Aleksandrs Puškins

Akmens viesis

Atdzejojis Valdis Grēviņš

no otrais sējums. Lirika 1826-1830. Pasakas. Dramatiskie sacerējumi

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Andželo

Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Trešais sējums. Poēmas. Jevgeņijs Oņegins

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Brāļi laupītāji

Atdzejojusi Ārija Elksne

Trešais sējums. Poēmas. Jevgeņijs Oņegins

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Ceļojums uz Arzrumu

Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis

tulkojis Eižens Rauhvargers

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Ceturtais sējums Proza

Romāni un stāsti:  Pētera Lielā moris. Tulkojusi Marija Šūmane . Romāns vēstulēs. Tulkojis Valdis Grēviņš . Nelaiķa Ivana Petroviča Belkina noveles. ; Šāviens ; Putenis ; Zārcinieks ; Stacijas uzraugs ; Jaunkundze zemnieces lomā  ; Gorjuhinas ciema vēsture. Tulkojis Kārlis Egle  ; Roslavjevs. Tulkojusi Arija Elksne  ; Dubrovskis. Tulkojis Kārlis Egle  ; Vientuļā mājiņa Vasilija salā.  ; Pīķa dāma. Tulkojis Valdis Grēviņš  ; Kirdžali. Tulkojusi Ārija Elksne  ; Ēģiptes naktis. Tulkojis Kārlis Egle. Atdzejo­jusi Elīna Zālīte ; Kapteiņa meitiņa. Tulkojusi Ārija Elksne  ; Ceļojumu apraksti: Ceļojums uz Arzrumu. Tulkojis Eižens Rauhvargers ; Fragments no vēstules D-am. Tulkojusi Ārija Elksne ; Autobiogrāfiskie raksti: Atmiņas. Tulkojusi Ārija Elksne ; Deržavins ; Karamzins ; Iedomātā saruna ar Aleksandru Pirmo  ; Holera ; Par Durovu ; Autobiogrāfijas sākums. Tulkojusi Ārija Elksne

Kopoti raksti piecos sējumos

Jūlija Vanaga redakcija

Redakcijas kolēģija:

A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, J. Grots, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns

Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Čigāni

Vislabākais no Puškina romantiskajiem sacerējumiem ir ,,Čigāni” (1824), kas pieskaitāms krievu dzejas slavenākajiem darbiem. Poēma rakstīta reizē ar ,,Jevgeņiju Oņeginu”, tāpec šajā darbā jau manāms reālistiska mākslinieka vēriens. Ar ,,Čigāniem” Puškins atvadās no romantisma un baironisma, kas patiesībā jau būtībā pasvešs viņa reālistiskajam talantam.

Atdzejojis Pāvils Vīlips

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Dubrovskis

Divi kaimiņu muižnieki Trojekurovs un Dubrovskis neskatoties uz mantiskā stāvokļa atšķirībām ir labi draugi, Trojekurovam ir meita Maša, bet Dubrovskim dēls Vladimirs un bagātais Trojekurovs bieži runā par to, ka bērniem būtu jāprecas. Trojekurovs ir bagāts un despotisks, bet Dubrovskis,  lai arī nabadzīgs, bet lepns un neatkarīgs un kādas nieka lietas dēļ, abi pamatīgi sastrīdas. Trojekurovam ir liela vara un viņš dusmās nolemj Dubrovskim atņemt viņa muižu ar zemniekiem, ko arī caur uzpirkto tiesu izdara. Dubrovska veselības stāvoklis strauji pasliktinās un no Pēterburgas tiek izsaukts viņa dēls Vladimirs, kad viņš ierodas tēvs ir tuvu nāvei. Trojekurovs mēģina samierināties ar savu bijušo draugu un brauc ciemos, bet ieraugot Trojekurovu, Dubrovski piemeklē trieka, paralīze, un pēc tam arī nāve, dēls vladimirs liek pateikt Trojekurovam, lai viņš brauc prom.

Pēc tēva nāves pie Vladimira ierodas tiesas pristavs, lai izliktu viņu no muižas. Dubrovska zemnieki grib uzbrukt tiesas izpildītājiem, bet Dubrovskis viņus attur no šī soļa. Naktī viņš liek visiem muižas ļaudīm atstāt muižu un to aizdedzina, viņš sūta vienu no saviem zemniekiem Arhipu izlaist tiesu izpildītājus, bet Arhips to neizdara un tiesu ierēdņi iet bojā...

tulkojis Kārlis Egle

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Ēģiptes naktis

,,Ēģiptes naktīs” Puškins vislabāk parādījis arī savas ievērojamās vēstures fantāzijas spējas, kas dzīvi izceļ lasītāja acu priekšā sen pagājušos kultūras laikmetus.

Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis

tulkojis Kārlis Egle

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Gabrieliāda

Poēma

Atdzejojis Bruno Saulitis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Gorjuhinas ciema vēsture

rakstīta no trešās personas - Belkina, kurš dzimis un izaudzis Gorjuhinā

Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis

tulkojis Kārlis Egle

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Grāfs Nuļins

Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Kapteiņa meitiņa

Vislabākais un pie tam arī vispopulārākais Puškina stāsts ir ,,Kapteiņa meitiņa” (1833), kuram kā prozas stila meistardarbam gandrīz nevar uzrādīt nevienu lielāku defektu. Visu stāstu caurauž ideālisms; neatvairāmi pārliecinošais tēlojuma reālisms lasītāju pat pret paša gribu pārceļ rakstnieka rādāmā pasaulē.

Puškins sniedzis «Kapteiņa meitiņā» ārkārtīgi patiesu un mākslinie­ciski pārliecinošu Pugačova tēlu. Šis tēls krasi atšķiras no tiem Puga­čova tēlojumiem, kas bija sastopami literatūrā pirms Puškina.

Muižnieku rakstnieki tēloja Pugačovu kā bezsirdīgu «ļaundari», zvēru, kam nepiemīt nekas cilvēcisks, izgāza pār viņu visus iedomājamos lamu vārdus, dēvēdami to par «pūķi», «krokodilu», «nevarīgo ūdri» utt. Tā, piemēram, Pugačovu nosauca savos dzejoļos savā laikā ļoti pazīstamais XVIII gadsimta dzejnieks A. P. Sumarokovs.

Pavisam citādi Pugačovu zīmē Puškins. Tautas sacelšanās vadoņa tēlu viņš sniedzis bez jebkādiem izskaistinājumiem, visā viņa bargajā — reizēm pat visai nežēlīgajā — realitatē. Tajā pašā laikā Puškins lieliski atklāj viņā arī dažas labas īpašības, dažas tipiskas krievu nacionalā rakstura iezīmes.

ceturtais sējums PROZA

KAPTEIŅA MEITIŅA

Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis

tulkojusi Ārija Elksne

izdevniecība Liesma 1969

E-grāmatā izlabotas pamanītās kļūdas un tā papildināta ar attēliem gan no oriģinālās grāmatas latviešu izdevuma, gan no krievu izdevuma.

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Kapteiņa meitiņa

Vislabākais un pie tam arī vispopulārākais Puškina stāsts ir ,,Kapteiņa meitiņa” (1833), kuram kā prozas stila meistardarbam gandrīz nevar uzrādīt nevienu lielāku defektu. Visu stāstu caurauž ideālisms; neatvairāmi pārliecinošais tēlojuma reālisms lasītāju pat pret paša gribu pārceļ rakstnieka rādāmā pasaulē.

Puškins sniedzis «Kapteiņa meitiņā» ārkārtīgi patiesu un mākslinie­ciski pārliecinošu Pugačova tēlu. Šis tēls krasi atšķiras no tiem Puga­čova tēlojumiem, kas bija sastopami literatūrā pirms Puškina.

Muižnieku rakstnieki tēloja Pugačovu kā bezsirdīgu «ļaundari», zvēru, kam nepiemīt nekas cilvēcisks, izgāza pār viņu visus iedomājamos lamu vārdus, dēvēdami to par «pūķi», «krokodilu», «nevarīgo ūdri» utt. Tā, piemēram, Pugačovu nosauca savos dzejoļos savā laikā ļoti pazīstamais XVIII gadsimta dzejnieks A. P. Sumarokovs.

Pavisam citādi Pugačovu zīmē Puškins. Tautas sacelšanās vadoņa tēlu viņš sniedzis bez jebkādiem izskaistinājumiem, visā viņa bargajā — reizēm pat visai nežēlīgajā — realitatē. Tajā pašā laikā Puškins lieliski atklāj viņā arī dažas labas īpašības, dažas tipiskas krievu nacionalā rakstura iezīmes.

ceturtais sējums PROZA

Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis

tulkojusi Ārija Elksne

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Kirdžali

stāsts

Kirdžali pēc tautības bija bulgārs. Turku valoda Kirdžali nozīmē varonis, drošulis.Kad Aleksandrs Ipsilanti pasludināja sacelšanos un saka vākt karaspēku, Kirdžali atveda pie viņa vairākus no saviem vecajiem biedriem. Eterijas īstais mērķis viņiem bija miglā tīts, bet karš deva iespēju tikt pie bagātības uz turku un varbūt arī uz moldāviešu rēķina — un tas viņiem likās skaidrs.

tulkojusi Ārija Elksne

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Mocarts un Saljeri

Dziļdomīga psiholoģiska etīde par ģēnija dabu un skaudību, kas izvēršas nepārvaramā, noziedzīgā kaislē.

Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

otrais sējums

Lirika 1826-1830

Pasakas

Dramatiskie sacerējumi

Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirika

Maskava — Pēterburga

1826

Auklei. «Tu draugs man esi grūtās dienās . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Cik laimīgs jūtos es, kad varu pamest . . .» Atdzejojis Andris Vējāns

«Deg jūdu istabiņā svece . . .» Atdzejojis Eižens Mindenbergs

«Tu dievmāte, bet nevis tā . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Ziemas ceļš. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Stances. «Uz labu cerēt gribas man . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

1827

Mordvinovam. «Jau paguris bij ērglis pēdējais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

«Jūs Sibīrijas raktuvēs . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Arions. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns

Dzejnieks. «Pirms Apolons nav aicinājis . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Lakstīgala un roze. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Tris avoti. «Mums dzīves stepē bezgalīgā, sērā . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Eņģelis. Atdzejojusi Elīna Zālīte

«Cik krāšņa naktsI Pie debess saltās . . ,» Atdzejojis Paulis Kalva

Kiprenskim. «Tu tīkams modei vieglspārnotai . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Galvaskauss. «Ņem, Delvig, galvaskausu šo . . .» Atdzejojis Kārlis Štrāls

«Cik cildens viesu pulkā spožā . . .» Atdzejojis Andrejs Balodis

1827. gada 19. oktobri. «Lai dievs stāv klāt, ak draugi, jums . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Talismans. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Dzelmenis dziļš . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

«Ai pavasari, mīlas laiks . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

1828

Draugiem. «Nē, ne jau lišķība tā ir . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

«Ak vai! Sī mīlas atzīšanās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

To Dawe ESQr. «Kādēļ tev jāattēlo, draugs . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Atmiņas. Atdzejojusi Elīna Zālīte

Tu un jūs. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Velte nejaušā un liekā . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

«Vēl jau pļavās klejo salti vēji . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

«Ak daiļā, nedziedi nekad . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Jazikovam. «Sen posos aizbraukt, mīļais draugs . . .» Atdzejojis Andris Vējāns

N. Kiseļovam. «Kļūt gribi svešumā tu brīvs un vesels arī . . .»Atdzejojis Laimonis Kamara

Ģīmetne. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns

Sirdsdraugs. Atdzejojusi Ārija Elksne

«Ir laimīgs tevis izraudzītais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Nojausma. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Slīkonis. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

«Krauklis krauklim pretī trauc . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Pilsēt krāšņā, nabadzīgā . , .» Atdzejojusi Elīna Zālīte

«Kur fontāns irdz starp akmens sienām . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Ančars. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Atbilde A. Gotovcevai. Atdzejojusi Ārija Elksne

Zieds. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

«Cik strauju soli gaitā staltā . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

«Kāds biju agrāk jau, tāds esmu tagad es . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks

Pzejnieks un pūlis. Atdzejojis Tālivaldis Brička

Kaukāzs. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Sļūdonis. Atdzejojis Kārlis Krūza

Klosteris uz Kazbeka. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Delibašs. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

«Pār kalniem Gruzijā pakts migla nolaižas . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

No Hafiza. «Nedzenies pēc slavas karā . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica

Dona. Atdzejojusi Austra Dāle

Oļega vairogs. Atdzejojusi Vizma Belševica

Kalmikiete. Atdzejojis Andris Vējāns

«Bruņinieks šis bija nabags . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Ak Grieķija, jel sacelies . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

J. Poltorackai. «Ja debess tēvs būs žēlīgs mums . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

«Kad jau Ižora bij leju . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

Zīmes. Atdzejojis Laimonis Kamara

Epigramma. No žurnāliem daudz pārestību cietis . . .» Atdzejojis Harijs Heislers

Par I. Velikopojski. «Ai Beverlej, pa pusei Horucij . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Kurpnieks. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Ceļinieka žēlabas. Atdzejojusi Ārija Elksne

«Ko laukos iesākt mums, kad ziema? Rītos kāri . . Atdzejojis Paulis Kalva

Ziemas rīts. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Epigramma. «Zēns Fēbam himnu veltīt steidz . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

«Jūs mīlēju; un mīlestība mana . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Es gatavs, varu braukti kurp jūs, turp arī es . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Kukaiņu kolekcija. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Kad daždažādās nevalodās . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Iekarotāja bistei. Atdzejojis Laimonis Kamara

«Vai ska]ā ielu troksnī eju . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Sonets. «Put drūmais Dante sonetu nav pēlis . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Dzejniekam. «Klau, dzejniek, nedzenies pēc ļaužu mīlestības . . .»Atdzejojis Jānis Plaudis

Madonna. Atdzejojusi Vizma Belševica

Ciklops. «Kaut prāts un valoda bēg projām . . .» Atdzejojis Jānis Sudrabkalns

«Gan izpriecās, gan stundas dīkās . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Ko gan mans vārds tev līdzēt spēs . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Epigramma. «Nav boda, ka tu polis kāds . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Epigramma. «Sirms zakātājs man teica lamas . . .» Atdzejojis Imants Vanags

Jaunā mītne. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Kad savos karstos skāvienos . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Jodi. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Elēģija. «Sī bezprātīgo gadu līksme tagad. . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Atbilde anonīmam. Atdzejojis Jānis Plaudis

Carskoje Selo statuja. Atdzejojusi Austra Dāle

Jauneklis. Atdzejojis Jānis Plaudis

Atskaņa. Atdzejojis Jānis Plaudis

Darbs. Atdzejojis Imants Lasmanis

Par īliadas tulkojumu. «Dzirdu es helēņu valodas klusušās, dzisušās skaņas . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis

«Pie kurla tiesneša nāk kurlais kurlo tiesāt . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Atvadas. «Vēl domās tavu mīļo tēlu . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Pāžs jeb Piecpadsmitais gads. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Mans brangais kritiķi, mans smējēj piebriedušais . , .» Atdzejojis Jānis Plaudis

«Kad atmiņas man nedod miera . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Lūgums. Atdzejojusi Ārija Elksne

Dzejolis, kas sacerēts bezmiega nakti. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Varonis. Atdzejojis Harijs Skuja

«Lai tālos dzimtos krastos kļūtu . . .» Atdzejojusi Elīna Zālīte

Mani raduraksti. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Post scriptum. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Čigāni. Atdzejojis Harijs Heislers

1831

Atbalss. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Kur svētās kapenēs viņš dus . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Krievijas pēlējiem. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Jo biežāk mūsu licejs var . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

1832

Daiļava. «Kā harmonijā apgarotā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns

«Nē, nē — nedz vēlos es, nedz drīkstu nodoties . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Albumā. «No Maskavas kad padzīs projām …» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Albumā. «Ilgi lapas izraudzītās . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

1835

Huzārs. Atdzejojis Eižens Mindenbergs

«Tu, franču rimjkaļus kas ņēmies bargi rāt . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

«Pāri sniega klātiem laukiem . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Budris un viņa dēli. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Vojevoda. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Dievs, neliec sajukt prātā man . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis

Rudens. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

RIETUMSLĀVU DZIESMAS

Priekšvārds. Tulkojusi Milda Grīntelde

1. Karaļa sapnis. Atdzejojusi Ārija Elksne

2. Janko Marnavičs. Atdzejojis Valdis Rūja

3. Kauja pie Zeņicas — Veļikajas. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

4. Feodors un Jeļena. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

5. Vlahs Venēcijā. Atdzejojis Valdis Rūja

6. Haiduks Hrizičs. Atdzejojis Valdis Rūja

7. Hiacinta Maglanoviča sēra dziesma. Atdzejojis Eižens Mindenbergs

8. Marko Jakubovičs. Atdzejojusi Ārija Elksne

9. Bonaparts un melnkalnieši. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns

10. Lakstīgala. Atdzejojis Imants Lasmanis

11. Dziesma par Melno Georgiju. Atdzejojis Andrejs Balodis

12. Vojevoda Milošs. Atdzejojis Andrejs Balodis

13. Vilkatis. Atdzejojis Andrejs Balodis

14. Māsa un brāļi. Atdzejojis Eižens Mindenbergs

15. Janišs karaļdēls. Atdzejojis Valdis Rūja

16. Kumeļš. Atdzejojis Andrejs Balodis

Piezīmes. Tulkojusi Milda Grmielde

«Sakiet, — kas tur spīd uz zaļā kalna?» Atdzejojusi Ārija Elksne

«Es sāpju aukās tagad rūdīts vīrs . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

«Ir laiks, mans draugs, ir laiksl pēc miera esmu tvīcis

Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Viņš dzīvoja starp mums . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

1835

Pētera Pirmā dzīres. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns

Oda LVI (No Anakreona). «Kļūst jau sirmas, kļūst jau retas

Atdzejojusi Vizma Belševica

Oda LVII. «Kāpēc kausam dibens sauss? . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica

Karavadonis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Mākonis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Rodriks. «Maurus spāņiem uzkūdīja . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

«Dunduks Akadēmijā . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

«Kad rudens dienās va]as gana . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Ceļinieks. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«. . . Atkal ierados . . .» Atdzejojusi Elina Zālīte

«Es domāju — sirds marja beidzot . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Ak nabadzībai beidzot iegaumējis . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Lukulla izveseļošanās. Atdzejojusi Ārija Elksne

«Naktī dzirnavnieks nāk mājās . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

1836

D. Davidovam. «Tev — varonim, tev — dziesminiekam . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Tēlniekam. Atdzejojis Kārlis Krūza

No Pindemontes. «Nav lielas vērtības šīm skaļām tiesībām . . .» Atdzejojis Harijs Skuja

«Kad ārpus pilsētas, pilns domu, klīstu es . . .» Atdzejojis Harijs Skuja

1835. gada 19. oktobris. «Reiz bija laiks: tad spēki jaunībai . . .» Atdzejojis Harijs Skuja

«Vakar Leila sveikas māja . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Pieminsklis. Atdzejojusi—Mirdza Bendrupe un Vladimirs Kaijaks

PAREJIE — HRONOLOĢISKI NENOSAKĀMIE DZEJOĻI

«Ak mūza nesaudzīgā, kvēlā . . .» Atdzejojis Harijs Skuja

Zelts un šķēps. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Ak nē, es nemīlu tās trako brīžu baudas . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

«Ai nē, nav dzīve apnikusi

PASAKAS

Pasaka par popu Pietapieri un viņa kalpu muļķa Antuli. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Pasaka par caru Saltanu, par viņa dēlu, krietno un dižo spēkoni kņazu Gvidonu, un daiļo princesi Gulbi. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Pasaka par zvejnieku un zivtiņu. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Pasaka par mirušo cara meitu un septiņiem varoņiem. Atdzejojis Jānis Plaudis

Pasaka par zelta gailīti. Atdzejojis Jānis Plaudis

DRAMATISKIE SACERĒJUMI

Boriss Godunovs. Atdzejojis Rainis

Skopais bruņinieks. Atdzejojis Andrejs Kurcijs

Mocarts un Saljēri. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Akmens viesis. Atdzejojis Valdis Grēviņš

Dzīres mēra laikā. Atdzejojis Jānis Plaudis

Nāra. Atdzejojis Aleksandrs Čaks

Kopoti raksti piecos sējumos Jūlija Vanaga redakcijā

Redakcijas kolēģija:

A. Bauga, J. Grots, K. Egle, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns

Sastādītājs Jāzeps Osmanis

Mākslinieks Arturs Apinis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Pasaka par caru Saltanu, par viņa dēlu, krietno un diženo spēkoni kņazu Gvidonu, un daiļo princesi Gulbi

Atdzejojis Jūlijs Vanags

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Pasaka par zelta gailīti

Atdzejojis Jānis Plaudis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Pasaka par zvejnieku un zelta zivtiņu

Pasaku kamolītis

No krievu valodas atdzejojis Jūlijs Vanags Mākslinieks Alberts Goltjakovs

Izdevniecība «Liesma» Rīga 1977 Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Pasaka par zvejnieku un zivtiņu

Atdzejojis Jūlijs Vanags

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis