Aleksandrs Puškins
Akmens viesis
Atdzejojis Valdis Grēviņš
no otrais sējums. Lirika 1826-1830. Pasakas. Dramatiskie sacerējumi
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Andželo
Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Trešais sējums. Poēmas. Jevgeņijs Oņegins
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Brāļi laupītāji
Atdzejojusi Ārija Elksne
Trešais sējums. Poēmas. Jevgeņijs Oņegins
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Ceļojums uz Arzrumu
Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis
tulkojis Eižens Rauhvargers
izdevniecība Liesma 1969
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Ceturtais sējums Proza
Romāni un stāsti: Pētera Lielā moris. Tulkojusi Marija Šūmane . Romāns vēstulēs. Tulkojis Valdis Grēviņš . Nelaiķa Ivana Petroviča Belkina noveles. ; Šāviens ; Putenis ; Zārcinieks ; Stacijas uzraugs ; Jaunkundze zemnieces lomā ; Gorjuhinas ciema vēsture. Tulkojis Kārlis Egle ; Roslavjevs. Tulkojusi Arija Elksne ; Dubrovskis. Tulkojis Kārlis Egle ; Vientuļā mājiņa Vasilija salā. ; Pīķa dāma. Tulkojis Valdis Grēviņš ; Kirdžali. Tulkojusi Ārija Elksne ; Ēģiptes naktis. Tulkojis Kārlis Egle. Atdzejojusi Elīna Zālīte ; Kapteiņa meitiņa. Tulkojusi Ārija Elksne ; Ceļojumu apraksti: Ceļojums uz Arzrumu. Tulkojis Eižens Rauhvargers ; Fragments no vēstules D-am. Tulkojusi Ārija Elksne ; Autobiogrāfiskie raksti: Atmiņas. Tulkojusi Ārija Elksne ; Deržavins ; Karamzins ; Iedomātā saruna ar Aleksandru Pirmo ; Holera ; Par Durovu ; Autobiogrāfijas sākums. Tulkojusi Ārija Elksne
Kopoti raksti piecos sējumos
Jūlija Vanaga redakcija
Redakcijas kolēģija:
A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, J. Grots, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns
Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Čigāni
Vislabākais no Puškina romantiskajiem sacerējumiem ir ,,Čigāni” (1824), kas pieskaitāms krievu dzejas slavenākajiem darbiem. Poēma rakstīta reizē ar ,,Jevgeņiju Oņeginu”, tāpec šajā darbā jau manāms reālistiska mākslinieka vēriens. Ar ,,Čigāniem” Puškins atvadās no romantisma un baironisma, kas patiesībā jau būtībā pasvešs viņa reālistiskajam talantam.
Atdzejojis Pāvils Vīlips
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Dubrovskis
Divi kaimiņu muižnieki Trojekurovs un Dubrovskis neskatoties uz mantiskā stāvokļa atšķirībām ir labi draugi, Trojekurovam ir meita Maša, bet Dubrovskim dēls Vladimirs un bagātais Trojekurovs bieži runā par to, ka bērniem būtu jāprecas. Trojekurovs ir bagāts un despotisks, bet Dubrovskis, lai arī nabadzīgs, bet lepns un neatkarīgs un kādas nieka lietas dēļ, abi pamatīgi sastrīdas. Trojekurovam ir liela vara un viņš dusmās nolemj Dubrovskim atņemt viņa muižu ar zemniekiem, ko arī caur uzpirkto tiesu izdara. Dubrovska veselības stāvoklis strauji pasliktinās un no Pēterburgas tiek izsaukts viņa dēls Vladimirs, kad viņš ierodas tēvs ir tuvu nāvei. Trojekurovs mēģina samierināties ar savu bijušo draugu un brauc ciemos, bet ieraugot Trojekurovu, Dubrovski piemeklē trieka, paralīze, un pēc tam arī nāve, dēls vladimirs liek pateikt Trojekurovam, lai viņš brauc prom.
Pēc tēva nāves pie Vladimira ierodas tiesas pristavs, lai izliktu viņu no muižas. Dubrovska zemnieki grib uzbrukt tiesas izpildītājiem, bet Dubrovskis viņus attur no šī soļa. Naktī viņš liek visiem muižas ļaudīm atstāt muižu un to aizdedzina, viņš sūta vienu no saviem zemniekiem Arhipu izlaist tiesu izpildītājus, bet Arhips to neizdara un tiesu ierēdņi iet bojā...
tulkojis Kārlis Egle
izdevniecība Liesma 1969
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Ēģiptes naktis
,,Ēģiptes naktīs” Puškins vislabāk parādījis arī savas ievērojamās vēstures fantāzijas spējas, kas dzīvi izceļ lasītāja acu priekšā sen pagājušos kultūras laikmetus.
Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis
tulkojis Kārlis Egle
izdevniecība Liesma 1969
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Gabrieliāda
Poēma
Atdzejojis Bruno Saulitis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Gorjuhinas ciema vēsture
rakstīta no trešās personas - Belkina, kurš dzimis un izaudzis Gorjuhinā
Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis
tulkojis Kārlis Egle
izdevniecība Liesma 1969
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Grāfs Nuļins
Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Kapteiņa meitiņa
Vislabākais un pie tam arī vispopulārākais Puškina stāsts ir ,,Kapteiņa meitiņa” (1833), kuram kā prozas stila meistardarbam gandrīz nevar uzrādīt nevienu lielāku defektu. Visu stāstu caurauž ideālisms; neatvairāmi pārliecinošais tēlojuma reālisms lasītāju pat pret paša gribu pārceļ rakstnieka rādāmā pasaulē.
Puškins sniedzis «Kapteiņa meitiņā» ārkārtīgi patiesu un mākslinieciski pārliecinošu Pugačova tēlu. Šis tēls krasi atšķiras no tiem Pugačova tēlojumiem, kas bija sastopami literatūrā pirms Puškina.
Muižnieku rakstnieki tēloja Pugačovu kā bezsirdīgu «ļaundari», zvēru, kam nepiemīt nekas cilvēcisks, izgāza pār viņu visus iedomājamos lamu vārdus, dēvēdami to par «pūķi», «krokodilu», «nevarīgo ūdri» utt. Tā, piemēram, Pugačovu nosauca savos dzejoļos savā laikā ļoti pazīstamais XVIII gadsimta dzejnieks A. P. Sumarokovs.
Pavisam citādi Pugačovu zīmē Puškins. Tautas sacelšanās vadoņa tēlu viņš sniedzis bez jebkādiem izskaistinājumiem, visā viņa bargajā — reizēm pat visai nežēlīgajā — realitatē. Tajā pašā laikā Puškins lieliski atklāj viņā arī dažas labas īpašības, dažas tipiskas krievu nacionalā rakstura iezīmes.
ceturtais sējums PROZA
KAPTEIŅA MEITIŅA
Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis
tulkojusi Ārija Elksne
izdevniecība Liesma 1969
E-grāmatā izlabotas pamanītās kļūdas un tā papildināta ar attēliem gan no oriģinālās grāmatas latviešu izdevuma, gan no krievu izdevuma.
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Kapteiņa meitiņa
Vislabākais un pie tam arī vispopulārākais Puškina stāsts ir ,,Kapteiņa meitiņa” (1833), kuram kā prozas stila meistardarbam gandrīz nevar uzrādīt nevienu lielāku defektu. Visu stāstu caurauž ideālisms; neatvairāmi pārliecinošais tēlojuma reālisms lasītāju pat pret paša gribu pārceļ rakstnieka rādāmā pasaulē.
Puškins sniedzis «Kapteiņa meitiņā» ārkārtīgi patiesu un mākslinieciski pārliecinošu Pugačova tēlu. Šis tēls krasi atšķiras no tiem Pugačova tēlojumiem, kas bija sastopami literatūrā pirms Puškina.
Muižnieku rakstnieki tēloja Pugačovu kā bezsirdīgu «ļaundari», zvēru, kam nepiemīt nekas cilvēcisks, izgāza pār viņu visus iedomājamos lamu vārdus, dēvēdami to par «pūķi», «krokodilu», «nevarīgo ūdri» utt. Tā, piemēram, Pugačovu nosauca savos dzejoļos savā laikā ļoti pazīstamais XVIII gadsimta dzejnieks A. P. Sumarokovs.
Pavisam citādi Pugačovu zīmē Puškins. Tautas sacelšanās vadoņa tēlu viņš sniedzis bez jebkādiem izskaistinājumiem, visā viņa bargajā — reizēm pat visai nežēlīgajā — realitatē. Tajā pašā laikā Puškins lieliski atklāj viņā arī dažas labas īpašības, dažas tipiskas krievu nacionalā rakstura iezīmes.
ceturtais sējums PROZA
Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis
tulkojusi Ārija Elksne
izdevniecība Liesma 1969
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Kirdžali
stāsts
Kirdžali pēc tautības bija bulgārs. Turku valoda Kirdžali nozīmē varonis, drošulis.Kad Aleksandrs Ipsilanti pasludināja sacelšanos un saka vākt karaspēku, Kirdžali atveda pie viņa vairākus no saviem vecajiem biedriem. Eterijas īstais mērķis viņiem bija miglā tīts, bet karš deva iespēju tikt pie bagātības uz turku un varbūt arī uz moldāviešu rēķina — un tas viņiem likās skaidrs.
tulkojusi Ārija Elksne
izdevniecība Liesma 1969
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Mocarts un Saljeri
Dziļdomīga psiholoģiska etīde par ģēnija dabu un skaudību, kas izvēršas nepārvaramā, noziedzīgā kaislē.
Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
otrais sējums
Lirika 1826-1830
Pasakas
Dramatiskie sacerējumi
Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirika
Maskava — Pēterburga
1826
Auklei. «Tu draugs man esi grūtās dienās . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Cik laimīgs jūtos es, kad varu pamest . . .» Atdzejojis Andris Vējāns
«Deg jūdu istabiņā svece . . .» Atdzejojis Eižens Mindenbergs
«Tu dievmāte, bet nevis tā . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Ziemas ceļš. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Stances. «Uz labu cerēt gribas man . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
1827
Mordvinovam. «Jau paguris bij ērglis pēdējais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
«Jūs Sibīrijas raktuvēs . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Arions. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns
Dzejnieks. «Pirms Apolons nav aicinājis . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Lakstīgala un roze. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Tris avoti. «Mums dzīves stepē bezgalīgā, sērā . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Eņģelis. Atdzejojusi Elīna Zālīte
«Cik krāšņa naktsI Pie debess saltās . . ,» Atdzejojis Paulis Kalva
Kiprenskim. «Tu tīkams modei vieglspārnotai . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Galvaskauss. «Ņem, Delvig, galvaskausu šo . . .» Atdzejojis Kārlis Štrāls
«Cik cildens viesu pulkā spožā . . .» Atdzejojis Andrejs Balodis
1827. gada 19. oktobri. «Lai dievs stāv klāt, ak draugi, jums . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Talismans. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Dzelmenis dziļš . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
«Ai pavasari, mīlas laiks . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
1828
Draugiem. «Nē, ne jau lišķība tā ir . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
«Ak vai! Sī mīlas atzīšanās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
To Dawe ESQr. «Kādēļ tev jāattēlo, draugs . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
Atmiņas. Atdzejojusi Elīna Zālīte
Tu un jūs. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Velte nejaušā un liekā . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
«Vēl jau pļavās klejo salti vēji . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
«Ak daiļā, nedziedi nekad . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Jazikovam. «Sen posos aizbraukt, mīļais draugs . . .» Atdzejojis Andris Vējāns
N. Kiseļovam. «Kļūt gribi svešumā tu brīvs un vesels arī . . .»Atdzejojis Laimonis Kamara
Ģīmetne. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns
Sirdsdraugs. Atdzejojusi Ārija Elksne
«Ir laimīgs tevis izraudzītais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Nojausma. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Slīkonis. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
«Krauklis krauklim pretī trauc . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Pilsēt krāšņā, nabadzīgā . , .» Atdzejojusi Elīna Zālīte
«Kur fontāns irdz starp akmens sienām . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Ančars. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Atbilde A. Gotovcevai. Atdzejojusi Ārija Elksne
Zieds. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
«Cik strauju soli gaitā staltā . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
«Kāds biju agrāk jau, tāds esmu tagad es . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks
Pzejnieks un pūlis. Atdzejojis Tālivaldis Brička
Kaukāzs. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Sļūdonis. Atdzejojis Kārlis Krūza
Klosteris uz Kazbeka. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Delibašs. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
«Pār kalniem Gruzijā pakts migla nolaižas . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
No Hafiza. «Nedzenies pēc slavas karā . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica
Dona. Atdzejojusi Austra Dāle
Oļega vairogs. Atdzejojusi Vizma Belševica
Kalmikiete. Atdzejojis Andris Vējāns
«Bruņinieks šis bija nabags . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Ak Grieķija, jel sacelies . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
J. Poltorackai. «Ja debess tēvs būs žēlīgs mums . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
«Kad jau Ižora bij leju . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
Zīmes. Atdzejojis Laimonis Kamara
Epigramma. No žurnāliem daudz pārestību cietis . . .» Atdzejojis Harijs Heislers
Par I. Velikopojski. «Ai Beverlej, pa pusei Horucij . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
Kurpnieks. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Ceļinieka žēlabas. Atdzejojusi Ārija Elksne
«Ko laukos iesākt mums, kad ziema? Rītos kāri . . Atdzejojis Paulis Kalva
Ziemas rīts. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Epigramma. «Zēns Fēbam himnu veltīt steidz . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
«Jūs mīlēju; un mīlestība mana . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Es gatavs, varu braukti kurp jūs, turp arī es . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
Kukaiņu kolekcija. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Kad daždažādās nevalodās . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Iekarotāja bistei. Atdzejojis Laimonis Kamara
«Vai ska]ā ielu troksnī eju . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Sonets. «Put drūmais Dante sonetu nav pēlis . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Dzejniekam. «Klau, dzejniek, nedzenies pēc ļaužu mīlestības . . .»Atdzejojis Jānis Plaudis
Madonna. Atdzejojusi Vizma Belševica
Ciklops. «Kaut prāts un valoda bēg projām . . .» Atdzejojis Jānis Sudrabkalns
«Gan izpriecās, gan stundas dīkās . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Ko gan mans vārds tev līdzēt spēs . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Epigramma. «Nav boda, ka tu polis kāds . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
Epigramma. «Sirms zakātājs man teica lamas . . .» Atdzejojis Imants Vanags
Jaunā mītne. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Kad savos karstos skāvienos . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Jodi. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Elēģija. «Sī bezprātīgo gadu līksme tagad. . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Atbilde anonīmam. Atdzejojis Jānis Plaudis
Carskoje Selo statuja. Atdzejojusi Austra Dāle
Jauneklis. Atdzejojis Jānis Plaudis
Atskaņa. Atdzejojis Jānis Plaudis
Darbs. Atdzejojis Imants Lasmanis
Par īliadas tulkojumu. «Dzirdu es helēņu valodas klusušās, dzisušās skaņas . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis
«Pie kurla tiesneša nāk kurlais kurlo tiesāt . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Atvadas. «Vēl domās tavu mīļo tēlu . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Pāžs jeb Piecpadsmitais gads. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Mans brangais kritiķi, mans smējēj piebriedušais . , .» Atdzejojis Jānis Plaudis
«Kad atmiņas man nedod miera . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Lūgums. Atdzejojusi Ārija Elksne
Dzejolis, kas sacerēts bezmiega nakti. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Varonis. Atdzejojis Harijs Skuja
«Lai tālos dzimtos krastos kļūtu . . .» Atdzejojusi Elīna Zālīte
Mani raduraksti. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Post scriptum. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Čigāni. Atdzejojis Harijs Heislers
1831
Atbalss. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Kur svētās kapenēs viņš dus . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Krievijas pēlējiem. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Jo biežāk mūsu licejs var . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
1832
Daiļava. «Kā harmonijā apgarotā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns
«Nē, nē — nedz vēlos es, nedz drīkstu nodoties . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Albumā. «No Maskavas kad padzīs projām …» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Albumā. «Ilgi lapas izraudzītās . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
1835
Huzārs. Atdzejojis Eižens Mindenbergs
«Tu, franču rimjkaļus kas ņēmies bargi rāt . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
«Pāri sniega klātiem laukiem . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Budris un viņa dēli. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Vojevoda. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Dievs, neliec sajukt prātā man . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis
Rudens. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
RIETUMSLĀVU DZIESMAS
Priekšvārds. Tulkojusi Milda Grīntelde
1. Karaļa sapnis. Atdzejojusi Ārija Elksne
2. Janko Marnavičs. Atdzejojis Valdis Rūja
3. Kauja pie Zeņicas — Veļikajas. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
4. Feodors un Jeļena. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
5. Vlahs Venēcijā. Atdzejojis Valdis Rūja
6. Haiduks Hrizičs. Atdzejojis Valdis Rūja
7. Hiacinta Maglanoviča sēra dziesma. Atdzejojis Eižens Mindenbergs
8. Marko Jakubovičs. Atdzejojusi Ārija Elksne
9. Bonaparts un melnkalnieši. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns
10. Lakstīgala. Atdzejojis Imants Lasmanis
11. Dziesma par Melno Georgiju. Atdzejojis Andrejs Balodis
12. Vojevoda Milošs. Atdzejojis Andrejs Balodis
13. Vilkatis. Atdzejojis Andrejs Balodis
14. Māsa un brāļi. Atdzejojis Eižens Mindenbergs
15. Janišs karaļdēls. Atdzejojis Valdis Rūja
16. Kumeļš. Atdzejojis Andrejs Balodis
Piezīmes. Tulkojusi Milda Grmielde
«Sakiet, — kas tur spīd uz zaļā kalna?» Atdzejojusi Ārija Elksne
«Es sāpju aukās tagad rūdīts vīrs . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
«Ir laiks, mans draugs, ir laiksl pēc miera esmu tvīcis
Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Viņš dzīvoja starp mums . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
1835
Pētera Pirmā dzīres. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns
Oda LVI (No Anakreona). «Kļūst jau sirmas, kļūst jau retas
Atdzejojusi Vizma Belševica
Oda LVII. «Kāpēc kausam dibens sauss? . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica
Karavadonis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Mākonis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Rodriks. «Maurus spāņiem uzkūdīja . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
«Dunduks Akadēmijā . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
«Kad rudens dienās va]as gana . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Ceļinieks. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«. . . Atkal ierados . . .» Atdzejojusi Elina Zālīte
«Es domāju — sirds marja beidzot . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Ak nabadzībai beidzot iegaumējis . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Lukulla izveseļošanās. Atdzejojusi Ārija Elksne
«Naktī dzirnavnieks nāk mājās . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
1836
D. Davidovam. «Tev — varonim, tev — dziesminiekam . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Tēlniekam. Atdzejojis Kārlis Krūza
No Pindemontes. «Nav lielas vērtības šīm skaļām tiesībām . . .» Atdzejojis Harijs Skuja
«Kad ārpus pilsētas, pilns domu, klīstu es . . .» Atdzejojis Harijs Skuja
1835. gada 19. oktobris. «Reiz bija laiks: tad spēki jaunībai . . .» Atdzejojis Harijs Skuja
«Vakar Leila sveikas māja . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
Pieminsklis. Atdzejojusi—Mirdza Bendrupe un Vladimirs Kaijaks
PAREJIE — HRONOLOĢISKI NENOSAKĀMIE DZEJOĻI
«Ak mūza nesaudzīgā, kvēlā . . .» Atdzejojis Harijs Skuja
Zelts un šķēps. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Ak nē, es nemīlu tās trako brīžu baudas . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza
«Ai nē, nav dzīve apnikusi
PASAKAS
Pasaka par popu Pietapieri un viņa kalpu muļķa Antuli. Atdzejojis Jūlijs Vanags
Pasaka par caru Saltanu, par viņa dēlu, krietno un dižo spēkoni kņazu Gvidonu, un daiļo princesi Gulbi. Atdzejojis Jūlijs Vanags
Pasaka par zvejnieku un zivtiņu. Atdzejojis Jūlijs Vanags
Pasaka par mirušo cara meitu un septiņiem varoņiem. Atdzejojis Jānis Plaudis
Pasaka par zelta gailīti. Atdzejojis Jānis Plaudis
DRAMATISKIE SACERĒJUMI
Boriss Godunovs. Atdzejojis Rainis
Skopais bruņinieks. Atdzejojis Andrejs Kurcijs
Mocarts un Saljēri. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Akmens viesis. Atdzejojis Valdis Grēviņš
Dzīres mēra laikā. Atdzejojis Jānis Plaudis
Nāra. Atdzejojis Aleksandrs Čaks
Kopoti raksti piecos sējumos Jūlija Vanaga redakcijā
Redakcijas kolēģija:
A. Bauga, J. Grots, K. Egle, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns
Sastādītājs Jāzeps Osmanis
Mākslinieks Arturs Apinis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Pasaka par caru Saltanu, par viņa dēlu, krietno un diženo spēkoni kņazu Gvidonu, un daiļo princesi Gulbi
Atdzejojis Jūlijs Vanags
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Pasaka par zelta gailīti
Atdzejojis Jānis Plaudis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Pasaka par zvejnieku un zelta zivtiņu
Pasaku kamolītis
No krievu valodas atdzejojis Jūlijs Vanags Mākslinieks Alberts Goltjakovs
Izdevniecība «Liesma» Rīga 1977 Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Pasaka par zvejnieku un zivtiņu
Atdzejojis Jūlijs Vanags
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis