Herberts Dorbe

Brāļi, piecelieties

Stāsti par vēsturi

Romāns

Herberta Dorbes romāns «Brāli, piecelieties» stāsta par lībiešu nemieriem Kurzemē pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā, sniedz ainu par tautas pašapziņas mošanos un ciņu pret muiž­niecību Dundagas apkaimē. Lielākā daļa romāna varoņu Ir vēsturiskas personas.

Mākslinieks A. Klodāns

© «Liesma», 1978

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

Herberts Dorbe

Pie Ventas grīvas

Stāsti par vēsturi

Romāns

Ir gluži likumsakarīgi, ka arī 1891. gada oktobra dienas iezīmētas to revolucionāro notikumu virknē, kas norisuši tavā novadā. Tavu vīru un sievu atmiņa saglabājusies arī jūrmalnieku līvu 1860. gada sacelšanās pret Dundagas muižturi Sakenu, kas Iivu nabadzīgajiem jūras un zemes arājiem bija sagatavojies ar jauno nomas līgumu uzlikt kaklā žņaudzošas verdzināšanas sakas.

Sacelšanās priekšgalā pret Dundagas melno bruņinieku toreiz gāja drosmīgais tautas dēls Niks Šubergs. Viņš cīņu zaudēja, bet viņa nemiera dzirksts tautas sirdī palika. Un līvu cīņas garu nekāda vara vairs nebija spējīga iznīci­nāt. Šiem līvu nemieriem radnieciska uguntiņa uzliesmoja 1891. gada oktobrī Ventspilī.

Tādā kārtā tava novada hronists ar mierīgu roku un sirdi var vēstures lapā ierakstīt, ka šī nemiera uguntiņa saglabājās dzīva līdz Piektā gada revolūcijas liesmām, kas spēji uzšāvās gan pilsētā, gan novadā — Sarkanmuižā, Dundagā, Zlēkās.

Sis mans stāsts ir par jau minētā 1891. gada nemierīgo rudeni.

izdevniecība«Liesma» Riga 1973

Mākslinieks A. Stankevičs

© Izdevniecība «Liesma» 1973

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

veltījums

Venta!

Es stāvu krastā un skatos, skatos tavos ūdeņos: tie ir strauji un dziļi kā pati dzīve.

Tavs sākums ir sens, tava esība šodienīga, tāpēc tu vari būt draugos ar mani, ar visu manu audzi.

Tu neesi plaša, sapņaini pievilcīga, bet daudzveidīga savā plūdumā un vari patikt katram, kas tevi vēro ar drauga skatienu, drauga pajāvību, uz ko tu vedini…

Nav kupls to pulks, kuri tevi apdaiņojuši, kurus tu iedvesmojusi domu uzziedināšanai, bet tautas bagātību pūrā rodami, lai arī skopi, tomēr patiesi vārdi:

Uz Ventiņas laba dzīve,

Tur migliņa ilgi stāv:

Var miedziņu izgulēt,

Var darbiņu padarīt.

Meklēju tevī skaistumu, bet atradu spēku, taujāju pēc saldiem sapņojumiem, bet sastapu skarbu īstenību, gri­bēju just aijājošu jūsmas viļņojumu, bet sastapu rīteņa spirgtumu, kas mudināt mudina būt nomodā kā par šo­dienu, tā rītdienu; un tā nu es pievērsos tavai pagājībai, par ko stāsta tavi noslēpumainie ūdeņu dziļumi pie grī­vas, kas paver skatienu uz plašumu, vaļu un tālēm.

Daudz bargu nostāstu par aizgājušo tu esi man pavēs­tījusi vientuļās mūsu saprašanās stundās.

Tavi vīri un sievas, stingri turēdamies vietās, metuši laikmetu pārestības kā smagus bluķus tavos tumšajos ūde­ņos, kas tos veldami aizvēluši, skalodami aizskalojuši.

Ir gluži likumsakarīgi, ka arī 1891. gada oktobra dienas iezīmētas to revolucionāro notikumu virknē, kas norisuši tavā novadā. Tavu vīru un sievu atmiņa saglabājusies arī jūrmalnieku līvu 1860. gada sacelšanās pret Dundagas muižturi Sakenu, kas Iivu nabadzīgajiem jūras un zemes arājiem bija sagatavojies ar jauno nomas līgumu uzlikt kaklā žņaudzošas verdzināšanas sakas.

Sacelšanās priekšgalā pret Dundagas melno bruņinieku toreiz gāja drosmīgais tautas dēls Niks Šubergs. Viņš cīņu zaudēja, bet viņa nemiera dzirksts tautas sirdī palika. Un līvu cīņas garu nekāda vara vairs nebija spējīga iznīci­nāt. Šiem līvu nemieriem radnieciska uguntiņa uzliesmoja 1891. gada oktobrī Ventspilī.

Tādā kārtā tava novada hronists ar mierīgu roku un sirdi var vēstures lapā ierakstīt, ka šī nemiera uguntiņa saglabājās dzīva līdz Piektā gada revolūcijas liesmām, kas spēji uzšāvās gan pilsētā, gan novadā — Sarkanmuižā, Dundagā, Zlēkās.

Sis mans stāsts ir par jau minētā 1891. gada nemierīgo rudeni.

Pie Ventas grīvas.

1891. gada oktobris.

Herberts Dorbe

Tas notika Kaķpēdiņu Bulvārī

Jocīgs stāstījums vārdos un bildēs mazajiem klausītājiem un skatītājiem divpadsmit ainās, kas ik pa brītiņam mainās

Izdevniecība «Liesma» 1971

Ilustrējis Indulis Zvāgūzis

Herberts Dorbe

Uguns logā

Romans

Stāsti par vēsturi

Ernests Dinsberģis gandrīz pirms simt piec­desmit gadiem soļoja no pilsētas ar kanniņu petrolejas, ko iepildīt lampiņā — kaķacītī, lai skala vietā to aizde­dzinātu tumšajos, garajos rudens un ziemas vakaros šajā atstatajā Dundagas novada dižo mežu nostūrī, kur ma­zajā četrrūšu skolas lodziņā tas bija redzamākais gais­mas avots ne tikai vēlīnam ceļa gājējam vien.

… Ernests Dinsberģis — apbrīnojams autodidakts, kura mūža sākums saistās ar verdziskajiem dzimtbūšanas lai­kiem, sarakstījis un laidis tautā ap simt divdesmit grā­matu, tulkojis pasaules klasiķu darbus …

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Mākslinieks A. Klodāns

© Izdevniecība «Liesma», 1976