fb2Aleksandrs Grīns
Ceļš uz nekurieni
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Grīns
NAMEJA GREDZENS
ROMĀNS-PAGĀTNES LIECINIEKS
Aleksandra Grīna romānā «Nameja gredzens» attēlota Zemgales ķēniņa Nameja mantinieka ciņa par brīvu Zemgali. Romāns «Nameja gredzens» nav īsti vēsturisks, jo sižets ir izdomāts, nebalstās konkrētos Latvijas vēstures faktos, arī pats troņa pretendents, par kura likteni stāstīts, Ir autora fantāzijas radīts. Vēsturiskumu darbam piešķir laikmeta tēlojums ar Polijas un Zviedrijas intereSu sadursmi, kur sava loma ir Kurzemes un Zemgales hercogistei, kā arī latviešu zemnieku un muižnieku, arī hercoga ierēdņu attieksmju tēlojums un latviskā garīgā pasaule, ko neizdodas ne paverdzināt, ne iznīcināt muižniekiem un viņu pakalpiņiem.
Romāns tiek publicēts pēc 1931. gada izdevuma
«Nameja gredzens» ir rakstnieka pirmais romāns. Par vēsturisku to dēvēt nav īsta pamata, jo sižets un galvenais varonis ir autora fantāzijas, iztēles radīts. Romānā stāstīts par 17. gadsimta sākumu, kad visā Latvijā dega raganu sārti, bet tautā vēl bija dzīva atmiņa par ķēniņu Nameju, kas 13. gadsimta beigās ar saviem vīriem aizgāja uz Lietuvu.
Aleksandrs Grīns (1895—1941) ir viens no spēcīgākajiem, talantīgākajiem 30. gadu latviešu romānistiem. Viņa interešu centrā ir tautas vēsture, sižeti bieži risinās 17. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistē, nereti darbojas arī konkrētas vēsturiskas personas. A. Grīns ir spriega sižeta meistars, viņa varoņi ir drosmīgi vīri, veikli un izmanīgi cīņās. Tādu viņš tēlo arī latviešu zemnieku — ne nomāktu, pazemotu un salauztu, bet spējīgu uz varoņdarbiem, nāvi nicinot, celdamies cīņai par tautas un dzimtenes brīvību. Patriotisma, tautas mīlestības un varonības tēmas A. Grīna romānos savijas vienkopus.
Sagatavošanā:
Ādolfa Ersa «Muižnieki» un Riharda Valdesa «Jūras vilki».
SĒRIJAS REDAKCIJAS KOLĒĢIJA:
V. HAUSMANIS (priekšsēdētājs) H. HIRŠS J. KALNIŅŠ I. KIRSENTĀLE I. RIEKSTIŅŠ I. RONIS
ROMANS-PAGATNES liecinieks
Aleksandrs Grīns
Nameja gredzens
Vēsturisks romāns
RĪGA «ZINĀTNE» 1989
Tekstu publicēšana? sagatavojusi, priekšvārdu sarakstītus? I. KIR5ENTALE, pēcvārdu un komentārus — M. AIJNS
Ilustrācijām izmantoti arhīvu un muzeju fondu materiāli
Fotomateriālus publicēšanai sagatavojis E. OSIS
1 r.70 k.
Grīns A.
Gr6l4 Nameja gredzens: Vēsturisks romāns / Tekstu publicēšanai sagatavojusi un priekšvārdu sarakstījusi I. Kiršentāle, pēcvārdu un komentārus — M. Auns. — R.: Zinātne, 1989. — 223 lpp., 8 lp. ii. — (Romāns — pagātnes liecinieks).
Priekšvārds, pēcvārds, komentāri, ilustrācijas Izdevniecība «Zinātne». 1989
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis
Aleksandrs Grīns
Pa viļņiem traucošā
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Grīns
Sārtās buras
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Grīns
Stāsti (No stāstu krājuma "Zaigojošā pasaule")
Sērija Fantastikas Pasaulē./ fantastisku stāstu krājums: Mākoņu krastā ; Gnora dzīve ; Vētru šaurums ; Tuksneša sirds ; Slepkavība Kunstfišā ; Neizdibināmā spēks . Uzvarētājs ; Atgūtā elle
Mākslinieks Viesturs Grants
No krievu valodas tulkojušas Solveiga Cepurniece un Milda Paula
Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu
Izd «Zinātne» Rīgā 1972
GRĪNS UN «GRĪNLANDE»
Latviešu lasītājiem Aleksandrs Grins nav vairs jāatklāj. Ar viņa daiļradi tos iepazīstinājis krājums «Sārtās buras» (LVI, 1959), kur sakopoti stāsti un noveles, kā ari ievietots romāns «Pa viļņiem traucošā», izdevums «Zelta ķēde» (LVI, 1961), kurā bez tā paša nosaukuma romāna ir ari otrs — «Ceļš uz nekurieni», un beidzot stāsts bērniem «Akmens stabs» («Liesma», 1966). Pirmo no minētajām grāmatām ievada lieliskais K. Paustovska apcerējums «Aleksandra Grīna dzīve». Sis žilbinošais krievu vārda meistars tik spilgti attēlojis Grīna personību, ka darīt to vēlreiz pēc viņa ir ne vien grūti, bet ari lieki. Tādēļ, domājot par tiem, kas nav paspējuši iepazīties ar Paustovska rakstu (kur tie laiki, kopš 15000 eksemplāru lielais «Sārto buru» metiens nozudis no grāmatnīcu plauktiem!), tikai konspektīvi sniegsim hronoloģiskā secībā Aleksandra Grīna dzīves galvenos datus.
..
