Yvette est une nouvelle de Guy de Maupassant, publiée en 1884.Yvette, nouvelle ayant pour cadre le monde des courtisanes, constitue une réécriture du récit Yveline Samoris, parue en 1882. La nouvelle paraît pour la première fois dans le recueil homonyme en 1884.L’héroïne, jeune fille naïve, tente de se suicider quand elle prend conscience qu’elle risque de devenir une demi-mondaine comme sa mère, la pseudo-marquise Obardi. Contrairement à Yveline (dans la nouvelle Yveline Samoris), Yvette survivra pour tomber sans doute dans les bras du viveur Servigny qui la convoitait depuis longtemps.

Z jarmarku, to zbeletryzowana autobiografia, opisuje życie ludu żydowskiego w diasporze – w Rosji przed Rewolucją.Akcja książki zaczyna się w momencie, kiedy autor jest jeszcze dzieckiem, i rozgrywa się w jego rodzinnym mieście, Woronce. Tu poznajemy jego rodziców, Nachuma Rabinowicza i Chaję Esterę, babcie Mindę, stryjów Pinie i Nysła, Fejgełe Diabła, szereg mełamedów oraz pierwszych przyjaciół pisarza: Szmulika sierotę, Meira Medwedewkera, psa Sirko, Pinełe syna Szemeły i Gergełe Złodzieja. Czytelnik jest świadkiem między innymi pierwszych lat edukacji pisarza i rozstań z przyjaciółmi. Ten okres opisują pierwsze 23 rozdziały. Potem następuje moment wyjazdu z Woronki do dużego miasta – Perejasławia, gdzie ojciec rozpoczyna prowadzić dom zajezdny. Autor opisuje podróż oraz ponowne spotkanie z rodzicami, poznaje także nowych krewnych. Z tą częścią książki wiążą się tacy bohaterowie jak Arnold z Pidworków oraz Dawid i Szymon Rudermanowie. Autor opisuje między innymi próbę przejścia na prawosławie Szymona Rudermana, zaręczyny swojego brata Hersza, swoją pierwszą miłość, epidemię cholery i śmierć matki. Ten okres i wydarzenia opisują rozdziały od 24 do 37 w którym bohater zostaje wysłany do swoich dziadków od strony matki – Mojsze Jose Hamarnika i Giłt do Bogusławia. Do domu autor powraca w rozdziale 44 by w kolejnym rozdziale poznać swoją macochę. Z tą częścią książki wiążą się kolejni bohaterowie: Kolekturowiec, Udani zięciowie, Eli syn Dodiego, Benjaminson. W tym okresie jako jeden z nielicznych uczniów żydowskich dostaje się na naukę do ujezdnoj i uzyskuje stypendium, wiele czasu poświęca edukacji, a także opisuje swoją przygodę z kradzieżą sakiewki, miłość do córki kantora i bolesne rozczarowanie oraz podjęcie pierwszej pracy jako korepetytor. Okres pobytu w Perejasławiu kończy nie dostanie się autora na nauki do Instytutu Nauczycielskiego w Żytomierzu oraz śmierć Kolekturowca i niespodziewane zniknięcie poety Benjaminsona. Rozdział 62 opisuje półroczną pracę autora w charakterze korepetytora w Rżyszczewie, w kolejnym rozdziale przyszły pisarz powraca z powrotem do Perejasławia i spotyka się ze swym dawno niewidzianym przyjacielem Elim. W kolejnych rozdziałach młody Szolem po raz kolejny wyjeżdża w poszukiwaniu pracy, a po różnych perypetiach ląduje w domu żydowskiego dziedzica Łajewa, gdzie pracuje jako guwerner jego córki. Kolejne rozdziały autor poświęca swojemu pobytowi w Zofijówce, okres ten kończy rozdział 74 kiedy to zakochany w swojej uczennicy Szolem zostaje ponownie zmuszony do wyjazdu i poszukiwania pracy. Kolejne rozdziały opisują pobyt bohatera w Kijowie i jego działania w celu zdobycia pracy. Książkę zamyka rozdział 78 – Wybory opisujący objęcie przez bohatera posady rabina rządowego w Łubni.

VoltērsZadigs jeb Liktenis. Mikromegs. Kandids jeb Optimisms“Kandids” latviešu lasītājam kļuva pieejams kopš 1912. gada, kad Valkā iznāca L. Laicena tulkojums, bet “Zadigs” un “Mikromegs” latviski iznāca Voltēra rakstu izlasē 1945. gadā J. Ābramas redakcijā. Šiem izdevumiem bijusi liela loma interesentu iepazīstināšanā ar izcilā franču domātāja daiļradi. Te gan jāpiebilst, ka minētie tulkojumi parādīja autoru galvenokārt kā literātu un šo romānu filozofiskās dimensijas bija izgaismotas tikai daļēji. Arī valoda šajos izdevumos, sevišķi tajā, kas izdots 20. gadsimta sākumā, laika gaitā ir jau nedaudz novecojusi.No franču valodas tulkojisVilnis ZariņšVoltaireZADIG OU LA DESTINEEMICROMeGASCANDIDE OU L’OPTIMISMEGrāmata izdota ar Francijas Kultūras centra finansiālu atbalstu© Tulkojums latviešu valodā, priekšvārds, komentāri, Vilnis Zariņš. skanējis indarsss@inbox.lv© Tulkojums latviešu valodā, priekšvārds, komentāri

Рассказ вошёл в сборники:Quicker Than The Eye (В мгновение ока)

ŽILS VERNSŽANGADA- ASTOŅSIMT JŪDŽU PA AMAZONIizdevniecība «Liesma»RĪGA 1973RomānsNo franču valodas tulkojusi Mirdza Ersa Mākslinieks L. Benē V. Granta mākslinieciskā apdāre

ZELTA AUSMADŽEKS LONDONSKOPOTI RAKSTI 5.SĒJUMSAPKAUNOTAISsastādījusi Tamara ZālīteNO ANGĻU VALODAS TULKOJUSI ANNA BAUGA, ILGA MELNBARDE un OJĀRS SARMA MĀKSLINIEKS ĀDOLFS LIELAISTulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975

Konstantīns PaustovskisZelta rozePārdomas par rakstnieka darbu Zelta putekli ; Ieraksts akmenī ' Papīra puķes ; Pirmais stāsts  ; Zibens ; Varoņu dumpis ; Kāda stāsta vēsture  ; Sirds atmiņa ; Dimanta valoda ; Vārdnīcas  ; Notikums Alšvanga veikalā ; Šķietami sīkumi ; Večuks stacijas bufetē  ; Baltā nakts ; Dzīvinošais sākums ; Nakts diližanss ; Sen iecerēta grāmata ; Māksla redzēt pasauli ; Brauciens smagajā mašīnā ; Ceļa vārdi sev pašam Latvijas valsts izdevniecība Rīga 1958 Tulkojusi Vizma Belševica Mākslinieks Harijs PurviņšNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

ZELTA TEĻŠI. I l f s, J. P e t r o v sNO AUTORIEMParasti sakarā ar mūsu sabiedriskoto literāro saimniecību pie mums griežas ar pilnīgi pamatotiem, bet visai vienveidīgiem jautājumiem: «Kā tad jūs rakstāt divatā?»Sākumā mēs cītīgi atbildējām, iedziļinoties sīkumos, izstāstī­jām pat par lielo strīdu, kas izcēlās aiz sekojoša iemesla: vai no­galināt romana «Divpadsmit krēsli» varoni Ostapu Benderu vai atstāt dzīvu. Neaizmirsām atgādināt, ka varoņa likteni izšķīrām ar lozēšanu. Cukura traukā ielikām divus papīrīšus, uz viena no tiem ar trīcošu roku bija uzvilkts miroņa galvaskauss un divi sakrustoti stilba kauli. Izvilkām galvaskausu — un pēc pusstun­das lielais kombinators pārstāja eksistēt. Viņa dzīvību izdzēsa bārdas nazis.Vēlāk mēs vairs neatbildējām tik izsmeļoši. Par strīdu vairs nestāstījām. Vēl pēc kāda laika pārtraucām izklāstīt sīkumus. Un pēdīgi jau atbildējām bez kādas iedvesmas:—   Kā mēs rakstām divatā? Nu tāpat vien rakstām. Kā brāļi Gonkuri. Edmunds skraida pa redakcijām, bet Žils apsargā ma­nuskriptu, lai paziņas nenozog.Un pēkšņi jautājumu vienveidība pārtrūka.—   Sakiet, — jautāja kāds bargs pilsonis, viens no tiem, kas padomju varu atzina nedaudz vēlāk nekā Anglija un mazliet ag­rāk nekā Grieķija, — sakiet: kāpēc jūs rakstāt tā, ka jāsmejas? Kas tie par jokiem rekonstrukcijas periodā? Kas ar jums no­tiek — vai prātā esat jukuši, vai?Pēc tam viņš ilgi un dusmīgi mūs pārliecināja, ka smiekli pašreiz ir kaitīgi.—   Smieties ir grēks! — viņš teica. — Jā, smieties nedrīkst! Un smaidīt nedrīkst! Kad es redzu šo jauno dzīvi, šos sasniegu­mus, man negribas smaidīt, man gribas skaitīt lūgšanas!—   Bet mēs taču nesmejamies vienkārši tāpat, — mēs iebildām. — Mūsu mērķis — satira tieši par tiem cilvēkiem, kuri ne­saprot rekonstrukcijas periodu.—   Satira nevar būt smieklīga, — sacīja bargais biedrs un, paķēris zem rokas kādu baptistu — sīkamatnieku, kuru noturēja par simtprocentīgu proletārieti, aizveda pie sevis mājās.Aizveda, lai garlaicīgi aprakstītu, aizveda, lai iepītu sešsējumu romānā ar nosaukumu «Nost izsūcējus, liekēžus!».Viss šeit sacītais nav izdomājums. Izdomāt varētu ari smiek­līgāk.Dodiet tādam pilsonim pātarniekam vaļu, un viņš uzliks pa- randžu pat vīriešiem, bet pats no rīta pūtīs ar trompeti himnas un psalmus, domādams, ka tieši tādā veidā vajag palīdzēt celt sociālismu.Un visu laiku, kamēr mēs sacerējām «Zelta teļu», mums acu priekšā rēgojās bargā pilsoņa vaigs.—   Bet ja nu šī nodaļa iznāk tāda, ka jāsmejas? Ko sacīs bargais pilsonis?Un galu galā mēs nolēmām:a)   romānu uzrakstīt iespējami jautrāku,b)   ja bargais pilsonis atkal paziņos, ka satira nedrīkst būt tāda, ka jāsmejas, — lūgt republikas prokuroru, lai sauc šo pil­soni pie kriminālatbildības pēc panta, kurā paredzēts sods par ielaušanos aiz prāta stulbuma.I. I l f s, J. P e t r o v s

Fjodors DostojevskisZiemas piezīmes par vasaras iespaidiemKopoti raksti 10 sējumos IV sējums Romāni un stāsti 1862-1869Izdevniecība'-Liesma Rīga 1974К1 Ф. М. Достоевский0о835 собрание сочиненийв десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. ГолдманисNo krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis ĶēniņšMākslinieks Kārlis Goldmanis©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

MIHAILS BULGAKOVSJAUNĀ ĀRSTA PIEZĪMESZVAIGŽŅVEIDA IZSITUMI

Čārlzs DikenssZvaniNeparasts stāsts par zvaniem, kas pavadīja Veco gadu un iezvanīja JaunoStāsts «Zvani» pieder pie literāro pasaku cikla «Ziem­svētku grāmatas». Ar šo stāstu C. Dikenss centās pievērst plašas sabiedrības uzmanību trūcīgo ļaužu dzīves traģikai.No angļu valodas tulkojušas Marija Ezeriņa un Zane RozenbergaNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants LočmelisRaksti. Septītais sējumsRedakcijas kolēģija: Maija Andersone, Anna Banga, Viktors Ivbulis, Uldis NorietisSastādījusi Brigita ŠiliņaZigurda Kampara ilustrācijasDaiņa Lapsas grafiskā apdareRedaktore Tamāra Liseka© Sastādījums, piezīmes, ilustrācijas, Liesma 1988

Роман видатного польського письменника Генрика Сенкевича (1846–1916) написаний у формі щоденника молодої людини з аристократичної сім’ї. Герой роману багатий, одержав чудову освіту, відрізняється неабияким розумом, але внутрішня спустошеність стоїть на заваді застосуванню його здібностей. Цей характер, так повно й всебічно зображений Г. Сенкевичем, А. М. Горький відносив до найбільш типових образів молодої людини в європейській літературі XIX століття.

«День Восьмой» — самый известный роман Торнтона Уайлдера, признанный жемчужиной американской реалистической прозы XX века.Тонкая, полная глубокого психологизма история жизни братьев и сестры из маленького провинциального городка, причудливыми и тернистыми путями идущих к славе и богатству.Каждый из них — уникален как личность и отмечен огромным талантом.Каждый осознает собственную исключительность и не боится рисковать и идти на жертвы ради успеха.Но удастся ли им обрести обычное, человеческое счастье? Или путь наверх так и окажется для них дорогой в никуда?