fb2
Po Tristopolio miestu esančiose katakombose guli nesuskaičiuojama daugybė mirusiųjų kūnų. Nekrosrauto generatoriai iš jų kaulų „iščiulpia“ psichinę energiją, kuri palaiko miesto gyvastį.
Tačiau netgi mieste, pastatytame ant mirusiųjų kaulų ir knibždančiame šmėklų bei vaiduoklių, yra žmonių, kurie nesibodi jokiais nusikaltimais.
Donaldas Riodanas gauna įprastą užduotį - saugoti operos žvaigždę. Štai tuomet jis ir suvokia, ką reiškia išgirsti kaulų dainą, supranta, kad mirtis tėra kitos egzistencijos pradžia...
Ķiršu zagļi - ārzemju rakstnieku stāsti jaunatnei:
Oksanena Auliki. Ķiršu zagļi No vācu valodas tulkojusi Anna Žīgure
Klavels Bernārs. Tēva ceļojums No franču valodas tulkojusi Baiba Glaube
O Konore Flenerija. Kropļi ieies pirmie. No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere
O Konore Flenerija. Drebuļi. No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere
Teilore Elizabete. Ekskursija uz upes izteku. No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere
Morics Rudo. Nodevīgais pagrieziens. No slovaku valodas tulkojis Vinifreds Kraučis
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Ķiršu zagļi: Arz. rakstnieku stāsti jaunatnei / A. Oksanena, B. Klavels, F. O'Konore, E. Teilore, R. Morics; Sast. J. Roze. — R.: Liesma, 1984. — 267 lpp.
Krājumā sakopoti piecu mūsdienu ārzemju autoru stāsti. Somu, franču, amerikāņu, angļu un slovaku rakstnieki iepazīstina lasītāju ar citu valstu jauniešu dzīvi un darbu, ar viņu morāles problēmām, attieksmi pret sabiedrību, kā ari skar sociālos jautājumus pretrunu pilnajā kapitālistiskajā pasaulē.
Somu rakstniece Auliki Oksanena dzimusi 1044. gada Kar vijā. Beigusi universitāti, strādājusi par skolotāju, kopš 1960. gada ir profesionāla rakstniece. Vairāku romānu un stāstu krājumu autore. Latviski tulkota pirmo reizi.
Franču rakstnieks Bernārs Klavels dzimis 1023. gadā Juras departamentā. Mācījies Lonlesonje skolā, piedalījies Pretošanās kustībā. Sarakstījis daudzus romānus, kā arī grāmatas par ievērojamiem māksliniekiem. Latviski tulkots pirmo reizi.
Amerikāņu rakstniece Flenerija O'Konore (1025. g.—1064. g.| dzimusi Džordžijas štatā. Beigusi Aijovas universitāti. Vairāku romānu un stāstu autore. Latviešu valodā tulkota pirmo reizi.
Angļu rakstniece Elizabete Tellore (1012. g.—1075. g.) dzimusi Rīdingā. Sarakstījusi vairākus romānus, stāstus, ari grāmatas bērniem. Latviešu valodā tulkota pirmo reizi.
Slovaku rakstnieks Rudo Morics dzimis 1021. gadā. Beidzis Bratislavas Augstāko pedagoģisko skolu. Kopš 1050. gada ir Bratislavas izdevniecības «Mladē Ietā» direktors. Raksta stāstus bērniem un jauniešiem. Viņa grāmatas tulkotas ari latviešu valodā.
I rbl. 70 кар.
Rīga «Liesma» 1984
Москва, Международные отношения, 1980
Sastādījusi Jautrīte Roze Māksliniece Maija Dragūne
© Sastādījums, tulkojums latviešu valodā,
K O R Ā N S fragmenti
No senarābu valodas tulkojis Uldis Bērziņš
Es Uldi Bērziņu sastapu Bostonā 10. maijā un izlūdzos no viņa atļauju šeit nopublicēt viņa tulkojuma "darba versiju", par kuru viņš pats saka " … tā, kurā saglabāju vairākus variantus tālākām pārdomām, konfrontācijai ar vietām, kur tālāktulkojot sastapšu tos pašus vārdus, teicienus, motīvus ."
Juris Žagariņš
Korānu jeb islāma svētrakstu Lasījumu - vai Saukumu (arābiski 'al-kur'ān , arī semītu valodās "lasīt" un "skaļi saukt" bija apmēram tas pats), ko islāmticiīgie uztveŗ kā tiešu Allāha jeb Dieva atklāsmi Muhammedam, gadu un gadsimtu gaitā citvalodās cēluši daudzi pazīstami tulkotāji-zinātnieki (piemēram, vācu valodā Hennings un parets, angļu - Palmers, Ārberijs, franču - Kazimirskis, Blašērs, krievu - Sablukovs, Kračkovskis, Osmanovs). Nu jau vairākus gadus Korāna latviskošanai pievērsies dzejnieks un dzejas tulkotājs Uldis Bērziņš, kurš pirms tam ņēmies ar Vecās Derības poēzijas grāmatām - klajā nācis Ījabs (Rīgā: Zinātne, 1997. Skat. JG 214 :46-47) un Zālamana Mācītājs, tulka saukts par Pulcētāju (Zinātne, 2000, turpat iespiešanā patlaban Dāvida dziesmas).