STĀSTI
Aleksandrs Grīns
IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RIGĀ 1972
Mākslinieks VIESTURS GRANTS
No krievu valodas tulkojušas
SOLVEIGA CEPURNIECE un MILDA PAULA
Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu
GRĪNS UN «GRĪNLANDE»
Latviešu lasītājiem Aleksandrs Grins nav vairs jāatklāj. Ar viņa daiļradi tos iepazīstinājis krājums «Sārtās buras» (LVI, 1959), kur sakopoti stāsti un noveles, kā ari ievietots romāns «Pa viļņiem traucošā», izdevums «Zelta ķēde» (LVI, 1961), kurā bez tā paša nosaukuma romāna ir ari otrs — «Ceļš uz nekurieni», un beidzot stāsts bērniem «Akmens stabs» («Liesma», 1966). Pirmo no minētajām grāmatām ievada lieliskais K. Paustovska apcerējums «Aleksandra Grīna dzīve». Sis žilbinošais krievu vārda meistars tik spilgti attēlojis Grīna personību, ka darīt to vēlreiz pēc viņa ir ne vien grūti, bet ari lieki. Tādēļ, domājot par tiem, kas nav paspējuši iepazīties ar Paustovska rakstu (kur tie laiki, kopš 15000 eksemplāru lielais «Sārto buru» metiens nozudis no grāmatnīcu plauktiem!), tikai konspektīvi sniegsim hronoloģiskā secībā Aleksandra Grīna dzīves galvenos datus.
ALEKSANDRS GRĪNS
STĀSTS PAR KĀDU VANAGU
PATIESS NOTIKUMS
RĪGA «LIESMA» 1982
А. Грин
ИСТОРИЯ ОДНОГО ЯСТРЕБА
Рассказ-быль Издательство «Детская литература» Москва 1965
No krievu valodas tulkojusi ILGA KALNCIEMA
Mākslinieks JĀNIS JANSONS
70802—91
G- 182.82.4803010102
M801 (11)—82
© Tulkojums latviešu valodā, ilustrācijai, «Liesma», 1982
Aleksandrs Grīns
Tēva dusmas
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Grīns
Vadoņi un politiķi
Šajā grāmatā pazīstamais latviešu rakstnieks, varonības, vīrišķības un pagātnes tēlotājs A.Grīns apcer mūsu gadsimta 20. — 30. gadu ievērojamākos valstsvīrus, karavadoņus un politiķus. Šajās apcerēs autors nesniedz plašas biogrāfiskās ziņas, bet. galvenokārt, raksturo viņu politisko darbību savu tautu likteņos un tā laika pasaules vēsturiskajos notikumos. Lasītāju interesi var izraisīt ta laika politisko motīvu, politiķu rīcības līdzības ar sabiedriskās un politiskās dzīves norisēm mūsdienās.
Grāmatā saglabātas 1935. gada izdevuma valodas īpatnības. Lasītāja ērtību labad ar mūsdienu pareizrakstības normām daļēji saskaņota personvārdu, ģeogrāfisko nosaukumu, svešvārdu rakstība, kā arī atsevišķos gadījumos darbības un apstākļa vārdu, pieturas zīmju lietošana, kas neizsauc autora domas vai viņam raksturīgās izteiksmes manieres izmaiņas.
Rīga "LITTA" 1991
A.Grīns
Vadoņi un politiķi
Rīga "Grāmatu Draugs" 1935
Aleksandrs Grīns
Valodīgais mājgars
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Zaigojošā pasaule
Aleksandrs Grīns
Sērija Fantastikas Pasaulē./ Fantastisks stāsts par Dubultās Zvaigznes Cilvēku - Drudu, kurš mācēja lidot, un kuru, šo viņa spēju dēļ, vajā bezsirdīgi bagātnieki, kuri valda pasaulē. Šim Dubultās Zvaigznes Cilvēkam, pēc viņa uzstāšanās ārēnā, sāk sekot slepenpolicija, viņā iemīlas kāda bagāta sieviete Rūna, kura arī viņu sāk vajāt. Drudu noķer, ieberot viņa dzērienā miega zāles, iesloga cietumā, bet viņš no kameras izbēg ar Rūnas palīdzību, kura iesūta viņam cietuma kamerā vīli ar ko pārvīlēt ķēdes, ar kurām viņš saslēgts. Druds ierodas pie Rūnas, bet viņa piedāvā izmantot neparastās spējas, lai viņš kļūtu pasaules valdnieks un Druds ar nožēlu pamet Rūnu. Nākošajā gadā pilsētā ierodas kāda jauna meitene Tavija, kura nejauši noklausās kāda neprātīga izgudrotāja lekciju par to, ka iespējams lidot ar koka gulbi, viņa vienīgā notic šim izgudrotājam un kopā ar to paceļas koka gulbī gaisā. Rūnu nomoka Druda atraidījums un viņa nolīgst kādu cilvēku, lai tas iznīcinātu Drudu. Pēc neilga laika izejot uz ielas Rūna ierauga Drudu guļot asiņu peļķē. Oficiālais slēdziens ir, ka Druds izkritis pa logu un nosities. Rūna beidzot ieguvusi mieru...
Izdevniecība «Zinātne» Rigā 1972
Mākslinieks Viesturs Grants
No krievu valodas tulkojušas Solveiga Cepurniece un Milda Paula
Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Grīns
Zelta ķēde. Ceļš uz nekurieni
Latvijas Valsts Izdevniecība Rīga 1961
Tulkojusi Vizma Belševica Mākslinieks Vladimirs Veide
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Aleksandrs Grīns
100 verstis pa upi
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis