Георгий Маркович Корниенко — Чрезвычайный и Полномочный посол, Заслуженный работник дипломатической службы Российской Федерации, Герой социалистического труда. На протяжении сорока лет службы во внешней политике ему пришлось быть участником важнейших событий международной жизни послевоенного периода. Вместе с тем он волею судьбы оказался очевидцем и закулисной стороны того, как творилась не только внешняя, но и внутренняя политика в высших эшелонах власти до и после 1985 года.

Цель издания: основываясь на воспоминаниях автора и собранных им материалах, показать читателю наиболее интересные эпизоды «холодной войны».

В первом сборнике известных журналистов и блогеров Олега Росова (novoross_73) и Евгения Назарова (nazar_rus)предоставлены некоторые самые известные статьи о истории ОУН и борьбы органов НКВД с ней. Факты и выводы, достаточно редкие документы и фотографии, предоставленные авторами, не оставляют читателей равнодушными. В этом томе подробно рассказано о борьбе советских органов с организацией украинских националистов, о борьбе за власть в руководстве ОУН, об уничтожении Шухевича и других командиров УПА, о связях руководителей УПА с фашистким командованием, с абвером и о многом других, не менее интересных, страницах истории.

Адреса Живых Журналов авторов:

http://novoross-73.livejournal.com/

http://nazar-rus.livejournal.com/

Наверное, нигде народ не испытывает такой ненависти к чиновникам, — как в России, само это слово стало ругательным, синонимом продажности и воровства, взяточничества и вымогательства, «откатов», произвола и «беспредела». В неофициальных рейтингах коррупции РФ занимает одно из самых позорных мест — где-то между Либерией и Гаити. Со времен Карамзина, который на вопрос, как дела в России, ответил: «Воруют!» — изменились разве что масштабы хищений: мздоимцам XIX века аппетиты нынешнего чиновничества и не снились!

В этой сенсационной книге собрана самая скандальная и шокирующая информация на высших чиновников РФ — от Чубайса, Кудрина и Грефа до Сердюкова, Зурабова и Швыдкого, от Сечина и Чайки до Громова и Матвиенко. Вы не прочитаете об этом в официозной печати и не услышите по государственному телевидению. «Грязное белье» власть имущих впервые выставлено на всеобщее обозрение. Новая книга от авторов бестселлера «За что Лужкову дали по кепке»! Самые сенсационные разоблачения от журнала «Компромат»! Самые неприглядные подробности многомиллионных афер! Для нас нет запретных тем.

Фильм «The Soviet Story», активно поддерживаемый официальными властями Латвии, является примером пропагандистской лжи. Зрителю обещают показать правду о «преступлениях коммунистического режима», а показывают ложь, сдобренную большим числом поддельных документов, манипуляцией видео-рядом и демагогией времен «холодной войны».

Фильм «The Soviet Story», активно поддерживаемый официальными властями Латвии, является примером пропагандистской лжи. Зрителю обещают показать правду о «преступлениях коммунистического режима», а показывают ложь, сдобренную большим числом поддельных документов, манипуляцией видео-рядом и демагогией времен «холодной войны».

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins)

1 Sējums 1893—1894

Ļeņins. Raksti-1

Visu zemju propletārieši, savienojieties!

Saturs

Priekšvārds ceturtajam izdevumam ; Priekšvārds pirmajam sējumam1893. g.

Jaunas saimnieciskas kustības zemnieku dzīvē (Sakarā ar V. J. Postņikova grāmatu «Dienvidkrievijas zemnieku saimniecība»)

Sakarā ar тā saucamo jautājumu par tirgiem 1894. g.

Kas tie tādi «tautas draugi» un kā viņi karo pret sociāldemokrātiem? (Atbilde uz žurnālā «Russkoje Bogatstvo» rakstiem pret marksistiem)

Narodnicisima ekonomiskais saturs un тā kritika Strūves kga gramatā (marksisma atspoguļojums burzuaziskajā literatūrā) (Par P. Struves grāmatu «Kritiskas piezīmes jautājumā par Krievijas ekonomisko attīstību». S.-P. 1894. g.)

I nodaļa. Zemteksta komentārs par narodņicisma profession de foi

II nodaļa. Narodņiku socioloģijas kritika

III nodaļa. Kā ekonomiskos jautājumus nostāda narodņiki un kā Struves kgs

IV nodaļa. Kā Struves kgs izskaidro dažas pazīmes Krievijas pēcreformas ekonomikā

Iespiests pēc KK(B)P IX Kongresa un PSRS II Padomju Kongresa lēmuma

Институт Маркса-Энгельса-Ленина-Сталина при ЦК КПСС

В. И. Ленин Сочинения. Издание Четвертое

Государственное издательство политической литературы 1954

LKP CK Partijas Vēstures Institūts — Marksa-Engelsa-Ļeņina-Staļina institūta filiāle

V. I. Ļeņins Raksti. Tulkots no ceturtā izdevuma

Latvijas Valsts Izdevniecība 1954

Piezīme: Daži īpaši lasītāji (iespējams, pārliecināti partijnieki un komūnisti - tomēr ticamāk - vienkārši karjeristi aiz vēlēšanās nodemonstrēt kādi viņi "gudrinieki") savā laikā aizrautīgi lasījuši un ķēpājušies pa lielāko daļu no šīm grāmatām, pasvītrojot atsevišķas, pēc viņu domām svarīgas, teksta vietas, šo tekstu saķēpājot un ar to pārējiem lasītājiem izdarot smagu "pakalpojumu" (lāča), jo teksts sabojāts. Vispār šāda te teksta pasvītrošana grāmatā nav īsti saprotama - nu ja patīk tas teksts, var izrakstīt to uz atsevišķas lapiņas un nēsāt kabatā tuvu pie sirds - kāpēc tad jāķēpājas grāmatā? Vēl jo vairāk, ja tā ir paņemta no bibliotēkas?! Svītrojumus izdzēst no grāmatām nav iespējams, jo tie izdarīti ar lodīšu pildspalvu. Tāpēc fb2 failos ļoti daudz kļūdaini atpazītu vārdu, kas radušies gan šo svītrojumu, gan teksta sarežģītības dēļ. Visu to ķēpu un kļūdas labot datorā nav nekādas patikas, kam ir vēlēšanās, lai labo. Pietiek jau ar to, ka patērētas pāris dienas, grāmatas skanējot un apstrādājot. Tāpēc grāmatas saglabātas gan kā fb2 gan kā PDF faili. Pdf failos teksts redzams tieši tā, kā grāmatā, ar visiem sasvītrojumiem un ķēpām, toties izlasāms bez lielām problēmām. Piedevām pēc atsevišķas saites var lejupielādēt grāmatu skanus un par jaunu apstrādāt ar datorprogrammām.

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins)

2 Sējums 1895 — 1897

Ļeņins. Raksti 2

Visu zemju proletārieši, savienojieties!

SATURS

Priekšvārds

1895 g

Fridrichs Engelss. Likuma izskaidrošana par naudas sodiem, ko uzliek strādniekiem fabrikas un rūpnīcas

I Kas ir naudas sodi?

II Kā senāk uzlika naudas sodus un kāpēc radās jauni likumi par naudas sodiem?

III Kādu iemeslu dēļ fabrikants var uzlikt naudas sodu?

IV Cik lieli drīkst būt naudas sodi?

V Kādā kārtībā uzliekami naudas sodi?

VI Kā pēc likuma ir jāizlieto soda nauda?

VII Vai uz visiem strādniekiem attiecas likumi

par naudas sodiem?

VIII Noslēgums

Ģimnāziju saimniecības un labošanas ģimnāzijās („Russkoje Bogatstvo“)

Torntona fabrikas strādniekiem un strādniecēm - Par ko domā mūsu ministri?

Sociāldemokrātiskās partijas programas projekts un izskaidrojums

Programas projekts

Programas izskaidrojums

1896 g

Cara valdībai I

1897 g

Par ekonomiskā romantisma raksturojumu (Sismondi un mūsmāju sismondisti)

1 nodaļa Romantisma ekonomiskās teorijas

I Vai sīkražotāju izputināšana sašaurina iekšējo tirgu?

II Sismondi uzskati par nācijās ienākumu un kapitālu

III Sismondi secinājumi no aplamās mācības

par gada produkcijas divām daļām kapitālistiskajā sabiedrībā

IV Kur slēpjas Ad Smita un Sismondi kļūda

mācībā par nācijās ienākumu?

V Uzkrāšanās kapitālistiskajā sabiedrībā

VI Ārējais tirgus kā „izeja no grūtībām'*, realizējot virsvērtību

Vii Krīze

Viii Kapitālistiskā rente un kapitālistiskā pārāk-apdzīvotība

IX Mašinas kapitālistiskajā sabiedrībā

X Protekcionisms

XI Sismondi vispārējā nozīme politiskās ekonomijas vēsturē

Post scriptum

II nodaļa Romantiķu kapitālisma kritikas raksturs :

I Kapitālisma sentimentālā kritika

II Romantisma sīkburžuaziskais raksturs

III Jautājums par industrijā nodarbināto iedzīvotāju pieaugumu uz zemkopībā nodarbināto rēķina

IV Romantisma praktiskās vēlēšanās

V Romantisma reakcionārais raksturs

VI Jautājums par labības muitām Anglijā romantisma un zinātniskās teorijas vērtējumā

Jaunais fabriku likums

I Kas noteica jaunā fabriku likuma izdošanu?

II Kas jāuzskata par darba laiku?

III Par cik jaunais likums saīsina darba laiku?

IV Ko likums uzskata par „nakts laiku” strādniekiem?

V Kā finanču ministrija pierāda, ka, ierobežojot virsstundu darbu, strādniekiem tiktu nodarīta „netais-nība“?

VI Kadas tiesības jaunais likums dod ministriem?

VII Kā mūsu „kristīgā** valdība apcērp strādniekiem

svinamās dienas

VIII Ar ko nodrošināta jaunā likuma izpildīšana?

IX Vai jaunais likums uzlabos strādnieku stāvokli?

X Kāda nozīme ir jaunajam likumam?

Pielikums

Sakarā ar kādu avīzes piezīmi

Krievijas sociāldemokrātu uzdevumi

Pēterburgas strādniekiem un sociālistiem no „Cīņas savienības**

Mājrūpniecības skaitīšana Permas guberņā 1894/95 gadā un „mājrūpniecības” vispārīgie jautājumi

Pirmais raksts

I Vispārīgie dati

II „Mājrūpnieks” un algotais darbs

III „Obščinas darba pēctecība”

Otrais raksts

IV „Mājrūpnieku” zemkopība

V Lielie un sīkie uzņēmumi —Mājrūpnieku ienākumi

Trešais raksts

VI, Kas ir uzpircējs?

VII „Iepriecinošas parādības** mājrūpniecībā

VIII Narodņiku rūpniecības politikas programa

S-Pēterburgā, 1897, Vili + 283 Ipp Cena 1 r 50 k)

Narodņiku fantastiskās projektēšanas pērles (S. N. J и z а к о v s Izglītības jautājumi Publlcls tiski apcerējumi — Vidusskolas reforma — Augstākas izglītības sistēmas un uzdevumi — Ģimnāziju mācības grāmatas Visas tautas izglītības jautājums — Sieviete un izglītība

No kāda mantojuma mēs atsakāmies?

I Viens no „mantojuma” pārstāvjiem

II Narodņicisma piedeva „mantojumam"

III Vai „mantojums" ko ieguvis no sakara ar narodņi-

cismu? -

IV „Apgaismotāji", narodņiki un „skolnieki"

V Michailovska kgs par „skolnieku" atteikšanos no mantojuma

Piezīmes

V I Ļeņina dzīves un darbības dati

Ilustrācijas

V I Ļeņina portrets — 1897 g

Titullapa krājumam „Rabotņik", kur pirmoreiz iespieda V I Ļeņina rakstu-nekrologu „Fridrichs Engelss" — 1896 g

Vāks V I Ļeņina brošūrai „Likuma izskaidrošana par naudas sodiem, ko uzliek strādniekiem fabrikās un rūpnīcās" — 1895 g

Vāks žurnālam „Novoje Slovo", kur pirmoreiz bija iespiesti V I Ļeņina raksti „Par ekonomiskā romantisma raksturojumu" un „Sakarā ar kādu avīzes piezīmi" — 1897 g

Vāks V I Ļeņina brošūrai „Jaunais fabriku likums" — 1899 g

V I Ļeņina brošūras „Krievijas sociāldemokrātu uzdevumi" 2 izdevuma vāks — 1902 g

LK(B)PCK Partijas Vestures Institūts — Marksa-Engelsa-Ļeņina institūta filiāle

Tulkots no ceturtā izdevuma

Latvijas Valsts Izdevniecība 1948

Институт Маркса-Энгельса-Ленина при Цк ВКП(Б)

В. И. Ленин. Сочинения

Издание Четвертое

Государственное Издательство Политической Литературы 1941

Daži īpaši lasītāji (iespējams, pārliecināti partijnieki un komūnisti - tomēr ticamāk - vienkārši karjeristi aiz vēlēšanās nodemonstrēt kādi viņi "gudrinieki") savā laikā aizrautīgi lasījuši un ķēpājušies pa lielāko daļu no šīm grāmatām, pasvītrojot atsevišķas, pēc viņu domām svarīgas, teksta vietas, šo tekstu saķēpājot un ar to pārējiem lasītājiem izdarot smagu "pakalpojumu" (lāča), jo teksts sabojāts. Vispār šāda te teksta pasvītrošana grāmatā nav īsti saprotama - nu ja patīk tas teksts, var izrakstīt to uz atsevišķas lapiņas un nēsāt kabatā tuvu pie sirds - kāpēc tad jāķēpājas grāmatā? Vēl jo vairāk, ja tā ir paņemta no bibliotēkas?! Svītrojumus izdzēst no grāmatām nav iespējams, jo tie izdarīti ar lodīšu pildspalvu. Tāpēc fb2 failos ļoti daudz kļūdaini atpazītu vārdu, kas radušies gan šo svītrojumu, gan teksta sarežģītības dēļ. Visu to ķēpu un kļūdas labot datorā nav nekādas patikas, kam ir vēlēšanās, lai labo. Pietiek jau ar to, ka patērētas pāris dienas, grāmatas skanējot un apstrādājot. Tāpēc grāmatas saglabātas gan kā fb2 gan kā PDF faili. Pdf failos teksts redzams tieši tā, kā grāmatā, ar visiem sasvītrojumiem un ķēpām, toties izlasāms bez lielām problēmām. Piedevām pēc atsevišķas saites var lejupielādēt grāmatu skanus un par jaunu apstrādāt ar datorprogrammām.

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins)

3.sējums. Kapitālisma attīstība Krievijā

SATURS

I KAPITĀLISMA ATTĪSTĪBA KRIEVIJĀ. Iekšējā tirgus izveidošanās process lielrūpniecībai

Priekšvārds pirmajam izdevumam

Priekšvārds otrajam izdevumam

I nodaļa. Ekonomistu narodņiku teorētiskās kļūdas

I Sabiedriskā darba dalīšana

Rūpniecības nozaru skaita palielināšanās 17. — Iekšējā tirgus rašanās sabiedriskās darba dalīšanas dēļ 18. — Šā procesa izpaušanās zemkopībā 18.—19. — Ekonomistu narodņiku uzskati 19.

II Rūpniecības iedzīvotāju skaita augšana uz zemkopības iedzīvotāju rēķina

Šās parādības nepieciešamā sakarība ar preču un kapitālistiskās saimniecības dziļāko dabu 19.—20.

III Sīko ražotāju izputēšana

Aplamais narodņiku uzskats 21. — „Kapitala** autora uzskats par šo priekšmetu 22.

IV Narodņiku teorija par neiespējamību realizēt virsvērtību

V. V. un N. —ona kga teorijas būtība; tās aplamība 22.—24. — ,.Arējā tirgus** nepareiza piesaistīšana realizācijas jautājumam 25. — Kapitālisma pretrunu paviršais novērtējums norādīto autoru darbos 26.

V A. Smita uzskati par ražošanu un visa sabiedriskā produkta apgrozību kapitālistiskajā sabiedrībā un kā šos uzskatus kritizē Markss

Ad. Smits izlaiž pastāvīgo kapitālu 26.—28. — Šās kļūdas ietekme uz nācijās ienākuma teoriju 28.—30.

VI Marksa realizācijas teorija

Marksa teorijas pamata premises 30.—31. — Produkta realizācija vienkāršā atražošanā 31.—32. — Galvenais secinājums no Marksa realizācijas teorijas 32.—33. — Ražīgā patēriņa nozīme 33.—34. — Pretruna starp tieksmi uz bezgalīgu ražošanas augšanu un patēriņa aprobežotību 34.—36.

VII Teorija par nācijās ienākumu

Prudons 37.—38. — Rodbertuss 38.—39. — Modernie ekonomisti 40. — Markss 41.—42.

VIII Kāpēc kapitālistiskai nacijai nepieciešams ārējais tirgus?

Arējā tirgus nepieciešamības cēloņi 42.—44. — Ārējais tirgus un kapitālisma progresivitate 44.

IX Secinājumi no I nodaļas

Iepriekš iztirzāto tēžu rezumējums 44.—46. — Iekšējā tirgus jautājuma būtība 46.

11 nodaļa. Zemniecības sairšana.

I Zemstu statistiskie dati par Jaunkrieviju

Zemniecības saimnieciskās grupas 47.—48. — Tirdznieciskā zemkopība un darba spēka pirkšana un pārdošana 48.—49. — Augstākā grupa; zemes koncentrācijā 50., augstākais darba ražīgums 51.—52. — V. V. kga prātojums par zemnieku palikšanu bez zirgiem 52.—53. — Kalpu pieņemšana un V. V. kga prātojums par šo parādību 53. — x Zemniecības zemākā grupa; zemes izdošana 54.—55. — Vidējā grupa, tās nepastāvība 55.—57. — V. V. un Kari-ševa legs par nomāšanu, ko izdara zemnieki 57.—59. — Narodņiku izturēšanās pret Postņikova kga pētījumu 59.—60.

II Zemstu statistiskie dati par Samaras guberņu

Dati par dažādu zemniecības grupu saimniecību No-vouzenskas apriņķī 60.—63. — Dažādu grupu zemes īpašums un zemes izmantošana 63.—64. — Kariševa kgs par nomāšanu un labības cenām 64. — Algotais darbs; kā , zemniecības sairšana rada iekšējo tirgu 64.—66. — Lauku

proletariats Samaras guberņā 66.-67.

III Zemstu statistiskie dati par Saratovas guberņu

Dati par dažādu grupu saimniecību 67.—68. — Kalpu pieņemšana 69. — „Peļņas darbs“ zemstu statistikā 69.— 70. — Nomāšana 70.—71. — Kariševa, N. —ona un Maresa kga prātojumi par nomāšanu 71.—74. — Kamišinas un citu apriņķu salīdzinājums 75.-76. — Zemnieku sētu grupēšanas jautājuma nozīme 76.—79.

IV Zemstu statistiskie dati par Permas guberņu

Dati par dažādu grupu saimniecību 79.—81. — Kalpu un dienas strādnieku pieņemšana un tās nozīme 81.—83. — Zemes mēslošana 83. — Uzlabotie darba rīki 83.—84. — Tirdznieciski rūpnieciskie uzņēmumi 84.—85.

V Zemstu statistiskie dati par Orlas guberņu

Dati par dažādu grupu saimniecību 85.—87. — Sairšanas ainas nepilnība pēc datiem par Orlas guberņu 87.

VI Zemstu statistiskie dati par Voroņežas guberņu

Grupēšanas paņēmieni Voroņežas krājumos 88. — Dati par Zadonskas apriņķi 89. — Pelņas darbi 89.—91.

VII Zemstu statistiskie dati par Ņižņij-Novgorodas guberņu

Dati par saimniecību grupām trīs apriņķos 91.—94.

VIII Citu guberņu zemstu statistisko datu apskats

Novgorodas gub. Demjanskas apriņķis 95. — Čerņi-govas gub. Kozeļecas apriņķis 95.—96. — Jeņisejas gub. 96. — Poltavas gub. trīs apriņķi 97. — Kalugas gub. 98. — Tveras gub. 99.

IX Zemniecības sairšanas iepriekš iztirzāto zemstu statistisko datu kopsavilkums

Sakopošanas "paņēmieni 99.—101. — Kopsavilkumu tabula un diagrama 102.—105. un 112.—113. — Diagramas atsevišķu daļu iztirzāšana 106.—111. — Dažādu apvidu salīdzināšana pēc sairšanas pakāpes 111.—112.

X Zemstu statistikas un militārās zirgu skaitīšanas kopšumu dati

Zemstu statistiskie dati par 21 guberņas 112 apriņķiem 112.—114. — Militārās zirgu skaitīšanas dati par Eiropas Krievijas 49 guberņām 114. — šo datu nozīme 115.—116.

XI Militārās zirgu skaitīšanas datu salīdzinājums par 1888.—1891. un 1896.—1900. gadu

Dati par Eir. Krievijas 48 gub. 116.—118. — Vichļajeva kga un Cerņenkova kga statistiskie vingrinājumi 118.—119.

XII Zemstu statistiskie dati par zemnieku budžetiem

Datu raksturs un apstrādāšanas paņēmieni 119.—120. —

(A) . Vispārējie budžetu rezultāti 121.—127. — Izdevumu un ienākumu lielums 121. — Izdevumu sastāvs 121.— 122. — Ienākumu sastāvs 122.—123. — Budžetu naudas daļas 124.—125. — Nodokļu nozīme 126.—127. —

(B) . Zemnieku zemkopības raksturojums 127.—131. —

Vispārējie dati par saimniecībām 127.—128. — Mantība un inventārs 128.—129. — Izdevumi saimniecībai 129.—130. — Ienākums no zemkopības 130. — Šķietamais izņēmums 131.—

(C) . Dzīves līmeņa raksturojums 132.—140. — Naturālie izdevumi uzturam 132. — Naudas izdevumi uzturam 133. — Naudas izdevumi personiskajam un ražīgajam patēriņam 134. —135. — N. —ona kgs par zemniecības augstāko ,,slāni“ 135. —136. — Zemnieku un lauku strādnieku dzīves līmeņa salīdzinājums 136.—138. — Ščerbinas kga paņēmieni 138.— 140.

XIII Secinājumi no II nodaļas

Preču saimniecības nozīme 140. — 1) Kapitālistiskās pretrunas obščinas iekšienē 140.—141. — 2) ,.Atzemnieko-šana‘‘ 141. — 3) Šā procesa raksturojums ,,Kapitalā“ 142.— 144. — 4) Zemnieku buržuāzijā 144.—145. — 5) Lauku proletariats. Kopējais eiropiskais tāda lauka strādnieka tips, kuram ir iedalītā zeme 145.—148. — 6) Vidējā zemniecība 148.—149. — 7) Iekšējā tirgus attīstība kapitālismam 149. — 8) Sairšanas augšana; pārceļojumu nozīme 149.—150. — 9) Tirdznieciskais un augļotāju kapitāls. Jautājuma nostādne teorijā. Šo kapitala formu sakars ar- rūpniecisko kapitālu 150.—153. — 10) Atstrādāšana un tās ietekme uz zemniecības sairšanu 153.—154.

Ill nodaļa. Zemes īpašnieku pāreja no klaušu saimniecības uz kapitālistisko saimniecību

I Klaušu saimniecības pamata vilcieni

Dzimtbūšanas saimniecības sistēmas būtība un tās nosacījumi 157.—159.

II Klaušu saimniecības sistēmas savienošana ar kapitālistisko saimniecības sistēmu

Vecās sistēmas atliekas pēc reformas 159.—160. — Atstrādāšanas un. kapitālistiskā sistēma 160.—161.; to rela-tivā izplatība 161.—16Э. — Atstrādašamas sistēmas pārvēršanās par kapitālistisko sistēmu 163.

Atstrādāšanas veidi 163.—164. — Naturālā nomāšana un tās nozīme 165.—166. — Atlīdzība par darbu atstrādā-šanā 166.—168. — Personiskā atkarība atstrādāšanā 168.— 169. — Atstrādāšanas vispārējais novērtējums 169.—170.

III Atstrādāšanas sistēmas raksturojums

. IV Atstradašanas sistēmas krišana

Divi atstrādāšanas veidi 170.—171. — Zemniecības

sairšanas nozīme 171.—173. — Stebuta kga atsauksme 173.— 174. — Literatūras atsauksmes 174.—175.

V Narodņiku nostāja šai jautājumā

Atstrādāšanas idealizacija 175.—176. — Kablukova kga prātojums 176.—179.

VI Engelharta saimniecības vēsture

Saimniecības sākotnējais stāvoklis un tā pakāpenisko pārmaiņu raksturs 179.—183.

VII Mašinu lietošana lauksaimniecībā

Četri periodi lauks, mašinu būves attīstībā 183.—181. — Oficiālās statistikas nepilnība 184.—187. — Dati par dažādu lauks, mašinu lietošanu 187.—192.

VIII Mašinu nozīme lauksaimniecībā

Mašinu lietošanas kapitālistiskais raksturs 192.—194. — Mašinu lietošanas rezultāti 194.—198. — Narodņiku nekonsekvence 198,—199.

IX Algotais darbs zemkopībā

„Lauksaimniecības pelņas darbi“ 200., to nozīme 200.— 201., to apmēri 201.—202. — Laukstrādnieku skaits visā Eir. Krievijā 203.—204.

X Brīva līguma darba nozīme zemkopībā

Laukstrādnieku stāvoklis 204.—205. — īpašās līgšanas formas 205.—207. — Strādnieku stāvoklis pie sīkiem un lieliem saimniekiem 207.—208. — Sabiedriskās kontroles dīgļi 208.—210. — Kā narodņiki novērtē lauksaimniecisko aizplūdumu 210.—212.

IV nodaļa. Tirdznieciskas zemkopības augšana

I Vispārējie dati par zemkopības ražošanu pēcrc-formas Krievijā un par tirdznieciskās zemkopības veidiem

Labības un kartupeļu ražošana 1864—1866., 1870.—1879., 1883.—1887., 1885.—1894. gadā 213.—214. — Kartupeļu dēstījumi un to nozīme 214.—215. — Tirdznieciskas zemkopības nozīme 216. — Kablukova kga prātojumi 216.—217.

II Tirdznieciskās graudkopības saimniecības rajons Graudu labības galvenā ražošanas centra pārvietošanās 217.—218. — Malieņu kā koloniju nozīme 218.—219. — Zemkopības kapitālistiskais raksturs šai rajonā 219.—222.

III Tirdznieciskās lopkopības rajons. Vispārējie dati par piensaimniecības attīstību

Lopkopības nozīme dažādos rajonos 222.—223. — Kova-ļevska kga un Levitska kga aprēķins 222. — Sieru ražošanas attīstība 224.—226. — Oficiālo datu nepilnība 226. — Techniskais progress 227.

IV Turpinājums. Muižnieku saimniecības ekonomika aprakstāmajā rajonā

Zemkopības racionalizācija 227.-228. — „Savākšanas pienotavas** un to nozīme 228.-229. — Iekšējā tirgus izveidošanās 230. — Laukstrādnieku ieplūdums rūpniecības guberņās 231. — Vienmērīgāka darbu sadalīšanās gada laikā 232. — Sīko zemkopju atkarība un kā to novērtē V. V. kgs 232.—234.

V Turpinājums. Zemniecības sairšana piensaimniecības rajonā

Govju sadalīšanās zemniekiem 234.—235. — Sīkākas ziņas par S.-Pēterburgas apriņķi 236.—237. — „Progresivi virzieni zemnieku saimniecībā“ 237.—239. — Šā progresa ietekme uz trūcīgajiem zemniekiem 239.—240.

VI Linkopības rajons

Tirdznieciskās linkopības augšana 240.—242. — Maiņa starp dažādiem tirdznieciskās zemkopības veidiem 242.— 243. — „Galējības** linu rajonā 243—244. — Techniskie uzlabojumi 244.—245.

VII Lauksaimniecības produktu techniskā apstrādāšana

Lauksaimniecības rūpnieciskās jeb techniskās sistēmas nozīme 245.-246.

1) Spirta dedzināšana

Lauksaimnieciskās spirta dedzināšanas izplatība 246.— 247. — Kartupeļu spirta dedzināšanas attīstība un tās nozīme 247.—249.

2) Biešu cukura ražošana

Cukurbiešu ražošanas pieaugums 249.—250. — Kapitālistiskās zemkopības progress 250.—251.

3) Kartupeļu stērķeles ražošana

Tās augšana 252. — Divi procesi šās ražošanas attīstībā 253. — Stērķeles ražošana Maskavas gub. 253.—254. un Vla-dimiras gub. 254.—255.

4) Eļļas ražošana

Tās attīstības divējādais process 255. — Eļļas spiedēji „mājrūpnieki" 256.—257.

5) Tabakas audzēšana

Vili Rūpnieciskā sakņkopība un dārzkopība; piepilsētas saimniecība Komerciālās dārzkopības 261. un sakņkopības augšana 261.—262. — S.-Pēterburgas, Maskavas, Jaroslavas guberņas zemnieki sakņkopji 262.-264. — Siltumnīcu nozare 264. — Rūpnieciskā ķirbjaugu audzēšana 264.—265. — Piepilsētas saimniecība un tās īpatnības 266.-267.

IX Secinājumi par kapitālisma nozīmi Krievijas zemkopībā 1) Par zemkopības pārvēršanu uzņēmumā 267.—268. — 2) Kapitālisma īpatnības zemkopībā 268. — 3) Iekšējā tirgus izveidošanās kapitālismam 269. — 4) Kapitālisma vēsturiskā progresīvā loma Krievijas zemkopībā 269.— 274.

X Narodņiku teorijas par kapitālismu zemkopībā.

„Ziemas laika atbrīvošanās44 šo teoriju šaurība un šabloniskums 274.—275. — Tās neievēro procesa svarīgākās puses 275.—279.

XI Turpinājums. — Obščina. — Marksa uzskati par sīko zemkopību. — Engelsa domas par mūsdienu lauksaimniecības krizi

Narodņiki nepareizi nostāda jautājumu par obščinu 279.—281. — Viņi nesaprot kādu vietu ,,Kapitalā“ 281.—282. — Kā Markss novērtē zemnieku zemkopību 282.—283. — Kā viņš novērtē zemkopības kapitālismu 283.—284. — N. —ona kga nepiemērotais citāts 284.—285.

V nodaļa. Pirmās kapitālisma stadijas rūpniecībā

I Mājrūpniecība un amatniecība

Mājrūpniecības atliekas 286. — Amatniecības izplatīšanās pakāpe 286.—288., tās pamalpazīmcs 288.

II Preču sīkražotāji rūpniecībā. Cunftu gars sīkrūpniecībā

Pāreja no amatniecības uz preču ražošanu 289. — Bailes no konkurences 290.—292.

III Sīkrūpniecības augšana pēc reformas. Šā procesa divas formas un tā nozīme

Sīkrūpniecības augšanas cēloņi 292.—293. — Rūpnieku izceļošana uz malienēm 293. — Sīkrūpniecības augšana vietējo iedzīvotāju vidū 294.-295. — Kapitala pārvietošanās 296.—297. — Sīkrūpniecības augšanas sakars ar zemniecības sairšanu 297.

IV Preču sīkražotāju sairšana. Maskavas guberņas mājrūpnieku sētu skaitīšanas daiti

Jautājuma nostādne 298.—299. — Datu apstrādāšanas paņēmiens 300. — Kopsavilkumu tabula un diagrama 301. un 302. — Secinājumi: Algotais darbs 300., 302., 304., darba ražīgums 304.—305., ienākumi 306.—307. — Mājrūpniecības sīkburžuaziskā iekārta 307.

V Vienkāršā kapitālistiskā kooperācija. Tās nozīme un ietekme uz ražošanu 308.—311. — Arteļi 311.—312. tirdznieciskais kapitāls sīkrupniecība

Apstākļi, kas rada uzpircēju 312.—313. — Mežģiņu tirgotājas 314.—315. — Pārdošanas organizēšanas piemēri 316-— 318. — Narodņiku uzskati 318. — Tirdznieciskā kapitala formas 319.—320.

VII „Sīkrūpniecība un zemkopība”

Tabulas dati 320.—321; — Algoto strādnieku zemkopība 322. — „Zemes strādnieki” 322.—323. — Citi dati par sīkrūpniecību un zemkopību 323.—326. — Darba perioda ilgums 327. — Rezumējums 327.—328.

VIII „Sīkrūpniecības savienošana ar zemkopību”

Narodņiku teorija 329. — Sīkrūpniecības un zemkopības savienošanas formas un to dažādā nozīme 329.—331.

IX Daži aizrādījumi par mūsu lauku pirmskapitalistisko ekonomiku

VI nodaļa. Kapitālistiskā manufaktūra un ka pitālistiskais mājas darbs

I Manufaktūras izveidošanās un tās pamatpazīmes Manufaktūras jēdziens 335., tās divējādā izcelšanās 335.— 336. un nozīme 336.

II Kapitālistiska manufaktūra Krievijas rūpniecība

1) Aušanas rūpniecībā

2) Citas nozares tekstilindustrijā. Velšanas rūpniecība

3) Platmaļu un cepuru, kaņepāju audumu un striķu ražošana

4) Kokapstrādāšanas rūpniecība

5) Dzīvnieku produktu apstrādāšanas rūpniecība. Adu un kažokādu izstrādāšana

6) Pārējie dzīvnieku produktu apstrādāšanas uzņēmumi

7) Mineralproduktu apstrādāšanas uzņēmumi

8) Metālu apstrādāšanas rūpniecība. Pavlovas uzņēmumi

9) Citi metālu apstrādāšanas uzņēmumi

10) Juvelieru, patvāru un harmoniku rūpniecība

III Technika manufaktūrā. Darba dalīšana un tās nozīme

Roku darbs ražošanā 375., mācekļu turēšana 375.— 376. — Darba dalīšana kā sagatavošanās stadija uz maši-nizēto lielindustriju 376.—377., darba dalīšanas ietekme uz strādniekiem 377.—378.

IV Darba teritoriālais sadalījums un zemkopības atdalīšanās no rūpniecības Charizomenova kga ieskats 378.—379. — Centri, kam nav zemkopības rakstura 379.—381. — Manufaktūras pārejošais raksturs 381. — Iedzīvotāju kulturālā liincņa celšanās 381.

V Manufaktūras ekonomiska iekārtā Ražošanas stāvoklis 382.—383. — Ovsjaņikova kga un Charizomenova kga atsauksme 383.—385.

VI Tirdznieciskais un rūpnieciskais kapitāls manufaktūrā. „Uzpircējs1* un „fabrikants11 Lielo un sīko uzņēmumu sakars 385 — 387. — Narodņiku kļūda 387 —388.

VII Kapitālistiskais mājas darbs kā manufaktūras piedēklis

Tā izplatība 388., tā raksturīgās pazīmes 389.—391., tā izplatīšanās apstākli 392.—393., tā nozīme teorijā par pārākapdzīvotību 393.—394.

VIII Kas ir „mājrūpniecība11?

Daži mājrūpnieku statistikas kopsavilkumu dati 394.— 396. — Kapitālistiski nodarbināto strādnieku pārsvars 396.— 397. — Jēdziena ,,mājrūpnieks“ nenoteiktība un šā termina ļaunprātīga lietošana 397.—398.

Vil nodaļa. Mašinizētas lielindustrijas attīstība

I Zinātniskais fabrikas jēdziens un „fabriku un rūpnīcu11 statistikas nozīme

II Mūsu fabriku un rūpnīcu statistika

Tās avoti 401. — 60. gadu izdevumi 401.—403. — „Militāri stāt. krājuma" īpatnējais raksturs 403.—406. — Orlova kga „Rādītājs" 406.—407. — Tirdzniecības un manufaktūru departamenta „Sakopojumi" 407.—408. — „Ziņu krājums par Krieviju 1884./85. g.“; Kariševa kga kļūdas 408.— 410. Gub. stāt. komiteju dati 410. — „Saraksts" 410.— 411. — Vai fabriku skaits Krievijā palielinās? 411.—412. datu iztirzājums

1) Tekstilražošanas nozares

2) Kokapstrādāšanas nozares

3) Ķimiskās ražošanas, dzīvnieku produktu apstrādāšanas un keramikas nozare

4) Metalurģiskās ražošanas nozares

5) Pārtikas produktu ražošanas nozares

6) Ar akcizi apliekamās un pārējās ražošanas nozares

7) Secinājumi

IV Kalnrūpniecības attīstība

III Lielrūpniecības attīstības vēsturiski statistisko

Urali, to īpatnības 427.—431. — Dienvidi 431.—433. — Kaukazija 434. — Doņecas baseina lielās un sīkās raktuves 434.—435. — Kalnrūpniecības attīstības datu nozīme 436.— 437.

V Vai strādnieku skaits lielajos kapitālistiskajos uzņēmumos palielinās?

1865. un 1890. g. dati 438.—440. — Aplamais narodņiku paņēmiens 440.—448.

VI Tvaika dzinēju statistika

1875.—1878. un 1892. g. dati 448.-449.

VII Lielo fabriku augšana

1866., 1879., 1890. un 1894./95. g. dati 449.-453. — Fabriku un kalnrūpniecības lielākie uzņēmumi 455.—457. — N. —ona kga kļūdas 457.—458.

VIII Lielrūpniecības izvietošanās

Dati par tabriku rūpniecības svarīgākajiem centriem 1879. un 1890. g. 458.—459. — Trejādie centru tipi 459.— 461. — Centru grupēšana 461.—463. — Fabriku centru augšana uz laukiem un tās nozīme 463.—465.

IX Mežrūpniecības un buvrupniecības attīstība

Kokrūpniecības augšana 465.—166.; kokrūpniecības organizācija 466.—469. — Kapitālisma augšana būvrupniecībā 470.—4.73.

X Fabrikas piedēklis

XI Pilnīga rūpniecības atdalīšanās no zemkopības Narodņiku kļūda 476. — Maskavas zemstu sanitārās statistikas dati 477.—480.

XII Trīs kapitālisma attīstības stadijas Krievijas rūpniecībā

Visu stadiju sakars 480.—482. — Technikas īpatnībasA 482. — Kapitālistisko attiecību augšana 482.—483. — Ražo* sanas attīstības raksturs 483.—484. — Rūpniecības atdalīšanās no zemkopības 484.—486. — Sadzīves apstākļu atšķirības 486.—489. Iekšējā tirgus augšana 489.

Viii nodaļa. Iekšēja tirgus izveidošanās.

I Preču apgrozības augšana

Dzelzceļu 490.—491., ūdens transporta 491.—492., tirdzniecības un banku attīstība 492.—494. *

II Tirdzniecības un rūpniecības iedzīvotāju skaita augšana

1) Pilsētu augšana

2) Iekšējās kolonizācijas nozīme

3) Fabriku un tirdzniecības un rūpniecības

miestu un ciemu augšana

4) Peļņas darbi, kas nav saistīti ar zemkopību

Peļņas darbi, kas nav saistīti ar zemkopību 506.—508.,

to apmēri un augšana 508.—512., to progresivā loma 512. 515., kā tos novērtē narodņiku rakstnieki 515.—517.

III Algota darba lietošanas augšana

Algoto strādnieku aptuvenais skaits 517.—519. — Kapitālistiskā pārākapdzīvotība 519.—521. — Narodņiku kļūda 521.—522.

IV Darba spēka iekšēja tirgus izveidošanas

Galvenie algoto strādnieku pārvietošanās virzieni sakarā ar darba algas lielumu 522.—524. — Iekšējā tirgus izveidošanās 525.-526. — N. —ona kga „teorija** 526.-527.

V Malieņu nozīme. Iekšējais vai ārējais tirgus?

Kapitālisma tieksme paplašināties 527.—528. — Kauka-zijas piemērs 528.—530. — Tirgus izveidošanās procesa divi puses 530.—531.

VI Kapitālisma Sabiedriskā misija“

darba ražīguma celšanās 531.—533. —

Darba sabiedriskošana 533.—535. — Iemesli, kāpēc ar na-rodņikiem ir domstarpības 535.—536.

Pielikumi:

I Kopsavilkumu tabula statistiskajiem datiem par Maskavas guberņas zemnieku sikrūpniecības nozarēm (pie V nodaļas 299. lpp.) starp

II Statistisko datu kopsavilkums par Eiropas Krievijas fabriku un rūpnīcu rūpniecību (pie VII nodaļas 401. lpp.)

III Svarīgākie fabriku un rupnīcu rūpniecības centri Eiropas Krievijā (pie VII nodaļas 459. lpp.)

II

NEKRITISKĀ KRITIKA. (Sakarā ar P. Skvorcova kga rakstu „Preču fetišisms“ žurnālā „Naučnoje Obozreņije“

I899. g. 12. nr-ā)

Piezīmes

ILUSTRĀCIJaS

Ļeņina ģīmetne. — 1897. g

V. I. Ļeņina grāmatas „Kapitālisma attīstība Krievijā4* pirmā izdevuma vāks. — 1899. g

Titullapa V. I. Ļeņina grāmatas „Kapitālisma attīstība Krie-vijā“ otrajam izdevumam ar autora autogrāfu. — 1908. g.

Titullapa K. Marksa „Kapitala41 trešā sējuma pirmās daļas vācu (1894. g.) izdevumam, ko lietojis V. I. Ļeņins

Poltavas guberņas statistikas krājuma 276. un 277. lappuse (XIV sēj., 1894. g.) ar V. I. Ļeņina piezīmēm

Diagrama, kas attēlo II nodaļas IX § A un В tabulas

V. I. Ļeņina burtnīcas lappuse ar izrakstiem un aprēķiniem no N. A. Blagoveščenska grāmatas „Statistikas kopsavilkumu krājums44 (1895. g.)

96. lappuse žurnālā „Načalo44 1899. g. 3. nr-ā, kņrā bija iespiesti V. I. Ļeņina grāmatas „Kapitālisma attīstība Krievijā** III nodaļas pirmie seši paragrafi

V nodaļas IV § ievietotās sīkrūpniecības kopsavilkumu tabulas datu diagrama

Velšanas darba organizācijas grafiskais attēls

Grāmatas „Kapitālisma attīstība Krievijā** (1908. gada izde-' vuma) 405. lappuse ar V. I. Ļeņina piezīmēm

Eiropas Krievijas pilsētu grupējums, ko izdarījis V. I. Ļeņins pēc 1897. g. iedzīvotāju skaitīšanas datiem

V. I. Ļeņins 1897

Kapitālisma attīstība Krievijā

Iekšējā tirgus izveidošanas process lielrūpniecībā

Sarakstīts no 1896.—1899. g.

Pirmoreiz atsevišķā grāmatā iespiests 1890. gada marta beigās

Iespiests pēc grāmatas 1908. g. otrā izdevuma teksta

Daži īpaši lasītāji (iespējams, pārliecināti partijnieki un komūnisti - tomēr ticamāk - vienkārši karjeristi aiz vēlēšanās nodemonstrēt kādi viņi "gudrinieki") savā laikā aizrautīgi lasījuši un ķēpājušies pa lielāko daļu no šīm grāmatām, pasvītrojot atsevišķas, pēc viņu domām svarīgas, teksta vietas, šo tekstu saķēpājot un ar to pārējiem lasītājiem izdarot smagu "pakalpojumu" (lāča), jo teksts sabojāts. Vispār šāda te teksta pasvītrošana grāmatā nav īsti saprotama - nu ja patīk tas teksts, var izrakstīt to uz atsevišķas lapiņas un nēsāt kabatā tuvu pie sirds - kāpēc tad jāķēpājas grāmatā? Vēl jo vairāk, ja tā ir paņemta no bibliotēkas?! Svītrojumus izdzēst no grāmatām nav iespējams, jo tie izdarīti ar lodīšu pildspalvu. Tāpēc fb2 failos ļoti daudz kļūdaini atpazītu vārdu, kas radušies gan šo svītrojumu, gan teksta sarežģītības dēļ. Visu to ķēpu un kļūdas labot datorā nav nekādas patikas, kam ir vēlēšanās, lai labo. Pietiek jau ar to, ka patērētas pāris dienas, grāmatas skanējot un apstrādājot. Tāpēc grāmatas saglabātas gan kā fb2 gan kā PDF faili. Pdf failos teksts redzams tieši tā, kā grāmatā, ar visiem sasvītrojumiem un ķēpām, toties izlasāms bez lielām problēmām. Piedevām pēc atsevišķas saites var lejupielādēt grāmatu skanus un par jaunu apstrādāt ar datorprogrammām.

От Ленина и Сталина до Медведева и Путина – эта книга прослеживает судьбы всех хозяев Кремля за последнее столетие, среди которых были гении и злодеи, революционеры и филистеры, смелые реформаторы и пустобрехи. Это – групповой портрет кремлевских вождей, чьи сравнительные жизнеописания проливают свет на самые запретные страницы истории и самые охраняемые «дворцовые тайны», позволяя заглянуть за кулисы Большой политики, в святая святых Власти.

Профессия политика, как и сама политика, существует с незапамятных времен и исчезнет только вместе с человечеством. Потому люди, избравшие ее делом своей жизни и влиявшие на ход истории, неизменно вызывают интерес. Они исповедовали в своей деятельности разные принципы: «отец лжи» и «ходячая коллекция всех пороков» Шарль Талейран и «пример достойной жизни» Бенджамин Франклин; виртуоз политической игры кардинал Ришелье и «величайший англичанин своего времени» Уинстон Черчилль, безжалостный диктатор Мао Цзэдун и духовный пастырь 850 млн католиков папа Иоанн Павел II… Все они были неординарными личностями, вершителями судеб стран и народов, гениями политики, изменившими мир. Читателю этой книги будет интересно узнать не только о том, как эти люди оказались на вершине политического Олимпа, как достигали, казалось бы, недостижимых целей, но и какими они были в детстве, их привычки и особенности характера, ибо, как говорил политический мыслитель Н. Макиавелли: «Человеку разумному надлежит избирать пути, проложенные величайшими людьми, и подражать наидостойнейшим, чтобы если не сравниться с ними в доблести, то хотя бы исполниться ее духом».

Как пишет популярный писатель и публицист Сергей Кремлев, «футурологи пытаются предвидеть будущее… Но можно ли предвидеть будущее России? То общество, в котором мы живем сегодня, не устраивает никого, кроме чиновников и кучки нуворишей. Такая Россия народу не нужна. А какая нужна?..»

Ответ на этот вопрос содержится в его книге. Прежде всего, он пишет о том, какой вождь нам нужен и какую политику ему следует проводить; затем – по каким законам должна строиться наша жизнь во всех ее проявлениях: в хозяйственной, социальной, культурной сферах. Для того чтобы эти рассуждения не были голословными, автор подкрепляет их примерами из нашего прошлого, из истории России, рассказывает о базисных принципах, на которых «всегда стояла и будет стоять русская земля».

Некоторые выводы С. Кремлева, возможно, покажутся читателю спорными, но они открывают широкое поле для дискуссии о будущем нашего государства.

Эта страна проклята и ославлена. Эта эпоха объявлена самой страшной в истории России. Ее достижения приказано вычеркнуть из памяти. Ее герои густо замазаны грязью.

Заслуженно ли? Стоило ли менять парадные советские мифы на грязные антисоветские? Не поменяли ли мы, как говорится, шило на мыло?

И что в этих легендах было правдой, а что — безусловная ложь?

Был ли Ленин германским агентом?

Кто развязал Гражданскую войну в России?

Кто повинен в страшном голоде 30-х годов?

Каковы подлинные масштабы сталинских репрессий?

Кто начал Вторую Мировую войну?

Была ли у Сталина реальная альтернатива?

Самые скандальные тайны, самые спорные легенды, самые распространенные мифы великой советской эпохи в новой книге известного историка и публициста.

Эта страна проклята и ославлена. Эта эпоха объявлена самой страшной в истории России. Ее достижения приказано вычеркнуть из памяти. Ее герои густо замазаны грязью.

Заслуженно ли? Стоило ли менять парадные советские мифы на грязные антисоветские? Не поменяли ли мы, как говорится, шило на мыло?

И что в этих легендах было правдой, а что — безусловная ложь?

Был ли Ленин германским агентом?

Кто развязал Гражданскую войну в России?

Кто повинен в страшном голоде 30-х годов?

Каковы подлинные масштабы сталинских репрессий?

Кто начал Вторую Мировую войну?

Была ли у Сталина реальная альтернатива?

Самые скандальные тайны, самые спорные легенды, самые распространенные мифы великой советской эпохи в новой книге известного историка и публициста.

За 18 лет 3 месяца и 22 дня в должности московского мэра Юрий Лужков пережил двух президентов и с десяток премьер-министров, сам был кандидатом в президенты и премьеры, поучаствовал в создании двух партий. И, надо отдать ему должное, всегда имел собственное мнение, а поэтому конфликтовал со всеми политическими тяжеловесами – от Коржакова и Чубайса до Путина и Медведева. Трижды обещал уйти в отставку – и не ушел. Его грозились уволить гораздо чаще – и не смогли. Наконец президент Медведев отрешил Лужкова от должности с самой жесткой формулировкой из возможных – «в связи с утратой доверия».

Почему до сентября 2010 года Лужкова никому не удавалось свергнуть? Как этот неуемный строитель, писатель, пчеловод и изобретатель столько раз выходил сухим из воды, оставив в истории Москвы целую эпоху своего имени? И что переполнило чашу кремлевского терпения, положив этой эпохе конец? Об этом книга «13 отставок Лужкова».

За 18 лет 3 месяца и 22 дня в должности московского мэра Юрий Лужков пережил двух президентов и с десяток премьер-министров, сам был кандидатом в президенты и премьеры, поучаствовал в создании двух партий. И, надо отдать ему должное, всегда имел собственное мнение, а поэтому конфликтовал со всеми политическими тяжеловесами – от Коржакова и Чубайса до Путина и Медведева. Трижды обещал уйти в отставку – и не ушел. Его грозились уволить гораздо чаще – и не смогли. Наконец президент Медведев отрешил Лужкова от должности с самой жесткой формулировкой из возможных – «в связи с утратой доверия».

Почему до сентября 2010 года Лужкова никому не удавалось свергнуть? Как этот неуемный строитель, писатель, пчеловод и изобретатель столько раз выходил сухим из воды, оставив в истории Москвы целую эпоху своего имени? И что переполнило чашу кремлевского терпения, положив этой эпохе конец? Об этом книга «13 отставок Лужкова».

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins)

14 Sējums 1908. Materialisms un empiriokriticisms

Ļeņins. Raksti-14

Visu zemju propletārieši, savienojieties!

LK(b)P CK partijas vestures institūts — Marksa-Engelsa-Ļeņina institūta filiāle

Tulkots no ceturtā izdevuma

Latvijas Valsts Izdevniecība 1950

Институт Маркса-Энгельса-Ленина при ЦК ВКП(б)

В. И. Ленин

Сочинения. Издание четвертое

Государственное издательство политической литературы 1947

«В мире, перегруженном информацией, ясность – это сила. Почти каждый может внести вклад в дискуссию о будущем человечества, но мало кто четко представляет себе, каким оно должно быть. Порой мы даже не замечаем, что эта полемика ведется, и не понимаем, в чем сущность ее ключевых вопросов. Большинству из нас не до того – ведь у нас есть более насущные дела: мы должны ходить на работу, воспитывать детей, заботиться о пожилых родителях. К сожалению, история никому не делает скидок. Даже если будущее человечества будет решено без вашего участия, потому что вы были заняты тем, чтобы прокормить и одеть своих детей, то последствий вам (и вашим детям) все равно не избежать. Да, это несправедливо. А кто сказал, что история справедлива?…»

Издательство «Синдбад» внесло существенные изменения в содержание перевода, в основном, в тех местах, где упомянуты Россия, Украина и Путин. Хотя это было сделано с разрешения автора, сравнение версий представляется интересным как для прояснения позиции автора, так и для ознакомления с политикой некоторых современных российских издательств.

Данная версии файла дополнена комментариями с исходным текстом найденных отличий (возможно, не всех). Также, в двух местах были добавлены варианты перевода от «The Insider». Для удобства поиска, а также большего соответствия теме книги, добавленные комментарии отмечены словом «post-truth».Комментарий автора:

«Моя главная задача — сделать так, чтобы содержащиеся в этой книге идеи об угрозе диктатуры, экстремизма и нетерпимости достигли широкой и разнообразной аудитории. Это касается в том числе аудитории, которая живет в недемократических режимах. Некоторые примеры в книге могут оттолкнуть этих читателей или вызвать цензуру. В связи с этим я иногда разрешаю менять некоторые острые примеры, но никогда не меняю ключевые тезисы в книге»

«Внезапно», «вероломно», «без объявления войны» – вот уже 70 лет кремлевская пропаганда повторяет этот сталинский миф, призванный объяснить и оправдать чудовищный разгром Красной Армии летом 1941 года. Новая книга от автора бестселлера «Козырная карта Вождя» не оставляет от этой лжи камня на камне, раз и навсегда доказывая: НИКАКОЙ «ВНЕЗАПНОСТИ» НЕ БЫЛО! Сталин заранее знал о скором нападении Гитлера, который к тому же официально объявил войну СССР в полном соответствии с международным правом. А значит, трагедии 22 июня нет и не может быть никаких оправданий!

Виктор Суворов не только рекомендовал издательству эту книгу, которая доказывает его открытия и развивает его идеи, но и написал к ней предисловие.

Авторы книги – Виталий Дымарский и тот самый Владимир Рыжков отважно набрасываются на исторические мифы и фальсификации прошлого. Они сбрасывают с пьедесталов лже-героев и лже-пророков, разоблачают расхожие, но глубоко въевшиеся в сознание байки. Авторы надеются, что книга станет для вас интересным и полезным чтением, а рассказанные уроки истории не пропадут втуне, как это, увы, часто случается. Что само по себе – тоже урок истории.