Vladimirs Arseņjevs
Tikšanās taigā
Stāsti par dabu
Stāsti: Taigā ; Baigais zvērs ; Nakts taigā ; Usūrijas panteris ; Nakts medības ; Bites un skudras ; Meža gardēdis ; Vanags un zaķis ; Jūras ērgļu kauja gaisā ; Bads pie Butu upes ; Meža ugunsgrēks ; Meža teika ; Zvēru ķērāja stāsts ; Sudrablapsa ; Mošus briedis un tinis ; Lūsis un lūsēns ; Ūpis — zivju ķērājs ; Veltīga trauksme ; Mežacūku medības ziemā ; Tīģeru medības ; Pārgājiens ziemā ; Pie jūras ; Jona salā ; Oroču ciematā ; Zveja ziemā ; Virpuļviesulis jūrā ; Bumbveida zibens ; Putnu tirgus ; Sjurkuma zemesrags ; Tundrā ; Bigina Biginena kalnu tundrā
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Liesma 1975
Sakārtojis un apdarinājis bērniem I. Halturin No krievu valodas tulkojis Jūlijs Vanags Ilustrējis G Nikolskis Vāku zīmējis mākslinieks A. Lamsters
© Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975
I. Halturins
Sērijā «Stāsti par dabu» iznākuši šādi darbi
I. Akimuškins. Kurp! Un kā!
F. Lords. Klausies, runā dzīvnieki!
N. Kasterē. Trīsdesmit gadi pazemē
Dž. Hanters. Mednieks
H. Taziefs. Ugunīgie krāteri
J. Halifmanis. Skanēdama bite skrēja
Dž. Darels. Noslēpumaino trokšņu zeme
i. Halifmanis. Sakrustoto antenu parole
D. Mukerdži. Džungļos
N. Eidelmanis. Es meklēju senci
A. Mauriņš. Saistošā dendroloģija
A. Tomiļins. Interesanti par astronomiju
I. Akimuškins. No rīta līdz vakaram
Dž. Maikls. Maiklu ģimene Āfrikā
Turs Trunkatovs. Guka piedzīvojumi
Džeralds Darels
Trīs biļetes līdz Edvenčerai
Stāsti par dabu
ŠĪ grāmata vēsti par ceļojumu uz Britu Gvajānu, kurp es devos kopā ar savu biedru Kenetu Smitu tūkstoš deviņi simti piecdesmitajā gadā. Mūsu ekspedīcijas nolūks bija savākt šajā Dienvidamerikas nostūri sastopamo putnu, zīdītāju, rāpuļu un zivju kolekciju un atvest uz Angliju sadalīšanai dažādiem zooloģiskajiem dārziem.
No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Zinātniskais konsultants Zandis Spuris
Māksliniece Maija Dragūne
Tulkojums latviešu valodā
izdevniecība «Liesma», 1970
Veltīju Robertam Louzam, atceroties čūskas, sliņķus un Dienvidamerikas seglus
Džeralds Darels
Trīs biļetes līdz Edvenčerai
Stāsti par dabu
ŠĪ grāmata vēsti par ceļojumu uz Britu Gvajānu, kurp es devos kopā ar savu biedru Kenetu Smitu tūkstoš deviņi simti piecdesmitajā gadā. Mūsu ekspedīcijas nolūks bija savākt šajā Dienvidamerikas nostūri sastopamo putnu, zīdītāju, rāpuļu un zivju kolekciju un atvest uz Angliju sadalīšanai dažādiem zooloģiskajiem dārziem.
No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere
Zinātniskais konsultants Zandis Spuris
Māksliniece Maija Dragūne
Tulkojums latviešu valodā
izdevniecība «Liesma», 1970
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Veltīju Robertam Louzam, atceroties čūskas, sliņķus un Dienvidamerikas seglus
STĀSTI PAR DABU
DŽERALDS DARELS
TRĪS BIĻETES LĪDZ EDVENČERAI
RĪGA
«LIESMA»
1984
Gerald Durrell
THREE SINGLES TO ADVENTURE London, Rupert Hart-Davis, 1965
No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere
Zinātniskais konsultants Zandis Spurīs
Māksliniece Maija Dragūne
Tulkojums latviešu valodā
izdevniecība «Liesma», 1970
Veltīju Robertam Louzam, atceroties čūskas, sliņķus un Dienvidamerikas seglus
ŠĪ grāmata vēsti par ceļojumu uz Britu Gvajānu, kurp es devos kopā ar savu biedru Kenetu Smitu tūkstoš deviņi simti piecdesmitajā gadā. Mūsu ekspedīcijas nolūks bija savākt šajā Dienvidamerikas nostūri sastopamo putnu, zīdītāju, rāpuļu un zivju kolekciju un atvest uz Angliju sadalīšanai dažādiem zooloģiskajiem dārziem.
Norbērs Kasterē
Trīsdesmit gadi pazemē
Stāsti par dabu
Ievērojamais alu pētnieks, franču zinātnieks N. Kasterē savā grāmatā «Trīsdesmit gadi pazemē» stāsta par ceļojumiem un piedzīvojumiem zemes dzīlēs, par briesmām, ko viņam nācies pārdzīvot alās savu izcilo apakšzemes pētījumu laikā. Kasterē grāmatā stāstīts arī par alu aplaupīšanām, par «vandalismu» — alu zinātnisko un estētisko vērtību iznīcināšanu. Sie gadījumi ir ļoti pamācoši. Tādi bēdīgi fakti bieži vien novēroti arī mūsu zemē. Tie jānovērš ar atbilstošiem pasākumiem alu aizsardzībā.
Priekšvārdu krievu izdevumam un komentārus sarakstījis un krievu izdevumu rediģējis ģeogrāfijas zinātņu doktors profesors N. Gvozdeckis.
No krievu valodas tulkojusi Z. Zvaigznīte Ilustrējis V. Aleksejevs Vāku zīmējusi M. M u i ž u 1 e
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Izdevniecība «Liesma» Riga 1970
Manas dārgās sievas piemiņai
Marsela Lubena piemiņai
Žoržam Lepinē un visai Pjersenmartēnas speleoloģiskajai grupai, kas uzvarējusi visdziļāko bezdibeni uz Zemes
Sastādītājs Uldis Plotnieks
Ūdeņi aicina
U. Plotnieks. Ūdeņi aicina ; B. Liepnieks. Nakts pie foreļupes ; A. Grigulis. Gadās arī tā ; P. Bauģis. Sapali ; A. Auziņš. Rudens rīts pie upes ; J. Robežnieks. Viena eksperimentu diena ; B. Saulītis. Lielās raudas ; H. Heislers. Kā es Juzi par makšķernieku taisīju ; O. Mauriņš. Ieguvumi un zaudējumi ; V. Grenkovs. Kā es nekļuvu par bļitkotāju ; B. Saulītis. Likums paliek likums ; A. Auziņš. Bagātais loms ; E. Majors. Makšķernieku kalendārs ; G. Ozols. Kombinētā makšķere ; G. Ozols. Kukaiņi — zivju ēsma jebkurā gada laikā
Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1971
Mākslinieks N. Zvirbulis
Haruns Taziefs
Ugunīgie krāteri
Stāsti par dabu
Ivērojamais beļģu vulkanologs H Taziefs šajā grāmatā stāsta par saviem neparastajiem ceļojumiem, kas saistīti ar vulkānu darbības pētīšanu. Taziefs apraksta pārsteidzošas ainas un parādības, kādas notikušas vii.ia novēroto vulkānu izvirdumu laikā.
Grāmatā stāstīts par ziedošās Senpjēras pilsētas bojā eju, kā arī par citiem notikumiem, kas pamudinājuši cilvēci vērīgāk pētīt šo drausmīgo dabas parādību.
Tulkotāja Z. Zvaigznīte Redaktors A. Lielais.
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Liesma 1971
Boriss Rjabiņins
Uzticamais draugs
Stāsti par dabu
Rakstnieks un publicists Boriss Rjabiņins šo grāmatu — to var teikt bez pārspīlējuma—veltījis cilvēka vissenākajam un uzticamakajam draugam sunim. Vai cilvēks, šis dzīvās radības «kronis», ir savas sūtības augstumos ne vien attiecībās ar sev līdzīgiem, bet ari pret saviem «mazākajiem brāļiem»— dzīvniekiem? Ko cilvēks spēj dot dzīvniekam un ko dzīvnieks savukārt ciļvēkam? Tādi ir jautājumi, uz kuriem savā grāmatā mēģina atbildēt autors.
Stāsti: Džeris ; Stāsts par zaudēto draugu ; Mazais un Lielais ; Nelūgtais viesis ; Dzīvo, Grej! ; Bonzo Nr 349 ; Cēzars Zeltzobis
No krievu valodas tulkojusi Jautrīte Roze
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Liesma 1989
Māksliniece Anita Meldere 1984 (P Tulkojums latvieSu valodā, izdevniecība «Liesma», 1981
Edgars Grāfs
Veldzējoša pelde ar krokodiliem
Grāmatu sērija Safari stāsti
Sērijā «Tik un tā; Ceļojumu klubs» Edgara Grāfa grāmata «Veldzējoša pelde ar krokodiliem» aizved mūs uz Āfrikas safari, kas svahilu valoda nozīmē «ceļojums». Vienpadsmit stāsti gan lieliski izklaidē, gan sniedz vielu pārdomām par cilvēku savstarpējām attiecībām un to, kāda ir cilvēka vieta dzīvās dabas vidū. Safari maršruts ved uz dabas paradīzi Okavango, pa Maras stepi līdz Kenijas piekrastei, ļauj ielūkoties Ngorongoro krātera brīnumainajā pasaulē, iepazīt Sahāras smiltājus un Āfrikas sniegoto jumtu - Kilimandžāro. Autoram izdevies katrā situācijā saskatīt īpašo, vienreizējo, atdzīvināt tās noskaņu un likt raksturiem no jauna dzīvot aizraujošās grāmatas lappusēs.
Izdevniecība AGB
«Tik un tā» un «Ceļojumu klubs» ir izdevniecības AGB preču zīmes
Redakcijas direktore Gunta Branta
Galvenā redaktore Astrīda Iltnere
No vācu valodas tulkojušas Aija Jakoviča un Irēna Gransberga
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Literārā redaktore Ieva Burčika
Sērijas māksliniece Inese Markeviča
Māksliniece Elīza Vanadziņa
Kompjutergrafiķis Juris l.uksts
Maketētāja Līga Bondare
Fotogrāfijas no izdevniecības un Andra Tidriķa arhīva
Papīrs Munken Print Extra 15, 80 g/m2 Formats 46 X 64/8
ISBN 9984-9288-9-6
© Graf Edgar. Vom Vergnügen, mit Krokodilen zu baden: Safarigeschichten aus Afrika.
Scheffler Verlag, Herdecke 1998
Dzērbenes iela 14, Rīgā, talr. 2558224
Nikolass Evanss
Vilku lokā
"Vilku lokā" ir Nikolasa Evansa jaunākais romāns par cilvēka un dabas vienotību.
Talantīgās bioloģes Helēnas Rosas dzīvē iestājies neveiksmju periods - divdesmit deviņu gadu vecumā viņa ir bezdarbniece, pēc divu gadu kopdzīves viņu pametis draugs, un tēvs gatavojas precēties ar sievieti, kura ir jaunāka, skaistāka un veiksmīgāka nekā Helēna. Pavisam negaidīts ir piedāvājums doties uz Montānu, lai iesaistītos vilku populācijas atjaunošanas programmā, un Helēnas dzīve pilnībā pārvēršas.
Nikolāss Evanss ir kino scenāriju autors un filmu producents.
Populārās grāmatas "Zirgu vārdotājs" autors
Pasaules slavu viņam atnesa 1995. gadā iznākušais romāns "Zirgu vārdotājs", kas tulkots 36 valodās un visā pasaulē pārdots vairāk nekā 12 miljonos eksemplāru.
No angļu valodas tulkojušas Valda Melgalve, Vija Stabulniece
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Andra Bergmaņa grafiskais noformējums
ISBN 9984 - 05 -247 - 8 © Izdevums latviešu valodā,
apgāds «Jumava», 2000 © Valda Melgalvc, tulkojums latviešu
valodā, 2000 © Vija Stabulniece, tulkojums latviešu valodā, 2000
Manai mātei Eilīnai un mana tēva Tonija Evansa piemiņai
Viss, ko Pasaules Spēks dara,
Veido apli. Debesis
Ir apaļas, un esmu dzirdējis, ka zeme
Ir apaļa kā lode, un tādas pašas ir zvaigznes,
Vējš savā vislielākajā spčkā griežas uz riņķi.
Putni veido savas ligzdas apaļas,
Jo viņiem un mums ir viena ticība.
Saule uzlec un atkal noriet
Pa apli. To pašu dara mēness,
Un abi ir apaļi. Pat gadalaiki
Savās maiņās veido lielu apli un atkal atgriežas
Atpakaļ. Cilvēka mūžs
Ir aplis no bērnības līdz bērnībai.
Un tā tas ir visur, kur darbojas Spēks.
Melnais Bizons, Oglalas siu cilts indiānis
(1863-1950)
Džeimss Heriots
Visi labi, visi mīļi
_ Bezgalīgās palsi zaļganās āres. zeltītās rugaines, turošie mežu puduri pa vidu un ganību košais zaļums viss kopjamā līdzinājās neizsakāmi labam akvarelim. Es atskārtu, ka skatos šajā ainavā tik kārigi, it kā redzētu to pirmoreiz, lai gan tā tik bieži bia priecējusi manu sirdi šī Jorkšīras brīnišķīgā, bezgala skaistā seja.
Mīlestībā veltīts MANAI SIEVAI un MAMUĻAI mīļajā, vecajā Glāzgovā
No angļu valodas tulkojusi Helma Lapiņa Māksliniece Māra Muskare
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Heriots Džeimss
Visi labi, visi mīļi. Tulk. H. Lapiņa, māksi. M. Muskare, R., Alberts XII, 1998, 416 Ipp.
Džeimss Heriots (1916) dzimis Glāzgovā, beidzis Glāzgovas Veterināro koledžu, darbu uzsāk 1937. gadā Ziemeļjorkšīrā. Rakstīt viņš sāk 50 gadu vecumā, savos darbos ar labsirdīgu humoru atceras darba gaitu sākumu, kad no dienas dienā apmeklēja fermerus, ārstējot viņu aitas, cūkas, zirgus, govis. Dzīves komiskās puses visvairāk saista autoru, un savos darbos viņš prot to lieliski attēlot.
Apgāds "Alberts XII", Katoļu ielā 22, Rīgā. LV-1003.
© Apgāds "Alberts XII". 1998 © 1973, 1974 by James Herriot
Yellowkit is a ShadowClan cat through and through and she can't wait to become a fearless warrior. Then Yellowkit trains as an apprentice and finally receives her warrior name, Yellowfang--and much to her surprise, she realizes that her paws weren't meant to shed blood. Her true destiny lies as a healer, and she takes her place as ShadowClan's medicine cat apprentice.
But Yellowfang's dreams are haunted by a dark prophecy, and every paw step she takes seems drenched in heartache. As she struggles to separate herself from her warrior past, she realizes that the future she faces is bleak and dim--colored by a devastating secret that could destroy the warrior Clans.
Džeralds Darels
Zaļā paradīze
Stāsti par dabu
RĪGA
«LIESMA» 1987
Gerald DurrelI
THE GARDEN OF THE GODS Moscow Vysšaja škola 1983
No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere Mākslinieks JURIS PETRAŠKEVICS Zinātniskais konsultants ZANDIS SPURIS
1983
Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1987
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Šī grāmata veltīta Annai Pitersai, kura kādu laiku bija mana sekretāre, bet allaž palikusi mans draugs, jo viņa mīlēja Korfu un droši vien pazīst to labāk nekā es.
IEVADAM
Jūsu priekšā ir trešā grāmata, ko esmu uzrakstījis par savu un savas ģimenes dzīvi Kortu salā pirms Otrā pasaules kara. Dažiem varbūt liksies nesaprotami, ka es vēl arvien atrodu pietiekami materiāla, lai rakstītu par šo savas dzīves posmu; te man jāpaskaidro, ka toreiz, it sevišķi pēc Grieķijas dzīves standartiem, mēs bijām samērā bagāti; neviens no mums nestrādāja šī vārda parastajā nozīmē, tāpēc laiks mums lielākoties aizritēja patīkamās nodarbībās un izpriecās. Piecos gados tā var daudz ko piedzīvot un pieredzēt.
Rakstot vairākas grāmatas, kurās darbojas tās pašas vai galvenokārt tās pašas personas, jādomā par to, lai jūsu iepriekšējo grāmatu lasītājs netiktu garlaikots ar bezgalīgajiem personāžu aprakstiem. Bet jūs arī nevarat būt pašpārliecināts un iedomāties, ka visi cilvēki jūsu iepriekšējās grāmatas ir lasījuši, tāpēc pa daļai jāpieņem, ka lasītājs ar jūsu darbu saskaras pirmo reizi. Nav viegli atrast zelta vidusceļu, kas nekaitinātu agrāko un nepārslogotu jauno lasītāju. Ceru, ka būšu to atradis.
Triloģijas pirmajā grāmatā «Mana ģimene un citi zvēri» es lasītājam sniedzu šādu izsmeļošu paskaidrojumu: «Sajās lappusēs esmu centies pareizi un nepārspīlēti attēlot savas ģimenes locekļus; visi viņi ir tādi, kādus es viņus toreiz redzēju. Tomēr, lai izprastu dažas manu ģimenes locekļu pašas dīvainākās izdarības, jāpiebilst, ka tajā laikā, kad mēs dzīvojām Korfu salā, viņi vēl bija ļoti jauni: Larijam, vecākajam dēlam, bija divdesmit trīs gadi, Leslijam—deviņpadsmit, māsai Margo — astoņpadsmit, man pašam — pastarītim — tikai desmit; šādā vecumā cilvēks ir ļoti jūtīgs un viegli ietekmējams. Mēs nekad nebijām īsti skaidrībā par mātes vecumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņa nekad nevareja atcerēties savu dzimšanas gadu; varu vienīgi teikt, ka viņa bija pietiekami veca, lai būtu četru bērnu māte. Viņa arī pieprasīja,
lai es paskaidroju, ka viņa ir atraitne, jo viņa mēdza teikt: nekad nevarot zināt, ko ļaudis var nodomāt.
Lai ietilpinātu piecu gadu notikumus, novērojumus un patīkamas dzīves aprakstus mazliet īsākā darbā par Britu enciklopēdiju, esmu bijis spiests daudz ko apvienot, saīsināt un pielāgot, līdz ar to sajaucot notikumu secību.»
Es arī pieminēju, ka esmu atstājis bez ievērības daudzus atgadījumus un personas, kuras būtu vēlējies attēlot; tagad par visu to gribu pastāstīt šajā grāmatā. Ceru, ka «Zaļā paradīze» lasītājiem sagādās tikpat daudz prieka kā tās priekšgājējas —«Mana ģimene un citi zvēri» un «Putni, zvēri un radinieki». Uzskatu, ka tajās atainots loti svarīgs manas dzīves periods — kaut kas, kā šodien nelaimīgā kārtā pietrūkst daudziem bērniem: patiesi laimīga, saulaina bērnība.
Džeralds Darels
Zaļā paradīze
Stāsti par dabu
Jūsu priekšā ir trešā grāmata, ko esmu uzrakstījis par savu un savas ģimenes dzīvi Kortu salā pirms Otrā pasaules kara. Dažiem varbūt liksies nesaprotami, ka es vēl arvien atrodu pietiekami materiāla, lai rakstītu par šo savas dzīves posmu; te man jāpaskaidro, ka toreiz, it sevišķi pēc Grieķijas dzīves standartiem, mēs bijām samērā bagāti; neviens no mums nestrādāja šī vārda parastajā nozīmē, tāpēc laiks mums lielākoties aizritēja patīkamās nodarbībās un izpriecās. Piecos gados tā var daudz ko piedzīvot un pieredzēt.
No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere Mākslinieks
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Juris Petraškevics Zinātniskais konsultants Zandis Spuris
Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1987
Šī grāmata veltīta Annai Pitersai, kura kādu laiku bija mana sekretāre, bet allaž palikusi mans draugs, jo viņa mīlēja Korfu un droši vien pazīst to labāk nekā es.
stāsti PAR DABU
DŽERALDS DARELS
ZAĻA PARADĪZE
RĪGA
«LIESMA» 1987
Gerald DurrelI
THE GARDEN OF THE GODS Moscow Vysšaja škola 1983
No angļu valodas tulkojusi ILZE GINTERE Mākslinieks JURIS PETRAŠKEVICS Zinātniskais konsultants ZANDIS SPURIS
1983
Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1987
Šī grāmata veltīta Annai Pitersai, kura kādu laiku bija mana sekretāre, bet allaž palikusi mans draugs, jo viņa mīlēja Korfu un droši vien pazīst to labāk nekā es.
IEVADAM
Jūsu priekšā ir trešā grāmata, ko esmu uzrakstījis par savu un savas ģimenes dzīvi Kortu salā pirms Otrā pasaules kara. Dažiem varbūt liksies nesaprotami, ka es vēl arvien atrodu pietiekami materiāla, lai rakstītu par šo savas dzīves posmu; te man jāpaskaidro, ka toreiz, it sevišķi pēc Grieķijas dzīves standartiem, mēs bijām samērā bagāti; neviens no mums nestrādāja šī vārda parastajā nozīmē, tāpēc laiks mums lielākoties aizritēja patīkamās nodarbībās un izpriecās. Piecos gados tā var daudz ko piedzīvot un pieredzēt.
Rakstot vairākas grāmatas, kurās darbojas tās pašas vai galvenokārt tās pašas personas, jādomā par to, lai jūsu iepriekšējo grāmatu lasītājs netiktu garlaikots ar bezgalīgajiem personāžu aprakstiem. Bet jūs arī nevarat būt pašpārliecināts un iedomāties, ka visi cilvēki jūsu iepriekšējās grāmatas ir lasījuši, tāpēc pa daļai jāpieņem, ka lasītājs ar jūsu darbu saskaras pirmo reizi. Nav viegli atrast zelta vidusceļu, kas nekaitinātu agrāko un nepārslogotu jauno lasītāju. Ceru, ka būšu to atradis.
Triloģijas pirmajā grāmatā «Mana ģimene un citi zvēri» es lasītājam sniedzu šādu izsmeļošu paskaidrojumu: «Sajās lappusēs esmu centies pareizi un nepārspīlēti attēlot savas ģimenes locekļus; visi viņi ir tādi, kādus es viņus toreiz redzēju. Tomēr, lai izprastu dažas manu ģimenes locekļu pašas dīvainākās izdarības, jāpiebilst, ka tajā laikā, kad mēs dzīvojām Korfu salā, viņi vēl bija ļoti jauni: Larijam, vecākajam dēlam, bija divdesmit trīs gadi, Leslijam—deviņpadsmit, māsai Margo — astoņpadsmit, man pašam — pastarītim — tikai desmit; šādā vecumā cilvēks ir ļoti jūtīgs un viegli ietekmējams. Mēs nekad nebijām īsti skaidrībā par mātes vecumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņa nekad nevareja atcerēties savu dzimšanas gadu; varu vienīgi teikt, ka viņa bija pietiekami veca, lai būtu četru bērnu māte. Viņa arī pieprasīja,
lai es paskaidroju, ka viņa ir atraitne, jo viņa mēdza teikt: nekad nevarot zināt, ko ļaudis var nodomāt.
Lai ietilpinātu piecu gadu notikumus, novērojumus un patīkamas dzīves aprakstus mazliet īsākā darbā par Britu enciklopēdiju, esmu bijis spiests daudz ko apvienot, saīsināt un pielāgot, līdz ar to sajaucot notikumu secību.»
Es arī pieminēju, ka esmu atstājis bez ievērības daudzus atgadījumus un personas, kuras būtu vēlējies attēlot; tagad par visu to gribu pastāstīt šajā grāmatā. Ceru, ka «Zaļā paradīze» lasītājiem sagādās tikpat daudz prieka kā tās priekšgājējas —«Mana ģimene un citi zvēri» un «Putni, zvēri un radinieki». Uzskatu, ka tajās atainots loti svarīgs manas dzīves periods — kaut kas, kā šodien nelaimīgā kārtā pietrūkst daudziem bērniem: patiesi laimīga, saulaina bērnība.