Aleksandrs Puškins

Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirika

MASKAVA — PĒTERBURGA

tulkojis Kārlis Egle

Valdis Grēviņš

Ārija Elksne

Marija Šūmane

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Pētera Lielā Moris

Romānā Puškins izmantojis ģimenes leģendas par savu vecvectēvu pa mātes līniju -  Pētera I līdzgaitnieku afrikāni Ābramu Petroviču Hannibālu, kura neparastais un dramatiskais liktenis vienmēr saistīja dzejnieku. Pēteris I stāstā attēlots nevis kā valstsvīrs vai karavadonis, bet kā cilvēks - savā ģimenes dzīvē un viesībās. Tomēr romāns palika nepabeigts.

tulkojusi Marija Šūmane

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Pīķa dāma

Spēlējot kārtis kāds Tomskis pastāsta dīvainu stāstu par savu vecmāmiņu kura it kā zinot trīs kāršu noslēpumu kuras noteikti palīdzēs uzvarēt jebkurā spēlē ja uz viņām likt likmes. Šo noslēpumu vecmāmiņai esot atklājis grāfs Sen-Žermēns. Šim stāstam spēlētāji nenotic ieskaitot arī jauno oficieri Hermani kurš pats nespēlē toties ar lielu interesi seko spēlei. Tomska vecmāmiņa - veca grāfiene - izrādas īsta megera attiecībās ar savu audzēkni Lizavetu Ivanovnu un pastāvīgi viņai piesienas un "zāģē", tāpēc Lizaveta ar prieku pieņem Hermaņa uzmanības apliecinājumus. Bet Hermani apsēdusi ideja - uzzināt šo trī kāršu noslēpumu un savu uzmanību Lizai viņš izrāda tikai lai īstenotu šo mērķi...

Kas izšķir cilvēka likteni – mīlestība, kas atbrīvo no apsēstības, vai spēles magnētiskais azarts, kas salauž gribasspēku? Ievērojamā krievu dzejnieka Aleksandra Puškina stāsts „Pīķa dāma” (1836) uzreiz pēc publicēšanas guva milzīgus panākumus: publiku intriģēja fantastiskais saturs un precīzi tvertais laika gars.

tulkojis Valdis Grēviņš

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Kopoti raksti piecos sējumos Pirmais sējums Lirika 1813--1826

Piemineklis. Atdzejojis Andrejs Balodis..

Jaunības un trimdas gadu lirika Licejs

Natālijai. Atdzejojis Paulis Kalva

Mūks. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Klita nelaime. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Draugam dzejdarim. Atdzejojis Bruno Saulitis

Evlēga. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Osgars. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Prāts un mīla. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Māsai. Atdzejojis Arvīds Skalbe

Skaistulei, kas Šņauca tabaku. Atdzejojis Imants Ziedonis . .

Epigramma. «Mums Arists solīja, ka traģēdiju drīz. . .»

Atdzejojis Konstantīns Aizpurs

Kazaks. Atdzejojis Imants Ziedonis

Kņazam A. Gorčakovam. Atdzejojusi Ārija Elksne .

Pieredze. Atdzejojis Bruno Saulitis.

Svētlaime. Atdzejojis Imants Vanags.

Studenti dzīro. Atdzejojis Harijs Heislers

Bova (Poēmas fragments). Atdzejojis Kārlis štrāls .

Batjuškovam. Atdzejojis Paulis Kalva.

Epigramma. «Tev sieva brīnišķa, cik es to jautu . . .» Atdzejojis

Konstantīns Aizpurs.

N. Lomonosovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe

Epigramma par Ribuškinu. Atdzejojis Laimonis Kamara

Romance. Atdzejojis Harijs Heislers

Leda. Kantāte. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Štances. «Avez-vous vu la tendre rose . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Mana ģīmetne. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Atmiņas Carskoje Selo licejā. Atdzejojis Imants Ziedonis . .

Licīnijam. Atdzejojis Laimonis Kamara

Pilsētiņa. Atdzejojis Bruno Saulitis

Natašai. Atdzejojis Imants Lasmanis.

ūdens un vīns. Atdzejojis Harijs Galiņš

Nepastāvība. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Batjuškovam. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Napoleons Elbas salā (). Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . .

Puščinam (. maijā). Atdzejojis Jānis Plotnleks..

Galičam. Atdzejojis Arvīds Skalbe

Sapņotājs. Atdzejojis Kārlis Krūza

Mans testaments. Draugiem. Atdzejojis Andris Vējāns

Viņai. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Jaunajai aktrisei. Atdzejojis Harijs Heislers..

Atmiņas (Puščinam). Atdzejojis Jānis Plotnieks.

Vēstule Galičam. Atdzejojis Imants Vanags.

Mana epitāfijā. Atdzejojis Jāzeps Osmanis.

Kritušais bruņinieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Delvigam. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs.

Roze. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

«Un tā es laimīgs biju, baudām sirdi vēru . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Asara. Atdzejojis Tālivaldis Brička.

«Ikviens zin dzejas vīrus šos . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Manam Aristarham. Atdzejojusi Vizma Belševica

Fonvizina rēgs. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe..

Anakreona kaps. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Vēstījums Judinam. Atdzejojis Andris Vējāns

Gleznotājam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Žukovskim. «Jel svēti, dziesminieki . . .

Nu Parnasā jau klusā . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags

Elēģija. «Nu piederu es, draugi, atkal jums . . .» Atdzejojis

Laimonis Kamara

Morfejam. Atdzejojis Andrejs Balodis.

Rudens rīts. Atdzejojis Kārlis Krūza

«Vien mīla līksmu dara salto dzīvi . . .» Atdz. Daina Avotiņa

Mēness. Atdzejojis Andrejs Balodis

Elēģija. «Ir laimīgs tas, kurš kaisles liesmās . . .» Atdzejojis Andrejs Balodis

Šķiršanās. Atdzejojis Laimonis Kamara.

Draugiem. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Mīļās vārdi. Atdzejojis Andrejs Balodis.

Elēģija. «Ir mīla gaisusi, — jau nodomāju tā . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Elēģija. «Es nāvi redzēju, pie manis mājās . . .» Atdzejojis Andrels Balodis

Mošanās. Atdzejojis Tālivaldis Brička

Vēlēšanās. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Logs. Atdzejojis Andrejs Balodis

Jātnieki. Atdzejojis Laimonis Kamara

I

llgu remdējums. Atdzejojis Laimonis Kamara.

Miegs (Fragments). Atdzejojis Harijs Heislers

Dziesminieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Ūsas. Filozofiska oda. Atdzejojis Laimonis Kamara . . .

No vēstules kņazam P. Vjazemskim. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

No vēstules V. Puškinam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe . . .

Ekspromts Ogarjovai. Atdzejojis Laimonis Kamara .

Patiesība. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.

Mašai. Atdzejojis Laimonis Kamara

Dzīru kauss. Atdzejojis Allreds Krūklis

Amors un Himenejs. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks .

Anakreona kauss. Atdzejojis Jūlijs Vanags..

Siškovam. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.

Kaverinam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Jaunajai atraitnei. Atdzejojis Imants Lasmanis..

Neticība. Atdzejojusi Arlja Elksne

Delvigam. «Ar mīlu, draudzību un tīksmi . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza.

Vēstule Lidai. Atdzejojis Andris Vējāns

Kņazam A. Gorčakovam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe .

Albumā. Atdzejojis Valdis Rūja

Illičevskim albumā. Atdzejojis Laimonis Kamara

Biedriem. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Uzraksts uz slimnīcas sienas. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . .

Puščinam albumā. Atdzejojusi Mirdza Ķempe..

Par vēstuli. Atdzejojis Jānis Plotnleks.

Sapnis. Atdzejojis Laimonis Kamara.

Viņa. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Šķiršanās. Atdzejojis Kārlis Krūza

Pēterburga

«Ardievu, klusais miers un lauki . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Ogarjovai, kurai metropolīts atsūtīja augļus no sava dārza. Atdzejojusi Ārija Elksne.

«Jel nevaicā, kāpēc man dzīrēs ska)ās . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

«Es, akli cienot tālas, svešas malas . . .» Atdzejojis Harijs

Heislers.

Viņai. Atdzejojis Imants Lasmanis

Brīvība. Oda. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Kņazei Goļicinai, nosūtot viņai odu «Brīvība». Atdzejojis Laimonis Kamara

Čaadajevam. «Tik mirkli cerības un slava . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis

Bakha svētki. Atdzejojis Kārlis Krūza

Izveseļošanās. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Zukovskim. «Kad sveic tu sapņu tāli tīru. . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

Zukovska portretam. Atdzejojis Jāzeps Osmanis .

