Arturs Priedītis
Civilizēta barbarisma lūkojums. Kara predestinacija un pēckara perspektīvas. 1.eseja
17.07.2015.
Ne tikai Latvijas tautas saprātīgais minimums ir noilgojies pēc kara. Pēc kara ir noilgojusies arī citu Eiropas tautu zināma daļa.
Pēc kara pašlaik ilgojas ne tikai armiju ģenerāļi. Armiju ģenerāļi pēc kara ilgojas vienmēr, jo karš ir viņu dzīves galvenā jēga.
Arturs Prieditis
EIROPAS STUDIJAS: ĢEOPOLITIKA, INTEGRĀCIJA, IDEOLOĢIJA
Lekciju kurss
Rīga, 2007 www.spidolastelpa.narod.ru
Arturs Priedītis
Ievads kulturologijā.
Kultūras teorija un Kultūras vēsture.
Pirmā grāmata latviešu valodā, kurā sistematizēti aplūkoti kultūras teorijas un kultūras vēstures teorētiskie un metodoloģiskie jautājumi. No kulturoloģijas viedokļa sniegts pārskats par pasaules kultūru vēsturisko mantojumu. Grāmatu var izmantot kā mācību līdzekli.
Daugavpils, 2003
Kolekcija “Kulturoloģija”
Latvijas kultūras vēsture
Latvijas kultūras biogrāfiskā vārdnīca Ievads kulturoloģijā
Rainis: intelektuālā biogrāfija
Makets Marina Stocka
Vāka noformējums Genādijs Lins
failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Priedītis A. Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vesture. Daugavpils: A.K.A., 2003.228 lpp.
© A.K.A., 2003
Arturs Priedītis
Mans Rainis.(Rakstu krājums)
Rakstu krājums "Mans Rainis" ir Artura Priedīša ceturtā grāmata par izcilo latviešu dzejnieku un domātāju Jāni Raini. Krājumā apkopoti raksti par attieksmi pret Raiņa daiļradi un dzejnieka personību dažādos laika posmos, analizēti atsevišķu populāru dzejoļu (Tev, pamatšķira) rašanās savdabīgie motīvi, Raiņa ieskati par sociālismu, kultūru, Ļevu Tolstoju. Krājumā ievietoti raksti par simbolismu un Raiņa daiļrades saistību ar šo filozofiski estētisko un literāri māksliniecisko virzienu XIX un XX gs. mijā. Krājumā ievietots arī autora darbs par Raiņa dienasgrāmatām.
MULTINACIONĀLAS KULTŪRAS CENTRS
n.K.n.
Daugavpils, 1996
Datorsalikums un makets V.Stočka
A. Prieditis
Mans Rainis. Rakstu krājums Daugavpils: "A.K.A.", 1996, 257. Ipp.
Pr 51
© A.Prieditis
FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis