fb2
Yvette est une nouvelle de Guy de Maupassant, publiée en 1884.
Yvette, nouvelle ayant pour cadre le monde des courtisanes, constitue une réécriture du récit Yveline Samoris, parue en 1882. La nouvelle paraît pour la première fois dans le recueil homonyme en 1884.
L’héroïne, jeune fille naïve, tente de se suicider quand elle prend conscience qu’elle risque de devenir une demi-mondaine comme sa mère, la pseudo-marquise Obardi. Contrairement à Yveline (dans la nouvelle Yveline Samoris), Yvette survivra pour tomber sans doute dans les bras du viveur Servigny qui la convoitait depuis longtemps.
Z jarmarku, to zbeletryzowana autobiografia, opisuje życie ludu żydowskiego w diasporze – w Rosji przed Rewolucją.
Akcja książki zaczyna się w momencie, kiedy autor jest jeszcze dzieckiem, i rozgrywa się w jego rodzinnym mieście, Woronce. Tu poznajemy jego rodziców, Nachuma Rabinowicza i Chaję Esterę, babcie Mindę, stryjów Pinie i Nysła, Fejgełe Diabła, szereg mełamedów oraz pierwszych przyjaciół pisarza: Szmulika sierotę, Meira Medwedewkera, psa Sirko, Pinełe syna Szemeły i Gergełe Złodzieja. Czytelnik jest świadkiem między innymi pierwszych lat edukacji pisarza i rozstań z przyjaciółmi. Ten okres opisują pierwsze 23 rozdziały. Potem następuje moment wyjazdu z Woronki do dużego miasta – Perejasławia, gdzie ojciec rozpoczyna prowadzić dom zajezdny. Autor opisuje podróż oraz ponowne spotkanie z rodzicami, poznaje także nowych krewnych. Z tą częścią książki wiążą się tacy bohaterowie jak Arnold z Pidworków oraz Dawid i Szymon Rudermanowie. Autor opisuje między innymi próbę przejścia na prawosławie Szymona Rudermana, zaręczyny swojego brata Hersza, swoją pierwszą miłość, epidemię cholery i śmierć matki. Ten okres i wydarzenia opisują rozdziały od 24 do 37 w którym bohater zostaje wysłany do swoich dziadków od strony matki – Mojsze Jose Hamarnika i Giłt do Bogusławia. Do domu autor powraca w rozdziale 44 by w kolejnym rozdziale poznać swoją macochę. Z tą częścią książki wiążą się kolejni bohaterowie: Kolekturowiec, Udani zięciowie, Eli syn Dodiego, Benjaminson. W tym okresie jako jeden z nielicznych uczniów żydowskich dostaje się na naukę do ujezdnoj i uzyskuje stypendium, wiele czasu poświęca edukacji, a także opisuje swoją przygodę z kradzieżą sakiewki, miłość do córki kantora i bolesne rozczarowanie oraz podjęcie pierwszej pracy jako korepetytor. Okres pobytu w Perejasławiu kończy nie dostanie się autora na nauki do Instytutu Nauczycielskiego w Żytomierzu oraz śmierć Kolekturowca i niespodziewane zniknięcie poety Benjaminsona. Rozdział 62 opisuje półroczną pracę autora w charakterze korepetytora w Rżyszczewie, w kolejnym rozdziale przyszły pisarz powraca z powrotem do Perejasławia i spotyka się ze swym dawno niewidzianym przyjacielem Elim. W kolejnych rozdziałach młody Szolem po raz kolejny wyjeżdża w poszukiwaniu pracy, a po różnych perypetiach ląduje w domu żydowskiego dziedzica Łajewa, gdzie pracuje jako guwerner jego córki. Kolejne rozdziały autor poświęca swojemu pobytowi w Zofijówce, okres ten kończy rozdział 74 kiedy to zakochany w swojej uczennicy Szolem zostaje ponownie zmuszony do wyjazdu i poszukiwania pracy. Kolejne rozdziały opisują pobyt bohatera w Kijowie i jego działania w celu zdobycia pracy. Książkę zamyka rozdział 78 – Wybory opisujący objęcie przez bohatera posady rabina rządowego w Łubni.
Voltērs
Zadigs jeb Liktenis. Mikromegs. Kandids jeb Optimisms
“Kandids” latviešu lasītājam kļuva pieejams kopš 1912. gada, kad Valkā iznāca L. Laicena tulkojums, bet “Zadigs” un “Mikromegs” latviski iznāca Voltēra rakstu izlasē 1945. gadā J. Ābramas redakcijā. Šiem izdevumiem bijusi liela loma interesentu iepazīstināšanā ar izcilā franču domātāja daiļradi. Te gan jāpiebilst, ka minētie tulkojumi parādīja autoru galvenokārt kā literātu un šo romānu filozofiskās dimensijas bija izgaismotas tikai daļēji. Arī valoda šajos izdevumos, sevišķi tajā, kas izdots 20. gadsimta sākumā, laika gaitā ir jau nedaudz novecojusi.
No franču valodas tulkojisVilnis Zariņš
Voltaire
ZADIG OU LA DESTINEE
MICROMeGAS
CANDIDE OU L’OPTIMISME
Grāmata izdota ar Francijas Kultūras centra finansiālu atbalstu
© Tulkojums latviešu valodā, priekšvārds, komentāri, Vilnis Zariņš. skanējis indarsss@inbox.lv© Tulkojums latviešu valodā, priekšvārds, komentāri
Рассказ вошёл в сборники:
Quicker Than The Eye (В мгновение ока)
ŽILS VERNS
ŽANGADA- ASTOŅSIMT JŪDŽU PA AMAZONI
izdevniecība «Liesma»RĪGA 1973
Romāns
No franču valodas tulkojusi Mirdza Ersa
Mākslinieks L. Benē V. Granta mākslinieciskā apdāre
ZELTA AUSMA
DŽEKS LONDONS
KOPOTI RAKSTI 5.SĒJUMS
APKAUNOTAIS
sastādījusi Tamara Zālīte
NO ANGĻU VALODAS TULKOJUSI ANNA BAUGA, ILGA MELNBARDE un OJĀRS SARMA MĀKSLINIEKS ĀDOLFS LIELAIS
Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975
Konstantīns Paustovskis
Zelta roze
Pārdomas par rakstnieka darbu
Zelta putekli ; Ieraksts akmenī ' Papīra puķes ; Pirmais stāsts ; Zibens ; Varoņu dumpis ; Kāda stāsta vēsture ; Sirds atmiņa ; Dimanta valoda ; Vārdnīcas ; Notikums Alšvanga veikalā ; Šķietami sīkumi ; Večuks stacijas bufetē ; Baltā nakts ; Dzīvinošais sākums ; Nakts diližanss ; Sen iecerēta grāmata ; Māksla redzēt pasauli ; Brauciens smagajā mašīnā ; Ceļa vārdi sev pašam
Latvijas valsts izdevniecība Rīga 1958
Tulkojusi Vizma Belševica Mākslinieks Harijs Purviņš
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
ZELTA TEĻŠ
I. I l f s, J. P e t r o v s
NO AUTORIEM
Parasti sakarā ar mūsu sabiedriskoto literāro saimniecību pie mums griežas ar pilnīgi pamatotiem, bet visai vienveidīgiem jautājumiem: «Kā tad jūs rakstāt divatā?»
Sākumā mēs cītīgi atbildējām, iedziļinoties sīkumos, izstāstījām pat par lielo strīdu, kas izcēlās aiz sekojoša iemesla: vai nogalināt romana «Divpadsmit krēsli» varoni Ostapu Benderu vai atstāt dzīvu. Neaizmirsām atgādināt, ka varoņa likteni izšķīrām ar lozēšanu. Cukura traukā ielikām divus papīrīšus, uz viena no tiem ar trīcošu roku bija uzvilkts miroņa galvaskauss un divi sakrustoti stilba kauli. Izvilkām galvaskausu — un pēc pusstundas lielais kombinators pārstāja eksistēt. Viņa dzīvību izdzēsa bārdas nazis.
Vēlāk mēs vairs neatbildējām tik izsmeļoši. Par strīdu vairs nestāstījām. Vēl pēc kāda laika pārtraucām izklāstīt sīkumus. Un pēdīgi jau atbildējām bez kādas iedvesmas:
— Kā mēs rakstām divatā? Nu tāpat vien rakstām. Kā brāļi Gonkuri. Edmunds skraida pa redakcijām, bet Žils apsargā manuskriptu, lai paziņas nenozog.
Un pēkšņi jautājumu vienveidība pārtrūka.
— Sakiet, — jautāja kāds bargs pilsonis, viens no tiem, kas padomju varu atzina nedaudz vēlāk nekā Anglija un mazliet agrāk nekā Grieķija, — sakiet: kāpēc jūs rakstāt tā, ka jāsmejas? Kas tie par jokiem rekonstrukcijas periodā? Kas ar jums notiek — vai prātā esat jukuši, vai?
Pēc tam viņš ilgi un dusmīgi mūs pārliecināja, ka smiekli pašreiz ir kaitīgi.
— Smieties ir grēks! — viņš teica. — Jā, smieties nedrīkst! Un smaidīt nedrīkst! Kad es redzu šo jauno dzīvi, šos sasniegumus, man negribas smaidīt, man gribas skaitīt lūgšanas!
— Bet mēs taču nesmejamies vienkārši tāpat, — mēs iebildām. — Mūsu mērķis — satira tieši par tiem cilvēkiem, kuri nesaprot rekonstrukcijas periodu.
— Satira nevar būt smieklīga, — sacīja bargais biedrs un, paķēris zem rokas kādu baptistu — sīkamatnieku, kuru noturēja par simtprocentīgu proletārieti, aizveda pie sevis mājās.
Aizveda, lai garlaicīgi aprakstītu, aizveda, lai iepītu sešsējumu romānā ar nosaukumu «Nost izsūcējus, liekēžus!».
Viss šeit sacītais nav izdomājums. Izdomāt varētu ari smieklīgāk.
Dodiet tādam pilsonim pātarniekam vaļu, un viņš uzliks pa- randžu pat vīriešiem, bet pats no rīta pūtīs ar trompeti himnas un psalmus, domādams, ka tieši tādā veidā vajag palīdzēt celt sociālismu.
Un visu laiku, kamēr mēs sacerējām «Zelta teļu», mums acu priekšā rēgojās bargā pilsoņa vaigs.
— Bet ja nu šī nodaļa iznāk tāda, ka jāsmejas? Ko sacīs bargais pilsonis?
Un galu galā mēs nolēmām:
a) romānu uzrakstīt iespējami jautrāku,
b) ja bargais pilsonis atkal paziņos, ka satira nedrīkst būt tāda, ka jāsmejas, — lūgt republikas prokuroru, lai sauc šo pilsoni pie kriminālatbildības pēc panta, kurā paredzēts sods par ielaušanos aiz prāta stulbuma.
I. I l f s, J. P e t r o v s
Fjodors Dostojevskis
Ziemas piezīmes par vasaras iespaidiem
Kopoti raksti 10 sējumos IV sējums Romāni un stāsti 1862-1869
Izdevniecība'-Liesma Rīga 1974
К1 Ф. М. Достоевский
0о835 собрание сочинений
в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956
Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис
No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis Ķēniņš
Mākslinieks Kārlis Goldmanis
©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
MIHAILS BULGAKOVS
JAUNĀ ĀRSTA PIEZĪMES
ZVAIGŽŅVEIDA IZSITUMI
Čārlzs Dikenss
Zvani
Neparasts stāsts par zvaniem, kas pavadīja Veco gadu un iezvanīja Jauno
Stāsts «Zvani» pieder pie literāro pasaku cikla «Ziemsvētku grāmatas». Ar šo stāstu C. Dikenss centās pievērst plašas sabiedrības uzmanību trūcīgo ļaužu dzīves traģikai.
No angļu valodas tulkojušas Marija Ezeriņa un Zane Rozenberga
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Raksti. Septītais sējums
Redakcijas kolēģija: Maija Andersone, Anna Banga, Viktors Ivbulis, Uldis Norietis
Sastādījusi Brigita Šiliņa
Zigurda Kampara ilustrācijas
Daiņa Lapsas grafiskā apdare
Redaktore Tamāra Liseka
© Sastādījums, piezīmes, ilustrācijas,
Liesma 1988
Роман видатного польського письменника Генрика Сенкевича (1846–1916) написаний у формі щоденника молодої людини з аристократичної сім’ї. Герой роману багатий, одержав чудову освіту, відрізняється неабияким розумом, але внутрішня спустошеність стоїть на заваді застосуванню його здібностей. Цей характер, так повно й всебічно зображений Г. Сенкевичем, А. М. Горький відносив до найбільш типових образів молодої людини в європейській літературі XIX століття.
«День Восьмой» — самый известный роман Торнтона Уайлдера, признанный жемчужиной американской реалистической прозы XX века.
Тонкая, полная глубокого психологизма история жизни братьев и сестры из маленького провинциального городка, причудливыми и тернистыми путями идущих к славе и богатству.
Каждый из них — уникален как личность и отмечен огромным талантом.
Каждый осознает собственную исключительность и не боится рисковать и идти на жертвы ради успеха.
Но удастся ли им обрести обычное, человеческое счастье? Или путь наверх так и окажется для них дорогой в никуда?