Aleksandrs PuškinsAkmens viesisAtdzejojis Valdis Grēviņšno otrais sējums. Lirika 1826-1830. Pasakas. Dramatiskie sacerējumiNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsAndželoAtdzejojis Vladimirs KaijaksTrešais sējums. Poēmas. Jevgeņijs OņeginsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsBrāļi laupītājiAtdzejojusi Ārija ElksneTrešais sējums. Poēmas. Jevgeņijs OņeginsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsCeļojums uz ArzrumuSastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinistulkojis Eižens Rauhvargersizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsCeturtais sējums ProzaRomāni un stāsti:  Pētera Lielā moris. Tulkojusi Marija Šūmane . Romāns vēstulēs. Tulkojis Valdis Grēviņš . Nelaiķa Ivana Petroviča Belkina noveles. ; Šāviens ; Putenis ; Zārcinieks ; Stacijas uzraugs ; Jaunkundze zemnieces lomā  ; Gorjuhinas ciema vēsture. Tulkojis Kārlis Egle  ; Roslavjevs. Tulkojusi Arija Elksne  ; Dubrovskis. Tulkojis Kārlis Egle  ; Vientuļā mājiņa Vasilija salā.  ; Pīķa dāma. Tulkojis Valdis Grēviņš  ; Kirdžali. Tulkojusi Ārija Elksne  ; Ēģiptes naktis. Tulkojis Kārlis Egle. Atdzejo­jusi Elīna Zālīte ; Kapteiņa meitiņa. Tulkojusi Ārija Elksne  ; Ceļojumu apraksti: Ceļojums uz Arzrumu. Tulkojis Eižens Rauhvargers ; Fragments no vēstules D-am. Tulkojusi Ārija Elksne ; Autobiogrāfiskie raksti: Atmiņas. Tulkojusi Ārija Elksne ; Deržavins ; Karamzins ; Iedomātā saruna ar Aleksandru Pirmo  ; Holera ; Par Durovu ; Autobiogrāfijas sākums. Tulkojusi Ārija ElksneKopoti raksti piecos sējumosJūlija Vanaga redakcijaRedakcijas kolēģija:A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, J. Grots, M. Ķempe, B. Saulītis, J. SudrabkalnsSastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs ApinisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsČigāniVislabākais no Puškina romantiskajiem sacerējumiem ir ,,Čigāni” (1824), kas pieskaitāms krievu dzejas slavenākajiem darbiem. Poēma rakstīta reizē ar ,,Jevgeņiju Oņeginu”, tāpec šajā darbā jau manāms reālistiska mākslinieka vēriens. Ar ,,Čigāniem” Puškins atvadās no romantisma un baironisma, kas patiesībā jau būtībā pasvešs viņa reālistiskajam talantam.Atdzejojis Pāvils VīlipsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsDubrovskisDivi kaimiņu muižnieki Trojekurovs un Dubrovskis neskatoties uz mantiskā stāvokļa atšķirībām ir labi draugi, Trojekurovam ir meita Maša, bet Dubrovskim dēls Vladimirs un bagātais Trojekurovs bieži runā par to, ka bērniem būtu jāprecas. Trojekurovs ir bagāts un despotisks, bet Dubrovskis,  lai arī nabadzīgs, bet lepns un neatkarīgs un kādas nieka lietas dēļ, abi pamatīgi sastrīdas. Trojekurovam ir liela vara un viņš dusmās nolemj Dubrovskim atņemt viņa muižu ar zemniekiem, ko arī caur uzpirkto tiesu izdara. Dubrovska veselības stāvoklis strauji pasliktinās un no Pēterburgas tiek izsaukts viņa dēls Vladimirs, kad viņš ierodas tēvs ir tuvu nāvei. Trojekurovs mēģina samierināties ar savu bijušo draugu un brauc ciemos, bet ieraugot Trojekurovu, Dubrovski piemeklē trieka, paralīze, un pēc tam arī nāve, dēls vladimirs liek pateikt Trojekurovam, lai viņš brauc prom.Pēc tēva nāves pie Vladimira ierodas tiesas pristavs, lai izliktu viņu no muižas. Dubrovska zemnieki grib uzbrukt tiesas izpildītājiem, bet Dubrovskis viņus attur no šī soļa. Naktī viņš liek visiem muižas ļaudīm atstāt muižu un to aizdedzina, viņš sūta vienu no saviem zemniekiem Arhipu izlaist tiesu izpildītājus, bet Arhips to neizdara un tiesu ierēdņi iet bojā...tulkojis Kārlis Egleizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsĒģiptes naktis,,Ēģiptes naktīs” Puškins vislabāk parādījis arī savas ievērojamās vēstures fantāzijas spējas, kas dzīvi izceļ lasītāja acu priekšā sen pagājušos kultūras laikmetus.Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis tulkojis Kārlis Egleizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsGabrieliādaPoēmaAtdzejojis Bruno SaulitisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsGorjuhinas ciema vēsturerakstīta no trešās personas - Belkina, kurš dzimis un izaudzis GorjuhināSastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinistulkojis Kārlis Egleizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsGrāfs NuļinsAtdzejojis Vladimirs KaijaksNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsKapteiņa meitiņaVislabākais un pie tam arī vispopulārākais Puškina stāsts ir ,,Kapteiņa meitiņa” (1833), kuram kā prozas stila meistardarbam gandrīz nevar uzrādīt nevienu lielāku defektu. Visu stāstu caurauž ideālisms; neatvairāmi pārliecinošais tēlojuma reālisms lasītāju pat pret paša gribu pārceļ rakstnieka rādāmā pasaulē.Puškins sniedzis «Kapteiņa meitiņā» ārkārtīgi patiesu un mākslinie­ciski pārliecinošu Pugačova tēlu. Šis tēls krasi atšķiras no tiem Puga­čova tēlojumiem, kas bija sastopami literatūrā pirms Puškina.Muižnieku rakstnieki tēloja Pugačovu kā bezsirdīgu «ļaundari», zvēru, kam nepiemīt nekas cilvēcisks, izgāza pār viņu visus iedomājamos lamu vārdus, dēvēdami to par «pūķi», «krokodilu», «nevarīgo ūdri» utt. Tā, piemēram, Pugačovu nosauca savos dzejoļos savā laikā ļoti pazīstamais XVIII gadsimta dzejnieks A. P. Sumarokovs.Pavisam citādi Pugačovu zīmē Puškins. Tautas sacelšanās vadoņa tēlu viņš sniedzis bez jebkādiem izskaistinājumiem, visā viņa bargajā — reizēm pat visai nežēlīgajā — realitatē. Tajā pašā laikā Puškins lieliski atklāj viņā arī dažas labas īpašības, dažas tipiskas krievu nacionalā rakstura iezīmes.ceturtais sējums PROZAKAPTEIŅA MEITIŅASastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinistulkojusi Ārija Elksneizdevniecība Liesma 1969E-grāmatā izlabotas pamanītās kļūdas un tā papildināta ar attēliem gan no oriģinālās grāmatas latviešu izdevuma, gan no krievu izdevuma.Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsKapteiņa meitiņaVislabākais un pie tam arī vispopulārākais Puškina stāsts ir ,,Kapteiņa meitiņa” (1833), kuram kā prozas stila meistardarbam gandrīz nevar uzrādīt nevienu lielāku defektu. Visu stāstu caurauž ideālisms; neatvairāmi pārliecinošais tēlojuma reālisms lasītāju pat pret paša gribu pārceļ rakstnieka rādāmā pasaulē.Puškins sniedzis «Kapteiņa meitiņā» ārkārtīgi patiesu un mākslinie­ciski pārliecinošu Pugačova tēlu. Šis tēls krasi atšķiras no tiem Puga­čova tēlojumiem, kas bija sastopami literatūrā pirms Puškina.Muižnieku rakstnieki tēloja Pugačovu kā bezsirdīgu «ļaundari», zvēru, kam nepiemīt nekas cilvēcisks, izgāza pār viņu visus iedomājamos lamu vārdus, dēvēdami to par «pūķi», «krokodilu», «nevarīgo ūdri» utt. Tā, piemēram, Pugačovu nosauca savos dzejoļos savā laikā ļoti pazīstamais XVIII gadsimta dzejnieks A. P. Sumarokovs.Pavisam citādi Pugačovu zīmē Puškins. Tautas sacelšanās vadoņa tēlu viņš sniedzis bez jebkādiem izskaistinājumiem, visā viņa bargajā — reizēm pat visai nežēlīgajā — realitatē. Tajā pašā laikā Puškins lieliski atklāj viņā arī dažas labas īpašības, dažas tipiskas krievu nacionalā rakstura iezīmes.ceturtais sējums PROZASastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinistulkojusi Ārija Elksneizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsKirdžalistāstsKirdžali pēc tautības bija bulgārs. Turku valoda Kirdžali nozīmē varonis, drošulis.Kad Aleksandrs Ipsilanti pasludināja sacelšanos un saka vākt karaspēku, Kirdžali atveda pie viņa vairākus no saviem vecajiem biedriem. Eterijas īstais mērķis viņiem bija miglā tīts, bet karš deva iespēju tikt pie bagātības uz turku un varbūt arī uz moldāviešu rēķina — un tas viņiem likās skaidrs.tulkojusi Ārija Elksneizdevniecība Liesma 1969Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsMocarts un SaljeriDziļdomīga psiholoģiska etīde par ģēnija dabu un skaudību, kas izvēršas nepārvaramā, noziedzīgā kaislē.Atdzejojusi Mirdza ĶempeNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškinsotrais sējumsLirika 1826-1830PasakasDramatiskie sacerējumiPēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirikaMaskava — Pēterburga1826Auklei. «Tu draugs man esi grūtās dienās . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe«Cik laimīgs jūtos es, kad varu pamest . . .» Atdzejojis Andris Vējāns«Deg jūdu istabiņā svece . . .» Atdzejojis Eižens Mindenbergs «Tu dievmāte, bet nevis tā . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Ziemas ceļš. Atdzejojis Vladimirs KaijaksStances. «Uz labu cerēt gribas man . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne 1827Mordvinovam. «Jau paguris bij ērglis pēdējais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne«Jūs Sibīrijas raktuvēs . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe Arions. Atdzejojis Jānis SudrabkalnsDzejnieks. «Pirms Apolons nav aicinājis . . .» Atdzejojusi Mirdza BendrupeLakstīgala un roze. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Tris avoti. «Mums dzīves stepē bezgalīgā, sērā . . .» Atdzejojusi Mirdza ĶempeEņģelis. Atdzejojusi Elīna Zālīte«Cik krāšņa naktsI Pie debess saltās . . ,» Atdzejojis Paulis Kalva Kiprenskim. «Tu tīkams modei vieglspārnotai . . .» Atdzejojusi Mirdza ĶempeGalvaskauss. «Ņem, Delvig, galvaskausu šo . . .» Atdzejojis Kārlis Štrāls«Cik cildens viesu pulkā spožā . . .» Atdzejojis Andrejs Balodis 1827. gada 19. oktobri. «Lai dievs stāv klāt, ak draugi, jums . . .» Atdzejojis Vladimirs KaijaksTalismans. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks«Dzelmenis dziļš . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis «Ai pavasari, mīlas laiks . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne 1828Draugiem. «Nē, ne jau lišķība tā ir . . .» Atdzejojis Paulis Kalva «Ak vai! Sī mīlas atzīšanās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis To Dawe ESQr. «Kādēļ tev jāattēlo, draugs . . .» Atdzejojis Imants LasmanisAtmiņas. Atdzejojusi Elīna Zālīte Tu un jūs. Atdzejojusi Mirdza Ķempe«Velte nejaušā un liekā . . .» Atdzejojis Paulis Kalva «Vēl jau pļavās klejo salti vēji . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis «Ak daiļā, nedziedi nekad . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe Jazikovam. «Sen posos aizbraukt, mīļais draugs . . .» Atdzejojis Andris VējānsN. Kiseļovam. «Kļūt gribi svešumā tu brīvs un vesels arī . . .»Atdzejojis Laimonis KamaraĢīmetne. Atdzejojis Jānis SudrabkalnsSirdsdraugs. Atdzejojusi Ārija Elksne«Ir laimīgs tevis izraudzītais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Nojausma. Atdzejojis Vladimirs KaijaksSlīkonis. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe«Krauklis krauklim pretī trauc . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Pilsēt krāšņā, nabadzīgā . , .» Atdzejojusi Elīna Zālīte «Kur fontāns irdz starp akmens sienām . . .» Atdzejojusi Ārija ElksneAnčars. Atdzejojusi Mirdza BendrupeAtbilde A. Gotovcevai. Atdzejojusi Ārija ElksneZieds. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe«Cik strauju soli gaitā staltā . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis «Kāds biju agrāk jau, tāds esmu tagad es . . .» Atdzejojis Jānis PlotnieksPzejnieks un pūlis. Atdzejojis Tālivaldis BričkaKaukāzs. Atdzejojusi Mirdza ĶempeSļūdonis. Atdzejojis Kārlis KrūzaKlosteris uz Kazbeka. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Delibašs. Atdzejojis Jāzeps Osmanis«Pār kalniem Gruzijā pakts migla nolaižas . . .» Atdzejojusi Mirdza ĶempeNo Hafiza. «Nedzenies pēc slavas karā . . .» Atdzejojusi Vizma BelševicaDona. Atdzejojusi Austra DāleOļega vairogs. Atdzejojusi Vizma BelševicaKalmikiete. Atdzejojis Andris Vējāns«Bruņinieks šis bija nabags . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Ak Grieķija, jel sacelies . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks J. Poltorackai. «Ja debess tēvs būs žēlīgs mums . . .» Atdzejojis Paulis Kalva«Kad jau Ižora bij leju . . .» Atdzejojis Paulis Kalva Zīmes. Atdzejojis Laimonis KamaraEpigramma. No žurnāliem daudz pārestību cietis . . .» Atdzejojis Harijs HeislersPar I. Velikopojski. «Ai Beverlej, pa pusei Horucij . . .» Atdzejojis Laimonis KamaraKurpnieks. Atdzejojis Vladimirs KaijaksCeļinieka žēlabas. Atdzejojusi Ārija Elksne«Ko laukos iesākt mums, kad ziema? Rītos kāri . . Atdzejojis Paulis KalvaZiemas rīts. Atdzejojusi Mirdza ĶempeEpigramma. «Zēns Fēbam himnu veltīt steidz . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara«Jūs mīlēju; un mīlestība mana . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Es gatavs, varu braukti kurp jūs, turp arī es . . .» Atdzejojis Imants LasmanisKukaiņu kolekcija. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks«Kad daždažādās nevalodās . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Iekarotāja bistei. Atdzejojis Laimonis Kamara«Vai ska]ā ielu troksnī eju . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe Sonets. «Put drūmais Dante sonetu nav pēlis . . .» Atdzejojis Jāzeps OsmanisDzejniekam. «Klau, dzejniek, nedzenies pēc ļaužu mīlestības . . .»Atdzejojis Jānis PlaudisMadonna. Atdzejojusi Vizma BelševicaCiklops. «Kaut prāts un valoda bēg projām . . .» Atdzejojis Jānis Sudrabkalns«Gan izpriecās, gan stundas dīkās . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe«Ko gan mans vārds tev līdzēt spēs . . .» Atdzejojusi Ārija ElksneEpigramma. «Nav boda, ka tu polis kāds . . .» Atdzejojis Laimonis KamaraEpigramma. «Sirms zakātājs man teica lamas . . .» Atdzejojis Imants VanagsJaunā mītne. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks«Kad savos karstos skāvienos . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis Jodi. Atdzejojis Vladimirs KaijaksElēģija. «Sī bezprātīgo gadu līksme tagad. . .» Atdzejojusi Ārija ElksneAtbilde anonīmam. Atdzejojis Jānis PlaudisCarskoje Selo statuja. Atdzejojusi Austra DāleJauneklis. Atdzejojis Jānis PlaudisAtskaņa. Atdzejojis Jānis PlaudisDarbs. Atdzejojis Imants LasmanisPar īliadas tulkojumu. «Dzirdu es helēņu valodas klusušās, dzisušās skaņas . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis «Pie kurla tiesneša nāk kurlais kurlo tiesāt . . .» Atdzejojis Jāzeps OsmanisAtvadas. «Vēl domās tavu mīļo tēlu . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Aleksandrs PuškinsPasaka par caru Saltanu, par viņa dēlu, krietno un diženo spēkoni kņazu Gvidonu, un daiļo princesi GulbiAtdzejojis Jūlijs VanagsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsPasaka par zelta gailītiAtdzejojis Jānis PlaudisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsPasaka par zvejnieku un zelta zivtiņuPasaku kamolītisNo krievu valodas atdzejojis Jūlijs Vanags Mākslinieks Alberts GoltjakovsIzdevniecība «Liesma» Rīga 1977 Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsPasaka par zvejnieku un zivtiņuAtdzejojis Jūlijs VanagsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis