«Le tengo un gran cariño porque recuerdo su elaboración como una época especialmente intensa de mi vida literaria, llena de ilusiones, de esfuerzos angustiosos y resultados sorprendentes, de decisiones que en mi inexperiencia eran trascendentales. Podría decir que me jugaba el todo por el todo, o que puse toda la carne en el asador, dos frases hechas cuyo significado no acabo de entender muy bien.» Eduardo Mendoza En un período de neutralidad política (Barcelona 1917-1919), una empresa fabricante de armas abocada al desastre económico por los conflictos laborales es el telón de fondo del relato de Javier Miranda, protagonista y narrador de los hechos. El industrial catalán Savolta, dueño de ese negocio que vendió armas a los aliados durante la Primera Guerra Mundial, es asesinado. El humor, la ironía, la riqueza de los matices y de las experiencias, la parodia y la sátira, el pastiche de la subliteratura popular, la recuperación de la tradición narrativa desde la novela bizantina, la picaresca y los libros de caballerías hasta el moderno relato detectivesco, convierten esta novela en una tragicomedia inteligente y divertida, que situó a Eduardo Mendoza entre los narradores españoles más destacados de las últimas décadas.

“París, 1971. Me llamo Mathilde Kschessinska y fui la bailarina rusa más importante de los escenarios reales. Pero el mundo en el que nací ha desaparecido y todos los actores que representaron papeles en él han desaparecido también: muertos, asesinados, exiliados, fantasmas andantes. Yo soy uno de esos fantasmas. Hoy en día, en la Unión Soviética está prohibido pronunciar mi nombre. Las autoridades lo han eliminado de sus historias del teatro. Tengo noventa y nueve años, una dama anciana con redecilla y cara de amargada, y sin embargo aún me siguen temiendo.”Desde el París de los años setenta, Mathilde evoca su vida. Nace en 1872 cerca de San Petersburgo e ingresa en la academia de danza de su ciudad. A los 17 años celebra su fiesta de graduación con la presencia tradicional del Zar ruso y su familia: se trata del primer encuentro entre Mathilde y el heredero, Nicolás (que se convertirá en el último zar). Un año después, ambos inician una relación que culminará con el nacimiento de su hijo común. Para Mathilde su hijo podría ser el trampolín a la casa imperial ya que, hasta el momento el zar y su esposa sólo han engendrado niñas. Los acontecimientos históricos darán un vuelco radical a la vida de Nicolás II y de Mathilde. El declive del imperio, el estallido de la Revolución rusa, el asesinato de él, la huida de ella y el hijo común a Francia, la vida de los exiliados rusos es narrada con gran poder evocativo en esta novela.

En agosto de 1928, Manuel Chaves se embarca en un viaje en avión por Europa con la finalidad de escribir una serie de reportajes para el periódico del que es redactor jefe, Heraldo de Madrid. De Madrid a Bakú, pasando por Berlín y Leningrado: del Mediterráneo al Caspio.Chaves fue pionero en utilizar los adelantos técnicos de la época, como el avión, para ofrecer a sus lectores testimonios de primera mano sobre la situación política y social de algunos de los principales países europeos.En 1929, Chaves ampliaría el material publicado en Heraldo, restauraría las partes que habían sido censuradas y lo publicaría en forma de libro con el título de La vuelta a Europa en avión. Un pequeño burgués en la Rusia roja. El subtítulo estaba plenamente justificado: más de la mitad del volumen está dedicado a su periplo ruso, que había aprovechado para familiarizarse con las condiciones de vida del pueblo ruso bajo el régimen bolchevique y para entrevistarse con personajes como Ramón Casanellas, el asesino de Eduardo Dato. Las páginas de este libro tienen ya la brillantez de quien se convertiría en el más destacado periodista español del siglo XX.

Pavlo ZagrebeļnijsLabais sātansRomānsGalvenais varonis ir vienkāršs ukraiņu puisis, tāds pats kā pārējie ciemata jaunieši. Savu robežapsardzes dienestu viņš pilda tāpat kā pārējie dienesta biedri - ne labāk un arī ne sliktāk. Tomēr apstākļu sakritības dēļ, viņam nākas uzņemties atbildību savas dzimtenes un tautas priekšā, par grieķu kuģa un tā komandas turpmāko likteni. Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1972No ukraiņu valodas tulkojusi Aina Rudzroga Aleksandra Junkera apdareNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvПавло Загребельный ДОБРИИ ДИЯВОЛS(Ukr) Za 190РоманВидавництво художньо1 л1тератури «Дшпро» Киёв — 1967

A breathtaking debut about love and war, and the battle to save a precious legacyEach lace shawl begins and ends the same way – with a circle. Everything is connected with a thread as fine as gossamer, each life affected by what has come before it and what will come after.1941, Estonia. As Stalin’s brutal Red Army crushes everything in its path, Katarina and her family survive only because their precious farm produce is needed to feed the occupying forces.Fiercely partisan, Katarina battles to protect her grandmother’s precious legacy – the weaving of gossamer lace shawls stitched with intricate patterns that tell the stories passed down through generations.While Katarina struggles to survive the daily oppression, another young woman is suffocating in her prison of privilege in Moscow. Yearning for freedom and to discover her beloved mother’s Baltic heritage, Lydia escapes to Estonia.Facing the threat of invasion by Hitler’s encroaching Third Reich, Katarina and Lydia and two idealistic young soldiers, insurgents in the battle for their homeland, find themselves in a fight for life, liberty and love.

Viljams FolknersLācisAmerikāņu rakstnieks V. Folkners (1897—1962) šajā Izlasē iekļautajos darbos pavēris spilgtu Amerikas Dienvidu sabiedrības ainu XX gs. divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Stāstā «Lācis» risināta tēma par cilvēka nepieciešamo saikni ar dabu, nosodīta neskartās dabas iznīcināšana.No angļu valodas tulkojušas Inese Veide un Vanda VikaneNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisMākslinieks Valentīns OzoliņšRiga «Liesma» 1979Sastadījusi J. Palijevska«Es esmu fermeris, laucinieks, bet man patīk rakstīt. Man loti patīk arī zirgi — es audzēju tn iejāju zirgus. Tas man patīk pat labāk nekā rakstīt,» — tā par sevi teicis nākamais Nobela rēmijas (1949) laureāts. Sī piezīme, kuru Viljams Folkners mēdzis daudzreiz atkārtot, gan zjautrinājusi, gan satriekusi viņa lasītājus vairāk nekā 40 gadu. Taču, lai arī kādā kārtībā viņš pats uzskaitījis savas patīkamās nodarbības, Folkners vispirmām kārtām bija rakstnieks, turklāt, pēc pašreizējā vērtējuma, viens no lie­lākajiem Amerikas rakstniekiem. V. Folknera (1897—1962) daiļrades ceļš nav bijis viegls. Sākumā viņa darbi nav guvuši lielu atsaucību sabiedrībā, tikai daži kritiķi un rakstnieki pievērsuši tiem uzmanību. Tomēr viņa radošā enerģija it kā atbrīvojusies, guvusi pārliecību par savu spēku, un nākamajos desmit gados oriģinālais prozaiķa talants sasniedzis apbrīnojamu pilnību. Pasaulē, it īpaši Francijā, sajūsma par Folknera darbiem situsi augstu vilni.Franču jaunatnei, sacījis Zans Pols Sartrs, Folkners bija dievs.»par savu daiļrades metodi Folkners tuvs Dostojevskim un Tolstojam. Tāpat kā Dostojevskis, viņš apšauba saprātu un atzīst paradoksu, tāpat kā Tolstojs, ir savu dzimto lauku rakstnieks, rakstnieks, kurš tiecas pēc realitātes, cilvēks, kurš alkst pēc taisnības.Folknera prozai ir senatnīgs skanējums, tāds, kāds ir labam, skaistam medību ragam. Tas aicinās katru lasītāju, kurš vien vēlēsies vērīgi tajā ieklausīties.Viljams Folkners dzimis un mūža liehiko daļu pavadījis Amerikas Dienvidos. Viņš ir īsts Dienvidu rakstnieks. Ar Dienvidu leģendāro pagātni, problēmām un kolorītu, ar Dienvidu smaržām un skaņām piesātināti viņa darbi, it īpaši pirmais lielākais romāns «Sartoriss» (1929). Romāns ir daļēji autobiogrāfisks. Varenās Sartorisu dzimtas hronikā pavīd Amerikas pilsoņu kara pulkveža Viljama Folknera — rakstnieka vecvectēva, pārgalvīgā dēkaiņa un duelanta, apkaimē pirmā dzelzceļa būvētāja, kā arī vec­tēva — vietējās bankas prezidenta vaibsti. Stāstot par Bejardu Sartorisu, autors pauž domu, ka ikviena cilvēka raksturā metus ievil­kusi pagātne, tagadnes kaislības tajā tikai ieauž rakstus gluži kā persiešu paklājā.Mežs — biezs, plašs un vēl neskarts, taču tā malās neatlaidīgi ar cirvi un arklu graužas cilvēks. Bojāejai nolemts mežs, kuram cauri brāžas vecais lācis — nevis parasts, mirstīgs zvērs, bet nevaldāms un neuzveicams seno, aizgājušo laiku, senās, brīvās dzīves rēgs. Un gadskārtējais greznais medību rituāls par godu vecā, niknā lāča nemirstībai . . .Cilvēki, saudzējiet dabas krāšņumu, jo jums pašiem tik nepieciešama saskarsme ar to! Sī tēma heroiski poētiskā noskaņā risināta stāstā «Lācis» (1942), kurš uzskatāms par augstāko sasniegumu rakstnieka daiļradē.Kā jau dienvidniekam, Folkneram aktuala ir rasu problēma. Viņa attieksme pret to skaidri parādīta romānā «Pīšļu apgāni tajs» (1948). Baltā zēna un nēģera visai dēkaino piedzīvo­jumu tēlojumā Lūkass Bīčems parādīts ne vairs kā garīgi nomākts, beztiesīgs radījums, bet gan kā indivīds, par savām tiesībām cīnīties spē­jīgs Melnais Cilvēks.Apvāku zīmējis A. Galeviuss. .

Jane Austen's novella Lady Susan was written during the same period as another novella called Elinor and Marianne–which was later revised and expanded to become Sense and Sensibility. Unfortunately for readers, Lady Susan did not enjoy the same treatment by its author and was left abandoned and forgotten by all but the most diligent Austen scholars. Until now.In Lady Vernon and Her Daughter, Jane Rubino and Caitlen Rubino-Bradway have taken Austen's original novella and transformed it into a vivid and richly developed novel of love lost and found–and the complex relationships between women, men, and money in Regency England.Lady Vernon and her daughter, Frederica, are left penniless and without a home after the death of Sir Frederick Vernon, Susan's husband. Frederick' s brother and heir, Charles Vernon, like so many others of his time, has forgotten his promises to look after the women, and despite their fervent hopes to the contrary, does nothing to financially support Lady Vernon and Frederica.When the ladies, left without another option, bravely arrive at Charles's home to confront him about his treatment of his family, they are faced with Charles's indifference, his wife Catherine's distrustful animosity, and a flood of rumors that threaten to undo them all. Will Lady Vernon and Frederica find love and happiness–and financial security– or will their hopes be dashed with their lost fortune?With wit and warmth reminiscent of Austen's greatest works, Lady Vernon and Her Daughter brings to vivid life a time and place where a woman's security is at the mercy of an entail, where love is hindered by misunderstanding, where marriage can never be entirely isolated from money, yet where romance somehow carries the day.

Džordžs OrvelsLai plīvo aspidistraGordons Komstoks, neīstenojies dzejnieks, aiziet no "Laba" darba reklāmas aģentūrā un sāk strādāt grāmatnīcā. Lai tā iegūtu Laiku rakstīšanai. Gan gūdams pieticīgus panākumus dzejā, viņš sāk Lēni un apzināti slīgt arvien dziļākā nabadzībā, galu galā nonākot Līdz vientuļai, nožēlojamai eksistencei.Visu, pret ko viņš saceļas, simbolizē derdzīgā aspidistra: mājas svētība viņam nozīmē dzīvi trula mietpilsoņa cienīgumā un pakļaušanos "naudas dieva" tirānijai. Ceļojums sevī aizved Gordonu haosa bezdibenī, biedē viņa ģimenes Locekļus un allaž uzticīgo Rozmari-ju, kuras piedāvātā mīlestība un drošība satricina viņa apņēmību iet izraudzīto dzīves ceļu.Ar sev raksturīgo ironiju un vērīgumu Orvels apraksta neapmierinātību ar sabiedrību un vēlmi noraidīt mūslaiku "vērtības" — tomēr dzēlīgi priekšplānā izvirzot jautājumu: vai šis noraidījums ir risinājums?No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakovaskanējis indarsss@inbox.lv•Dienas GrāmataRedaktore Ilze Jansone Korektore Rota Bārtule Mākslinieks Kristians ŠicsGundegas Karkliņas maketsLaikraksta Diena izdevums Dienas Grāmata Mūkusalas iela 15, RīgaGeorge OrwellKEEP THE ASPIDISTRA FLYING © Eric Arthur Blair, 1937 © The Estate of the late Sonia Brownell Orwell © Peter Davison, 1989© Māra Poļakova, tulkojums no angļu valodas, 2007 © Jānis Elsbergs, atdzejojums © Augusts Strauss, atdzejojums 24. un 103. lpp.© Cecīlija Dinere, atdzejojums 24. lpp.© Kristians Sics, mākslinieciskais noformējums, 2007 © Corbis/Scanpix, foto © Laikraksts Diena, 2007ISBN 978-9984-789-67-5Mixed SourcesProduct group from well-managed forests and other controlled sourcesq ✓-i www.fsc.org Cert no. SGS-C0C-1693 Jr О V_ ©1996 Forest Stewardship CouncilGrāmata ir drukāta uг Munken Print Cream 20. 80 g/m papira. Arctic Paper ir FSC trasējamības sertifikāta īpašniece.FSC sertifikāts apliecina, ka koksne, kas izmantota ši papira ražošanā, ir iegūta pareizi apsaimniekotā mežā un saglabā vides dabiskās funkcijas, ieskaitot ūdenstilpnes. bioloģiskos resursus un dzīvnieku dabisko vidi.

Ģenerālis Oskars DankersLai vēsture spriež tiesuLai cik objektīvs gan sev liktos memuāru autors, nekad nav izslēgts subjektīvs kāda notikuma vērtējums. Bet viens ir skaidrs jo vairāk kāda laikmeta līdzdalībnieku atmiņu varēsim lasīt, jo plašāks un vispusīgāks mums pavērsies skatiens uz latviešu tautas vēstures lappusēm. Tādu ieskatu sniedz arī Oskara Dankera atmiņas par laika posmu no 1939. līdz 1947. gadam.Viena atziņa izkristalizējas skaidri — nekad vairs nedrīkst pieļaut , ka divas naidīgas lielvalstis, karojot savā starpā, gan vienā, gan otrā pusē ierauj mūsu vīrus, mūsu zēnus, mūsu tautas vitālo spēku.Rīga, «Rota»O. DankersDa 483 Lai vēsture spriež tiesu — R.: Rota 1994. — 144 lpp.© V. Kovaļova mākslinieciskais noformējums, Rīgā, 1994. g.

Ērihs Marija RemarksLaiks dzīvot un laiks mirtNo vācu val. tulk. Helga GintereRīga „Liesma” 1986Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisRomāns ,,Laiks dzīvot un laiks mirt” (1954) saistīts ar Otrā pasaules kara notikumiem. Šis romāns atmasko militārismu un fašismu. Autors apliecina, ka jāatriebj ļaunums, ko cilvēkiem nodarījis fašisms, un ka ikviens vācu karavīrs ir vainīgs fašisma noziegumos. Centrā ir karavīrs Grēbers, kas pasīvi pakļāvies notikumu attīstībai Vācijā un kļuvis par aklu pavēļu izpildītāju. Vācija ir ieslēgusi koncentrācijas nometnē katru brīvu domu, visur valda gestapo. Grēbera atteikšanās būt par ieroci fašisma rokās ir domājoša cilvēka loģikas uzvara.Romānā ,,Laiks dzīvot un laiks mirt” Remarks runā par vācu tautas atbildību. Vācu karavīri ir līdzvainīgi fašistu noziegumos, un arī viņiem jānes šis kauna traips. Rakstnieks runā arī par antifašistisko pagrīdi. Kareivis Immermanis, kaš no koncentrācijas nometnes nosūtīts uz padomju fronti, drosmīgi pārliecina apmuļķoto Grēberu, ko fašisms vēl nav paguvis galīgi samaitāt. Simpātijas izraisa skolotājs Polmanis, kas aizmugurē slēpj no gestapo ebreju Glēzeru un saglabā stingru pārliecību, ka ,,pasaulē vēl nav bijis tādas tirānijas, kurai nepienāktu gals”. Ļaunums, ko nodarījis fašisms, prasa atmaksu - tāda ir romāna galvenā doma. Bet tādēļ nepietiek ar pasīvu kritiku un runām. Saskare ar progresīviem cilvēkiem un mīlestība pret Elizabeti, bojā gājušā antifašista meitu, padara Grēberu morāli tīrāku. Viņš sāk domāt par savas vainas lielumu un nonāk līdz atziņai, ka pasivitāte, akla pavēļu izpildīšana ir tieša līdzdalība fašistu noziegumos. Viņš sāk rīkoties un cīnīties viens pats, uz savu roku (nogalina esesieti, atbrīvo no gūsta krievu partizānus), taču šos viņa pirmos soļus pārtrauc nāve. Tomēr drūmo, traģisko finālu mīkstina autora ticība jaunajai Vācijai, kas zināmā mērā personificēta Elizabetē, kura gaida bērnu.

Barry Unsworth, a writer with an “almost magical capacity for literary time travel” (New York Times Book Review) has the extraordinary ability to re-create the past and make it relevant to contemporary readers. In Land of Marvels, a thriller set in 1914, he brings to life the schemes and double-dealings of Western nations grappling for a foothold in Mesopotamia (now Iraq) in the dying days of the Ottoman Empire.Somerville, a British archaeologist, is excavating a long-buried Assyrian palace. The site lies directly in the path of a new railroad to Baghdad, and he watches nervously as the construction progresses, threatening to destroy his discovery. The expedition party includes Somerville’s beautiful, bored wife, Edith; Patricia, a smart young graduate student; and Jehar, an Arab man-of-all-duties whose subservient manner belies his intelligence and ambitions. Posing as an archaeologist, an American geologist from an oil company arrives one day and insinuates himself into the group. But he’s not the only one working undercover to stake a claim on Iraq’s rich oil fields. Historical fiction at its finest, Land of Marvels opens a window on the past and reveals its lasting impact.

Didieji užkariautojai per istoriją žengia kruvinais batais. Jų paliktas žaizdas dar ilgai gydosi nugalėtieji, o jų vardai neišdyla per šimtmečius. Ši istorija žiauri ir kruvina, kaip ir pagrindinis jos herojus. Mūšiais ir grasinimais suvienijęs mongolų gentis Čingis drauge su broliais patraukia į žygį prieš didžiuosius kinų miestus, bet prieš tai reikia pereiti Gobio dykumą ir įveikti jos pakraštyje įsikūrusią galingą ir paslaptingą Si Sia karalystę.

Lions FeihtvangersLapsas vīna kalnāTe sākas romāns «Lapsas vīna kalnā», nosaukts arī «Ieroči Amerikai».Tur stāstīts par kādas bojā ejošas sabiedrības asprātīgo ne­prātu, viltīgo muļķību un pārsmalcināto izvirtību.Jūs tur atradīsiet patīkamas sievietes, lieliskus, vieglprā­tīgus vīriešus un prātu vienotu ar tukšām sirdīm, un dedzīgas sirdis vienotas ar neveiksmīgu roku, un kādu lielu vīru starp švaukstiem, un teātri, un politiku, un naidu, un kaisli, un draudzību, un flirtu, un tirdzniecību, un mīlestību, un mūžīgi nemainīgo mūžīgi mainīgajā laika ritumā. Jūs atradīsiet šajā grāmatā arī vīriešus, kas tic iespējai arvien vairāk izzināt tapšanas likumus  un iespējai pielāgoties šiem likumiem un tā izveidot aizvien apgarotāku pasauli.Vēl romāns stāsta par vīru, vārdu un ideju cīņu ap kādu ekonomisku apvērsumu. Un neaizmirst šī grāmata pavēstīt arī par cilvēku aklumu pret vēstures attīstību un par visa esošā nesaraujamo vienotību, ko tomēr atzīst tikai nedaudzi, un par ticību lēnai lēnai, taču drošai cilvēku saprāta izaug­smei posmā starp pēdējo un nākamo ledus laikmetu. Tulkojusi Laima Rūmniece Mākslinieks Edgars Skujiņs Dzejas rindas atdzejojusi Valija BrutāneNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisLVI Rīga 1961

Tanja KinkeleLarošelas lāstsILJUSTanja Kinkele dzimusi 1969. gadā, uzaugusi Banbergā. Ar rakstīšanu nodarbojas kopš desmit gadu vecuma. Viņas stāstiņi un dzejoļi publicēti dažādās antoloģijās. T. Kinkele ir studējusi ģermanistikn, teātra un saskarsmes zinības. Doktora darbu rakstījusi par Liona Feihtvangera vēsturiskajiem romāniem. I'ar saviem pirmajiem darbiem «Neprāts, kas plosa sirdi» un «Akvitānijas lauvene» T.Kinkele 1992. gadā saņem Bavārijas pavalsts veicināšanas prēmiju.Šis vēsturiskais romāns ieved lasītāju vienā no aizraujošākajiem periodiem Francijas vēsturē: no Parīzes saloniem, greznām pilīm, dzejnieku un domātāju pasaules līdz Larošelas aplenkumam. Meistarīgi savijot realitali un fantāziju, Tanja Kinkele radījusi intensīvi piesātinātu un patiesu laikmeta un tajā dzīvojošu cilvēku raksturojumu.1640. gads. Eiropā plosās trīsdesmitgadu karš, bet Francijas pirmais ministrs, kardināls Rišeljē at­rodas varas zenītā. Viņam ir dominējoša ietekme galmā un visā Francijā. Tikai viens cilvēks viņam ir patiešām tuvs: māsasmeita Marija, Egijonas her­cogiene.Kad Marija sastopas ar Polu d'Erdmazēnu, viņa tiek konfrontēta gan ar tagadni, gan pagātni. Un pie tam tādējādi, ka draud sabrukt kā viena, tā otra. Kamēr sazvērnieki tīko pēc Rišeljē dzīvības un viņu sak vajāt pagātnes ēnas, Marija iziet caur šķīs­tīšanas uguni — līdz brīdim, kad tēvoča dzīvība atrodas viņas rokās. Bet visu notikumu atslēga slēp­jas senajos Larošelas notikumos.Tanja KinkclDie Schatten von La RochclleCopyright © 1996 by Blanvalet Vcrlag GmbH, MiinchenTanja Kinkele Larošelas lāstsISBN 9884-522-09-1 © SiA «Iljus», 1997Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisVeltīts . D., L. F. un C.. S. L. respekta pilnā apbrīnā

Las mujeres de César es el retrato de la ascensión de Cayo Julio César hasta los lugares más prominentes de su mundo, y comienza con su regreso a Roma en el año 68 a.C. En este libro Collen McCullough descubre al hombre que se enconde tras la leyenda. Y nos ofrece con gran maestría todos los datos y pormenores para que el lector decida por sí mismo. Tras El primer hombre de Roma, La corona de hierba y Favoritos de la fortuna, continúa el gran ciclo novelesco sobre la antigua Roma.

Al hacer un barrido fotográfico sobre Francia, un satélite geoestacionario descubre algo inesperado: ciertas áreas de la región de la Champaña emiten una extraña señal. El responsable del proyecto inicia una investigación que le llevará a la búsqueda de un enigma que tiene nueve siglos de antigüedad. Su investigaicón se mezcla con la llegada de nueve caballeros cristianos al antiguo solar del Templo de Salomón, bajo cuyos escombros desenterraron en 1125 una codiciada reliquia que no sólo les hizo ricos, fuertes e influyentes, sino que les valió la fundación de una docena de catedrales misteriosamente alineadas con la constelación de Virgo.

La escritura mágica de Colleen McCullough consigue, en Las señoritas de Missalonghi, transportar al lector a un mundo fascinante que participa por igual de la realidad y de la ensoñación. Missy Wright, la protagonista de la novela, es una mujer soltera que, a sus 33 años, compensa los tonos grises y difíciles de su vida con la lectura de novelas románticas. Missy arrastra una vida sin alicientes en la localidad australiana de Byron. Una existencia llena de estrecheces económicas y la convivencia con su madre y su tía constituyen las referencias vitales en que se mueve nuestra heroína cotidiana. Hasta que, inesperadamente, entra en escena John Smith, un desconocido que proyecta instalarse en el valle cercano a la casa en que habita Missy. A partir de aquí, despuntará un mundo de felicidad y entrega que colmará las ilusiones, hasta entonces frustradas, de la protagonista del relato. El hechizo del amor hará milagros y Missy alcanzará una vida llena, por encima de las mezquinas tensiones familiares y la marginación femenina de que había sido víctima. Las señoritas de Missalonghi es una descripción exacta y brillante de la vida en una remota localidad australiana y, también, un verdadero cuento de hadas.

Tras la muerte de Pedro el Grande, en 1725, ¿quién sucederá a ese reformador déspota y visionario? Rusia está inquieta, nobles y vasallos trazan sus estrategias y desarrollan hipótesis acerca de quién ocupará el trono. Serán tres emperatrices y una regente quienes detentarán el poder durante treinta y siete años: Catalina I, Ana Ivánovna, Ana Leopóldovna, Isabel I. Mujeres todas ellas caprichosas, violentas, disolutas, libertinas, sensuales y crueles, que impondrán su extravagante carácter al pueblo y harán vacilar a la Santa Rusia.Henri Troyat narra el destino de esas zarinas poco conocidas, eclipsadas por la personalidad de Pedro el Grande y por la de Catalina, que subirá al trono en 1761.

“For sheer adventure L’Amour is in top form.”

—Kirkus Reviews

Here is the kind of authentically detailed epic novel that has become Louis L’Amour’s hallmark. It is the compelling story of U.S. Air Force Major Joe Mack, a man born out of time. When his experimental aircraft is forced down in Russia and he escapes a Soviet prison camp, he must call upon the ancient skills of his Indian forebears to survive the vast Siberian wilderness. Only one route lies open to Mack: the path of his ancestors, overland to the Bering Strait and across the sea to America. But in pursuit is a legendary tracker, the Yakut native Alekhin, who knows every square foot of the icy frontier—and who knows that to trap his quarry he must think like a Sioux.