Jans Otčenašeks

Romeo, Džuljeta un tumsa

Vienu no Ievērojamā­kiem mūsdienu čehu rakst­niekiem Janu Otčenašeku latviešu lasītājs pazīst Jau kā romāna «Pilsonis Brihs» autoru. Dziļa humānisma caurstrā­voto stāstu «Romeo, Džul­jeta un tumsa», kas sarak­stīts 1958, gadā, vlņS vel­tījis divu Jauniešu — čehu zina Pāvela un ebreju meitenes Esteres trafelskaJul mīlestībai. Viņi sastopas 1042. gada pavasari, drū­majā protektorSta laikā, un Pāvels paslēpj meiteni sava tēva darbnīcā, lai Iz­glābtu to no koncentrāci­jas nometnes. Skaidrajai Jauniešu mīlestībai, viņu dzīvībām ik brīdi uzglūn nāve, jo pēc atentāta uz protektoru Heldrihu valstī trako terors. Pāvelam šī mīlestība nes garīgu brie­dumu, liek nopietni un vī­rišķīgi uztvert apkārtējos notikumus. Tāpat kā Šek­spīra drāmā, arī šī mī­lestība beidzas traģiski — Estere pati iziet no pa­slēptuves, lai neapdrau­dētu Pāvela dzivību. Taču Pāvela dzīve tagad cieši saistīta ar visas tautas dzīvi un ciešanām.

No čehu valodas tulkojusi Aina Rudzroga Mākslinieks Marģers Vītouņs

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

LVI 1962

Un atkal — 'izraidīts? Pie joda prātniecibu! Si prātniecība neatdos Džuljetu, Ne pārcels pilsētu, ne atcels sodu. Ja nevar to, tad neder — nerunā.

Šekspīrs