В 1905 году, выведя свое знаменитое уравнение Е=mc2, Альберт Эйнштейн подарил миру мощный источник энергии и открыл новые пути к познанию Вселенной. И теперь, более ста лет спустя, блестящий популяризатор науки Дэвид Боданис увлекательно и просто рассказывает об этом великом открытии. Герои его захватывающей, как детектив, книги — выдающиеся физики, среди которых Фарадей, Резерфорд, Ферми, Оппенгеймер, Гейзенберг и конечно же гениальный Эйнштейн.

В 1905 году, выведя свое знаменитое уравнение Е=mc2, Альберт Эйнштейн подарил миру мощный источник энергии и открыл новые пути к познанию Вселенной. И теперь, более ста лет спустя, блестящий популяризатор науки Дэвид Боданис увлекательно и просто рассказывает об этом великом открытии. Герои его захватывающей, как детектив, книги — выдающиеся физики, среди которых Фарадей, Резерфорд, Ферми, Оппенгеймер, Гейзенберг и конечно же гениальный Эйнштейн.

In his bestselling 23 Things They Don't Tell You About Capitalism, Cambridge economist Ha-Joon Chang brilliantly debunked many of the predominant myths of neoclassical economics. Now, in an entertaining and accessible primer, he explains how the global economy actually works—in real-world terms. Writing with irreverent wit, a deep knowledge of history, and a disregard for conventional economic pieties, Chang offers insights that will never be found in the textbooks.Unlike many economists, who present only one view of their discipline, Chang introduces a wide range of economic theories, from classical to Keynesian, revealing how each has its strengths and weaknesses, and why  there is no one way to explain economic behavior. Instead, by ignoring the received wisdom and exposing the myriad forces that shape our financial world, Chang gives us the tools we need to understand our increasingly global and interconnected world often driven by economics. From the future of the Euro, inequality in China, or the condition of the American manufacturing industry here in the United States—Economics: The User’s Guide is a concise and expertly crafted guide to economic fundamentals that offers a clear and accurate picture of the global economy and how and why it affects our daily lives.

Teodors UpnersEigēnikas nozīme tautas un valsts dzīvēruna ir par pārmantojamību un uz pārmantojamības mācības pamatiem radušos zinātni eigēniku (cēlies no grieķu valodas eu -lab(s), genos - dzimta). Kaut arī autors nepretendē uz zinātniskas grāmatas statusu, tomēr tās saturs liecina par dziļu problēmas izpēti un tās zinātnisku pamatojumu.failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Wie groß ist eigentlich das Universum? Was wiegt unsere Erde? Und wie ist das überhaupt möglich – die Erde zu wiegen? Auf diese und viele andere Fragen hat Bestsellerautor Bill Bryson in der Schule nie Antworten erhalten. Nun hat er sich selbst auf die Suche nach ihnen gemacht und dabei eine atemberaubende Reise durch Raum und Zeit angetreten. Dabei entstand ein faktenreiches, kluges und dabei höchst vergnügliches Buch über die Wunder der Welt – geschrieben mit all dem Witz und Charme, die Bryson zu einem der beliebtesten Sachbuchautoren unserer Zeit gemacht haben!Die Originalausgabe erschien 2003 unter dem Titel »A Short History of Nearly Everything« bei Broadway Books, NewYorkAus dem Amerikanischen von Sebastian Vogel

**By the author of the acclaimed bestseller *Benjamin Franklin*, this is the first full biography of Albert Einstein since all of his papers have become available.**How did his mind work? What made him a genius? Isaacson's biography shows how his scientific imagination sprang from the rebellious nature of his personality. His fascinating story is a testament to the connection between creativity and freedom.Based on newly released personal letters of Einstein, this book explores how an imaginative, impertinent patent clerk -- a struggling father in a difficult marriage who couldn't get a teaching job or a doctorate -- became the mind reader of the creator of the cosmos, the locksmith of the mysteries of the atom and the universe. His success came from questioning conventional wisdom and marveling at mysteries that struck others as mundane. This led him to embrace a morality and politics based on respect for free minds, free spirits, and free individuals.These traits are just as vital for this new century of globalization, in which our success will depend on our creativity, as they were for the beginning of the last century, when Einstein helped usher in the modern age.### Amazon.com ReviewAs a scientist, Albert Einstein is undoubtedly the most epic among 20th-century thinkers. Albert Einstein as a man, however, has been a much harder portrait to paint, and what we know of him as a husband, father, and friend is fragmentary at best. With *Einstein: His Life and Universe*, Walter Isaacson (author of the bestselling biographies *Benjamin Franklin* and *Kissinger*) brings Einstein's experience of life, love, and intellectual discovery into brilliant focus. The book is the first biography to tackle Einstein's enormous volume of personal correspondence that heretofore had been sealed from the public, and it's hard to imagine another book that could do such a richly textured and complicated life as Einstein's the same thoughtful justice. Isaacson is a master of the form and this latest opus is at once arresting and wonderfully revelatory. *--Anne Bartholomew***Read "The Light-Beam Rider," the first chapter of Walter Isaacson's *Einstein: His Life and Universe*.*** * ***Five Questions for Walter Isaacson****Amazon.com:** What kind of scientific education did you have to give yourself to be able to understand and explain Einstein's ideas?**Isaacson:** I've always loved science, and I had a group of great physicists--such as Brian Greene, Lawrence Krauss, and Murray Gell-Mann--who tutored me, helped me learn the physics, and checked various versions of my book. I also learned the tensor calculus underlying general relativity, but tried to avoid spending too much time on it in the book. I wanted to capture the imaginative beauty of Einstein's scientific leaps, but I hope folks who want to delve more deeply into the science will read Einstein books by such scientists as Abraham Pais, Jeremy Bernstein, Brian Greene, and others.**Amazon.com:** That Einstein was a clerk in the Swiss Patent Office when he revolutionized our understanding of the physical world has often been treated as ironic or even absurd. But you argue that in many ways his time there fostered his discoveries. Could you explain?**Isaacson:** I think he was lucky to be at the patent office rather than serving as an acolyte in the academy trying to please senior professors and teach the conventional wisdom. As a patent examiner, he got to visualize the physical realities underlying scientific concepts. He had a boss who told him to question every premise and assumption. And as Peter Galison shows in *Einstein's Clocks, Poincare's Maps*, many of the patent applications involved synchronizing clocks using signals that traveled at the speed of light. So with his office-mate Michele Besso as a sounding board, he was primed to make the leap to special relativity.**Amazon.com:** That time in the patent office makes him sound far more like a practical scientist and tinkerer than the usual image of the wild-haired professor, and more like your previous biographical subject, the multitalented but eminently earthly Benjamin Franklin. Did you see connections between them?**Isaacson:** I like writing about creativity, and that's what Franklin and Einstein shared. They also had great curiosity and imagination. But Franklin was a more practical man who was not very theoretical, and Einstein was the opposite in that regard.**Amazon.com:** Of the many legends that have accumulated around Einstein, what did you find to be least true? Most true?**Isaacson:** The least true legend is that he failed math as a schoolboy. He was actually great in math, because he could visualize equations. He knew they were nature's brushstrokes for painting her wonders. For example, he could look at Maxwell's equations and marvel at what it would be like to ride alongside a light wave, and he could look at Max Planck's equations about radiation and realize that Planck's constant meant that light was a particle as well as a wave. The most true legend is how rebellious and defiant of authority he was. You see it in his politics, his personal life, and his science.**Amazon.com:** At *Time* and CNN and the Aspen Institute, you've worked with many of the leading thinkers and leaders of the day. Now that you've had the chance to get to know Einstein so well, did he remind you of anyone from our day who shares at least some of his remarkable qualities?**Isaacson:** There are many creative scientists, most notably Stephen Hawking, who wrote the essay on Einstein as "Person of the Century" when I was editor of *Time*. In the world of technology, Steve Jobs has the same creative imagination and ability to think differently that distinguished Einstein, and Bill Gates has the same intellectual intensity. I wish I knew politicians who had the creativity and human instincts of Einstein, or for that matter the wise feel for our common values of Benjamin Franklin.* * ***More to Explore***Benjamin Franklin: An American Life**Kissinger: A Biography* ****The Wise Men: Six Friends and the World They Made* **** * *### **From Publishers Weekly****Acclaimed biographer Isaacson examines the remarkable life of "science's preeminent poster boy" in this lucid account (after 2003's *Benjamin Franklin* and 1992's *Kissinger*). Contrary to popular myth, the German-Jewish schoolboy Albert Einstein not only excelled in math, he mastered calculus before he was 15. Young Albert's dislike for rote learning, however, led him to compare his teachers to "drill sergeants." That antipathy was symptomatic of Einstein's love of individual and intellectual freedom, beliefs the author revisits as he relates his subject's life and work in the context of world and political events that shaped both, from WWI and II and their aftermath through the Cold War. Isaacson presents Einstein's research—his efforts to understand space and time, resulting in four extraordinary papers in 1905 that introduced the world to special relativity, and his later work on unified field theory—without equations and for the general reader. Isaacson focuses more on Einstein the man: charismatic and passionate, often careless about personal affairs; outspoken and unapologetic about his belief that no one should have to give up personal freedoms to support a state. Fifty years after his death, Isaacson reminds us why Einstein (1879–1955) remains one of the most celebrated figures of the 20th century. *500,000 firsr printing, 20-city author tour, first serial to *Time*; confirmed appearance on *Good Morning America*. (Apr.)*Copyright © Reed Business Information, a division of Reed Elsevier Inc. All rights reserved. **

Arturs PrieditisEIROPAS STUDIJAS: ĢEOPOLITIKA, INTEGRĀCIJA, IDEOLOĢIJALekciju kurssRīga, 2007 www.spidolastelpa.narod.ru

El gran diseño (en inglés The Grand Design) es un libro de divulgación científica escrito por los físicos Stephen Hawking y Leonard Mlodinow, publicado en inglés por la editorial estadounidense Bantam Books el 7 de septiembre de 2010 -el 9 de septiembre en Reino Unido y en español por la editorial Crítica el 15 de noviembre de 2010.Los autores señalan que la Teoría del campo unificado (teoría basada en un modelo del principio del universo, propuesto por Albert Einstein y otros físicos para unificar dos teorías anteriores consideradas diferentes) puede no ser correcta. El libro examina la historia de los conocimientos científicos sobre el universo y explica la Teoría M de 11 dimensiones, una teoría que apoyan muchos físicos modernos.Los autores también consideran que la invocación de Dios no es necesaria para explicar el origen del universo, y que el Big Bang es consecuencia única de las leyes científicas de la física.

Vladimirs Pētera d. MorozovsEmociju valoda dzīvnieku un cilvēka pasaulēMorozovs V. Emociju valoda dzīvnieku un cilvēka pasaulē / No krievu vai. tulk. Ļ. Futļika. — R.: Zinātne, 1987. — 206 Ipp., il. — (Zaļais stars).Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisCilvēka mūžsenais sapnis ir bijis iemācīties saprast dzīvnieku valodu. Tagad šo fantastisko uzdevumu risina bioakustika — zinātne par dzīvo būtņu sazināšanos ar skaņu signālu palīdzību. «Runājošie» putni, delfīnu dzirdes un balss noslēpumi, Amazones dziedošās zivis, vilku valoda, cilvēka sarunāšanās ar pērtiķi un,, vis­beidzot, paša «dabas valdnieka» cilvēka emociju valoda — autors izklāsta šos un daudzus citus interesantus, dažkārt pat brīnumainus faktus, ko nesen atklājuši zi­nātnieki bioakustiķi. Grāmatā stāstīts, kā cilvēks dzīvnieku valodas prašanu iz­manto, lai vadītu viņu izturēšanos.Platam lasītāju lokam.it sevišķi skolēniem, studentiem un pedagogiem.Recenzenti:fiz. un mat. zin. doktors N. DUBROVSKIS, biol. zin. doktors A. TOMIĻINSNo krievu valodas tulkojusi Ļuba Futļika Tulkojuma zinātniskais redaktors Z. SPURISR. VITKOVSKA un oriģinālizdevuma ilustrācijasIzdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1985. gada 24. oktobra lēmumuPRIEKŠVĀRDSIepazīstinot lasītājus ar šo grāmatu, gribu dalī­ties savās domās par autoru un viņa zinātnisko darbu.Vladimiru Morozovu pazīstu jau sen, vispirms kā talantīgu cilvēka runas un balss pētnieku — ar to viņš nodarbojas kopš 50. gadiem — un arī kā del­fīnu bioakustikas speciālistu. Esmu gandarīts, ka 1967. gadā man V. Morozovu izdevās ieinteresēt par delfīnu bioakustiku. Tā ir zinātnes nozare, kurā viņš mūsu valstī bija novators un ir izdarījis inte­resantus atklājumus. Pēdējos gados dzīvnieku bio­akustikas pētīšanas rezultātus viņam ir izdevies ra­doši sintezēt ar atziņām par cilvēka balss bioakus- tiku un pat ar pētījumiem par dziedoņu balsi.Varētu likties, ka starp šfm pēfniecības jomām ir «milzīga distance». Taču par vienotājatslēgu, ko veiksmīgi atradis V. Morozovs, noder emociju va­loda; gan cilvēks, gan augstākie dzīvnieki ar savu balsi pauž dažādus emocionālos stāvokļus, protams, katrs savā veidā un atbilstoši savai augstākajai nervu darbībai.Pašlaik profesors V. Morozovs vada bioakustikas laboratoriju. Viņam ir raksturīga īsta aizraušanās ar savu darbu, prasme precīzus analītiskus bioakus- liskos pētījumus savienot ar meistarīgu, dzīvu savu ideju un novērojumu literāro izklāstu.Sājā gramafā V. Morozovs ne vien ap kopojis paša pētījumus par dzīvnieku un cilvēka emociju valodu, bet ari stāsta par savu kolēģu bioakustiku iegūta­jiem interesantajiem rezultātiem un, protams, par to, ko vispār paveikuši mūsu zemes zinātnieki: N. Dubrovskis (delfīni), V. Iļjičovs (putni), V. Protasovs (zi­vis) un daudzi citi. Par to mums autoram jāsaka paldies, jo pašu zemes zinātnes sasniegumi šajā jomā patiešām ir milzīgi, taču plašas lasītāju aprin­das par tiem zina gaužām maz.šajā grāmatā V. Morozovs aptver apjomīgu ma­teriālu. Līdzās cilvēkam te ir delfīni un zivis, ku­kaiņi un putni, sikspārņi, vilki un pērtiķi. Dabiski, autors sev neizvirza uzdevumu populārzinātniskā izdevumā detalizēti aprakstīt katras sugas «valodu». Vietumis tās ir īsas piezīmes (stāsti), kurām drīzāk ir māksliniecisks nekā pētniecisks raksturs. Taču vi­sur autors cenšas tām dot zinātnisku izskaidrojumu. Secinājums, ko lasītājs neviļus izdara pēc grāmatas izlasīšanas, ir šāds: mūsu «mazākie brāļi» — dzīv­nieki, kas atrodas zemākā evolucionārās attīstības pakāpē, — izturēšanās un intelektuālo spēju ziņā ir daudz sarežģītāki un interesantāki, nekā esam paraduši domāt. Grāmata paver jaunu lappusi dzīvo būtņu evolūcijas pētīšanā — salīdzinoši novērtē dzīvnieku pasaules dažādu pārstāvju (ieskaitot cil­vēku) akustiskās saskarsmes veidus. Neapšaubāmu vērtību grāmatai piešķir autora cenšanās pastāstīt arī par bioakustikas sasniegumu praktisko izmanto­šanu tautsaimniecībā. Taču galvenais V. Morozova uzdevums, kā viņš pamatoti raksta, nav vis problē­mas atrisināt, bet gan izraisīt lasītāju interesi par tām.«Emociju valoda ..» pilnīgi atbilst šiem mērķiem. Grāmatu izlasījis, es pārliecinājos, ka autoram veiksmīgi izdodas rakstīt «saistoši» un izvairīties no jebkādas vulgarizācijas un vienkāršošanas. Tas ir labs parauģs, kas liecina: par sarežģītām zināt­niskām problēmām iespējams rakstīt vienkārši, sais­toši un tomēr zinātniski.Lasītāji saņems lielisku grāmatu.Akadēmiķis i. KrepssNO AUTORAAutors sev izvirzījis uzdevumu plašam lasītāju lokam pastāstīt par jaunu zinātni, kas tagad strauji attīstās, — par bioakustiku, kas pētī, kāda loma dzīvo būtņu pasaulē ir skaņai kā informācijas nodo­šanas līdzeklim.Atklājumi, kurus pēdējos gados izdarījuši zināt­nieki bioakustiķi, sniedz ļoti daudz neparastu faktu, kas, dabiski, izraisa daudzu lasītāju un klausītāju interesi: par to autors varējis pārliecināties, daudzu gadu gaitā lasīdams populārzinātniskas lekcijas bioakustikā tiklab Zinību biedrības Centrālajā lek- torijā, kā arī speciālās auditorijās. Piemēram var mi­nēt tādus tematus kā dzīvnieku «valoda», «runā­jošie» putni, dzīvnieku eholokatora patiesi fantas­tiskās iespējas, cilvēka «dialogs» ar pērtiķi (šādam dialogam ir īstas sarunas raksturs), valodas izcelša­nās, paša cilvēka balss emocionālā izteiksmība un daudzus citus zinātniski un ziniski ļoti interesantus bioakustikas jautājumus.Būdams bioakustiķis, autors grāmatas sarakstī­šanā izmanto gan paša zinātniskos pētījumus, gan savu kolēģu — autoritatīvu padomju zinātnieku bioakustiku — darbus. Viņu vidū minami N. Dub- rovskis, J. Romaņenko, V. Iļjičovs, V. Beļkovičs, A. Maļčevskis, V.Protasovs, J.šiškova, G. Geršuni, A. Konstantinovs, J. Jesjkovs un daudzi citi. Grāmatā izmantoti arī daudzu ārzemju zinātnieku darbi. Viņu vidū ir K.Noriss, S. Džonsons, V. Evanss, F. Vuds, D. Gritins, P.Hainds, Dž.Hakslijs, L. Kohs, N. Tinbergens, A.Gārdners, F. Patersone un citi.Ipaši domāts par to, lai lasītāji varētu iepazīties ar padomju zinātnes sasniegumiem un padomju zi­nātnieku bioakustiku darbiem. Ārzemju prese pē­dējos gados bioakustikas pētījumu rezultātus rosīgi popularizē. Mūsu zemē par šiem tematiem izdots liels skaits zinātnisku darbu, taču maz ir grāmatu, kur būtu sniegts populārs šo jautājumu izklāsts, turklāt tajās pastāstīts tikai par dažām dzīvnieku sugām.šajā grāmatā iecerēts apkopot visinteresantākās ziņas par to, kādas balsis ir daudzām dzīvnieku grupām, kurām ir dažāds evolucionārās attīstības līmenis: zivīm, kukaiņiem, putniem, grauzējiem, sikspārņiem, delfīniem, plātņvaliem, vilkiem, pērti­ķiem. Taču autora mērķis ir nevis sniegt stingri zi­nātnisku dzīvnieku akustisko līdzekļu aprakstu, bet S gan atbilstoši grāmatas galvenajai idejai panākt, lai tā būtu interesanta un saistoša plašam lasītāju nespeciālistu lokam. Grāmatas galvenais nolūks ir nevis atrisināt problēmu, bet gan piesaistīt tai uz­manību. šai sakarā ir plaši izmantoti arī materiāli no populāriem periodikas izdevumiem, kuri ziņo par interesantiem dzīvnieku izturēšanās gadīju­miem.Dabiski, ka vairāk vietas grāmatā ir atvēlēts būt­nēm, kurām akustiskā sistēma ir visaugstāk attīs­tīta, — putniem, delfīniem un cilvēkam. Pēdējā no­daļa ir veltīta interesantām un maz izpētītām balss īpašībām, kas piemīt pašam «dabas valdniekam» cilvēkam, kuru akadēmiķis L. Orbeli nosaucis par «evolucionārās attīstības kroni». Protams, cilvēks salīdzinājumā ar saviem «mazākajiem brāļiem» at­rodas kvalitatīvi atšķirīgā, visaugstākajā evolucio­nārās attīstības pakāpē — gan smadzeņu darbības, gan arī akustiskās komunikācijas ziņā (runa, abstraktā domāšana, otrā signālsistēma). Taču cilvēka balsij piemīt dažas evolucionāri senas iezīmes, ar kurām tā zināmā mērā ir pielīdzināma augstāko dzīvnieku balsij. Tās ir balss ekstralingvistiskās īpašības, kas klausītājam dod papildu informāciju — arī par cil­vēka emocionālo stāvokli. Uz to, ka šie balss emo­cionālās izteiksmības elementi cilvēkam ir kopīgi ar augstākajiem dzīvniekiem, norādījis jau C. Dar­vins. Kā zināms, tiek uzskatīts, ka uz šo balss īpašību pamata cilvēkam evolūcijas procesā izveidojusies mūsdienu akustiskā runa.Grāmatā sniegti interesantākie rezultāti, kas ie­gūti bioakustiskajos pētījumos par cilvēka balss emo­cionālo izteiksmību; šādi pētījumi uzsākti tikai ne­sen (1974. un 1978. gadā Ļeņingradā notika divi pirmie Vissavienības simpoziji, kas bija veltīti šai problēmai). Grāmatā atrodami vairāki interesanti praktiski secinājumi, kas izriet no šiem pētījumiem (cilvēka emocionālā stāvokļa noteikšana pēc balss skaņām, balss un runa kā māksla, robota runas «emocionalizācijas» problēma utt.).Taču grāmatas uzdevums nav tikai uzjautrināt lasītāju, sniedzot daudz neparastu ziņu, kuras va­rētu būt interesantas nespeciālistam bioakustikas jomā. Tās galvenais mērķis ir ar nozīmīgiem faktiem parādīt, kā jaunā zinātne kalpo ciIvēkam, kādu prak­tisku labumu bioakustikas sasniegumu izmantošana jau dod tautsaimniecībā un vēl sola dot nākotnē (liekot lietā zināšanas par dzīvnieku valodu, var vadīt to izturēšanos; akustiskos atraktantus var iz­mantot zvejā, savukārt akustiskos repelentus — putnu aizbiedēšanā no lidlaukiem, tīrumiem u.tml., arī cīņā pret kaitīgiem kukaiņiem; zināšanas par delfīna un sikspārņa bioefiolokatoru izmantoja­mas bionikā, t.i., lai konstruētu tādas sarežģītas un vajadzīgas ierīces kā eholotu, zivju lokatoru, «akus­tiskās brilles» vai «akustisko spieķi» aklajiem utt.).Tātad šajā darbā autors centies apkopot daudz dažādu ziņu, kuras ieguvusi mūsdienu bioakustikas zinātne pašu zemē un aiz tās robežām un kuras var būt interesantas plašam lasītāju lokam, turklāt šīm ziņām ir ne tikai izglītojošs, bet arī praktiski node­rīgs raksturs.Grāmatas populārā rakstura dēļ tajā nav no­saukti itin visi autoritatīvie padomju un ārzemju zinātnieki bioakustiķi, kas devuši ievērojamu iegul­dījumu šīs zinātnes attīstībā, minēti tikai vissvarī­gāko zinātnisko virzienu pārstāvji.Autors izsaka visdziļāko pateicību akadēmiķim [j.Krepsam], bioloģijas zinātņu doktoram profeso­ram A. Tomiļinam, fizikas un matemātikas zinātņu doktoram N. Dubrovskim par vērtīgiem padomiēm un palīdzību grāmatas sagatavošanā un izdošanā.

In this remarkable work, master story-teller Edgar Allan Poe builds on known scientific truths to propound a universe governed by the immutable laws of attraction and repulsion, i.e., expansion and a return to unity. The irascible, vindictive God of the Old Testament and the Deists’ Master Clockmaker are routed by Poe’s pantheistic World Spirit who, through the force of expansion, is diffused throughout his creation. Moreover, we humans are all part of this universal spirit and each of us is his own god. Published after his death, as Poe desired, Eureka was based on a lecture Poe presented in 1848, titled “On The Cosmography of the Universe”. He had hoped for an audience of hundreds and that the proceeds of the lecture would pay for his new journal “The Stylus”. However, only 60 attended and they went away confused. Eureka remains a startlingly different work from the author’s more popular offerings.