fb2Oskars Gerts, Arturs Mauriņš
Laikazīmes
Stāsti par dabu
Grāmatā izklāstīti tautas vērojumi par dzīvās un nedzīvas dabas parādībām meteoroloģisko laika apstākļu paredzēšanai tuvākajam un tālākajam periodam, piemērotāko sēšaтas un stādīšanas, kā ari ar lopkopību saistīto darbu termiņu izvēlei. Laikazīmes-(tautas vērojumi) apskatītas modernās zinātnes atziņu gaismā. Tās parādītas kā sava laikmeta kultūras fenomens, kam ir noteikta vērtība ari mūsdienās, Jo laikazīmēs koncentrēta daudzu paaudžu praktiskā pieredze.
Recenzenti:
filoloģijas zinātņu kandidāte Maija Ligere
LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks Arvīds Pastors
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Jānis Peters
veterinārijas zinātņu kandidāts Leo Vaiders
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Mākslinieks Jāzeps Pigoznls
Izdevniecība «Liesma», 1986
Arvīds Pelše LK(b)P CK sekretārs
Latviešu vāciskie nacionālisti — latvju tautas niknākie ienaidnieki
Vācu iebrucēji vienmēr bijuši nekaunīgi un necilvēciski, bet hitlerieši viltībā un nežēlībā pārspējuši visus savus priekštečus. Tauta vienmēr ienīdusi tautas nodevējus. Šai karā vācu iebrucēju piepalīgi nežēlībā un zemiskumā pārspējuši visu, ko līdz šim pazīst latviešu tautas vēsture.
Saukdami sevi par latviešu nacionālistiem, viņi sadarbojās ar vācu iebrucējiem un nodeva latviešu tautas nacionālās dzīvības intereses. Viņi palīdzēja vāciešiem apšaut godīgus padomju ļaudis, mūsu aktīvistus, viņi palīdzēja aizdzīt Padomju Latvijas pilsoņus vācu verdzībā, viņi palīdzēja vācu iebrucējiem izlaupīt mūsu republiku. Un kad varonīgā Sarkanā Armija iztrieca vācu laupītāju barus no mūsu zemes, atbrīvoja latviešu tautu no vācu verdzības, tie paslēpās aizmugurē un kā vācu armijas aģenti mēģina turpināt vācu spiegu un diversantu nekrietno darbu. Viņi tagad izplata dažādas provokātoriskas baumas un pasakas, viņi cenšas sakūdīt latviešus pret krieviem, viņi spiego vācu labā un mēģina rīkot diversijas un visādi vājināt mūsu aizmuguri. Tam jādara gals. Mums noteikti jācīnās pret nacionālistiem un visāda veida ļaudīm, kas samierinās ar tiem.
Propagandista un aģitatora bibliotēka
VAPP politisko rakstu apgāds Rīga 1945
№ JT 01269. Parakstīta iespiešanai 15. I 1945. Papīra formāts 73x103. Lokšņu skaits 2. Metiens 20.000. Maksā 70 кар.
LPSR Augst. Pad. Prez. spiestuve Rīgā, Valdemāra ielā 6.
Raitis Nadziņš
Latvijas PSR skaitļi un fakti
Īss ģeogrāfisks raksturojums
Latvijas PSR atrodas PSRS ziemeļrietumu daļā un ir viena no vismazākajām savienotajām republikām, kaut gan tās teritorija (64 tūkst, km2 ) ir lielāka nekā Dānijai, Nīderlandei, Beļģijai un Šveicei. Latvijas PSR robežojas ar Igaunijas PSR ziemeļos, KPFSR austrumos, Baltkrievijas PSR dienvidaustrumos un Lietuvas PSR dienvidos. Aptuveni 500 km garumā republikas piekrasti apskalo Baltijas jūra.
Jūras tuvums nosaka arī Latvijas maigo klimatu. Gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā ir plus 5,6° C, janvārī — mīnus 5,0° C, jūlijā — plus 17,1° C. Vidēji gadā Rīgā ir 72 skaidras dienas un 186 dienas ar nokrišņiem. Pastāvīga sniega sega saglabājas caurmērā 94 dienas.
Latvijas daba ir daudzveidīga un gleznaina. Līdzenas zemienes mainās ar paugurainām augstienēm. Republikas virsmas vidējais augstums ir 87 m virs jūras līmeņa, bet visaugstākais punkts — Gaizinkalns — atrodas 312 m augstumā. Latvijā ir 12 tūkstoši upju un vairāk nekā 3000 ezeru. No republikas teritorijas 40% aizņem meži.
M. Šķipsnas zīmējumi
Otrs, pārstrādāts izdevums
Izdevniecība «Liesma» Rīga 1979
© «Liesma», 1979, ar izmaiņām
T. Harvs Ekers
Miljonāra prāta noslēpumi
Domā bagāti, lai kļūtu bagāts. VIENS no maniem pirmajiem paziņojumiem ir: "Neticiet nevienam manis teiktajam vārdam!" T. Harvs Ekers
No angļu valodas tulkojusi Baiba Apermane ; redaktore Antra Lezdiņa ; Ilgoņa Riņķa vāka dizains. Atēna 2006
Весь опыт компании Nokia в одной книге. Путешествие от крошечной бумажной фабрики до техногиганта, совершившего революцию на рынке мобильных телефонов.
Узнайте, как оставаться в тренде, развивать продукт в темпе со временем и сделать качество неизменной составляющей восприятия вашего бренда.
В формате a4.pdf сохранен издательский макет.
«Это тот самолёт, который мне нужен!» — генерал Карл Шпатц. командир 11-ой Воздушной Армии, при осмотре сборочной линии «Мустангов».
«Это тот самолёт, который мне нужен!» — генерал Карл Шпатц. командир 11-ой Воздушной Армии, при осмотре сборочной линии «Мустангов».
Padomju Latvijas atdzimšanas ceļš
It sevišķi iezīmīgs, patiesi varonīgs aizgājušais gads ir Padomju Latvijas darba ļaudīm. 1944. gada septembrī un oktobrī Sarkanā Armija guva Baltijā izcilu uzvaru, sakaujot galīgi vācu karaspēku pie Tallinas un Rīgas un iztriecot viņu no Baltijas. Šīs lielās uzvaras rezultātā atbrīvoja Padomju Latvijas lielāko daļu. Vairāk nekā 30 vācu divīziju atgrieztas no Prūsijas un iežņaugtas spīlēs starp Tukumu un Liepāju, kur Sarkanā Armija tās veiksmīgi nobeidz.
Politisko rakstu apgāds Rīgā 1945
Propagandista un aģitatora bibliotēka Maksa 2 rbļ.
Nr. JT 00201. Parakstīta iespiešanai 1945. g. 6. februārī. Papīra formāts 75X103 cm. Metiens 10.000. Lokšņu skaits 5. Iespiesta VAPP tipogrāfijā Nr. 3. — 326.
J. Kalnbērziņš LK(b)P Centrālās Komitejas sekretārs
Bruno Mežgailis
Padomju Latvijas iedzīvotāji
Padomju Latvijā 1963. gada janvāri dzīvoja 2187 tūkst, cilvēku, t. i., par 16% vairāk nekā 1939. gadā. No visiem Latvijas PSR iedzīvotājiem 60 % dzīvo pilsētās un 40% laukos. Uz katriem 100 vīriešiem ir 125 sievietes.
Padomju Latvijas iedzīvotāju skaits nemitīgi aug. 1962. gadā republikā vidēji stundā piedzima vairāk nekā 4 zēni un meitenes, diennakti — ap 100 cilvēku, turpretī nomira vidēji nepilni 3 cilvēki stundā, 65 cilvēki — diennakti. 1962. gadā Padomju Latvijā noslēdza vidēji 60 laulības dienā, mēnesi — 1820 laulības. Iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums Padomju Latvijā ir 70 gadi.
Latvijas PSR Zinātņu Akadēmija Ekonomikas Institūts
Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Izdevniecība Rīgā 1963
Бруно Янович Межгайлис Население Советской Латвии
Издательство Академии Латвийской ССР
На латышском языке
Redaktore Af. Zumberga.
Tehn. redaktore A. Letnberga.
Korektore A. Justoviča. 1Ле_ _
Nodota salikšanai 1963. g. I. oktobri. Parakstīta iespiešanai Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība Rīgā, Smilšu ielā 1.
Iespiesta Latvijas PSR Kultūras ministrijas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 6- tipogrāfijas nod. Rīga, 17. jūnija lauk. L Pasūt. Nr. 29o0fa.
33S5(L)+312
Bruno Jāņa d. Mežgailis.
Pēteris Pāvela d. Zvidriņš
Padomju Latvijas iedzīvotāji 1973
Mākslinieka V. Kovaleva noformējums Redaktors E. Vaivars. Māksi, redaktora A. Lipins. Tehn. redaktore D. Pastare. Korektore A. Ābele.
Mūsdienas demogiāfiskās problēmas ir loti aktuālas. Par to liecina kaut vai tas, ka ANO izsludinājusi 1974. gadu par starptautisko demogrāfijas gadu.
Šinī zinātniski populārajā apcerējumā divi mūsu republikas demogrāfi, ekonomikas zinātņu kandidāti — B. Mežgailis un P. Zvidriņš uz veikto pētījumu pamata aplūkojuši Latvijas iedzīvotāju skaita un sa-stava veidošanos pagātnē, pašreiz un paredzamās demogrāfiskās tendences nākotnē.
Iztirzāti faktori, kas Latvijā virzījuši demogrāfiskos procesus līdz šim un var virzīt arī turpmāk. Rūpīgi analizētas vairākas problēmas, kuras, pareizi risinot, var pozitīvi ietekmēt demogrāfiskos procesus un līdz ar to veicināt vēl straujāku ražošanas spēku attīstību, tautas materiālās labklājības un kultūras līmeņa kāpinājumu.
Grāmata var ieinteresēt plašas lasītāju aprindas, jo tā ir pirmais šāda veida plašākais darbs mūsu republikā.
Samuils Ļeva d. Segals
Padomju rublis
(Nauda un naudas apgrozība sociālisma apstākļos)
Kapitālistiskajā iekārtā nauda ir cilvēka ekspluatācijas līdzeklis, tāpēc tai piemīt šķirisks raksturs.
Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija mūsu zemē pārvērta naudu no kapitālistiskās ekspluatācijas līdzekļa par ļoti svarīgu cīņas ieroci sociālistiskās sabiedrības uzcelšanai.
Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1960
С. Сегал
СОВЕТСКИЙ РУБЛЬ
ньги и денежное обращение при социализме)
Латвийское государственное издательство
На латышском языке
Oless Buzina
Par Ivanu Bargo
Šis raksts, kurā ir mēģināts pateikt, ka tie mūsu "brāļi" ukraiņi nav nemaz tik brālīgi, mīksti, balti un pūkaini, bija parādījies kā komentārs vietnē http://egramatas.com/. Tomēr ļoti ātri no turienes pazuda. Laikam neatbilda mūsu "brāļu" un "labdaru" cenzūras prasībām.
Mūsu tik ļoti mīlētie nacionālisti un "labdari", kuri pat mūsu grāmatas, palūk, esot nosargājuši un izglābuši, kā to var izlasīt vietnē http://egramatas.com/, kas starp citu nemaz nav nekādu ukraiņu izveidota, bet pilnībā pārkopēta no pāris gadus atpakaļ Latvijā izveidotās autortiesību uzraugu nodzēstās vietnes https://examplewordpresscom1500.wordpress.com/. meklē "ukraiņu saknes" it visur. Tikai ne tur, kur viņi patiesībā bijuši un kādi patiesībā bijuši. Par "ukraiņiem" mēģināja pasludināt senos ēģiptiešus. Viņi uzcēluši piramīdas, bet stepju apbedījumu kurgāni tik ļoti līdzinās tām! Kāpēc ne tieša saikne? Savulaik mēģinājuši "ukrainizēt" arī Jēzu Kristu – viņš bija no Galilejas Palestīnā. Tāpēc Galileju nomainīja ... pret Galičinu. Un viss - "pieraksts" gatavs. Bet tas, ka paši galicinieši vēl 19. gadsimtā (pavisam nesen!) sevi sauca nevis par ukraiņiem, bet krieviem, nevienu neinteresē. Bija versija, ka pat atlanti bijuši ukraiņi, bet Homērs - kobzars. Ar ko viņa lira nevar būt "protobandura". Kāds vājprātīgais skraidelēja sludinādams, ka ne tikai Homērs, bet visi senie grieķi patiesībā nav nekādi grieķi, bet gan senie ukraiņi - šis īpatnis Senajā Grieķijā "atklāja" "lelegu" cilti un paziņoja, ka tie ir "leleki" - tas ir stārķi. Viņi dzīvojuši kaut kur pie Dņepras, un pēc tam "aizlidojuši" uz Hellādu un uzcēluši tur Partenonu. Ar seno grieķi šo Kijevas "zinātnieku", kas vazājās pa avīžu redakcijām, apvienoja tikai tas, ka pat uzvalkā ar kaklasaiti viņš kurpju vietā uz basām kājām valkāja sandales.
Pašas par sevi šādas fantastiskas versijas diskreditē jebkādus mēģinājumus noskaidrot pēdas pagātnē. Bet tādas ir! Un apstiprinātas nevis ar fantāzijām, bet ar dokumentiem.
Džīns Šārps
Patstāvīga valsts aizsardzība bez posta un kara
Grāmatas teksts iegūts no Alberta Einšteina institūta mājas lapas internetā kā bazmaksas e-grāmatas kopija
Pārspriedumi par sabiedriskās aizsardzības nozīmību Baltijā, Austrumeiropā un Viduseiropā, kā arī Neatkarīgo Valstu Sadraudzības zemēs
Alberta Einšteina Institūta vadošais pētnieks Džīns Šarps darbu sarakstījis ar Brūsa Dženkinsa līdzdalību
Izdevums nācis klajā, pateicoties Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Alberta Einšteina Institūta sniegtajam materiālajam, morālajam un organizatoriskajam atbalstam
1992: autortiesības pieder Džinam Šarpam.
© Latvijas Republikas aizsardzības ministrijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Apgāds "Junda" latviešu valodā.
Rīga, 1992
© Oļģerts Eglītis, tulkojums.
Atbildīgais par izdevumu Andrejs Kasparovičs
Latviski tulkojis Oļģerts Eglītis
Redaktore: Mārīte Lindermane
Tulkojums latviešu valodā izdots ar autora atļauju
Šī brošūra radusies, izvēršot referātu, kas nolasīts Misūri Univeritātē Kolumbijā simpozijā "Jaunā domāšana par Eiropas drošību" 1991. gada 7. — 9. martā. Šī teksta daļās atsevišķā izdevumā ir publicējis Starptautisko studiju centrs Misūri Universitātē Sentluisā.
Nikolajs Smeļakovs
Praktiskā Amerika
To, par ko raksta autors, viņš nav uzzinājis no citiem cilvēkiem.
N. Smejakovs — tagad PSRS ārējās tirdzniecības ministra vietnieks, Ļeņina prēmijas laureāts, kādu laiku dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs, tikās ar komersantiem, iepazinās ar rūpniecībā, lauksaimniecībā, transportā, tirdzniecībā un sadzīves pakalpojumu sfērā strādājošo speciālistu darbību. Valsts darbinieka pieredze un inženiera vērīgā acs deva viņam iespēju ievērot daudz interesanta, savākt bagātīgu materiālu par amerikāņu komersantu darba stilu un metodēm, par ražošanas un darba organizāciju dažādās ekonomikas nozarēs, par sociālo apstākļu specifiku, kur pamatlikums ir neapvaldīta dzīšanās pēc dolāriem.
Grāmatas otrais izdevums papildināts ar divām jaunām nodaļām: par mašīnu un iekārtas tehnisko apkalpošanu un par rūpniecības specializāciju. Pārējo nodaļu tekstā sniegti dažādi jauni dati no amerikāņu statistikas materiāliem un tehniskās literatūras. Atspoguļoti daži jauni fakti no Savienoto Valstu dzīves. Ievietotas vairākas jaunas ilustrācijas.
No otrā, papildinātā izdevuma tulkojis K. Strebeiko Mākslinieks V. Grants
Izdevniecība «Liesma» Rīga 1971
Подробнейший справочник по всей дискографии великой группы, включая сборники, концертные записи и трибьют-альбомы.
The tap’s run dry, the supermarkets have been ransacked, the power is off and the low rumble of tanks can be heard in the distance. The unprepared who refused to believe that such a thing could happen here will live as wretched refugees—if they live at all. But for the prepared—for the city survivors—life will go on. America’s leading survival author debunks the myth that the only way to survive is to stock a retreat in the mountains. He tells urban dwellers how to find water; trap and butcher game; preserve food; position a retreat for maximum safety; avoid troops; and barter with other survivors. You’ll learn which weapons are absolute necessities and which aren’t worth having, and confront the all-important topic of survival nursing care. Ragnar gives you the solid information you will need to make it if the worst-case scenario becomes a reality.
Документ рассматривает вопросы распределения адресов в частных IP-сетях. Корректное распределение адресов обеспечивает полную связанность на сетевом уровне между хостами предприятий. Использование в сети предприятия частных (private) адресов может привести к необходимости смены адресов хостов и сетей, если сеть станет публичной.
В контексте данного документа предприятие рассматривается как автономная сеть на базе стека протоколов TCP/IP. В таком случае распределение адресов является внутренним делом предприятия.
Džims Marss
Sazvērestība triljonu vērtībā
Kāpēc mūsdienās rodas banku krīzes, izplatās dažādas slimības un cilvēki kļūst par zombijiem
Amerikas ekonomika ir sagrauta, tauta dzīvo bailēs un nedrošībā par nākotni... Vai mūsdienu krīzi radījusi neliela sazvērnieku grupa?
Vai tā ieplānota pirms simt gadiem un soli pa solim slepeni realizēta?
Turklāt apzināti virzīta uz visas pasaules pakļaušanu?
Šīs grāmatas pamatos likti lieli un smagi jautājumi. Džims Marss dēvē amerikāņus par zombiju nāciju, kuras pārstāvji vairs nespēj domāt, lemt un rīkoties. Liela daļa grāmatas atklāj, kā šādu nāciju var radīt. Blēdīgi banku darījumi, deģenerējoša pārtika un ūdens, zāļu un vakcīnu izmantošana, notrulinoša izglītība - ir daudz līdzekļu un paņēmienu, kas palīdz cilvēkus pārvērst būtnēs, kuras var vienkārši izmantot.
Tikpat plaši un pamatīgi autors parāda, kā zombijus kontrolēt. Vajadzīgi paklausīgi mediji, ar mūsdienu tehniskajām ierīcēm aprīkota ierēdņu armija, jāveido policejiska valsts.
Grāmatai tomēr ir arī gaišā puse: tajā iezīmēts ceļš, kā zombijus atbrīvot. Atgriešanās pie pamatvērtībām izglītībā, katra cilvēka rūpes par savu veselību, atbildīga un gudra attieksme pret vēlēšanām, arī nevardarbīga nepakļaušanās - vai tad tas ir kas neiespējams?
Milzums faktu, citātu, personvārdu šajā darbā cieši saausti ar autora pārliecību par sava skatījuma pareizību.
Vai tā patiešām ir - vai tikai varētu būt? Lasītāja prātam ir dota lieliska iespēja vērtēt un spriest. Lasītājam ir laime nebūt zombijam.
Žurnālists Džims Marss (1943) savus plaši pazīstamos rakstus un grāmatas galvenokārt veltījis dažādām sazvērestībām.
Šādā aspektā viņam ir savs viedoklis par Džona Kenedija slepkavību, citplanētiešiem, 11. septembra notikumiem, slepenām biedrībām utt.
No angļu valodas tulkojusi Velga Vīgante
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Lietusdārzs 2014