Gabriels Garsija Markess

Atmiņas par manām skumjajām maukām

Garsijas Markesa žilbinošā tēlainība izgaismo šo darbu, un tajā atrodams satriecošs ieskats eiforijā, kas ir nāves baiļu otra puse.

Atmiņas par manam skumjajam maukam slavina mīlestības spēku nāves draudu priekšā.

Bookmarks Magazine

Kolumbiešu meistarīgā stāstnieka pēdējais romāns mājvietu radis viņa dzimtās zemes verdošajā gaisotnē un šķebinošajā politikā; tajā pašā laikā tēmas vispārīgumā tas pāraug viņa bugenvilijām ieskautās dzimtenes savdabīgos vaibstus. Sacerēts metaforiska lirisma piestrāvotas līdzības formā, taču bez šim stāstījuma veidam raksturīgā moralizējošā nolūka, Garsijas Markesa romāns koncentrēti, taču aizraujoši aptver vienu gadu kāda deviņdesmitgadnieka ilgā mūža nogalē, kurš, ņemot vērā savu ilgo stāžu uz šīs planētas, tomēr negaidīti vēl arvien izrādās spējīgs nozīmīgi . izmainīt savu dzīvi.

Booklist

Markess šo dažkārt nemieru raisošo mīlas ceļojumu apraksta ar izcila stāstnieka graciozitāti un dzīvīgumu.

Eitne Ferijs, Daily Mail

Kolumbietis Gabriels Garsija Markess (1928), visievēroja­mākais maģiskā reālisma pārstāvis, Nobela prēmijas laureāts literatūrā (1982), debitēja 1955. gadā ar romānu Viesufvētra, 1967. gadā pārsteidza pasauli ar romānu Simts vientulības gadu, vēl sarakstījis romānus Patriarha rudens (1975), Mīlestība holēras laikā (1986) u.c.

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis. imantsbchmelis@inbox.lv

No spāņu valodas tulkojusi Ieva Elsberga

Ieva Elsberga, tulkojums latviešu valodā, 2006 © Apgāds "Atēna", 2006

Gabriela Garsijas Markesa gramatas apgādā Atēna

Simts vientulības gadu Atmiņas par manām skumjajām maukām

UDK821. 134 (861)-31 Ga 665

Redaktore Antra Lezdiņa Korektore Ilze Jansone Māra Ābeles vāka dizains Ilgona Riņķa makets

ISBN 9984 -34-222-0

Gabriels Garsija Markess

Dzīvot, lai izstāstītu

Dzīvot, lai izstāstītu, iespējams, ir šis desmitgades visgaidītākā grāmata, Gabrielam Garsijam Markesam būtiska dzīves perioda koncentrēts pārstāsts. Šajā aizraujošajā romānā kolumbiešu Nobela prēmijas laureāts piedāvā atmiņas, kas aptver viņa dzīvi kopš piedzimšanas Kolumbijā 1927. gada, viņa kļūšanu par rakstnieku un beidzas 1950. gadā, kad rakstnieks bildina sievieti, kas vēlāk kļūs par viņa sievu.

Mūsu priekšā ir dzīvesstāsts, ar kura palīdzību Garsija Markess atklāj personāžu un notikumu atbalsis, kas apdzīvo citus viņa sacerējumus: Simts vientulības gadus, Mīlestību holeras laikos un Pulkvedim neviens neraksta; un kas pārvērš Dzīvot, lai izstāstītu par rakstnieka darbu lasīšanas ceļvedi, par neaizvietojamu pavadoni, kas izgaismo neaizmirstamas ainavas, kurām šis romāns piešķir jaunu perspektīvu.

Atēnas bibliotēka XIII

Gabriels Garsija Markess

Mīlestība holeras laikos

"Mīlestība holeras laikos” ir jūtām bagāts eposs par noraidītu, mīlētāju, kurš visu garo mūžu — no vētrainās, dedzīgās jaunības līdz vecumdienu novakares pēdējiem priekiem — paliek nesatricināmi uzticīgs pirmajai mīlestībai.

Atēnas Bibliotēka

No spāņu valodas tulkojis Guntis Valujevs

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Šis grāmatas tulkojumu atbalstījis Valsts Kultūrkapitala fonds

Redaktore Antra Lezdiņa Korektors Pēteris Jankavs Māra Ābeles vāka dizains Ilgoņa Riņķa makets

El amor en los tif.mpos del cčlera © Gabriel Garcia Mārquez, 1985 © Guntis Valujevs,

tulkojums latviešu valodā, 2006 © Apgāds “Atēna”, 2006

Gabriels Garsija Markess

Nestundā

īsromāni un stāsti

Kritušās lapas ; Pulkvedim neviens neraksta ; Nestundā ; Sieviete, kura ieradās pulksten sešos ; Nēģeris Nabo, kurš lika eņģeļiem gaidīt ; Kāds sajauc rozes ; Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā ; Diena pēc sestdienas ; Diendusa otrdienā ; Viena no šīm dienām ; Šajā pilsētiņā zagļu nav ; Brīnišķīgākā diena Baltasara mūžā ; Montjela atraitne ; Mākslīgās rozes ; Dižās Mātes bēres ; Zudušo laiku jūra ; Ļoti vecais senjors ar milzīgajiem spārniem ; Visskaistākais slīkonis pasaulē ; Spoku kuģa pēdējais brauciens ; Nāve stiprāka par mīlu ; Neticamais un skumjais stāsts par tiklo Erēndiru un viņas cietsirdīgo vecmāmuļu ; Meļinovskis V. Gabriels Markess pasaulē un pasaule viņā