Muhammeds, kurš sauca sevi par Dieva vēstnieku, 610. - 622. g. pa gabalam saņēmis Korāna tekstu no Dieva ar eņģeļa Gabriēla starpniecību - transam līdzīgā stāvoklī, un vienmēr strikti dalījis "Dieva vārdu" no paša sprediķiem un prātulām - šie "cilvēciskas cilmes" teksti veido islāmā t.s. tradiciju jeb Sunnu. Kalifs Osmāns (644-656) uzdeva Muhammeda rakstvedim Saidam ibn Thabitam sastādīt no pravieša izteicieniem, runām, pamācībām utt. "officiālo" Korāna redakciju.
Rolfs Ekmanis (JG 228 :27)
Fin de l’année 1761 : la guerre de Sept Ans prend une tournure de plus en plus désastreuse, l’expulsion des jésuites est en discussion et la marquise de Pompadour vit ses derniers temps de faveur. Nous retrouvons Nicolas Le Floch à la première des Paladins de Rameau à l’Opéra, à laquelle assiste Madame Adélaïde, une des filles de Louis XV. Durant la représentation, le comte et la comtesse de Ruissec, qui accompagnaient la princesse, sont informés du suicide de leur fils, et Nicolas suit son maître Sartine jusqu’à l’hôtel des malheureux parents, où il va faire de bien curieuses constatations. Nicolas découvre bientôt que ces meurtres paraissent liés à un complot jésuite. Mais ne s’agit-il pas là de fausses apparences, d’une manipulation compliquée des divers partis qui s’affrontent secrètement à la Cour ?
« Les aventures de ce nouveau limier se distinguent par leurs qualités littéraires et la singularité du personnage et de son siècle. »
Télé Journal
OSKARS GERTS, ARTURS MAURIŅŠ
LAIKAZĪMES
Ieskats tautas vērojumos un ticējumos
RĪGA
«LIESMA»
1986
MŪSU LASĪTĀJ!
Vai nav tā, ka, strādādami ar moderno tehniku, pārvietodamies ātros un ērtos satiksmes līdzekļos, dzīvodami labiekārtotos dzīvokļos, arvien skaudrāk sākam izjust, kā mazinās mūsu tiešās saiknes ar dzīvo un nedzīvo dabu? Personības harmoniskai attīstībai taču nepieciešama gan kul/liras, gan dabiskās vides daudzveidība. Bet kur dzīves steigā rast šos pieturas punktus saiknei ar dabas daudzveidību? Liksim lietā jau uzkrātās tautas gudrībasl Vērīgāk ieskatīsimies odu dejā un mākoņu kustībā, ieklausīsimies varžu kurkstēšanā un meža šalkās, pavērosim, kādā secībā saplaukst koki un kā guļ mūsu draugs suns, cik augstu lido bezdelīgas un kā pūš vējš — uz varavīksni vai no tās. Te nu tad lieti palīdzēs daudzajos gadsimtos izkristatizētās laikazīmes. Tās uzticīgi un gudri kalpojušus mūsu senčiem, kad vēl nebija zinātniskās meteoroloģijas, agronomijas un zootehnikas. Laikazīmes varbūt palīdzēs detalizētāk aplūkot dzīvās un nedzīvās dabas parādības, bet zinātnes atziņas — izprast objektīvās cēloņsakarības.
Tāpat domājam, ka laikazīmes nav zaudējušas savu praktisko nozīmi arī modernās zinātnes strauja uzplaukuma laikmetā. Zinātne vispārina cilvēces atziņas, laikazīmes — konkretizē, tām ir izteikti lokāls raksturs. Laikazīmēs koncentrētā veidā uzkrātās tautas gudrības nekonkurē ar moderno zinātni, bet gan to savdabīgi papildina, krietni vien izejot ārpus mums pierastajiem dabaszinātņu nogabaliem. Tās iesniedzas vispārējā esamības redzējumā, dabas uztveres estētikā un ētikā, tajās izpaužas ari tautas vitalitāte, dzīvesprieks. Bieži vien grūti novilkt robežu starp tautas vērojumiem, kas strikti kalpo praktiskai laika apstākļu paredzēšanai, un tā saucamajiem ticējumiem ar tiem raksturīgo daudzslāņaino ētisko, filozofisko un prāt- niccisko saturu un zemtekstu. Jo arī te tā vai citādi izteikta mūsu priekšteču ekoloģiskā domāšana. Viens otrs ticējums pirmajā skatijumā var likties panaivs vai maldīgs. Taču ielūkosimies tajā vērīgāk un mēģināsim rast racionālo kodolu. Atcerēsimies F. Engelsa vārdus «Anti- Diringā»: Ir daudz vieglāk ar prātā aprobežoto viduvējību, kā to dara Kārlis Fogts, uzbrukt vecajai natūrfilozofijai nekā novērtēt tās vēsturisko nozīmi.»
Tāpēc mēs neesam centušies
Latviešu pasakas
I ; 1 Zvēri rok upi; 2 Daugavas rakšana ; 3 Varenais cilvēks ; II Lielie izgudrotāji un amatnieki ; 4 Bezzirga rati ; 5 Kā ķēniņa dēls sievu dabūjis ; 6 Dzelzu puika ; 7 Brīnummeistars ; 8 Trīs brīnuma amatnieki ; 9 Zelta laiva ; 10 Brīnuma laiva ; 11 Ķēniņa dēls ar spārniem ; 12 Zelta spārni ; 13 Koka dzērvīte ; 14 Trīs vēja mezgli ' ; 13 Brīnuma mālderis ; III vārda brīnumspēks ; 16 Brīnuma vārds ; 17 Lasīt māka ; 18 Kalns, augot atveries! ; 19 Zivs palīgs ; IV brīnuma priekšmeti ; 20 Brīnuma lakatiņš ; 21 Sērdieņa stabule ; 22 Brīnuma gredzens ; 23 Soma, atveries! ; 24 Burvju dzirnaviņas ; 25 Burvju putns ; 26 Brīnuma priekšmeti ; 27 Vīrs, kas pārvēršas par putnu, briedi un zivi ; 28 Zaldāts un trīs māsas ; 29 Zaķu gans ; 30 Avju gans par ķēniņu ; V Teiksmainie stiprinieki ; 31 Lāču Krišus ; 32 Ķēves dēls ; 33 Zirņa dēls ; 34 Spēka Krišus ; 35 Spēka Ancis ; 36 Kalēja dēls ; 37 Kalējpuika ; 38 Stiprais Ansis ; 39 Stiprais dēls ; 40 īliņš ; 41 Annužas dēls ; 42 Spēka dēls ; 43 Stiprais ; VI Varoņi ar brīnuma spēku ; 44 Čūsku ķēniņa kronis ; 45 Ceļojums uz viņu sauli ; 46 Atrastais puika ; 47 Tēva dēls ; 48 Apburtie prinči ; 49 Dimanta zirgs ; 50 Raganu kāvēji ; 51 Brīnuma putus ; 52 Kaķa kungs ; 53 Zirgs par palīgu ; 54 Ķēniņa medinieks ; 55 Atrastiņš ; 56 Trīs brīnuma mantas ; 57 Pieci savadi stiprinieki ; 58 Pastaris ; VII Bārenīte, pameita; padēls un trešais dēls ; 59 Brīnuma dēli ; 60 Bārenīte un mātes meita ; 61 Pameita pirtī ; 62 Garā pupa , ; 63 Pameita sumpurņa pilī ; 64 Pameita un īstā meita ; 65 Pameita un trijace mātes meita ; 66 Baltā un melnā līgava ; 67 Ķēniņa dēls apprec bārenīti ; 68 Cūku meita ; 69 Karaļdēls apprec pameitu ; 70 Ķēvju gans ; 71 Bārenis pie niknā saimnieka ; 72 Trešais dēls ; 75 Padēls un īstais dēls mežā ; 74 Jauneklis ; 75 Pateicīgie kustoņi
Izlase J. Niedres sakārtojumā un apdarinājumā
A. Junkera oriģinālkokgrebumi
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Latvijas Valsts Izdevniecība
Rīga 1946
Латышские народные сказки книга первая
Atbildīgais redaktors V. Вēгсе Techniskais redaktors А. Pētersons Korektore R. Ezeriņa
.IT 06932. Parakstīta ierpiešanai 1946. g. 21. novembri. Papīra formāts 61X86 cm. Metiens 10ЛГО. Iespiedlokšņu skaits 16. Izdevniecības lokšņu skaits 1H.05. Burtu skaits iespiedloksnē 32.64() Iespiesta LFT 3. tipogrāfijā Rigā. Pasnt. № 2331.
Latvijas Padomju Sociālistiskas Republikas Likums
УГОЛОВНЫЙ кодекс Латвийской Советской Социалистической -Республики
На латышском языке
Latvijas psr Augstākās Padomes Prezidija izdevums.
Atbildīgā redaktore S. Ozoliņa. Redakcija Rīgā, Komjaunatnes ielā 11
Parakstīts iespiešanai 1961. gada 23. janvārī. Izdevējs: Latvijas Laikrakstu un žurnālu izdevniecība. Iespiests Latvijas PSR Kultūras ministrijas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 2. tipogrāfijā Rīgā, Dzirnavu ielā 57.
Fb2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Latvijas Republikas Satversme
Rīgā, 1933 Izgl. M-jas mācības līdzekļa nodaļas izdevums
A. Krēsliņa grāmatu spiestuve, Rīgā, Blaumaņa ielā Nr 3
Latvijas Satversmes Sapulces 1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtā Latvijas Republikas Satversme.