Sapņotājam. Atdzejojusi Ārija Elksne.

N. Pļuskovai. Atdzejojusi Ārija Elksne.. .

Skaistulītei. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Epigramma. «Ir viņa «Vēsturei» stils vienkāršs, pievilcīgs . . .»

Atdzejojusi Mirdza Ķempe . .

Pasakas. Noēl. Atdzejojusi Mirdza Ķempe..

«Kur ozolaiņu klusā blīvē . . .» Atdzejojis Lrimonis Kamara .

Es arī esmu dzirdējis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara . .

«Cik saldi! . . . Bet, ak dievs, cik briesmu pilni . . Atdzejojis Laimonis Kamara .

Sādža. Atdzejojusi Mirdza Bendrupu ..,„.

Dorīda. Atdzejojis Jānis Plotnieks

N. N. (V. Engelhardam). Atdzejojis Imants Lasmanis .

Orlovam. Atdzejojis Imants Lasmanis

Sčerbiņinam. Atdzejojis Imants Lasmanis

Mājas garam. Atdzejojis Kārlis Krūza.

Nāra. Atdzejojis Andris Vējāns

Nepabeigtā glezna. Atdzejojusi Ārlj.i Elksne . .

Vienatnība. Atdzejojis Bruno Saulitis

Jautrās dzīres. Atdzejojis Andris Vējāns.

Vsevoložskim. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Carskoje Selo. Atdzejojis Imants Ziedonis

«Aiz tuvā līdzenuma meža malā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns

Platoniska mīla. Atdzejojis Kārlis Krūza

Štances Tolstojam. Atdzejojusi Vizna Belševlca.

Atdzimšana. Atdzejojis Andris Vējčns.

Vēstījums kņazam Gorčakovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe . .

«Es zinu to, kā šķēpus cīņai slej . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

Par Kolosovu. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Dorīdai. Atdzejojis Jānis Plotnieks

Hronoloģiski nenoteiktie dzejoli —

Delijai. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Delija. Atdzejojusi Ārija Elksne.

Fauns un gane. Ainas. Atdzejojis Kārlis Krūza..

«No dievkalpojuma uz māju niikdama . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

«Vai slims jūs, tēvocīt? To padzirdēju . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Ziņkārīgais. Atdzejojis Jānis Plotnieks

Par grāfu A. Razumovski. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . . .

«Požarskis, Miņins, Hermogens . . .» Atdzejojis Andris Vējāns .

Epigramma par dzejdara nāvi. Atdzejojis Imants Lasmanis . .

Tavs un mans. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Lilai. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Dzejdara liktenis. Atdzejojis Jāzeps Osmanis.

Madrigāls M  ai. Atdzejojis Jānis Plotnieks

Vārda diena. Atdzejojis Imants Lasmanis

A. B-ai. Atdzejojis Jānis Plotnieks.

Sosņickai albumā. Atdzejojusi Ārija Elksne..

Par Arakčejevu. «Visu Krievzemi viņš nomāc . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags.

Par kņazu A. Gojicinu. «Zināms viņš kā zemisks līdējs . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Labs padoms. Atdzejojis Imants Lasmanis

Lāga cilvēks. Atdzejojis Andris Vējāns

Par Caadajeva portretu. Atdzejojis Jānis Plotnieks .

Dienvidi

iJau dienas spožums bālēt sācis . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza  «Man prātā Āzija ar neauglīgām tālēm . . .» Atdzejojis Imants Vanags

Nereīda. Atdzejojis Imants Lasmanis

«Jau retie mākoņi kā raisīdamies slīd . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

«Ai, kādēļ mirdz tā ga; smā zaigā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns

«Kādēļ tev skumjas priekšlaicīgas . . .» Atdzejojis Andris Vējāns  «Nav tevis žēl man, jauno dienu laiks . . .» Atdzejojusi Paulina Bārda

Karageorgija meitai. Atdzejojis Arvīds Skalbe..

Melnais lakats. Moldāvu dziesma. Atdzejojusi Mirdza Ķempe .

«Aiz muļķības ja drosmi rastu . . .» Atdzejojis Paulis Kalva .

«Havronios, tu pēlējs visupirmais . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

«Teic, kā tev neapnīk šie strīdi . . .» Atdzejojis Paulis Kalva  Epigramma. «Raušoties pa dzīves zaņķi . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

Zeme un jūra. Mosha idile. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . .

Mūza. Atdzejojis Kārlis Krūza

Skaistule pie spoguļa. Atdzejojis Paulis Kalva.

«Es pārdzīvojis savas alkas . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne . .

Karš. Atdzejojis Laimonis Kamara.

Delvigam. «Draugs Delvig, mūzas brāli mans . . .» Atdzejojis

Harijs Heislers.

No vēstules Gņedičam. «Ko Jūlija ar rozcm vija . . .» Atdzejojis

Imants Ziedonis

Duncis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Man kņazu G. nav pazīt gods . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara  Epigramma. «Kaut talantu tam dieviņš devis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

V. Davidovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe

Jaunava. Atdzejojis Harijs Skuja

«Gan viesībās, gan dzīrēs skaistās . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis.

Jurjevam. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Kateņinam. «Kur daiļās attēlu gan ņemt, kas atsūtīs to man

par prieku?» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks..

Manai tintnīcai. Atdzejojis Kārlis Strāls.

Caadajevam. «Sal zemē, kur mans nemiers aizmirsdamies gaist . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica

«Kas zemi zin, kur daba krāšņi smejas . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

«Eleferija, tiešām nav . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe . . .

«Šo jauno darbu pieņemiet . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis .  «Ai jūs, kam dzejas ziedos tvīkos . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis

«Lūk, mūza, tērzētāja saldā . . .» Atdzejojis Bruno Saulitis . .

Dioneja. Atdzejojis Kārlis Krūza.

Ģenerālim Puščinam. Atdzejojis Laimonis Kamara .  «Drīz apklusīšu es. Ja tomēr skumju stundā . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks

«Draugs, esmu aizmirsis, kāds senāk biju es . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks

Jaunekļa kaps. Atdzejojis Kārlis Krūza

Napoleons. Atdzejojis Eižens Mindenbergs.

«Beidz raudāt, grieķiete, — kā varonis viņš krita . . .» Atdze­jojusi Mirdza Ķempe

Laika zīmes. Atdzejojis Kārlis Krūza

Koķetei. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Epigramma. «Sen likteņvarā godu pametusi . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags.

Aleksejevam. «Mans mīļais, greizsirdībā liekā Tu pārsteidzīgs pret mani tiec . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

Draugam. Atdzejojis Jūlijs Vanags.

Desmitais bauslis. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.

Epigramma. «Tenkumaiss, kam vien no peliem . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Epigramma. «Steidz ārstēties — vai Pangloss kļūsi! . . .» At­dzejojis Konstantīns Aizpurs

Par grāfa Hvostova traģēdiju, kas izdota ar Kolosovas ģīmetni uz vāka. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs.

Ierēdnis un dzejnieks. Atdzejojis Imants Lasmanis .

«Vēl reizi pēdējo es nāku . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Ovīdijam. Atdzejojis Harijs Skuja.

Deņisam Davidovam. «Mans dzejniek huzār, dzejā tavā . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis.

Dziesma par viedīgo Oļegu. Atdzejojis Kārlis Krūza . . .

Baratinskim. No Besarābijas. Atdzejojis Kārlis Krūza . . .

«Bij Aglaju reiz manu guvis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

«Klarisai, lūk, naudas nava . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza . .

Draugiem. «Bij vakar Bakha dzīres skaļas . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

Taurija. Atdzejojis Bruno Saulitis.

V. Rajevskim. «Tad ne jau tāpēc lepns es . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis.

Grieķietei. Atdzejojis Jānis Plotnieks

V. Rajevskim. «Tev tiesa, draugs, ka vērtējis par maz . . .»

Atdzejojusi Mirdza Bendrupe.

Vēstule cenzoram. Atdzejojis Kārlis Štrāls

Svešzemniecei. Atdzejojusi Paulina Bārda

«Tu seno brīnumdienu biedre man . . .» Atdz. Mirdza Ķempe

F. Gļinkam. «Kad mani dzives dzīrēs skaļās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Adelei. Atdzejojis Imants Ziedonis

Cietumnieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Cars Ņikita un četri desmiti viņa meitu. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Putniņš. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Kas, vijņi, jūs ir saistījis . . .» Atdzejojusi Elīna Zālīte . .  «Es tevi apskaužu, tu jūru norūdītais . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Man bezrūpīgo nejēgšanu . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe . .

Dēmons. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

«Es brīves sēklas vientuļš sēju . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Naktī. Atdzejojusi Elīna Zālīte.

«Ja, sald.īm cerībām vēl bērnišķīgi skauts . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Vai piedot vari greizsirdību man . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Kņazei M. Goļicinai. Atdzejojis Paulis Kalva.

Sūdzība. Atdzejojis Harijs Heisleis

Dzīves rati. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.

Ļ. Puškinam. «Mans brāli, pusaudzī no manis šķīries tu . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis.

«Pie lepnās cara pils jau snaudā sardze slīga . . .» Atdzejojis Arturs Goba

«Viss izbeidzies: mūs nesaista nekas . . .» Atdzejojis Harijs Heislers.

Davidovam pēc aicinājuma kopā ar viņu doties pa jūru uz Krimas dienvidu krastu. «Nē, nē, mans resnais Aristip . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

Kuģim. Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Lai Dāvids augumā bij mazs . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags

Prozerpīna. Atdzejojis Andris Vējāns.

«Ir mīlas gaiss kā pārpilns kauss . . .» Atdzejojis Andris Vējāns  Mihailovska

«Dziest diena lietainā; nakts dūmakā gaist viss . . .» Atdzejojis

Harijs Skuja.

Jūrai. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Grāmatu izdevēja saruna ar dzejnieku. Atdzejojis Kārlis Štrāls

Jazikovam (Mihailovskā ). Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Ļaunprātība. Atdzejojis Kārlis Štrāls

«Ak skaistule, es važās tavās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Vīnogas. Atdzejojis Imants Lasmanis

Bahčisarajas pils strūklaka). Atdzejojusi Mirdza Ķempe . . .

Spāniešu romance. Atdzejojis Vilis Plūdonis.

«Sen neticēdams laimes mānam . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

Bērnam. Atdzejojis Bruno Saulitis . .

Čaadajevam. No Taurijas jūras krasta. Atdzejojis Jānis Plotnieks .

Akvilons. Atdzejo/ls Kārlis Krūza.

«Lai tas, kurš dai)ās mīlas vainagots . . .» Atdzejojis Andris Vējāns.

Otrā vēstule cenzoram. Atdzejojis Kārlis Strāls

«Timkovskis valdīja, un viņam bija slava . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis

No vēstules draugam Rodzjanko. Atdzejojis Jūlijs Vanags . .

«Liza baidās mīlu gūt . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara . .

Pēc Korāna motīviem. Veltīts P. Osipovai. Atdzejojis Imants Lasmanis

Andrē Senjē. Veltīts N. Rajevskim. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Sadedzinātā vēstule. Atdzejojis Laimonis Kamara

«Jel sargā mani, talisman . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Slavas slāpes. Atdzejojis Kārlis Krūza

«Viss tavai piemiņai tiek dots . . .» Atdzejojis Arvids Skalbe

«Vien rozēm, klusi vīstot . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Ja tu dzīvē kādreiz vilsies . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Reiz caram ziņojums bij jādzird Raiss . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

Draugiem. «Jums, naidnieki, vēl nesaku ne vārda . . .» At­dzejojis Arvīds Skalbe

Padoms. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs

Oda viņa gaišībai grāfam Dm. Hvostovam. Atdzejojis Laimonis Kamara

Dzīvs, dzīvs vēl Kvēpeklītisl Atdzejojis Laimonis Kamara

Kozlovam, saņemot no viņa pcēmu «Mūks». Atdzejojis Arturs Goba

Ex ungue leoncm. Atdzejojis Laimonis Kamara

P. Osipovai. «Varbūt man nebūs ilgi ļauts . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Veltījums Rodzjanko. «Tu solījies par romantismu . . .» At­dzejojis Bruno Saulitis

«Es atceros vēl brīdi skaisto . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Jūs pātagas un pletnes sargi . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags

Bakhiskā dziesma. Atdzejojis Andrejs Balodis

«Ir maigums ziediem pēdējiem . . .s Atdzejojusi Paulina Bārda

. oktobri. Atdzejojis Kārlis Krūza

«Cars kā bēdās saka . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Lakstīgala un dzeguze. Atdzejojis Jānis Plaudis

Draudzība. Atdzejojis Bruno Saulītis

Kustība. Atdzejojusi Vizma Belševica

Aina no «Fausta». Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Ziemas vakars. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Deg asinis, tur kaisle valda. . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Manas māsas dārzs ir kluss » Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Vētrā. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Prozaiķis un dzejnieks. Atdzejojusi Ārija Elksne

«Tu zem kāda zvaigznāja . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica

«No lielrunības mlļprāt atteicies arvienu . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Es mīlu jūsu tumsu dīvo . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Dziesmas par Steņku Razinu. Atdzejojusi Vizma Belševica

Puščinam. «Mans dārgais draugs, mans draugs vispirmais!» Atdzejojis Jānis Plotnieks

Vjazemskim. «Vai jūra, senā bendētāja . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Zem zilām debesim, kur dzimtie kalni sauc . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

Atzīšanās. Aleksandrai Osipovai. Atdzejojis Kārlis Štrāls

Pravietis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Jūlija Vanaga redakcija

Redakcijas kolēģija:

A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, J. Grots, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns

Sastādītājs Jāzeps Osmanis

Mākslinieks Arturs Apinis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Poltava

Poēma

Atdzejojis Andrejs Kurcijs

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Piektais sējums

Pugačova sacelšanās vēsture. Kritika un publicistika. Vēstules

Jūlija Vanaga redakcija

Redakcijas kolēģija:

A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, j. Grots, M. Ķempe,B. Saulitis J. Sudrabkalns

Sastādījis Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Romāns vēstulēs

Publicētas Puškina vēstules, 1829 gads kuras apkopojuši viņa darbu pētnieki

tulkojis Valdis Grēviņš

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Roslavļevs

tulkojusi Ārija Elksne

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Ruslans un Ludmila

Atdzejojis Jūlijs Vanags

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Ruslans un Ludmila

Pie zalkšu jūras ozols zaļo,

Tam apkārt, zelta ķēdē siets,

Dien, nakti, teiksmu dzirnas maļot,

Iet mācīts runcis, zintnieks vieds.

Atdzejojis Jūlijs Vanags

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Grāmatai pievienoti trūkstošie attēli

Latvijas Valsts izdevniecība. Izdots: 1954

Aleksandrs Puškins

Skopais bruņinieks

Ievērojami dziļa vienkāršas cilvēka skopulības analīze pret spilgti dzīvu viduslaiku fonu.

Atdzejojis Andrejs Kurcijs

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Trešais sējums. Poēmas. Jevgeņijs Oņegins

Ruslans un Ludmila. Atdzejojis Jūlijs Vanags ; Kaukāza gūsteknis. Atdzejojis Bruno Saulītis ; Gabriēliāda. Atdzejojis Bruno Saulītis ; Brāļi laupītāji. Atdzejojusi Ārija Elksne ; Bahčisarajas strūklaka. Atdzejojusi Vizma Belševica ; Čigāni. Atdzejojis Pāvils Vīlips ; Grāfs Nuļins. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks ;  Poltava. Atdzejojis Andrejs Kurcijs Mājiņa Kolomnā. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe ; Andželo (dzejojis Vladimirs Kaijaks ; Vara jātnieks. Atdzejojis Jānis Plaudis ; Jevgeņijs Oņegins. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Kopoti raksti piecos sējumos

Jūlija Vanaga redakcija

Redakcijas kolēģija:

A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, J. Grots, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns

Sastādītājs Jāzeps Osmanis

Mākslinieks Arturs Apinis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Vara jātnieks

Pēterpils stāsts

Pētera I personā ieveidota, vēstures gaitas diktēta nepieciešamība, kas vairs nerēķinās ar atsevišķa indivīda interesēm un tiesībām. Puškina dzejā visiem šiem motīviem cauri jaušama vēl dziļa līdzjūtība tiem atpakaļpalikušajiem un līdzi negribētājiem, ko samaļ nežēlīgās vēstures dzirnas.

Atdzejojis Jānis Plaudis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins

Vientuļā mājiņa Vasilija salā

tulkojusi Ārija Elksne

Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis