Houards Fāsts

Pēdējā robeža

Pēdējā robeža amerikāņu rakstnieks Houards Fāsts (dz. 1914. g.) romānā «Pēdējā robeža» stāsta par kādas indiāņu cilts traģisko likteni. Šaijeni, kas pārvietoti uz tuksnesigu teritoriju, kurā cieš no bada un slimībām, nolēmuši atgriezties savā senču dzimtenē. Lai bēgļus panāktu, tiek mobilizēti armijas spēki, bet indiāņus nespēj pārliecināt ne ieroči, ne sals, ne bads. Cilvēks bez dzimtenes ir tikpat kā miris,— dzīvība nav augstākā vērtība.

Grāmata turpina apgādā «Sprīdītis» aizsākto indiāņu litera­tūras ciklu, kurā jau iznākušas E. Kleina «Indiānis», E. SetonaTompsona «Rolfs mūžamežos» un Dž. F. Kūpera «Takuzinis».

Eskadroni jādelēja šurpu turpu.

Kādā rančo viņiem paziņoja, ka pazuduši divpadsmit liellopi, un, metot lokus plašajās ganībās, viņi uzdūrās pēdām. Viņi atrada vietu, kur indiāņi bija dīrājuši aizdzītos lopus. Piejājuši pie strauta, viņi ieraudzīja krastā Virdžīnijas papeli, no kuras nokarājās virve, bet tuvumā bija redzams svaigs kaps. — Atrakt!— Merejs drūmi pavēlēja. Tomēr viņš nebija gaidījis, ka no kapa kareivji izcels nolinčotā šaijena līķi. — Kas to būtu varējis izdarīt?— Vints jautāja. Līķi atkal apraka, un Merejs nodomāja: «Vēl par vienu mazāk. Cik ilgi gan viņi noturēsies?»

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Sprīdītis 1993

No angļu valodas tulkojusi Anna Bauga Mākslinieks Normunds Sietiņš Redaktore Rasma Vīlipa