«Японские мифы» – это увлекательное погружение к народным истокам японской культуры и ее ветвистого мифологического пантеона. В этой книге собраны мифы, легенды и сказания, сотканные вокруг верховных богов, прославленных героев и других персонажей японского фольклора, – с некоторыми из них читатель, возможно, уже знаком, а с кем-то встретится впервые.Истории о своенравных силах природы и повелителях стихий, об императорах и рыбаках, о любви и борьбе, о житейской мудрости и комичной глупости ждут вас на страницах этой книги.

В своей работе "Ящик Пандоры" всемирно известный историк и публицист, последовательный борец с сионизмом еврей Лев Гунин пытается показать, что рабовладельческое, неофеодальное, "юбикитное" мышление является характерной особенностью талмудической парадигмы. Подчинение людей машинам и реальное осуществление Армагеддона естественно вписывается в "доминирующий" тип еврейского сознания, с его специфичным мессианским культом, в корне отличным от изначального христианского мессианства. Концентрация всех приводов и "верёвочек" сатанинской глобальной шпионской империи именно в руках израильтян ни в коем случае не случайность, а свидетельство глубокого кризиса, переживаемого человечеством — смертельной болезни, сегодня именуемой "сионизмом" (а вчера или завтра другими словами) и грозящей нам гибелью не на словах, а на деле.В сегодняшней России действуют тысячи еврейских организаций и военизированных банд. Все эти организации не имеют ничего общего с Россией; они преданы только Израилю, служат Израилю и готовы умереть за Израиль. Они ненавидят русских, ненавидят Россию, ненавидят православие. Березовский, Абрамович и другие еврейские олигархи, напрямую связанные с Израилем, дочиста обобрали и ограбили Россию, нанеся ей такой урон, какой не нанесли бы и 10 Наполеонов. Шпионы и верные слуги Израиля в России Сатановский, Генделев, Антон Носик и сотни других диктуют России, что ей делать, нагло угрожают смертью любому, кто выражает отличные от их взгляды, ведут оголтелую произраильскую пропаганду. Экономика современного сионистского Израиля — работорговля, торговля детьми и женщинами, контрабанда оружия и наркотиков, отмывание грязных денег колумбийской и панамской мафии — сцеплена с еврейскими мафиозными и террористическими группами в Нью-Йорке, Торонто, Москве и других городах. Нью-йоркские синагоги и иешивы (еврейские религиозные училища) давно превратились в бандитские центры по отмыванию денег колумбийской и панамской мафии, тесно связанных с Израилем.По мнению автора, рабство — это форма еврейского сакрального доминирования, подавления всех других религий, концепций и культур, превращение не евреев в рабов. Не случайно израильские законы в высшей степени точно отражают форму этой концепции, концентрируясь на рабстве и вокруг оного группируясь, как вокруг стержня, который стал основой израильского законодательства. "Законотворчество" израильских сатанистов постоянно расширяет сферу и применение рабства и беззакония.Исследовав множество источников, автор делает вывод, что еврейская парадигма имеет 2 основных полюса, главных своих атрибута: мистерию человеческих жертвоприношений, и мистерию рабства как верховного социального проявления эзотерических глубин иудаизма. Лев Гунин утверждает, что история государства Израиль и человеческих жертвоприношений у евреев (с древних времён по сегодняшний день): это настоящий Ящик Пандоры, который хранит наиболее разрушительные для его идеологии факты.

“[The Book of] Revelation has served as a “language arsenal” in a great many of the social, cultural, and political conflicts in Western history. Again and again, Revelation has stirred some dangerous men and women to act out their own private apocalypses. Above all, the moral calculus of Revelation—the demonization of one’s enemies, the sanctification of revenge taking, and the notion that history must end in catastrophe—can be detected in some of the worst atrocities and excesses of every age, including our own. For all of these reasons, the rest of us ignore the book of Revelation only at our impoverishment and, more to the point, at our own peril.” The mysterious author of the Book of Revelation (or the Apocalypse, as the last book of the New Testament is also known) never considered that his sermon on the impending end times would last beyond his own life. In fact, he predicted that the destruction of the earth would be witnessed by his contemporaries. Yet Revelation not only outlived its creator; this vivid and violent revenge fantasy has played a significant role in the march of Western civilization. Ever since Revelation was first preached as the revealed word of Jesus Christ, it has haunted and inspired hearers and readers alike. The mark of the beast, the Antichrist, 666, the Whore of Babylon, Armageddon, and the Four Horsemen of the Apocalypse are just a few of the images, phrases, and codes that have burned their way into the fabric of our culture. The questions raised go straight to the heart of the human fear of death and obsession with the afterlife. Will we, individually or collectively, ride off to glory, or will we drown in hellfire for all eternity? As those who best manipulate this dark vision learned, which side we fall on is often a matter of life or death. Honed into a weapon in the ongoing culture wars between states, religions, and citizenry, Revelation has significantly altered the course of history. Kirsch, whom the Washington Post calls “a fine storyteller with a flair for rendering ancient tales relevant and appealing to modern audiences,” delivers a far-ranging, entertaining, and shocking history of this scandalous book, which was nearly cut from the New Testament. From the fall of the Roman Empire to the Black Death, the Inquisition to the Protestant Reformation, the New World to the rise of the Religious Right, this chronicle of the use and abuse of the Book of Revelation tells the tale of the unfolding of history and the hopes, fears, dreams, and nightmares of all humanity.

Frīdrihs Vilhelms NīcšeF. Nīcšes Zaratustra latviešu valodā ierunājās 1908. gadā Viļa Plūdoņa tulkojumā mēnešraksta «Zalktis» 2. numurā un līdz 1939. gadam pieredzēja sešus izdevumus. F. Nīcšes ideju parādīšanos Latvijā nesen pētījusī Nora Ikstena** atzīmē, ka «Tā runāja Zaratustra» tulkojums savulaik ir uztverts kā trešais nozīmīgākais veikums pēc E. Glika Bībeles un Raiņa-Aspazijas «Fausta» tulkojumiem. Kaut arī latviešu gudrajiem vēl nāksies izstaigāt taku takas un radīt vērtību vērtības, lai reiz varbūt spētu uzklausīt «Antikristu», taču jau uzreiz cilvēki ironizēja par sevi: «lai iegūtu mācīta vira patenti, vajadzēja dievināt «Zaratustru»». Šīs dievināšanas pēdas, protams, visvieglāk ir pamanīt latviešu literātu tekstos, bet «mācīto vīru» guvums no Zaratustras bija ne tikai viņnu «mākslinieciskās neatkarības nepieciešamība» (N. Ikstenas pieticīgais formulējums) - kopuma vispirms kā «mācīto vīru» nepieciešamība un pēc tam kā realitāte tapa Latvijas valsts.*** Nākamreiz Zaratustra uz Latviju tika saukts 1989. gadā, kad S Latvijas Kultūras fonds sarūpēja V Plūdoņa tulkojuma faksimilizdevumu. Daži vārdi no tā tika atzīti par Latvijas valsts argumenta cienīgiem. Aigars Jirgens patapināja no Nīcšes astoņus vārdus «nevis jūsu grēks - jūsu pieticība kliedz pret debesīm»,**** kauninot tos tautfrontiešus, kuriem joprojām rēgojās brīvā Latvija brīvā Krievijā. No viņu puses atbildi sniedza Guntis Valujevs, arī iepinot Nīcšes uzvārdu sava raksta nosaukumā: Latvijas neatkarī­ba, lūk, nedrīkst tikt uzskatīta par mērķi, bet tikai par līdzekli cil­vēku labklājībai un vēl dažām labām lietām, kurām, ja gribat zināt, pēc «lielā maksimālista» Nīcšes prāta, traucē tieši «demo­krātiskie aizspriedumi», «mazo valstu komēdijas», «nacionālās neirozes»…"*****No vācu valodas tulkoja: Pēteris Brants.1996

Jemeļjans JaroslavskisBībele Ticīgajiem un NeticīgajiemJaroslavskis pārliecinoši pierāda, ka rūpīga bībeles pētīšana ļauj secināt, ka tajā pilnīgi trūkst jebkā «svēta», ka tajā sakopoti daudzu sen­laiku rakstnieku visdažādākie sacerējumi, ko viņi sarakstījuši dažādos laikos, kā arī dažādu tautu pasakas un teikas. Bībele nepavisam nav visvecākā grāmata, kā apgalvo garīdz­nieki: daudzām tautām ir vēl daudz vecāku grāmatu, un tās citādi stāsta par pasaules un cilvēka radīšanu. Tapat kā bībelē, šais grā­matās tiek apdziedāti dievi, ko godina šīs tau­tas, — Buda, Brahma, Šiva un citi, bet reli­ģiskās mācības, kas tur izklāstītas, tās uz­skata par vienīgi pareizajām. Bībeles mīti, kā secina autors, ir «tumša, neizglītota mežoņa izdoma», jo tas nevarēja balstīties uz zināt­nes sasniegumiem, tam nebija astronomisko instrumentu debesu telpas pētīšanai.«Bībelē ticīgajiem un neticīgajiem» atklājas, cik nezinātnisks raksturs ir bībeles stāstiem par pasaules, Saules sistēmas, Zemes, augu, dzīvnieku un cilvēka izcelšanos. Šie stāsti, autors atzīmē, atspoguļo pirmatnējo cilvēku naivos priekšstatus par viņu apkārtējo pa­sauli.LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGA 1959Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisЕм. ЯрославскийБИБЛИЯ ДЛЯ ВЕРУЮЩИХ И НЕВЕРУЮЩИХГосударственное издательство политической литературы Москва 1958Латвийское государственноеиздательство 1959На латышском языке

ZENONS KOSIDOVSKISBĪBELES STĀSTIRĪGA «ZINĀTNE» 1978Poļu autora Zenona Kosidovska grāmata «Bībeles stāsti» nav pētījums, kurš pilnībā aptvertu visu Bībeli. Z. Kosidovskis aprobe­žojas ar Vecās Derības tekstu analīzi, galvenokārt pievērsdamies tām Bībeles nodaļām, kuras nosacīti varētu dēvēt par vēsturiskām. Tās ir piecas Mozus grāmatas, Jozuas un Soģu grāmatas, četras Ķēniņu grāmatas, Ezras, Nehemijas un Ijaba grāmatas, kā arī atsevišķi Bībeles nostāsti, piemēram, par Esteri, Tobiju, Jūdīti un citi.Autors izvirzījis sev lielu un sarežģītu uzdevumu:  pakļaut tās tekstu rūpīgai vēsturiskai analīzei un tādā veidā pierādījis, ka Bībele nav nekas cits kā senu tautas nostāstu un leģendu konglomerāts, kurus sakopojuši un reliģiozā garā pārstrādājuši senebreju teologi. Autors parāda, ka Bībelē atro­dams viss, ko vien vēlamies, ieskaitot arī vēstures patiesībai atbilsto­šus momentus.Iepazīstoties ar Z. Kosidovska grāmatu, vispirms uzmanību pievērš savdabīgā divsleju izklāsta forma. Kosidovskis sākumā pārstāsta iztirzājamās Bībeles nodaļas saturu, reizēm to pastiprinādams ar burtiskiem izrakstiem, bet pēc tam sniedz tā komentējumu. Tas dod iespēju lasītājam vispirms iepazīties ar autentisko Bībeles tekstu. šāda iespēja ļoti vērtīga  lasītā­jam, kuru interesē reliģijas vēstures jautājumi. Tiesa, šeit mēs sasto­pamies ar vienu Z. Kosidovska īpatnību: tur, kur vēstures un arheo­loģijas ziņas atļauj spilgtāk izzīmēt sadzīves ainas un notikumus tajā laikmetā, ar kuru saistīts viens vai otrs Bībeles nostāsts, autors iz­manto šīs ziņas.No polu valodas tulkojis Voldemārs MeļinovskisMākslinieks Viesturs GrantsIzdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu,K 70304—045_ © Tulkojums latviešu valodāM8ll(U)-78 Izdevniecība «Zinātne», 1978

М.О.Рубакін (1862–1946) — відомий російський бібліограф, письменник і публіцист — народився в сім’ї, що була тісно зв’язана з шестидесятниками. Закінчив Петербурзький університет, де зблизився з братом В. І. Леніна — Олександром Ульяновим. Брав участь у студентському народовольському гуртку.Усе своє життя письменник присвятив справі народної освіти.Палко пропагуючи знання серед мас, М.О.Рубакін створює енциклопедичну тритомну працю «Серед книг», що охоплює найрізноманітніші галузі знань.У книзі «Серед таємниць і чудес» талановитий популяризатор наукових знань захоплююче розповідає про загадкові, таємничі явища природи, які марновірні люди довгий час вважали надприродними, чудесними. Церковники, намагаючись укріпити віру в бога, підтримували цю хибну думку, а нерідко і самі творили «чудеса».Чимало безглуздих вірувань у різні релігійні вигадки, «чудеса» є і тепер.Книга М.О.Рубакіна зриває ореол святості з подібних «чудес», показує, як наука крок за кроком розкриває всі таємниці природи, не лишаючи місця для сліпої віри — релігії.

Попытаемся заново удивиться тому, к чему мы чересчур привыкли — основным фактам истории нашей веры. Попытаемся увидеть их как бы заново — через сопоставление, через контраст.

Leifs AndersensDievs - kāpēc Tu guli?Luterisma mantojuma fonds Rīga, 2011Leifs Andersens piedzima 1952. gadā.No 1978. līdz 1991. gadam viņš strādāja par skolotāju Bībeles skolā. 1983. gadā ieguva teoloģijas maģistra grādu.No 1991. lidz 1998. gadam strādāja par ģenerālsekretāru Kristīgajā studentu apvienība Dānijā. 1993. gada ordinēts par mācītāju Dāņu luterāņu tautas baznīcā.Kopš 1998. gada strādā par profesora asistentu Teoloģijas luterāņu skolā Orhūsā un par ceļojošo mācītāju Baznīcas iekšmisijas asociācijā.Ir precējies ar Eleonoru Skovu Anderseni (Eleonora Skov Andersen). Četru bērnu tēvs. Vairāku gramatu autors dāņu, norvēģu, zviedru un somu valodā.© Leif Andersen ogLohses Forlag, Danmark 1987 Originaltittel: Cud, hvorfor saver du?© Luterisma mantojuma fonds, 2011No norvēģu valodas tulkojuši - Aija Eimane un Uģis Sildegs Literārā redaktore un korektore - Inga Lievlte Maketētājs - Juris Uļģis Vāka autore - Agata MuzeNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvIzdevējs: Luterisma mantojuma fonds Reģ. Nr. 50003360631 A. Deglava iela 10-1, Rīga, LV-1009 www.lmf.lv; fonds@lmf.lvLeif Andersen, God, Why Are You Sleeping?2000 copies printed April 2011The translation and publishing of this book has been made by Nordisk OstmissionIespiests SIA “Jelgavas tipogrāfija”

Antuan Gabriel Pages ( Leo Taksilis )

Dėl Jėzaus Kristaus asmens yra trys nuomonės:

1\. Vieni teigia, kad tai dievas, kuriam laikui nužengęs į žemę žmogaus pavidalu.

2\. Kiti spėja, kad jis buvęs žydas pamokslininkas, kurį jo priešininkai žiauriai persekioję, o jo socialinių - išsivadavimo idėjų šalininkai sudievinę.

3\. Pagaliau treti mano, kad nebuvo nei Kristaus, nei jo apaštalų, o krikščioniškoji legenda, sufabrikuota daugelio kitų religinių legendų pavyzdžiu, buvo pramanyta pagonybės smukimo epochoje, kai žmonėms, turintiems naudos iš žmogiškojo kvailumo, prireikė naujos religijos.

Rūpestingai apsvarstęs visus argumentus už ir prieš, tvirtai stojau pastarosios versijos šalininkų pusėn.

„Evangelijos linksmybės“ (pranc. „La Vie De Jesus“ – Jėzaus gyvenimas) šleista 1884 metais. Knyga parašyta kaip Biblijos kritika ir parodija. Kūriniui būdinga tai, kad autorius nenaudoja specialios istorinės medžiagos, o tik retkarčiais pasiremia I amžiaus pr. m. e. ir pirmųjų mūsų eros amžių istorikų liudijimais. Leo Taksilis daugiausia atpasakoja Naujojo Testamento tekstą, jame nutylėtas ar neaiškias vietas interpretuodamas bei užpildydamas savo satyriška kūryba, meniniais prasimanymais. Iš pasakojimo jaučiama, kad autorius yra laisvas nuo religinio fanatizmo. Jis bando įtikinti skaitytoją, kokie fantastiški ir prieštaringi yra evangelijos mitai, nori įrodyti, kad evangelija, skaitoma kritiškai, pati save demaskuoja ir pasmerkia.

ZENONS KOSIDOVSKISEvaņģēlistu stāstiSavā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums,  Zenons Kosidovskis  analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un ar­heoloģijas atziņām. Starp apkārtklaiņojošiem sludinātājiem un praviešiem bija arī kāds Jēzus, «viens no miljoniem vergu»; vēlāk daudzu faktoru ietekmē, starp kuriem ne jau pēdējā vieta bija masu vajadzībai pēc jaunas reliģijas un pašu Jēzus mācekļu reliģiskai eksaltācijai, izveidojās no mi­roņiem augšāmcēlušās pestītāja tēls. Citiem vārdiem sa­kot, tika mitoloģizēti kāda reāla sludinātāja dzīves no­tikumi. Jaunās derības teksti, to skaitā arī evaņģēliji, radās tikai krietnu laiku pēc viņa nāves. Kristietības pie­kritēji aizpildīja robus Jēzus biogrāfijā ar savu iztēli, di­binādamies galvenokārt uz Vecās derības pravietoju­miem (lai apstiprinātu Jēzus mesiānismu). Viņam piedē­vēja izteicienus, kuriem vajadzēja attaisnot šādus vai tādus, dažādās kristiešu draudzēs izveidojušos rituālus. Z. Kosidovskis pārliecinoši parāda, ka Jaunās derības sacerējumi radušies, no vienas puses, dibinoties uz mut­vārdu tradīciju, kas attīstījās saskaņā ar folkloras tradī­cijām, bet, no otras puses, pateicoties evaņģēliju autoru apzināti tendenciozai jaunradei. Lai gan evaņģēlijus nav uzrakstījuši to nosaukumos uzrādītie cilvēki, tiem tomēr ir savi noteikti autori, un Kosidovskis mums atklāj ik­viena šāda autora individuālā stila īpatnības.RĪGA «ZINĀTNE» 1982Zenon Kosidowoski OPOWIEŚCI EWANGELISTÓW Iskry, Warszawa, 1979Kosidovskis Z.   Evaņģēlistu stāsti /, No poļu vai. tulk. V. Meļinovskis. I. Svencickas pēcvārds. — R.: Zinātne, 1982. — 352 lpp., il., 12 lp. il. — (Apvārsnis).Polu rakstnieks Zenons Kosidovskis «Apvāršņa» lasītājiem Jau pazīstams pēc grāmatam «Kad saule bija dievs» un «Bībeles stāsti». Savā jaunajā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums, viņš  analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un ar­heoloģijas atziņām.No poļu valodas tulkojis Voldemārs Mejinovskis I. Svencickas pēcvārdsIzdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu©Zenon Kosidowski Warszawa 1979 ©Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1982Manai sievai, draudzenei un līdzstrādniecei Zofijai, kura bi­jusi kopā ar mani visos ar šīs grāmatas sarakstīšanu saistītos labos un ļaunos brīžos, pateicīgais autors

ZENONS KOSIDOVSKISEVAŅĢĒLISTU STĀSTIRĪGA «ZINĀTNE» 1982Savā grāmata, kas zināmā mērā ir «Bībeles stāstu» turpinājums,  Zenons Kosidovskis  analizē kanoniskos Jaunās derības tekstus, iepazīstina lasītāju ar mūsdienu vēsturzinātnes, lingvistikas un ar­heoloģijas atziņām. Starp apkārtklaiņojošiem sludinātājiem un praviešiem bija arī kāds Jēzus, «viens no miljoniem vergu»; vēlāk daudzu faktoru ietekmē, starp kuriem ne jau pēdējā vieta bija masu vajadzībai pēc jaunas reliģijas un pašu Jēzus mācekļu reliģiskai eksaltācijai, izveidojās no mi­roņiem augšāmcēlušās pestītāja tēls. Citiem vārdiem sa­kot, tika mitoloģizēti kāda reāla sludinātāja dzīves no­tikumi. Jaunās derības teksti, to skaitā arī evaņģēliji, radās tikai krietnu laiku pēc viņa nāves. Kristietības pie­kritēji aizpildīja robus Jēzus biogrāfijā ar savu iztēli, di­binādamies galvenokārt uz Vecās derības pravietoju­miem (lai apstiprinātu Jēzus mesiānismu). Viņam piedē­vēja izteicienus, kuriem vajadzēja attaisnot šādus vai tādus, dažādās kristiešu draudzēs izveidojušos rituālus. Z. Kosidovskis pārliecinoši parāda, ka Jaunās derības sacerējumi radušies, no vienas puses, dibinoties uz mut­vārdu tradīciju, kas attīstījās saskaņā ar folkloras tradī­cijām, bet, no otras puses, pateicoties evaņģēliju autoru apzināti tendenciozai jaunradei. Lai gan evaņģēlijus nav uzrakstījuši to nosaukumos uzrādītie cilvēki, tiem tomēr ir savi noteikti autori, un Kosidovskis mums atklāj ik­viena šāda autora individuālā stila īpatnības.Zenon Kosidovoskl OPOWIESCI EWANGELISTO\V Iskry, Warsza\va, 1979Kosidovskis Z. Evaņģēlistu stāsti /, No poļu vai. tulk. V. Meļinovskis. I. Svencickas pēcvārds. — R.: Zinātne, 1982. — 352 lpp., il., 12 lp. il. — (Apvārsnis).Polu rakstnieks Zenons Kosidovskis «Apvāršņa» lasītājiem Jau pazīstams pēc grāmatam «Kad saule bija dievs» un «Bībeles stāsti». No poļu valodas tulkojis Voldemārs Meļinovskis I. Svencickas pēcvārdsIzdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu©Zenon Kosidowski Warszawa 1979 ©Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1982

The human journey is an emotional quest to find truth and meaning. Countless books have presented this story through the eyes of people who concluded their search with devotion to God, salvation by Jesus, or commitment to religion. But a growing number are choosing a different path, finding truth and meaning from the opposite perspective. Generation Atheist tells their stories.The people in this book come from different religious upbringings, races, sexual orientations, and genders. Many have gone through very emotional journeys in coming to a sustained, open atheistic worldview. Most were quite religious at one point in their lives. Through the internet, humanity is engaged in a global conversation unlike any before in history — about who we are, why we are here, and how we should live — and these individuals have an important perspective to share.

Andrews McMeel Publishing and Scott Adams, creator of the Dilbert comic strips and #1 best-selling author of Dilbert humor books, have agreed to publish Mr. Adams' new project called God's Debris: A Thought Experiment. God's Debris is Scott's first non-Dilbert, non-humor effort. The author describes the book as "a thought experiment wrapped in a story. It's designed to make your brain spin around inside your skull." Some content of the book is nonfiction because the opinions and philosophies of the characters might have lasting impact on the reader. Others believe it is fiction because the characters don't exist. Imagine that you meet a very old man who - you eventually realize - knows literally everything. Imagine that he explains for you the great mysteries of life: quantum physics, evolution, God, gravity, light, psychic phenomenon, and probability -- in a way so simple, so novel and so compelling that it all fits together and makes perfect sense. What does it feel like to suddenly understand everything? God's Debris isn't the final answer to the Big Questions. But it might be the most compelling vision of reality you will ever read. The thought experiment is this: Try to figure out what's wrong with the old man's explanation of reality. Share the book with your smart friends then discuss it later while enjoying a beverage. The book was initially offered to the public as an e-book, and the book has since become the #1 best-selling e-book on the planet. Because of the e-book offering, the Internet is buzzing with comments from the book's fans.-- Amazon.com

Экспансия новой религиозности (в формах оккультизма, магии, мистицизма, паранаучных верований, нетрадиционных методов лечения и т.п.) - одна из примет нашего времени. Феномен новой религиозности радикально отличается от исторически сложившихся, традиционных для данного общества религий, и при этом не сводится исключительно к новым религиозным движениям. В монографии рассмотрен генезис новой религиозности, проанализированы ее основные особенности и взаимосвязь с современной массовой культурой и искусством.

Для специалистов в области культурологии, религиоведения, философии, студентов гуманитарных вузов и широкого круга читателей.

Что делают в России международные террористы? Ответ на этот вопрос дается через рассмотрение организации «Аль-Каида» как международной сетевой структуры, спекулирующей исламскими идеями для реализации нового мирового проекта. В книге подвергаются анализу организационные и идейные корни ваххабизма – одного из экстремистских направлений ислама, источника исламистского террора. Автор показывает, как идеи религиозных экстремистов – ваххабитов находят почву на российской земле, называет исполнителей и организаторов террористических актов, прогремевших в последние годы во всем мире.Иллюстрации, используемые в книге, взяты из исламистских источников в Интернете, а также из видеоролика, который был показан на телеканале Си-би-эс.