fb2
Ты узнаешь ЕЕ сразу. Увидев ЕЕ, ты забудешь о других. ОНА - твое счастье, твой наркотик, твоя жизнь. Тебе не будет покоя без НЕЕ. Посмотрев раз в ЕЕ глаза, ты потеряешься в них навсегда.
Kad būs uzvarēts laiks. Fantastisku stāstu krājums
sērija Fantastikas Pasaulē
I. Jefremovs. Helēņu noslēpums. Tulk. Solveiga Cepurniece ; G. Gors. Puisēns. Tulk. A. Nikolajeva ; G. Altovs. Klīnika «Dižais piekūns». Tulk.A. Nikolajeva ; V. Zuravļova. Leonardo. Tulk. Solveiga Cepurniece ; A. Dņeprovs. Pasaule, kurā es pazudu. Tulk.Solveiga Cepurniece ; S. Gansovskis. Dusmības diena. Tulk. Helma Lapiņa. ; I.Varšavskis. Robijs. Tulk. Helma Lapiņa ; I. Varšavskis. Molekulārā kafejnīca. Tulk. Helma Lapiņa
Izdevniecība «Zinātne» Rīgā 1969
«Kad būs uzvarēts laiks…» ir padomju rakstnieku zinātniski fantastisko stāstu krājums. Grāmata iepazīstina latviešu lasītāju ar daudzu padomju fantastu daiļradi, rada priekšstatu par viņu tematikas un stila daudzveidību.
Stāstu darbība risinās gan kosmosā, gan uz Zemes, gan pagātnē, gan tagadnē, autori pievēršas zinātniskām, sociālām un morālām problēmām. Taču, lai kas būtu viņu varoņi, lai kur notiktu darbība, — uzmanības centrā ir cilvēks, viņa radošās iespējas un aktīvā attieksme pret dzīvi.
Mākslinieks A. Prokazovs
Publicēts saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumu
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Mākslinieks A. Prokazovs
Publicēts saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumu
KALNAGARA PASACIŅAS
Redakcija «Klips» Rīgā, 1992.
Izmantot» 1930. gada izdevniecības «-Grāmatu draugi» izdevuma «Kalriugara pasaciņas» Reiņa Dievkociņa redakcijā
«Kalnugara pasaciņas» ©.Redakcija Klips» Rīga, 1992. Mākslinieku Aleksejs Klrillovs Redaktore Zaiga Dotka
Kara viesuļos.
Stāsti: V. Koževņikovs. Marts-aprīlis. Tulkojis J. Laganovskis ; B. Poļevojs.Tarakula redute. Tulkojusi A. Bauga ; K. Simonovs. Mazulīte. Tulkojusi S. Kaņepe ; A. Rodimcevs. Mašeņka no Peļuslazda. Tulkojusi A. Apse ; V. Koževņikovs. Māja bez numura. Tulkojis J. Laganovskis ; G. Berezko. Kapteiņa Dorohina ģimene. Tulkojusi S. Kaņepe ; N. Tihonovs. Māte. Tulkojusi A. Bauga ; B. Poļevojs. Gvardes ierindnieks. Tulkojusi A. Bauga ; K. Simonovs. Nemirstīgais uzvārds. Tulkojusi S. Kaņepe ; G. Berezko. Vēstule. Tulkojusi S. Kaņepe ; K. Simonovs. Trešais adjutants. Tulkojusi S. Kaņepe ; V. Koževņikovs. Meitene, kas gāja pa priekšu. Tulkojis J. Laganovskis ; B. Poļevojs. Matveja Kuzmina pēdējā diena. Tulkojusi A. Bauga ; N. Tihonovs. Meitene. Tulkojusi A. Bauga ; N. Tihonovs. Rokas.Tulkojusi A. Bauga ; N. Tihоnоvs. Divkauja. Tulkojusi A. Bauga ; B. Poļevojs. Mēs — padomju cilvēki. Tulkojusi A. Bauga ; B. Poļevojs. Pulka karogs. Tulkojusi A. Bauga .
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1971
Vāku un vinjetes zīmējis V. Kovaļovs
Po Tristopolio miestu esančiose katakombose guli nesuskaičiuojama daugybė mirusiųjų kūnų. Nekrosrauto generatoriai iš jų kaulų „iščiulpia“ psichinę energiją, kuri palaiko miesto gyvastį.
Tačiau netgi mieste, pastatytame ant mirusiųjų kaulų ir knibždančiame šmėklų bei vaiduoklių, yra žmonių, kurie nesibodi jokiais nusikaltimais.
Donaldas Riodanas gauna įprastą užduotį - saugoti operos žvaigždę. Štai tuomet jis ir suvokia, ką reiškia išgirsti kaulų dainą, supranta, kad mirtis tėra kitos egzistencijos pradžia...
Ķiršu zagļi - ārzemju rakstnieku stāsti jaunatnei:
Oksanena Auliki. Ķiršu zagļi No vācu valodas tulkojusi Anna Žīgure
Klavels Bernārs. Tēva ceļojums No franču valodas tulkojusi Baiba Glaube
O Konore Flenerija. Kropļi ieies pirmie. No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere
O Konore Flenerija. Drebuļi. No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere
Teilore Elizabete. Ekskursija uz upes izteku. No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere
Morics Rudo. Nodevīgais pagrieziens. No slovaku valodas tulkojis Vinifreds Kraučis
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Ķiršu zagļi: Arz. rakstnieku stāsti jaunatnei / A. Oksanena, B. Klavels, F. O'Konore, E. Teilore, R. Morics; Sast. J. Roze. — R.: Liesma, 1984. — 267 lpp.
Krājumā sakopoti piecu mūsdienu ārzemju autoru stāsti. Somu, franču, amerikāņu, angļu un slovaku rakstnieki iepazīstina lasītāju ar citu valstu jauniešu dzīvi un darbu, ar viņu morāles problēmām, attieksmi pret sabiedrību, kā ari skar sociālos jautājumus pretrunu pilnajā kapitālistiskajā pasaulē.
Somu rakstniece Auliki Oksanena dzimusi 1044. gada Kar vijā. Beigusi universitāti, strādājusi par skolotāju, kopš 1960. gada ir profesionāla rakstniece. Vairāku romānu un stāstu krājumu autore. Latviski tulkota pirmo reizi.
Franču rakstnieks Bernārs Klavels dzimis 1023. gadā Juras departamentā. Mācījies Lonlesonje skolā, piedalījies Pretošanās kustībā. Sarakstījis daudzus romānus, kā arī grāmatas par ievērojamiem māksliniekiem. Latviski tulkots pirmo reizi.
Amerikāņu rakstniece Flenerija O'Konore (1025. g.—1064. g.| dzimusi Džordžijas štatā. Beigusi Aijovas universitāti. Vairāku romānu un stāstu autore. Latviešu valodā tulkota pirmo reizi.
Angļu rakstniece Elizabete Tellore (1012. g.—1075. g.) dzimusi Rīdingā. Sarakstījusi vairākus romānus, stāstus, ari grāmatas bērniem. Latviešu valodā tulkota pirmo reizi.
Slovaku rakstnieks Rudo Morics dzimis 1021. gadā. Beidzis Bratislavas Augstāko pedagoģisko skolu. Kopš 1050. gada ir Bratislavas izdevniecības «Mladē Ietā» direktors. Raksta stāstus bērniem un jauniešiem. Viņa grāmatas tulkotas ari latviešu valodā.
I rbl. 70 кар.
Rīga «Liesma» 1984
Москва, Международные отношения, 1980
Sastādījusi Jautrīte Roze Māksliniece Maija Dragūne
© Sastādījums, tulkojums latviešu valodā,
K O R Ā N S fragmenti
No senarābu valodas tulkojis Uldis Bērziņš
Es Uldi Bērziņu sastapu Bostonā 10. maijā un izlūdzos no viņa atļauju šeit nopublicēt viņa tulkojuma "darba versiju", par kuru viņš pats saka " … tā, kurā saglabāju vairākus variantus tālākām pārdomām, konfrontācijai ar vietām, kur tālāktulkojot sastapšu tos pašus vārdus, teicienus, motīvus ."
Juris Žagariņš
Korānu jeb islāma svētrakstu Lasījumu - vai Saukumu (arābiski 'al-kur'ān , arī semītu valodās "lasīt" un "skaļi saukt" bija apmēram tas pats), ko islāmticiīgie uztveŗ kā tiešu Allāha jeb Dieva atklāsmi Muhammedam, gadu un gadsimtu gaitā citvalodās cēluši daudzi pazīstami tulkotāji-zinātnieki (piemēram, vācu valodā Hennings un parets, angļu - Palmers, Ārberijs, franču - Kazimirskis, Blašērs, krievu - Sablukovs, Kračkovskis, Osmanovs). Nu jau vairākus gadus Korāna latviskošanai pievērsies dzejnieks un dzejas tulkotājs Uldis Bērziņš, kurš pirms tam ņēmies ar Vecās Derības poēzijas grāmatām - klajā nācis Ījabs (Rīgā: Zinātne, 1997. Skat. JG 214 :46-47) un Zālamana Mācītājs, tulka saukts par Pulcētāju (Zinātne, 2000, turpat iespiešanā patlaban Dāvida dziesmas).
Muhammeds, kurš sauca sevi par Dieva vēstnieku, 610. - 622. g. pa gabalam saņēmis Korāna tekstu no Dieva ar eņģeļa Gabriēla starpniecību - transam līdzīgā stāvoklī, un vienmēr strikti dalījis "Dieva vārdu" no paša sprediķiem un prātulām - šie "cilvēciskas cilmes" teksti veido islāmā t.s. tradiciju jeb Sunnu. Kalifs Osmāns (644-656) uzdeva Muhammeda rakstvedim Saidam ibn Thabitam sastādīt no pravieša izteicieniem, runām, pamācībām utt. "officiālo" Korāna redakciju.
Rolfs Ekmanis (JG 228 :27)