Fridrihs Engelss

Par autoritāti  (1873)

Daži sociālisti pēdējā laikā uzsākuši sistemātisku krusta karu pret to, ko viņi sauc par autoritātes principu. Pietiek viņiem pateikt, ka tas vai cits akts ir autoritārs, lai to nosodītu. Šo vienkāršoto paņēmienu sākuši lietot nevietā tik plašā mērā, ka ir nepieciešams noskaidrot šo jautājumu sīkāk.

«DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība№ 06 Rīga, 2015 darbabalss.eu http://padomjugramata.ucoz.com/

***

Fridrihs Engelss.

Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās.

Visu zemju proletārieši, savienojieties!

(1884) Sakarā ar L. H. Morgana pētījumiem

Latvijas Valsts IzdevniecībaRīga 1953

«DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība № 08, Rīga, 2015 darbabalss.eu

Saturs:

Ģimenes, privatīpašuma un valsts izcelšanās

Priekšvārds pirmajam izdevumam 1884. G.

Priekšvārds ceturtajam izdevumam 1891. G.

Ģimenes, privatīpašuma un valsts izcelšanās

I. Kultūras aizvēsturiskās pakāpes

I. Mežonība

Ii. Barbarisms

Ii. Ģimene

Iii. Irokezu ģints

Iv. Grieķu ģints

V. Atenu valsts izcelšanās

Vi. Ģints un valsts romā

Vii. Ķeltu un ģermāņu ģints

Viii. Ģermaņu valsts izveidošanās

Ix. Barbarisms un civilizācijā

Fridrihs Engelss.

Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni.

Engelsa grāmata „Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni“ ir populārs un tai pašā laikā dziļi zinātnisks un vēsturisks ievads zinātniskā sociālismā.

Tā aptver Engelsa lielā polemiskā darba ,,Anti-Dīrings“ trīs nodaļas: ievada pirmo nodaļu un trešā nodalījuma (Sociālisms) pirmo un otro nodaļu. Šīs nodaļas ir sevišķi svarīgas nodaļas Engelsa grāmatā ,,Anti-Dīrings“, kurā, kā Ļeņins norāda, „iztirzāti svarīgākie filozofijas, dabzinātnes un sabiedrisko zinātņu jautājumi"[1].

Engelsa grāmata „Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni" sniedz marksisma priekšgājēju ideju dziļi zinātnisku analizi un Kritiku un sakarā ar to zinātniskā komūnisma īsu iztirzājumu.

Grāmatas pirmajā nodaļā Engelss sniedz 18. gadsimta franču apgaismotāju un trīs lielo 19. gadsimta sociālistu-utopistu — Sen-Simona, Furjē un Ouena — ideju lielisku raksturojumu.

Otrā nodaļā Engelss īsumā raksturo dialektiskās domāšanas metodes pamatvilcienus, parāda tās pretējību metafizikai; šai sakarībā viņš īsumā pakavējas pie dialektikas vēstures galvenajiem momentiem, pie dziļajām iekšējām pretrunām starp Hēgeļa filozofijas konservātīvo un revolucionāro pusi — starp viņa ideālistisko sistēmu un dialektisko metodi.

Grāmatu apgāds Rīga, 1945

Grāmata latviešu valodā rediģēta pēc krievu 1940. g. atsevišķa izdevuma.

«DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 09 Rīga, 2015