Plaši pazīstamā kolumbiešu rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Gabriela Garsijas Markesa (dz. 1928. g.) grāmatā «Nestundā» iekļauti visi viņa populārākie īsromāni un stāsti, kuros viņš paver plašu Latīņamerikas kontinenta dzīves panorāmu. īpatnēja motīvu, spilgtu situāciju un monumentāli veidotā personāžu savijumā, vienlīdz meistarīgi pielietojot kā ikdienišķas dzives atainojumu, tā ari krāšņu fantastiskas iztēles lidojumu, rakstnieks rada gruzdoša nemiera pārņemtu pasauli, kura aizvien vairāk izvirzās mūsdienu vēstures centrā.

Sastādījis un no spāņu valodas tulkojis Voldemārs Meļinovskis

Rīga «Liesma» 1986

Visi grāmatā iekļautie isromani un stāsti oriģinālā publicēti līdz 1973. gadam

Mākslinieks Zigurds Kampars

skanējis indarsss@inbox.lv

(C) Sastādījums, tulkojums latviešu valodā, pēcvārds, izdevniecība «Liesma» 1986

4703000000 133 M801 (11)—86

Gabriels Garsija Markess

Neticamais un skumjais stāsts par tiklo Erēndiru un viņas cietsirdīgo vecmāmiņu

Maģiskā reālisma izcilākā pārstāvja Gabriela Garsijas Markesa eksotisko un mistisko stāstu krājums:

Zudušo laiku jūra Tulk. V Meļinovskis ; Ļoti vecais seņjors ar milzīgajiem spārniem Tulk. V Meļinovskis ; Visskaistākais slīkonis pasaulē Tulk. V Meļinovskis ; Spoku kuģa pēdējais brauciens Tulk. V Meļinovskis ; Nāve stiprāka par mīlu Tulk. V Meļinovskis ; Blakamāns Labais, brīnumu pārdevējs Tulk. I. Elsberga ; Neticamais un skumjais stāsts par tiklo Erēndiru un viņas cietsirdīgo vecmāmiņu Tulk. V Meļinovskis

Titulstāsta varone Erēndira nejauši nodedzina savas vecmāmiņas māju un ir spiesta atmaksāt radiniecei naudu, kuru nopelna ar prostitūciju; bet vēlāk viņa izdomā citu veidu, kā apmierināt untumainās vecās sievietes prasības.

Visos šīs neparastās grāmatas stāstos varam sekot tam, kā Markēss pēta spēka, mīlestības, nāves un pienākuma; atbalsis.

Gabriela Gaisijas Markesa grāmatas apgādā Atēna

Simts vientulības gadu.

Atmiņas par manām skumjajām maukām.

Neticamais un skumjais stāsts par tiklo Erēndiru un viņas cietsirdīgo vecmāmiņu

Redaktori Pēteris Jankavs un Antra Lezdiņa (Blakamāns Labais, brīnumu pārdevējs) Māra Ābeles vāka dizains Eduarda Paegles makets

skanējis indarsss@inbox.lv

failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

La increible y triste historia de la cвndida erendira y de su abuela desalmada

© Gabriel Garcia Marquez, 1972

© Voldemārs Meļinovskis, tulkojums latviešu valodā, 1986, AKKA/LAA, 2006

© Ieva Elsberga, stāsta Blakamāns Labais, brīnumu pārdevējs tulkojums latviešu valodā, 2006 © Apgāds “ATēna”, 2006

Apgāds “Atēna”, reģistrācijas nr. 40003301814, Blaumaņa iela 16/18-2a, Rīga, LV-1011, e-pasts: atena@atena.lv, www.atena.lv Iespiests un iesiets SIA “Jelgavas tipogrāfija”

Gabriels Garsija Markess

Par mīlestību un citiem dēmoniem [īsromāns]

Markess, kurš fantastiku iepin ikdienā, lai iznāktu maģiskais reālisms. Šai mazajā romānā neviens nav īsti normāls, bet neviens jau nav izmērījis, kur trakums sākas un normālums beidzas.

