Ļevs Tolstojs

Anna Kareņina

Romāns astoņās daļās

Daļas V—VIII

Izdevniecība «Liesma» Rīga  1970

Tulkojis Jūlijs Vanags Māksliniece Māra Rikmane

Ļevs Tolstojs

Anna Kareņina

Anna Kareņina, šķietami laimīga augstākās sabiedrības dāma, atsakās no ierastās, ērtās, bet garlaicīgās ģimenes dzīves un izvēlas mīlestību – viņa pamet vīru un dēlu, lai sāktu jaunu dzīvi kopā ar grāfu Vronski. Tomēr līdz ar mīlestību Annas dzīvē ienāk sabiedrības nosodījums un vientulība. Anna dzīvo ilūzijās, ka mīlestība un tās vārdā nestais upuris nodrošinās mūžīgu laimi, bet ikdiena atšķiras no iztēlotā ideāla. Zūd robeža starp iedomām un realitāti, pavīd šaubas par mīļotā vīrieša uzticību…

Romāns “Anna Kareņina” ir saviļņojošs mīlas stāsts un vienlaikus episks vēstījums par laikmetu, kas dzīves stila, sabiedrībā valdošo uzskatu un paradumu ziņā ir ļoti atšķirīgs no mūsdienām, savukārt cilvēku savstarpējās attiecības, mīlestība, cerības un vilšanās ir mūžsenas un vienmēr aktuālas.

KOPOTI RAKSTI VIII

Romāns

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Tulkojis Jūlijs Vanags

MAN PIEDER ATRIEBŠANA, UN ES SODĪŠU.

Ļevs Tolstojs

Augšāmcelšanas

Romāns “Augšāmcelšanās” tūlīt pēc publikācijas tika iztulkots daudzās Eiropas tautu valodās. Šāda kolosāla interese par Tolstoja daiļradi izskaidrojama gan ar viņa romānu “Karš un miers” un “Anna Kareņina” ģenialitāti, gan ar romānā “Augsāmcelšanās” risinātā sižeta īpatnībām.

Romāna varone Jekaterina Maslova ir ārlaulībā dzimusi kalpones meita. Triju gadu vecumā, pēc mātes nāves, nonākusi divu vecāku muižnieču apgādībā un izaugusi pie viņām. Sešpadsmit gadu vecumā iemīlējusies savu audzinātāju brāļadēlā studentā Nehļudovā, kurš dodamies uz fronti viņu pavedinājis un aizbraucot iedevis simt rubļu banknoti. Kad Jekaterina uzzina par savu grūtniecību viņa zaudējusi cerību, ka Nehļudovs atgriezīsies, sarunā rupjības savām audzinātājām un aiziet no mājām…

Romāna iecere radusies 1887. g. jūnijā, kad pazīstams jurists pastāstīja Tolstojam vienu reālu atgadījumu no savas tiesu prakses. Stāsts Tolstoju ļoti ieinteresēja un tas kļuva par pamatu nākamajam romānam.

Strādājot pie «Augšāmcelšanās», Tolstojs centās būt uzticīgs dzīves īstenībai: viņš apmeklēja cietumus, iepazinās ar tiesu aktu saturu, ar cietuma apstākļiem un cietumnieku dzīvi, studēja krimināltiesības, daudz lasīja par trimdinieku dzīvi. Daži fakti, smelti no grāmatām: N. M. Jadrincevs «Krievu obščina cietumā un trimdā» (1872), D. A. Liņevs «Pa etapu» (1886), L. Meļšins «Izstumto pasaulē» (1896) u. c., tika izmantoti romānā. Tolstojs uzklausīja juristu padomus un norādījumus. Kāds jurists palīdzēja viņam uzrakstīt apsūdzības slēdzienu, tiesas spriedumu un tiesu medicīnas ekspertīzes aktu.

Daudzu romāna personāžu prototipi ir reālas personas. Tā, fllģeladjutanta Bogatirjova personā attēlots galvenās cara mītnes komandieris grāfs A. V. Olsufjevs. Toporova prototips ir kāds no 80. gadu politiskās reakcijas pārstāvjiem, sinodes virsprokurors J. N. Pobedonoscevs; grāfa Carska — galējais reakcionārs grāfs Pjotrs Andrejevičs Šuvalovs. Mariette’s vīra Cervjanska prototips ir žandarmu korpusa komandieris un iekšlietu ministra biedrs P. V. Orževskis.

S. A. Tolstoja 1899. g. 22. februāra vēstulē rakstīja: «Cik apbrīnojami apzinīgi viņš strādā. Pētī vismazākos sīkumus visās nozarēs, kurās ievada sava stāsta personas”.

ROMĀNS

KOPOTI RAKSTI

XIII SĒJUMS

LVI 1962

Ļ. Tolstojs 1898. gadā

Tulkojusi A. Ozola-Sakse

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs Tolstojs

Bērnība. Zēna gadi. Jaunība. Pirmās atmiņas. Atmiņas

Ļeva Tolstoja (1828-1910) 1852.-1854. gados izdots stāstījums par paša bērnu dienu un jaunības gadu atmiņām.

