēsināja neparedzētas grūtības. Daži stāsti tapa it kā paši no sevis. Tā notika ar Nemejas lauvu, un arī Lernes hidru uzrakstīju vienā elpas vilcienā. Dažiem citiem varoņdarbiem toties bija nepieciešamas visas iztēles rezerves. Erimanta meža kuilis mocīja mani ilgāku laiku, tāpat ari Hipolites josta. Kerbera sagūstīšana mani noveda pilnīgā izmisumā. Es nekūdi nespēju radīt virsrakstam atbilstīgu sižetu. Šī stāsta rakstīšanu pat atliku uz veselu pusgadu. Un tad, slīdēdama augšup metro eskalatorā, piedzīvoju īstu atklāsmi. Apcerot prātā iešāvušos ideju, vizinājos augšup lejup reizes astoņas un tad traucos uz autobusu, lai ātrāk nokļūtu mājās! Vislieliskākā nodarbe, kuras laikā iespējams rāmi Un netraucēti pārdomāt stāsta ieceri, ir trauku mazgāšana. Mehānisks, vienkāršs darbs palīdz raisīties domām, turklāt tik jauki pamanīt, ka pie viena esi apdarījis arī saimniecības darbus! Tāpēc no sirds iesaku visiem radošiem ļaudīm ļauties saimniekošanas dienišķajai vienmuļībai. Tas gan nav attiecināms uz pavārmākslu, jo tā pati par sevi ir pietiekami radoša, turklāt nesalīdzināmi aizraujošāka par rakstīšanu, taču, ak vai, ne tik labi apmaksāta.AGATA KRISTIEDMUNDAM KORKAM, par kura pūlčm Herkula Puaro vārdā esmu dziļi pateicīga un kuram patiesā sirsnībā veltu šo grāmatuSATURSPriekšvārds 9Nemejas lauva 18Lernes hidra 54Arkādijas briežu māte 88Erimanta meža kuilis 114Augeja staļļi 145Stimfālas putni 172Krētas vērsis 202Diomēda zirgi 242Hipolites josta 271Gēriona ganāmpulks 295Hespcridu āboli 324Kerbera sagūstīšana 347 Hērakla varoņdarbi grieķu mitoloģijā 386Paskaidrojumi 390
|
Ilūzija un īstenība
Agata KristiIlūzija un īstenībaROMĀNSIzpildot savas skolasbiedrenes lūgumu, mis Mārpla dodas padzīvot uz lauku savrupmāju, kurā izmitināti divi simti jauniešu, kas pastrādājuši dažādus noziegumus, un kur sabraukuši septiņi radinieki, kas pēc vecās lēdijas nāves varētu kļūt par mantiniekiem. Viens cilvēks no šīs kuplās sabiedrības, meistarīgi izmantojot ilūzijas efektu, izdara slepkavību… Kurš? Kāpēc? Mis Mārpla palīdz rast pareizās atbildes uz šiem jautājumiem savai jaunības dienu draudzenei un izmeklētājam.Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisApgāds «Artava» RīgāNo angļu valodas tulkojusi Elfrīda Melbārzde Mākslinieks Māris Sīmansons©Tulkojums, noformējums «Artava», 1997 ISBN 9984-12-336-7Metjū Pričardam
|
Kaķis baložu barā
Agata KristiKaķis baložu barāROMĀNSApgāds "Artava" RīgāVasaras semestra pirmā diena. Vēlīna pēcpusdienas saule apspīd grantēto laukumu Medovbenkas skolas ēkas priekšā. Neviens vēl nenojauš, ka jau pēc dažām nedēļām skola iegrims nepatikšanu jūrā: šeit valdīs sajukums, apmulsums un nāve…No angļu valodas tulkojis Jānis Ramba Mākslinieks Māris Sīmansons© Tulkojums, noformējums, "Artava", 1994ISBN 9984-529-03-7Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisVeltīts Stellai un Larijam Kirveniem
|
Ļaunums zem saules
Agata Kristi ĻAUNUMS ZEM SAULESROMĀNSĻaunums zem saules šī bībeliskā tēma pavisam ņejauši ieskanas kūrviesu sarunā, atpūšoties gleznainā Lezerkombas līča pansijā. Tobrīd neviens vēl nezina, ka ļaunums ir turpat, gluži līdzās. Paiet tikai dažas stundas, un tas iegūst reālu apveidu ir notikusi nežēlīga, varmācīga slepkavība…Agalha Christie EVIL UNDER THE SUN© Copyright Agatha Christie Mallowan 1941Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisApgāds «Artava» RīgaNo angļu valodas tulkojusi Lūcija Rambeka Mākslinieks Māris SImansons©Tulkojums, noformējums «Artava», 1994 ISBN 9984-529-12-6Džonam, atceroties mūsu pēdējo sezonu SĪrijā
|
Līķis bibliotēkas istabā
Agata KristiLĪĶIS BIBLIOTĒKAS ISTABĀ.Pulkveža Bentrija bibliotēkas istabā rīta agrumā atrasts jaunas meitenes līķis. Nav ne mazākā pieturas punkta, lai noskaidrotu, kas ir slepkava un kādēļ meitene nogalināta. Tomēr izcilā cilvēku pazinēja mis Mārpla saskata nozieguma cēloņusREDAKTORES LūCiJA RAMBEKA UN SILVIJA BRICE MĀKSLINIEKS INDULIS ZVAGUZISTulkojums latviešu valodā Silvija Brice, Mirdza Zumbergaizdevniecība «Liesma», 1989Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisPANKIJAI, KURAI PATĪK TRADICIONĀLAIS DETEKTĪVROMĀNS - SLEPKAVĪBA, IZMEKLĒŠANA, UN AIZDOMAS KRIT UZ VISIEM PEC KĀRTAS
|
liktenīgais ceļojums
Agata Kristiliktenīgais ceļojums.RomānsRedaktors L. Pāvils Tehnbka redaktore V. Irbe Korektors O. LapsiņšNodots salikšanai 28.09.90. Parakstus iespiešanai 26.11.90. Formāts 60X84/16. Avriu papirs. Taims garniturV Ofsetiespiedums. 12,9 uzsk. iespiedi.; 12,56 uzjtk. krāsu nov.; 14,9 izdevn. 1. Metiens 80 000 eks. Pasit. Nr. 143. Cena 4 rb|. 50 kap. Izdevējs — Latvijas Žurnālistu savieniba, 226050, Rīgā. Basteja bulvāri 4. Licence Nr. 000026. Grāmata salikta skaitļošanas centra, Rīgā, Dzirnavu iela 57.Iespiesta Latvijas laikrakstu un žurnālu izdevniecības tipogrāfijā, Rīga, Balasta dambī 3.Kristi A.Kr 640 Liktenīgais ceļojums: Romāns/No angļu vai. tulk. S. Brice.— R.: Latvijas Žurnālistu savienība, 1991.—207 lpp.Slavenās angļu rakstnieces Agatas Kristi (1891 —1976) detektīvromāns «Liktenīgais ce|ojums» sniedz iespēju lasītajam piedalīties aizraujošā braucienā ar kuģi pa Nīlu, kura laikā notiek slepkavību sērija, ko izmeklē un atklāj ar fenomenālu intuīciju apveltītais Erkils Puaro. ROMANSRĪGALATVIJAS ŽURNĀLISTU SAVIENĪBA 1991Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisNO ANGĻU VALODAS TULKOJUSI SILVIJA BRiCEREDAKTORS LEONARDS PAVILS MĀKSLINIECE GUNTA GRANDA© Silvija Brice, tulkojums latvieSu valoda.
|
Lords Edžvers ir miris
Agata KristiLords Edžvers ir mirisLords Edžvers nav seviški patīkams vīrs. Pēc dabas būdams despotisks un, varaskārs viņš iemantojis daudz nelabvēļu. Arī lorda sieva talantīga aktrise Eilina Vilkinsone ir nolēmusi šķirties un vēršas pēc palīdzības pie detektīva Herkula Puaro Drīz vien Edžvera kungs tiek noslepkavots, nu Herkulam Puaro jānoskaidro, kurš ir īstais vainīgais šajā noziegumā.Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisSIA «Skarabejs» RīgaNo angļu valodas tulkojusi Elfrīda Melbarzde Mākslinieks Aldis Kopštāls© Tulkojums latviešu valodā, Elfrīda Melbārzde, 2011 © Izdevums latviešu valodā, SIA Skarabejs, 2011 ISBN 978-9984-780-49-8Veltīts Dr. Kempbelam Tompsonam un misis Tompsonai
|
Mana dzīve
Agata KristiMana dzīveAgata Kristi (1891 — 1976) tas ir vesels laikmets, gandrīz simtgade kriminālromānu, gara un aizraujoša dzīve, kas līdzinās dēku romānam, ceļojumi, laikmeta portretējumi, un to visu neatkārtojamu padara autores nepārspējamā humora izjūta.Dīvainā kārtā detektīvžanra Pirmā Lēdija neuzskatīja sevi par "īstu" rakstnieci, viņas paškritiskums un spēja pasmieties par sevi ir apbrīnojama. Lai cik pieticīga savā pašvērtējumā būtu rakstniece, Agatas Kristi talants bija dabas dots, un tieši tas padarīja viņu pārlaiclgu nemirstīgu, ja vēlaties. Viņas spalvai pieder vairāk nekā 100 romānu, īso stāstu krājumu un lugu, viņas grāmatas angļu valodā izdotas biljons eksemplāros, tikpat liels ir ari vairāk nekā 44 citās pasaules valodās izdoto grāmatu metiens.Autobiogrāfijā rakstniece sev raksturīgajā manierē stāsta par savu neordināro privāto dzīvi bērnību, divām laulībām, piedzīvojumiem divu pasaules karu laikā, kā arī par savu divējādo rakstnieces un arheoloģisko ekspedīciju dalībnieces pieredzi. Un vēl grāmatā "Mana dzīve" jūs atradīsiet atbildes uz jautājumiem, kā vienkāršai angļu lēdijai, kura nekādi nav bijusi saistīta nedz ar kriminālām aprindām, nedz policiju, izdevies kļūt par visizsmalcinātāko noziegumu un ne mazāk izsmalcinātu to atklāšanas metožu aprakstnieci, kas ir bijuši viņas darbu sižetu avoti un vēl daudziem citiem.Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisAgata KristiMANA DZĪVENo angļu valodas tulkojusi Dagnija DreikaMāksliniece Ieva KrūmiņaRedaktore Indra Ozoliņa Maketētāja Ilze ReitereISBN 9984-741-62-1Apgāds DAUGAVA© Agatha Christie Limited, 1977 © Dagnija Dreika, tulkojums, 2005 © Ieva Krūmiņa, vāka zīmējums, 2005 © Aldis Aleks, dizains, 2005 © Apgāds "Daugava", izdevums, 2005Apgāds "Daugava", Arhitektu ielā 1, Rīgā, LV 1050. Izdevējdarbības licence nr. 2-0944Iespiesta un iesieta a/s "Paraugtipogrāfija", Puškina ielā 12. Rīgā LV 1050.
|