First published in 1938 in Story magazine as a wake-up call warning Americans of the true nature of the Nazi menace, this punchy epistolary tale enacts a stunning drama of friendship, betrayal and vengeance.

In 1932, San Francisco art-gallery owner Max Eisenstein, a Jew who grew up in pre-Nazi Germany, bids farewell to his longtime friend and business partner Martin Schulse, who returns with his family to Munich, where he becomes a Nazi. Through their letters to one another, which quickly move from warmth to a chilling disregard, we watch as the once-liberal Martin, seduced by grandiose visions of German destiny and by the rantings of "our Glorious Leader," vents an anti-Semitism that he tortuously rationalizes. Max, alarmed by reports of anti-Jewish persecution in Germany, asks Martin to look after his actress sister, Griselle, who is performing in Berlin. When she is murdered by Nazi storm troopers after being refused refuge at the Schulse house, Max takes revenge through a clever epistolary ploy that provides a satisfying surprise ending.

Nearly 60 years after its initial publication, Kressman's story serves not only as a reminder of Nazi horrors but as a cautionary tale in light of current racial, ethnic and nationalist intolerance.

Copyright 1995 Reed Business Information, Inc.

Professor Pearson ist der am meisten bewachte Mann in Amerika. Denn ausländische Agenten wollen ihm seine Erfindung, eine neue Waffe mit bisher unvorstellbarer Zerstörungskraft, abjagen.

Als es ihnen nicht gelingt, Professor Pearson selbst in die Hände zu bekommen, schrecken die Agenten auch nicht davor zurück, seine Tochter und seinen Assistenten zu entführen. Mit der Drohung, die beiden Geiseln zu töten, wird der Professor erpreßt. Doch neben der Angst um das Leben der geliebten Tochter quält den Gelehrten noch das Wissen, daß seine Erfindung großes Leid über die Menschheit bringen kann. Professor Pearson entschließt sich zu einem verzweifelten Schritt.

Valters Skots

Aivenho

Romāns

Romāna «Aivenho» darbība norisinās XII gadsimtā, krusta karu laikā, kad Angliju plosīja dažādas pretrunas. Feodāļi cīnī­jās pret karaļa varu — pret vie­notu, centralizētu valsti, normaņu uzvarētie sakši cīnījās par savas nacionālās neatkarības saglabā­šanu. Romāns rāda šo cīņu da­žādos dalībniekus — brašo un ātrsirdīgo karali Ričardu Lauvassirdi un viņa mīluli cildeno Aivenho, mežabrāļu vadoni, le­ģendāro strēlnieku Robinu Hudu, jautro iemetēju mūku Tuku, taisnprātīgo Sedriku Saksi, Ri­čarda brāli intrigantu Džonu ar viņa izlaidīgo galmu un algot­ņiem, varaskāro Tempļa ordeņa bruņinieku Briānu de Buagilberu, fanātisko ordeņa lielmestru un liekulīgos ordeņa brāļus, un dau­dzus vienkāršās tautas pārstāv­jus. Un šai cīņu mutuli ierautas divas daiļas sievietes: sakšu prin­cese, savējo lutinātā, trauslā Ro­vena, un visādu ļaunu likstu piemeklētā, bet nesalaužamā eb­rejiete Rebeka, kuru pat bailes no sārta nevar piespiest rīkoties pret savu pārliecību.

Sajā gadā aprit divsimt gadu kopš VALTERA SKOTA dzim­šanas. Godinādami viņa piemiņu, izdodam romānu «Aivenho», ko Valtera Skota laikabiedri pieskai­tīja tiklab pie viņa paša, kā visa pagājušā gadsimta izcilākajiem romāniem nozīmīgo vēsturisko konfliktu, spraigās darbības, sav­dabīgo tipu un spilgtā senatnes kolorīta dēļ, un liekas — šis viņu vērtējums nav apstrīdams arī mūsu dienās.

Liesma Rīga 1971

No angļu valodas tulkojusi Anna Bauga

Vārsmas atdzejojusi Vizma Belševica

Mākslinieks Viesturs Grants

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Ņikonovs

Aiz impērijas fasādes

Bijušās impērijas drūmā varenuma atspulgs vēl mīt ļaužu smadzenēs, traucējot sākt jaunu dzīvi. Šo priekšstatu patoloģisms un mītiskums vēl nav apjēgts. Netrūkst to, kuri līdz pat šim laikam ir pārliecināti, ka „PSRS bija daudz laba", un šie cilvēki nonāk neskaitāmu mītu varā. Par to, ka „bija pārliecība par rītdienu". Ka PSRS bija pirmā lielvalsts, kas izgāja kosmosā. Ka vara tajā piederēja strādniekiem un zemniekiem.

Mans galvenais ārsta uzdevums sagraut šos mītus, kas balsta patoloģisko pasaules uzskatu un pasaules uztveri, kas pārvērš manus laikabiedrus par drūmiem zombijiem, traucējot priecāties par dzīvi, un piespiež skatīties pagātnē, nevis vērst skatienu nākotnē. Var teikt arī tā: mans uzdevums ir nogalināt krievos krievisko, ja vēlaties. Gribu izraut skabargu sagraut mītus, ap ko struto patriotiskā zaudējumu psiholoģija. Un es to izdarīšu. Turklāt izdarīšu pēc visiem noteikumiem. Pirmajā daļā tikšu skaidrībā par cilvēka ar vārdu „Krievija" beznosacījuma refleksiem. Otrajā ar nosacījuma. Bet trešajā ar pēdējā gadsimta plāno kultūras izdedžu un stereotipu slāni. Attīrīsim laukumu!

PēTERGAIliS

Aleksandrs Ņikonovs

Noskannejis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

PĒTERGAILIS

Tēvzemes mitoloģijas īsais kurss

No krievu valodas tulkojusi Rūta Dina Vilīte

Александр Никонов

ЗА ФАСАДОМ ИМПЕРИИ КРАТКИЙ КУРС ОТЕЧЕСТВЕННОЙ МИФОЛОГИИ С Aleksandrs Ņikonovs, 2012 С Izdevniecība „Энас",2012 Translation copyright С 2013

Visas tiesības uz šo darbu Latvijā ir rezervētas izdevniecībai „Pētergailis", ieskaitot visa darba vai tā daļu atveidošanu jebkurā formātā

Atbildīgā redaktore Inguna Ceplte Redaktori Inta Ceļdoma, Oskars Lapsiņš Maketētāja Rūta Dina Vilīte

Dinas Ābeles vāka un titulu mākslinieciskais noformējums

C Izdevniecība .Pētergailis* O Ruta Dina Vilīte, tulkojums latviešu valodā C Dina Ābele, mākslinieciskais noformējums

ISBN 978-9984-33-372-4

Krievzemes vēsture ne vien atkārtojas, bet iet pa apli Kā akla ķeve…

Ernests Eferts- Klusais

Aizejot

Stāsti par vēsturi. Izlase ievietoti pieci stāsti: Pierobežas apriņķis, Plinšu sieva. Aizejot, Biedrs Indriķis, Nemiera sirotājs. Savos stāstos Eferts- Klusais attēlo revolucionāros notikumus Latvijā 1917.—1919. gadā, parada Padomju Latvijas tapšanu, strādnieku un bezzemnieku darbību padomes, padomju cīņu pret šķiras ienaidniekiem. Viņa stāstu varoņi ir pozitīvi, dzīves apliecinātāji, jaunās padomju varas cēlāji.

«Liesma». 1978, Mākslinieks A. Klodāns

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Mors Jokaji

Akmenssirds cilvēka dēli

Romānu «Akmenssirds cilvēka dēli» ungāru rakstnieks Mors Jokaji (1821—1904) pabeidza 1869. gadā. Tas ir viens no rakstnieka labākajiem darbiem, kas veltīti 1848. gada revolūcijas notikumiem, kurus Jokaji aprakstījis patiesīgi un ar īstu degsmi. Revolucionārās Vīnes aplenkums, Peštas apšaude un kaujas pie Budas — šie apraksti pieder pie labākajām lappusēm Jokaji daiļ­radē. Jokaji rakstīja šo romānu, būdams utopiskas idejas varā — ar «na­cionālas vienotības» palīdzību, nevis bruņotā cīņā, bet ar reformām pa­nākt revolūcijas iekarojumu īstenošanu, kurus savā laikā uzvarējusī Habsburgu monarhija bija ieminusi dubļos.

R O M Ā N S

izdevniecība «Liesma» Riga 1973

No ungāru valodas tulkojusi Elga Sakse Mākslinieks Andris Sav i c k i s

Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

AKTE

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Vienpadsmitais sējums

Izdevumu sagatavojusi SIA .IMPAKS" Rīgā 1994

Redaktors A.Mukāns

Ofseta papīrs. Formāts 60x90 1/16 Tirāža 5 000 eks. Līgumcena. Izdevējdarbības licence Nr.

En el quinto centenario de la primera publicación del Quijote una obra en torno a la universal novela de Cervantes ha ganado el premio de la Fundación José Manuel Lara, un galardón que entregan las once editoriales españolas más importantes. `Al morir Don Quijote`, de Andrés Trapiello, recrea la vida de los personajes del libro tras la muerte del hidalgo Alonso Quijano.

Trapiello (gran conocedor de la obra de Cervantes) recibió el premio de mano de la ministra de Cultura, Carmen Calvo, y de José Manuel Lara, presidente de la editorial Planeta, que afirma que este galardón apuesta por la literatura de calidad.

Hace cuatrocientos años empezó una historia que no ha terminado aún. Es la que cuenta en este libro. La de los personajes que Miguel de Cervantes dejó sin novela y que quedaron eclipsados por la fantástica peripecia del hidalgo caballero pero que, a pesar de su condición de secundarios, fueron protagonistas de su propia vida, de su propia novela.

Amigos, ama, sobrina, enemigos y escudero son algunos de los personajes que permanecieron a la muerte de don Quijote y con los que Andrés Trapiello construye una apasionante novela que conjuga intriga, ironía y peripecia literaria y consigue una narración ágil y deslumbrante.

Al morir don Quijote es una novela amena y fascinante que toma como punto de partida el mayor clásico español de todos los tiempos y que está llamada a ser un hito de la literatura contemporánea.

Alamut was originally written in 1938 as an allegory to Mussolini’s fascist state. In the 1960s it became a cult favorite throughout Tito’s Yugoslavia, and in the 1990s, during the war in the Balkans, it was read as an allegory of the region’s strife and became a bestseller in Germany, France, and Spain. The book once again took on a new life following the attacks of 9/11/2001 because of its early description of the world of suicide bombers in fanatical sects, selling more than 20,000 copies in a new Slovenian edition.

Raiders Hegards

Alans Kvotermeins

jeb viņa ziņojums par patiesiem piedzīvojumiem un atklājumiem kopā ar seru Henriju Kērtisu, kapteini Džonu Gudu un kādu Amslopogasu

pirmo reizi latviešu valodā

grāmatu "Montesumas meita", "Ķēniņa Zālamana raktuves", » "Daiļā Mārgareta" autors

No angļu valodas tulkojusi Marta Butlere Mākslinieks Andris Lamsters

AlbertsXII 1995

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Pagājušā gadsimta populārais angļu rakstnieks Raiders Hegards (1856— 1925) ir labi pazīstams latviešu lasītājam, bet it sevišķi populārs viņš ir jaunatnes vidū. R. Hegarda romāni, kas pieskaitāmi piedzīvojumu un vēsturiskajai literatūrai, ir bagāti ar spraigiem notikumiem, negaidītiem sižeta samezglojumiem un pārsteigumiem. Daži no tiem tulkoti arī latviešu valodā: 1967. gadā izdevniecība «Zinātne» laida klajā viņa vēsturisko romānu «Montesumas meita», bet 1971. gadā vienā grāmatā iznāca divi R. Hegarda romāni — «Ķēniņa Zālamana raktuves» un «Daiļā Mārgareta».

Romāna «Ķēniņa Zālamana raktuves» darbība notiek Dienvidāfrikā; ierosinājumu un vielu šim romānam devis neprātīgais dimantu un zelta drudzis, ko bija izraisījusi dimantu atradņu atklāšana Dienvidāfrikā.

Lasītāju vērtējumam nododam romānu «Alans Kvotermeins», kas tiek uzskatīts par romāna «Ķēniņa Zālamana raktuves» turpinājumu.

Latviešu valodā tulkots pirmo reizi.

Arī šī romāna darbība notiek Dienvidāfrikā, un arī te pilnā mērā izpaužas autora prasme savīt asu un saspringtu sižetu, meistariski veidot literāro varoņu tēlus. Visspilgtākais no tiem ir Alans Kvotermeins, vecs mednieks, saukts Makumazāns, kura stāstījumā mēs iepazīstamies ar romāna notikumu gaitu.

Ar lielām simpātijām un dzīvu iztēli veidoti romāna varoņi, kas kopā ar Alanu Kvotermeinu dodas tālā un bīstamā ceļojumā uz Kenijas kalnu, lai meklētu kādu balto rasi, kas pēc dažām liecībām mitinoties kalnos…

Romānam savdabīgu burvību piešķir vecā mednieka Alana Kvotermeina, šī vienkāršā, simpātiskā un daudz pieredzējušā vīra, raksturīgais stāstījuma veids, viņa humoristiskā un labsirdīgā dzīves uztvere.

Grāmatas izdevēji būs gandarīti, ja mūsu mazie un lielie lasītāji no tās gūs kaut mazumu tās dzīves gudrības, ko dod bagāta, godīgi nodzīvota mūža pieredze.

Šo grāmatu, kas stāsta par patiesiem piedzīvojumiem, veltīju savam dēlam Arturam Džonam Raideram Hegardam cerībā, ka pienāks laiks, kad viņš un citi zēni, ar kuriem es nekad neesmu bijis pazīstams, atradīs šajā grāmatā, kur esmu dokumentālā precizitātē iemūžinājis Alana Kvotermeina un viņa kompanjonu darbus, domas un uzskatus, — vērtības, kas viņiem palīdzēs dzīvē pietuvoties tam, ko es un sers Henrijs Kērtiss uzskatām par augstāko stāvokli, ko mēs varam sasniegt, proti, iegūt to augstsirdību un cildenumu, kas ļauj saukties par angļu džentlmeni.

A literary event—a major new novel, his first work of fiction in seven years, from the universally acclaimed master and PEN/Faulkner winner: a sweeping, seductive love story set in post-World War II America that tells of one man’s great passions and regrets over the course of his lifetime.

From his experiences as a young naval officer in battles off Okinawa, Philip Bowman returns to America and finds a position as a book editor. It is a time when publishing is still largely a private affair—a scattered family of small houses here and in Europe—a time of gatherings in fabled apartments and conversations that continue long into the night. In this world of dinners, deals, and literary careers, Bowman finds that he fits in perfectly. But despite his success, what eludes him is love. His first marriage goes bad, another fails to happen, and finally he meets a woman who enthralls him—before setting him on a course he could never have imagined for himself.

Romantic and haunting, All That Is explores a life unfolding in a world on the brink of change. It is a dazzling, sometimes devastating labyrinth of love and ambition, a fiercely intimate account of the great shocks and grand pleasures of being alive.

Fahri Erdinčs

Allaha lopi (Mūsainā Hadžere, Memory statement Sofia)

Mūsainā Hadžere ; Iesaiņojums ; Paradīzes kurpes ; Aukla; Vēstule ; Krekls ; Dumpinieks ; Hočkiss ; Svešzemnieka zābaks

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

No turku valodas tulkojusi Marija Šomane Māksliniecisko apdari veidojis Jānis Kursulis

izdevniecība «Liesma»Rīga 1970

When a fire rips through the Venetian Arsenal in 1569, the enigmatic Emanuele De Zante, spy-catcher and secret agent, is betrayed by his lover, imprisoned, and accused of treason. Given the chance to escape, he embarks on a trans-European odyssey that will test his loyalty and force him to question even his own identity.

Through a series of deadly political games leading all the way to the Sultan’s palace in Constantinople, De Zante and his companions spiral headfirst toward a conflict in which the great empires of the Republic of Venice and the Ottomans threaten the very foundations of civilization.

Vincas Mikolaitis-Putins

Altāru ēnā

Šķiet, visā pasaules literatūrā neatradīsim daudz tādu romānu, kuros būtu atsegta katoļu mācītāju intīmā dzīve, tiktu tēlots dziļš psiholoģisks konflikts starp veselīgu cilvēka dabu un konfesijas žņaugiem, starp dzejnieka talantu un garīdznieka pienākumiem. Tomēr romāns «Altāru ēnā» vērtīgs ne tikai ar to, ka tas paceļ priekškaru, atsegdams stingri noslēgto un garīdzniecības slēpto mācītāju dzīves novadu. Tas saista lasītāju ar psiholoģisko dziļumu, sirsnību, dramatisko spriegumu, lai gan romāns rakstīts no ideālistiskām pozīcijām.

Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1961

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

„Altorių šešėly“ – 1933 m. išleistas Vinco Mykolaičio-Putino (1893–1967) ... Vincas Mykolaitis-Putinas, lygiai kaip ir aprašomasis Liudas Vasaris, buvo poetas iš

Valstyblnd grožinSs literafflros leidykla Vilniuje 1954

.Vo lietuviešu valodas tulkojis A. Sukovskis ilustrējis A. Kučs Vāku zīmējis A Lielais

Antanas is a young Lithuanian conscripted to fight in the Soviet War in Afghanistan where he falls in love with a young Afghani nurse. She opens his eyes to the politics of the war, while making bearable the brutal reality of their situation◦– until her sudden death sends him spiralling into a breakdown and to a psychiatric hospital back home in Vilnius. Vassily, a war comrade, rescues him and teaches him his trade◦– crafting amber jewellery◦– helping Antanas to let go of the past.

But Vassily has a guilty secret◦– eight years later, on his deathbed, he cannot make a full confession, but charges Antanas with retrieving the priceless amber bracelet he smuggled out of Afghanistan during the war. After Antanas reluctantly agrees, he discovers not only that a dangerous rival is also searching for it, but also the terrible price Vassily paid for it. Only then can he truly make peace with the past and with his estranged wife.

Виртуозный карточный шулер, блестящий стрелок и непревзойдённый фехтовальщик, он с оружием в руках защищал Отечество и собственную честь, бывал разжалован и отчаянной храбростью возвращал себе чины с наградами. Он раскланивался с публикой из театральной ложи, когда со сцены о нём говорили: «Ночной разбойник, дуэлист, / В Камчатку сослан был, вернулся алеутом, / И крепко на руку не чист; /Да умный человек не может быть не плутом». Он обманом участвовал в первом русском кругосветном плавании, прославился как воин и покоритель женских сердец на трёх континентах, изумлял современников татуировкой и прошёл всю Россию с востока на запад. Он был потомком старинного дворянского рода и лучшим охотником в племени дикарей, он был прототипом книжных героев и героем салонных сплетен — знаменитый авантюрист граф Фёдор Иванович Толстой по прозванию Американец.

Rolfs Vinters

Amerikas biedi

Grāmatas autors — Rietumvācijas žurnālists Rolfs Vinters ilgu laiku uzturējās Savienotajās Valstīs kā žurnāla «Der Stern» korespondents. Aiz «amerikāņu dzīvesveida» reklāmspožās fasādes viņš ieraudzīja tik daudz politisko un sociālo nejēdzību, ka uzskatīja par savu pienākumu, kā viņš pats izteicās, «brīdināt no Amerikas» savus tautiešus un pārējo pasauli. Rolfa Vintera sniegtais sirgstošās sabiedrības attēlojums ir iespaidīgs. Lasītājam neviļus rodas doma, ka Amerikas Savienotajām Valstīm nav nekādu cerību izveseļoties, tikt vaļā no kaitēm, kuras ik dienu un ik stundu rada kapitālistiskā sistēma.

No krievu valodas tulkojis Konstantīns Strebeiko

Mākslinieks H. Purviņš

Šī grāmata ir subjektīva, taču tās subjektīvisms ir līdzīgs tam, ar kādu dambja inspektors runā par tuvo­jošos viesuļvētru un ar to saistītajām briesmām, kas draud viņa valstij.

Ka es uzrakstīšu šo grāmatu, to es zināju jau tajā drausmīgi aukstajā dienā, kad ierados Reilijā (Ziemeļkarolīna), iai sagatavotu žurnālam «Der Stern» sēriju reportāžu par Savienotajām Valstīm.

Prezidents Niksons šajā dienā publicēja Vašingtonā savu vēstījumu par stāvokli valstī, iztēlodams pasaulei Ameriku kā dinamisku, varenu un neiedomājami ba­gātu valsti.

Turpretī Reilijā tajā dienā cieta badu un sala daudzi cilvēki, kas personificē citu Ameriku — nabadzības, izmisuma un bezizejas Ameriku.

Es zināju, ka Rietumvācijas laikraksti nākamajā dienā publicēs ziņojumus tikai par to Ameriku, par kuru runāja prezidents, jo tie nav paraduši rakstīt par Reiliju.

Tātad manā grāmatā jūs izlasīsit par to, ko es re­dzēju un pārdzīvoju Amerikā. Es vēlētos, lai šī grā­mata dotu savu ieguldījumu Eiropas pasargāšanā no Amerikas biediem.

Arensburga 1971, gadā

LIESMA 1976

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis