Vladimirs Arseņjevs

Tikšanās taigā

Stāsti par dabu

Stāsti: Taigā ; Baigais zvērs ; Nakts taigā ; Usūrijas panteris  ; Nakts medības ; Bites un skudras  ; Meža gardēdis ; Vanags un zaķis   ; Jūras ērgļu kauja gaisā   ; Bads pie Butu upes   ; Meža ugunsgrēks  ; Meža teika ; Zvēru ķērāja stāsts    ; Sudrablapsa  ; Mošus briedis un tinis    ; Lūsis un lūsēns   ; Ūpis — zivju ķērājs    ; Veltīga trauksme  ;  Mežacūku medības ziemā  ; Tīģeru medības ; Pārgājiens ziemā  ; Pie jūras ; Jona salā ; Oroču ciematā ; Zveja ziemā   ; Virpuļviesulis jūrā  ; Bumbveida zibens  ; Putnu tirgus   ; Sjurkuma zemesrags ; Tundrā ; Bigina Biginena kalnu tundrā

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Liesma 1975

Sakārtojis un apdarinājis bērniem I. Halturin No krievu valodas tulkojis Jūlijs Vanags Ilustrējis G Nikolskis Vāku zīmējis mākslinieks A. Lamsters

© Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975

I. Halturins

Sērijā «Stāsti par dabu» iznākuši šādi darbi

I. Akimuškins. Kurp! Un kā!

F. Lords. Klausies, runā dzīvnieki!

N. Kasterē. Trīsdesmit gadi pazemē

Dž. Hanters. Mednieks

H.  Taziefs. Ugunīgie krāteri

J. Halifmanis. Skanēdama bite skrēja

Dž. Darels. Noslēpumaino trokšņu zeme

i. Halifmanis. Sakrustoto antenu parole

D. Mukerdži. Džungļos

N. Eidelmanis. Es meklēju senci

A. Mauriņš. Saistošā dendroloģija

A. Tomiļins. Interesanti par astronomiju

I.   Akimuškins. No rīta līdz vakaram

Dž. Maikls. Maiklu ģimene Āfrikā

Turs Trunkatovs. Guka piedzīvojumi

Džeralds Darels

Trīs biļetes līdz Edvenčerai

Stāsti par dabu

ŠĪ grāmata vēsti par ceļojumu uz Britu Gvajānu, kurp es devos kopā ar savu biedru Kenetu Smitu tūkstoš deviņi simti piecdesmitajā gadā. Mūsu ekspedīcijas nolūks bija savākt šajā Dienvidamerikas no­stūri sastopamo putnu, zīdītāju, rāpuļu un zivju kolekciju un atvest uz Angliju sadalīšanai dažādiem zooloģiskajiem dārziem.

No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Zinātniskais konsultants Zandis Spuris

Māksliniece Maija Dragūne

Tulkojums latviešu valodā

izdevniecība «Liesma», 1970

Veltīju Robertam Louzam, atceroties čūskas, sliņ­ķus un Dienvidamerikas seglus

Džeralds Darels

Trīs biļetes līdz Edvenčerai

Stāsti par dabu

ŠĪ grāmata vēsti par ceļojumu uz Britu Gvajānu, kurp es devos kopā ar savu biedru Kenetu Smitu tūkstoš deviņi simti piecdesmitajā gadā. Mūsu ekspedīcijas nolūks bija savākt šajā Dienvidamerikas no­stūri sastopamo putnu, zīdītāju, rāpuļu un zivju kolekciju un atvest uz Angliju sadalīšanai dažādiem zooloģiskajiem dārziem.

No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere

Zinātniskais konsultants Zandis Spuris

Māksliniece Maija Dragūne

Tulkojums latviešu valodā

izdevniecība «Liesma», 1970

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Veltīju Robertam Louzam, atceroties čūskas, sliņ­ķus un Dienvidamerikas seglus

STĀSTI PAR DABU

DŽERALDS DARELS

TRĪS BIĻETES LĪDZ EDVENČERAI

RĪGA

«LIESMA»

1984

Gerald Durrell

THREE SINGLES TO ADVENTURE London, Rupert Hart-Davis, 1965

No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere

Zinātniskais konsultants Zandis Spurīs

Māksliniece Maija Dragūne

Tulkojums latviešu valodā

izdevniecība «Liesma», 1970

Veltīju Robertam Louzam, atceroties čūskas, sliņ­ķus un Dienvidamerikas seglus

ŠĪ grāmata vēsti par ceļojumu uz Britu Gvajānu, kurp es devos kopā ar savu biedru Kenetu Smitu tūkstoš deviņi simti piecdesmitajā gadā. Mūsu ekspedīcijas nolūks bija savākt šajā Dienvidamerikas no­stūri sastopamo putnu, zīdītāju, rāpuļu un zivju kolekciju un atvest uz Angliju sadalīšanai dažādiem zooloģiskajiem dārziem.

Norbērs Kasterē

Trīsdesmit gadi pazemē

Stāsti par dabu

Ievērojamais alu pētnieks, franču zinātnieks N. Kasterē savā grāmatā «Trīsdesmit gadi pazemē» stāsta par ceļojumiem un piedzīvo­jumiem zemes dzīlēs, par briesmām, ko viņam nācies pārdzīvot alās savu izcilo apakšzemes pētījumu laikā. Kasterē grāmatā stāstīts arī par alu aplaupīšanām, par «vandalismu» — alu zinātnisko un estētisko vērtību iz­nīcināšanu. Sie gadījumi ir ļoti pamācoši. Tādi bēdīgi fakti bieži vien novēroti arī mūsu zemē. Tie jānovērš ar atbilstošiem pasākumiem alu aizsardzībā.

Priekšvārdu krievu izdevumam un komentā­rus sarakstījis un krievu izdevumu redi­ģējis ģeogrāfijas zinātņu doktors profesors N. Gvozdeckis.

No krievu valodas tulkojusi Z. Zvaigznīte Ilustrējis V. Aleksejevs Vāku zīmējusi M. M u i ž u 1 e

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Izdevniecība «Liesma» Riga 1970

Manas dārgās sievas piemiņai

Marsela Lubena piemiņai

Žoržam Lepinē  un visai Pjersenmartēnas speleoloģiskajai grupai, kas uzvarējusi visdziļāko bezdibeni uz Zemes

Sastādītājs Uldis Plotnieks

Ūdeņi aicina

U. Plotnieks. Ūdeņi aicina ; B. Liepnieks. Nakts pie foreļupes  ; A. Grigulis. Gadās arī tā ; P. Bauģis. Sapali   ; A. Auziņš. Rudens rīts pie upes  ; J. Robežnieks. Viena eksperimentu diena  ; B. Saulītis. Lielās raudas  ; H. Heislers. Kā es Juzi par makšķernieku taisīju ; O. Mauriņš. Ieguvumi un zaudējumi  ; V. Grenkovs. Kā es nekļuvu par bļitkotāju  ; B. Saulītis.  Likums paliek likums ; A. Auziņš. Bagātais loms ; E. Majors. Makšķernieku kalendārs  ; G. Ozols. Kombinētā makšķere  ; G. Ozols. Kukaiņi — zivju ēsma jebkurā gada laikā

Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1971

Mākslinieks N. Zvirbulis

Haruns Taziefs

Ugunīgie krāteri

Stāsti par dabu

Ivērojamais beļģu vulkanologs H Taziefs šajā grāmatā stāsta par saviem nepa­rastajiem ceļojumiem, kas saistīti ar vulkānu darbības pētīšanu. Taziefs apraksta pār­steidzošas ainas un parādības, kādas noti­kušas vii.ia novēroto vulkānu izvirdumu laikā.

Grāmatā stāstīts par ziedošās Senpjēras pilsētas bojā eju, kā arī par citiem notiku­miem, kas pamudinājuši cilvēci vērīgāk pē­tīt šo drausmīgo dabas parādību.

Tulkotāja Z. Zvaigznīte Redaktors A. Lielais.

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Liesma 1971

Boriss Rjabiņins

Uzticamais draugs

Stāsti par dabu

Rakstnieks un publicists Boriss Rjabiņins šo grāmatu — to var teikt bez pārspīlējuma—veltījis cilvēka vissenākajam un uzticamakajam draugam su­nim. Vai cilvēks, šis dzīvās radības «kronis», ir savas sūtības augstumos ne vien attiecībās ar sev līdzīgiem, bet ari pret saviem «mazākajiem brāļiem»— dzīv­niekiem? Ko cilvēks spēj dot dzīvniekam un ko dzīvnieks savukārt ciļvēkam? Tādi ir jautājumi, uz kuriem savā grāmatā mēģina atbildēt autors.

Stāsti: Džeris ; Stāsts par zaudēto draugu ; Mazais un Lielais ; Nelūgtais viesis ; Dzīvo, Grej! ; Bonzo Nr 349 ; Cēzars Zeltzobis

No krievu valodas tulkojusi Jautrīte Roze

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Liesma 1989

Māksliniece Anita Meldere 1984 (P Tulkojums latvieSu valodā, izdevniecība «Liesma», 1981

Edgars Grāfs

Veldzējoša pelde ar krokodiliem

Grāmatu sērija Safari stāsti

Sērijā «Tik un tā; Ceļojumu klubs» Edgara Grāfa grāmata «Veldzējoša pelde ar krokodiliem» aizved mūs uz Āfrikas safari, kas svahilu valoda nozīmē «ceļojums». Vienpadsmit stāsti gan lieliski izklaidē, gan sniedz vielu pārdomām par cilvēku savstarpējām attiecībām un to, kāda ir cilvēka vieta dzīvās dabas vidū. Safari maršruts ved uz dabas paradīzi Okavango, pa Maras stepi līdz Kenijas piekrastei, ļauj ielūkoties Ngorongoro krātera brīnumainajā pasaulē, iepazīt Sahāras smiltājus un Āfrikas sniegoto jumtu - Kilimandžāro. Autoram izdevies katrā situācijā saskatīt īpašo, vienreizējo, atdzīvināt tās noskaņu un likt raksturiem no jauna dzīvot aizraujošās grāmatas lappusēs.

Izdevniecība AGB

«Tik un tā» un «Ceļojumu klubs» ir izdevniecības AGB preču zīmes

Redakcijas direktore Gunta Branta

Galvenā redaktore Astrīda Iltnere

No vācu valodas tulkojušas Aija Jakoviča un Irēna Gransberga

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Literārā redaktore Ieva Burčika

Sērijas māksliniece Inese Markeviča

Māksliniece Elīza Vanadziņa

Kompjutergrafiķis Juris l.uksts

Maketētāja Līga Bondare

Fotogrāfijas no izdevniecības un Andra Tidriķa arhīva

Papīrs Munken Print Extra 15, 80 g/m2 Formats 46 X 64/8

ISBN 9984-9288-9-6

© Graf Edgar. Vom Vergnügen, mit Krokodilen zu baden: Safarigeschichten aus Afrika.

Scheffler Verlag, Herdecke 1998

Dzērbenes iela 14, Rīgā, talr. 2558224

Nikolass Evanss

Vilku lokā

"Vilku lokā" ir Nikolasa Evansa jaunākais romāns par cilvēka un dabas vienotību.

Talantīgās bioloģes Helēnas Rosas dzīvē iestājies neveiksmju periods - divdesmit deviņu gadu vecumā viņa ir bezdarbniece, pēc divu gadu kopdzīves viņu pametis draugs, un tēvs gatavojas precēties ar sievieti, kura ir jaunāka, skaistāka un veiksmīgāka nekā Helēna. Pavisam negaidīts ir piedāvājums doties uz Montānu, lai iesaistītos vilku populācijas atjaunošanas programmā, un Helēnas dzīve pilnībā pārvēršas.

Nikolāss Evanss ir kino scenāriju autors un filmu producents.

Populārās grāmatas "Zirgu vārdotājs" autors

Pasaules slavu viņam atnesa 1995. gadā iznākušais romāns "Zirgu vārdotājs", kas tulkots 36 valodās un visā pasaulē pārdots vairāk nekā 12 miljonos eksemplāru.

No angļu valodas tulkojušas Valda Melgalve, Vija Stabulniece

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Andra Bergmaņa grafiskais noformējums

ISBN 9984 - 05 -247 - 8 © Izdevums latviešu valodā,

apgāds «Jumava», 2000 © Valda Melgalvc, tulkojums latviešu

valodā, 2000 © Vija Stabulniece, tulkojums latviešu valodā, 2000

Manai mātei Eilīnai un mana tēva Tonija Evansa piemiņai

Viss, ko Pasaules Spēks dara,

Veido apli. Debesis

Ir apaļas, un esmu dzirdējis, ka zeme

Ir apaļa kā lode, un tādas pašas ir zvaigznes,

Vējš savā vislielākajā spčkā griežas uz riņķi.

Putni veido savas ligzdas apaļas,

Jo viņiem un mums ir viena ticība.

Saule uzlec un atkal noriet

Pa apli. To pašu dara mēness,

Un abi ir apaļi. Pat gadalaiki

Savās maiņās veido lielu apli un atkal atgriežas

Atpakaļ. Cilvēka mūžs

Ir aplis no bērnības līdz bērnībai.

Un tā tas ir visur, kur darbojas Spēks.

Melnais Bizons, Oglalas siu cilts indiānis

(1863-1950)

Džeimss Heriots

Visi labi, visi mīļi

_ Bezgalīgās palsi zaļganās āres. zeltītās rugaines, turošie mežu puduri pa vidu un ganību košais zaļums viss kopjamā līdzinājās neizsakāmi labam akvarelim. Es atskārtu, ka skatos šajā ainavā tik kārigi, it kā redzētu to pirmoreiz, lai gan tā tik bieži bia priecējusi manu sirdi šī Jorkšīras brīnišķīgā, bezgala skaistā seja.

Mīlestībā veltīts MANAI SIEVAI un MAMUĻAI mīļajā, vecajā Glāzgovā

No angļu valodas tulkojusi Helma Lapiņa Māksliniece Māra Muskare

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Heriots Džeimss

Visi labi, visi mīļi. Tulk. H. Lapiņa, māksi. M. Muskare, R., Alberts XII, 1998, 416 Ipp.

Džeimss Heriots (1916) dzimis Glāzgovā, beidzis Glāzgovas Veterināro koledžu, darbu uzsāk 1937. gadā Ziemeļjorkšīrā. Rakstīt viņš sāk 50 gadu vecumā, savos darbos ar labsirdīgu humoru atceras darba gaitu sākumu, kad no dienas dienā apmeklēja fermerus, ārstējot viņu aitas, cūkas, zirgus, govis. Dzīves komiskās puses visvairāk saista autoru, un savos darbos viņš prot to lieliski attēlot.

Apgāds "Alberts XII", Katoļu ielā 22, Rīgā. LV-1003.

© Apgāds "Alberts XII". 1998 © 1973, 1974 by James Herriot

Yellowkit is a ShadowClan cat through and through and she can't wait to become a fearless warrior. Then Yellowkit trains as an apprentice and finally receives her warrior name, Yellowfang--and much to her surprise, she realizes that her paws weren't meant to shed blood. Her true destiny lies as a healer, and she takes her place as ShadowClan's medicine cat apprentice.

But Yellowfang's dreams are haunted by a dark prophecy, and every paw step she takes seems drenched in heartache. As she struggles to separate herself from her warrior past, she realizes that the future she faces is bleak and dim--colored by a devastating secret that could destroy the warrior Clans.

Džeralds Darels

Zaļā paradīze

Stāsti par dabu

RĪGA

«LIESMA» 1987

Gerald DurrelI

THE GARDEN OF THE GODS Moscow Vysšaja škola 1983

No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere Mākslinieks JURIS PETRAŠKEVICS Zinātniskais konsultants ZANDIS SPURIS

1983

Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1987

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Šī grāmata veltīta An­nai Pitersai, kura kādu laiku bija mana sekretāre, bet allaž palikusi mans draugs, jo viņa mīlēja Korfu un droši vien pa­zīst to labāk nekā es.

IEVADAM

Jūsu priekšā ir trešā grāmata, ko esmu uzrakstījis par savu un savas ģimenes dzīvi Kortu salā pirms Otrā pasaules kara. Dažiem varbūt liksies nesaprotami, ka es vēl arvien atrodu pietiekami materiāla, lai rakstītu par šo savas dzīves posmu; te man jāpaskaidro, ka toreiz, it sevišķi pēc Grieķijas dzīves standartiem, mēs bijām samērā bagāti; neviens no mums nestrādāja šī vārda parastajā nozīmē, tāpēc laiks mums lielākoties aizritēja patīkamās nodarbībās un izpriecās. Piecos gados tā var daudz ko piedzīvot un pieredzēt.

Rakstot vairākas grāmatas, kurās darbojas tās pašas vai galvenokārt tās pašas personas, jādomā par to, lai jūsu iepriekšējo grāmatu lasītājs netiktu garlaikots ar bezgalī­gajiem personāžu aprakstiem. Bet jūs arī nevarat būt pašpārliecināts un iedomāties, ka visi cilvēki jūsu iepriek­šējās grāmatas ir lasījuši, tāpēc pa daļai jāpieņem, ka lasītājs ar jūsu darbu saskaras pirmo reizi. Nav viegli atrast zelta vidusceļu, kas nekaitinātu agrāko un nepārslo­gotu jauno lasītāju. Ceru, ka būšu to atradis.

Triloģijas pirmajā grāmatā «Mana ģimene un citi zvēri» es lasītājam sniedzu šādu izsmeļošu paskaidrojumu: «Sa­jās lappusēs esmu centies pareizi un nepārspīlēti attēlot savas ģimenes locekļus; visi viņi ir tādi, kādus es viņus toreiz redzēju. Tomēr, lai izprastu dažas manu ģimenes locekļu pašas dīvainākās izdarības, jāpiebilst, ka tajā laikā, kad mēs dzīvojām Korfu salā, viņi vēl bija ļoti jauni: Larijam, vecākajam dēlam, bija divdesmit trīs gadi, Leslijam—deviņpadsmit, māsai Margo — astoņpadsmit, man pašam — pastarītim — tikai desmit; šādā vecumā cilvēks ir ļoti jūtīgs un viegli ietekmējams. Mēs nekad nebijām īsti skaidrībā par mātes vecumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņa nekad nevareja atcerēties savu dzimšanas gadu; varu vienīgi teikt, ka viņa bija pietie­kami veca, lai būtu četru bērnu māte. Viņa arī pieprasīja,

lai es paskaidroju, ka viņa ir atraitne, jo viņa mēdza teikt: nekad nevarot zināt, ko ļaudis var nodomāt.

Lai ietilpinātu piecu gadu notikumus, novērojumus un patīkamas dzīves aprakstus mazliet īsākā darbā par Britu enciklopēdiju, esmu bijis spiests daudz ko apvienot, saīsināt un pielāgot, līdz ar to sajaucot notikumu secību.»

Es arī pieminēju, ka esmu atstājis bez ievērības daudzus atgadījumus un personas, kuras būtu vēlējies attēlot; tagad par visu to gribu pastāstīt šajā grāmatā. Ceru, ka «Zaļā paradīze» lasītājiem sagādās tikpat daudz prieka kā tās priekšgājējas —«Mana ģimene un citi zvēri» un «Putni, zvēri un radinieki». Uzskatu, ka tajās atainots loti svarīgs manas dzīves periods — kaut kas, kā šodien nelaimīgā kārtā pietrūkst daudziem bērniem: patiesi lai­mīga, saulaina bērnība.

Džeralds Darels

Zaļā paradīze

Stāsti par dabu

Jūsu priekšā ir trešā grāmata, ko esmu uzrakstījis par savu un savas ģimenes dzīvi Kortu salā pirms Otrā pasaules kara. Dažiem varbūt liksies nesaprotami, ka es vēl arvien atrodu pietiekami materiāla, lai rakstītu par šo savas dzīves posmu; te man jāpaskaidro, ka toreiz, it sevišķi pēc Grieķijas dzīves standartiem, mēs bijām samērā bagāti; neviens no mums nestrādāja šī vārda parastajā nozīmē, tāpēc laiks mums lielākoties aizritēja patīkamās nodarbībās un izpriecās. Piecos gados tā var daudz ko piedzīvot un pieredzēt.

No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere Mākslinieks

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Juris Petraškevics Zinātniskais konsultants Zandis Spuris

Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1987

Šī grāmata veltīta An­nai Pitersai, kura kādu laiku bija mana sekretāre, bet allaž palikusi mans draugs, jo viņa mīlēja Korfu un droši vien pa­zīst to labāk nekā es.

stāsti PAR DABU

DŽERALDS DARELS

ZAĻA PARADĪZE

RĪGA

«LIESMA» 1987

Gerald DurrelI

THE GARDEN OF THE GODS Moscow Vysšaja škola 1983

No angļu valodas tulkojusi ILZE GINTERE Mākslinieks JURIS PETRAŠKEVICS Zinātniskais konsultants ZANDIS SPURIS

1983

Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1987

Šī grāmata veltīta An­nai Pitersai, kura kādu laiku bija mana sekretāre, bet allaž palikusi mans draugs, jo viņa mīlēja Korfu un droši vien pa­zīst to labāk nekā es.

IEVADAM

Jūsu priekšā ir trešā grāmata, ko esmu uzrakstījis par savu un savas ģimenes dzīvi Kortu salā pirms Otrā pasaules kara. Dažiem varbūt liksies nesaprotami, ka es vēl arvien atrodu pietiekami materiāla, lai rakstītu par šo savas dzīves posmu; te man jāpaskaidro, ka toreiz, it sevišķi pēc Grieķijas dzīves standartiem, mēs bijām samērā bagāti; neviens no mums nestrādāja šī vārda parastajā nozīmē, tāpēc laiks mums lielākoties aizritēja patīkamās nodarbībās un izpriecās. Piecos gados tā var daudz ko piedzīvot un pieredzēt.

Rakstot vairākas grāmatas, kurās darbojas tās pašas vai galvenokārt tās pašas personas, jādomā par to, lai jūsu iepriekšējo grāmatu lasītājs netiktu garlaikots ar bezgalī­gajiem personāžu aprakstiem. Bet jūs arī nevarat būt pašpārliecināts un iedomāties, ka visi cilvēki jūsu iepriek­šējās grāmatas ir lasījuši, tāpēc pa daļai jāpieņem, ka lasītājs ar jūsu darbu saskaras pirmo reizi. Nav viegli atrast zelta vidusceļu, kas nekaitinātu agrāko un nepārslo­gotu jauno lasītāju. Ceru, ka būšu to atradis.

Triloģijas pirmajā grāmatā «Mana ģimene un citi zvēri» es lasītājam sniedzu šādu izsmeļošu paskaidrojumu: «Sa­jās lappusēs esmu centies pareizi un nepārspīlēti attēlot savas ģimenes locekļus; visi viņi ir tādi, kādus es viņus toreiz redzēju. Tomēr, lai izprastu dažas manu ģimenes locekļu pašas dīvainākās izdarības, jāpiebilst, ka tajā laikā, kad mēs dzīvojām Korfu salā, viņi vēl bija ļoti jauni: Larijam, vecākajam dēlam, bija divdesmit trīs gadi, Leslijam—deviņpadsmit, māsai Margo — astoņpadsmit, man pašam — pastarītim — tikai desmit; šādā vecumā cilvēks ir ļoti jūtīgs un viegli ietekmējams. Mēs nekad nebijām īsti skaidrībā par mātes vecumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņa nekad nevareja atcerēties savu dzimšanas gadu; varu vienīgi teikt, ka viņa bija pietie­kami veca, lai būtu četru bērnu māte. Viņa arī pieprasīja,

lai es paskaidroju, ka viņa ir atraitne, jo viņa mēdza teikt: nekad nevarot zināt, ko ļaudis var nodomāt.

Lai ietilpinātu piecu gadu notikumus, novērojumus un patīkamas dzīves aprakstus mazliet īsākā darbā par Britu enciklopēdiju, esmu bijis spiests daudz ko apvienot, saīsināt un pielāgot, līdz ar to sajaucot notikumu secību.»

Es arī pieminēju, ka esmu atstājis bez ievērības daudzus atgadījumus un personas, kuras būtu vēlējies attēlot; tagad par visu to gribu pastāstīt šajā grāmatā. Ceru, ka «Zaļā paradīze» lasītājiem sagādās tikpat daudz prieka kā tās priekšgājējas —«Mana ģimene un citi zvēri» un «Putni, zvēri un radinieki». Uzskatu, ka tajās atainots loti svarīgs manas dzīves periods — kaut kas, kā šodien nelaimīgā kārtā pietrūkst daudziem bērniem: patiesi lai­mīga, saulaina bērnība.