Mario Pjuzo

Omerta

Par autoru

Mario Pjuzo ir dzimis Ņujorkā un pēc armijas dienesta Otrā pasaules kara laikā mācījies Ņujorkas Jaunajā sociālo pētījumu skolā un Kolumbijas Universitātē. Pirms sava populārākā romāna Godfather ("Krusttēvs") parādīšanās Pjuzo uzrakstīja divus romānus The Dark Arēna (1955) un The Fortunate Pilgrim (1965), kas izpelnījās gan kritiku, gan popularitāti. 1978. gadā klajā nāca viņa romāns Fools Die, kam sekoja The Sicilian (1984), The Fourth K (1991) un mafijas triloģijas otrā daļa The Last Don (1996), kas kļuva par starptautisku bestselleru un visaugstāk vērtēto televīzijas miniseriālu 1997. gadā. Mario Pjuzo ir sarakstījis arī daudzas lugas, to skaitā Earthquake un Superman, kā ari scenārijus visām trim "Krusttēva" filmām, par kurām viņš saņēma divas Akadēmijas balvas. Mario Pjuzo nomira1999. gadā Ņujorkā, savā Longailendas namā, septiņdesmit astoņu gadu vecumā.

Evelīnai Mērfijai

Omerta: Sicīliešu goda likums, kas aizliedz ziņot par noziegumiem, uzskatot tos par atstājamiem vienīgi iesaistīto personu ziņā.

no angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga ; red.Anda Brazauska ; māksl. Sandra Ozoliņa.

Noskannējis grāmatu Janis Jans fb2 failu izveidojis Imants Ločmelis.

Mario Pjuzo

Sicīlietis

pasaulslavenā romāna „Krusttēvs” turpinājums. Ir 1950. gads. Maikla Korleones trimdas gadi Sicīlijā tuvojas noslēgumam. Tēvs ir pavēlējis Maiklam atvest uz Ameriku jaunu sicīliešu bandītu Salvatori Giljāno. Taču Giljāno ir ierauts asiņainā vardarbības un vendetu tīmeklī. Viņš ir sava laika Sicīlijas Robins Huds, kurš metis izaicinājumu korupcijai un arī Cosa Nostra. Tagad šajā miglas ieskauto kalnu un seno drupu zemē Maikla Korleones liktenis savijas ar bīstamo leģendu Salvatori Giljāno – cīnītāju, mīlētāju un īstenu sicīlieti...

No angļu valodas tulkojis Juris Rijnieks

Mākslinieks Kristiāns Šics

© Juris Rijnieks, tulkojums

latviešu valoda, 1995 ©Kristiāns Šics, mākslinieciskais noformējums

Veltījums Kerolai

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

Mario Pjuzo

Pēdējais Dons

Amerikāņu rakstnieks

Mario Pjuzo(1920-1999) dzimis Ņujorkā, Elles ķēķa rajonā, siciliešu imigranta ģimenē. Popularitāti Un slavu visā pasaulē viņš ieguva ar mafijas romānu “Krusttēvs” - īpaši pēc tam, kad uz ekrāniem iznāca tā kinoversija. Gan filmas režisors Frensiss Fords Kopola, gan scenārija autors Mario Pjuzo tika apbalvoti ar ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars”.

Romānā “Pēdējais Dons” Mario Pjuzo pēc vairāku citu darbu uzrakstīšanas vēlreiz atgriezies “Krusttēva” pasaulē.

Dons Domeniko savai ģimenei ir sagādājis neviltotu pārsteigumu. Viņš grasās lauzt gadiem ilgās tradīcijas un izskaust no ģimenes dzīves noziedzības līkločus, lai mazbērni varētu dzīvot likumīgā vidē... par spīti tam, ka Klerikucio ir pēdējā no varenajām mafijas Ģimenēm. Tajā slēpjas patiesa ļaunuma sēklas, kuras iesējis ir neviens cits kā pats Dons. Un tieši slepkavot šī Ģimene vēl aizvien prot vislabāk.

Pēdējais Dons ļauj atgriezties uz skatuves klasiskajam un noslēpumainajam rakstniecības stilam, kas padarīja Mario Pjuzo Krusttēvu par vienu no visu laiku pieprasītākajiem darbiem.

Sunday Times

Romāns Pēdējais Dons vēsta par mīlestību, zaudējumu, uzticību un nodevību. Tajā jau iztālēm jūtama vardarbības un cinisma dvaša, kas iepazīstina ar pasauli, kurā neeksistē cieņa un ikvienam ir sava cena. Turklāt darbs uzrakstīts ritmiski un pārliecinoši; tas tēlotās ainas padara neviltotas un ticamas.

Mail on Sunday

Šī grāmata spoži pauž Pjuzo kunga neparasto stāstnieka talantu. Grandiozs un raits darbs.

New York Times Book Review

Neaizmirstami... Romāns piesaistīs uzmanību no pirmās līdz pēdējai lappusei.

Cosmopolitan

Apbrīnojams darbs par mafiju, kas sarakstīts sevišķi reālistiskā toņkārtā un sniegs lasītājiem ieskatu gangsteru taisnās tiesas izpratnē.

Sunday Telegraph

Mario Pjuzo ir ļoti talantīgs rakstnieks, kura darbi galvu reibinošā ātrumā traucas pretim atrisinājumam, ne uz bridi nezaudējot intrigu. Vēl jo vairāk - Pjuzo sevi ir pierādījis ari kā teicamu sabiedrības pētnieku un vēsturnieku.

Newsweek

Virdžlnijai Altmenai un Domenikam Klēri

tulk. Māra Rūmniece.

Iljus 1997