Kasaldvero marķīza vienīgo meitu divpadsmitgadīgo Sjervu Mariju de Todosu los Anhelesu tirgus laukumā sakož traks suns, bet tā gan ir tikai skramba, kurai sākumā neviens nepievērš uzmanību.  Meitene ir uzaugusi vergu mājā, iemācījusies dejot, pirms vēl sāka runāt, vienlaikus apguvusi trīs āfrikāņu valodas, iepratusies dzert gaiļa asinis tukšā dūšā un nedzirdāmi un nemanāmi pašmaukt garām kristiešiem gluži kā nemateriāla būtne. Sjervas Marijas rota ir ļoti gari mati ugunīgā kapara krāsā, kurus, viņai piedzimstot, apsolīja negriezt līdz kāzu naktij. Par šo mazo, dīvaino būtni vecāki atceras tad, kad pilsētā paklīst runas par sērgu, un cilvēki zina, ka viena no suņa sakostajām ir meitene. Marķīzā pamostas tēvišķas jūtas, diemžēl viņš tās izmanto, lai meiteni mēģinātu ārstēt mājās, bet pēc sarunas ar bīskapu nodod viņu klosterī. Klosterī Marijai mēģina izdzīt velnu, un viņas netradicionālā āriene un āfrikāniskā uzvedība tikai veicina aizdomas par nelabā klātbūtni viņā.

Ko gan grib Dievs? Vai viņa gribu zemes virsū pārstāv bīskaps, kurš meitenē saskata bīstamu garu? Tēvs par to šaubās: “Bet es nejūtu, ka man pietiktu spēka pretoties Dieva gribai.”  Ārsts viņam atbild: “Nu tad sāciet just. Varbūt kādreiz Dievs par to pateiksies.” Bīskapa palīgs Delaura, kuram uzticēts veikt  eksorcismu, ir grāmatu cilvēks, bibliotekārs. Viņš ir noskaņots skeptiski: “Dažkārt dēmoniem mēs piedēvējam tādas lietas, ko nesaprotam, un neiedomājamies, ka tās ir lietas no Dieva, ko mēs nesaprotam.” Delaura pats pret savu gribu iemīlas meitenē un zaudē visu, bet tas viņu nesatrauc: “Viņa sirdī bija vieta tikai Sjervai Marijai, un arī tad tā nebija pietiekami liela.”

Lasīju visādus padomus, kā vajadzētu analizēt un pārdomāt Markesa romānu – kāda ir nozīme noteiktām situācijām, ko Markess bija domājis ar to vai citu tēlu. Mani tas galīgi neinteresē, Markess ir tāda traka fantāzija, kaislīga kolumbiešu pasaka, kurā neticami gadījumi mijas ar teiksmainiem tēliem. Katolicisms un pagāniskā subkultūra, koloniālisms un vergu tirdzniecība, cilvēku sāpes un neprāts. Kas gribēs – noticēs, kam nepatiks – nelasīs.

No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups

Mākslinieks Arnis Zariņš

skanējis indarsss@inbox.lv

failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

. – Rīga: Zvaigzne, 2004.

Gabriels Garsija Markess

Patriarha rudens

Izcilais kolumbiešu rakstnieks, Nobela prēmijas lau­reāts (dz. 1928. g.), izmantodams fantastikas elementus, globālā skatījumā ataino līdzšinējo cilvēces vēstures posmu, kad gandrīz visās valstīs bija nodibinājusies dik­tatūra — vienpersoniska, autoritāra vara. Attēlodams kāda latīņamerikāņu diktatora varas norietu, autors atspoguļo to gigantisko un radikālo lūzumu, kurš norisinās mūs­dienu pasaules sabiedriskajā apziņā, atsakoties no neap­valdīta egoisma kā pasaulsiekārtas pamata. Plašam lasītāju lokam.

No spāņu valodas tulkojis Voldemārs Meļimovskis

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Gabriel Garcia Marquez El Otofio Del Patriarca

Editorial La Oveja Negra 1980

Redaktors Gints Jansons Māksliniece Maija Dragūne

izdevniecība «Liesma», 1992

Gabriels Garsija Markess

Simts vientulības gadu

Gabriels Garsija Markess dzimis 1928. gada Kolumbija, studējis jurisprudenci. strādājis par žurnālistu. Lielprozā debitēja 1935. gada ar romānu "Viesuļvētra", 1901. gada emigrēja uz Meksiku. bet 1907. gada parsteidza pasauli ar romānu “Simts vientulības gadu”. 1975. gada izdeva darbu “Patriarha rudens" — noskaņas un tēmas ziņa absolūti atšķirīgu no “Simts vientulības gadiem”. Vēl sarakstījis romānus "Mīlestība holēras laikā" (1986), "Atmiņas par manām skumjajām mauķelēm" (2004) un citus romānus. Markess ir Nobela prēmijas laureāts literatūrā 1982. gadā un visievērojamākais maģiskā reālisma pārstāvis.

No spāņu valodas tulkojis Voldemārs Meļinovskis

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Redaktore Antra Lezdiņa Korektore Ilze Jansone Māra Jonova vāka dizains Gundegas Kārkliņas makets

Cien Anos De Soledad © Gabriel Garcia Mārquez, 1967 © Voldemārs Meļinovskis,

tulkojums latviešu valodā, 1981 AKKA/LAA, 2006 © Apgāds “Atēna”, 2006

ISBN 9984-34-201 -8

Simts vientulības gadu