Kopoti raksti 14 sējumos. 1. sējums

LVI 1958

no krievu valodas tulkojuši Kārlis Egle un Elza Grīnberga

Failu izlabojis Imants Ločmelis

Ļevs Tolstojs

Kara stāsti

Uzbrukums ; Meža ciršana ; Sevastopoles stāsti (nav noskanēti jo grāmata šeit:

http://yadi.sk/d/s-6oLOPcMj82C)

Tulkojis Valdis Grēviņš

Grāmatu apgāds Rīga 1946

Л. Н. Толстой Военные рассказы на латышском языке

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Ļevs Tolstojs

Karš un miers  trešais un ceturtais sējums

Epopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attēlojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1780 gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — lidz tam laikam neuzvaramas Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tēma un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzīves  tēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muižnieki ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga ir atpalikušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos jebkādas cīņas.

No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums

Tolstojs Ļ.

Karš un miers.

3.4. sēj. No krievu vai. tulk. A. Ozola-Sakse. —

Zvaigzne, 1980.

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

— 3., 4. sēj 751 lpp. .

Ļevs Tolstojs

Karš un miers  Pirmais un otrais sējums

Epopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no Izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attē­lojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1805. gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — līdz tam laikam neuz­varamās Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tema un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzī­ves notēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muiž­nieku ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs, Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga Ir atpa­likušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos no jeb­kādas cīņas.

No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums Rīga Zvaigzne 1980

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs Tolstojs

Kaukāza gūsteknis

Par krievu oficieri, kurš nonācis kalniešu - čečenu - gūstā

Latvijas Valsts Izdevnieciba Rīga 1963

Tulkojusi Aina Deglava Mākslinieks S. Adamovičs

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs Tolstojs

Sevastopoles stāsti

par krievu cilvēku varonību aizstāvot savu zemi, par karu bezjēdzību

LVI Rīgā 1954

л. толстой Севастопольские рассказы

Гослитиздат Москва 1951

Латвийское Государственное издательстно

На латышском азыке

ТULKOJUSI ЕLIJА КLIENЕ ILUSTRĒJIS J. KUZKOVSKIS

Noskannejis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs Tolstojs

STĀSTI 1857 -1863

kopoti raksti III sējums

LVI 1958

No kņaza D Ņechļudova piezīmēm.

Lucerna. Tulk. Jānis Vainovskis

Alberts. Tulk. J. Vainovskis

Trīs nāves. Tulk.  Marija Šūmane

Ģimenes laime. Tulk. J. Vainovskis

Kazaki Tulk. Jānis Ozols

Polikuška. Tulk.  Marija Šūmane

Idile. Nespēlējies ar uguni, apdedzināsi pirkstus. Tulk. J. Vainovskis

Tichons un Malaņja. Tulk. J. Vainovskis

Holstomers.Stāsts par zirgu Tulk. Marija Šūmane

Dekabristi. Tulk. J. Vainovskis

Ļevs Tolstojs

Stāsti 1889-1904

LVI 1961

Kreicera sonāte

Sātans

Fransuāza

Dārgi maksā

Kam taisniba?

Saimnieks un kalps

Tēvs Sergijs

Divas dažādas vēstures versijas par stropu ar kriju jumtu

Viltotais kupons

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Tulkojusi Marija Šūmane

«Sprīdīša bibliotēkas» Stāsti par bērnību.

Ļevs Tolstojs. Bērnība No krievu vai. tulk. Kārlis Egle ; Maksims Gorkijs. Bērnība No krievu val. tulk. Elija Kliene ; Aleksejs Tolstojs. Ņikitas bērnība No krievu vai. tulk. Ērika Lūse

Krievu literatūras klasiķu bērnības atmiņas.

Mākslinieks Arvīds Būmanis

Rīga «Liesma» 1988 «Sprīdīša bibliotēkas» redakcijas kolēģija: Arvīds Grigulis, Jānis Kalniņš. Jāzeps Osmanis, Imants Plotnieks, Ilga Rasima, Anastasija Stikane, Ingrīda Vāverniece, Māra Zālīte

Atbildīgais redaktors Andris Čapiņs

Grafiskās apdares autors Andris Lamsters

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

© Pēcvārds, komentāri, grafiska apdare, ilustrācijās, izdevniecība «Liesma», 1988

Ļevs Tolstojs

Trīs lāči

Saturs: Trīs lāči ; Īkšķītis ; Meitene un laupītāji

Pasaku kamolītis

Rīga «Liesma» 1982

Лев Толстой «Для детей», Детгиз 1361

No krievu valodas tulkojusi Anna Sakse Māksliniece Maija Tabaka Ilustrācijas, «Liesma», 1982

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv