HomeLib
Язык книг:

Книги по жанру: Историческая проза
Ar Katrionas karogu
Borisovs Leonīds

Leonīds Borisovs

Ar Katrionas karogu

Sērija «Ievērojamu cilvēku dzīve» Romāns «Ar Katrionas karogu» stāsta par Roberta Lūisa stīvensona — mūsu zemē populārā angļu rakstnieka dzīvi un daiļradi.

Lasītāja gara acu priekšā aizslīd visa Stīvensona dzīve. Lū — puisēns, kas visur meklē noslēpumus un piedzīvojumus un tāpēc bieži pats nokļūst smieklīgā situācijā. Luī — jauneklis, viņa klejojumi, viņa mīlestība uz Keitu Dramondu, kuras tēlu viņš saglabāja sirdī visu mūžu. Cīņa ar smago kaiti — plaušu tuberkulozi, kas rakstnieku vārdzināja no bērnības līdz mūža pēdējām dienām. Visas ģimenes pārcelšanās, lai glābtu Stīvensona dzīvību, uz vienu no Samoa salām Klusajā okeānā. Stīvensona aizkustinošā draudzība ar padēlu — Loidu Osbornu.

Lasītājs iepazīs Samoa salu dabu un vietējos iedzīvotājus, kuru dzīvē rakstniekam bija liela, cildena loma. Ne velti salinieki viņu mīlīgi dēvēja par Tuzitalu, kas nozīmē — «Vēstītājs»,

Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1972

Борисов Леонид Ильич ПОД ФЛАГОМ КАТРИОНЫ Роман

Издательство «Детская литература» Ленинград 1968

Издательство «Лиесма» Рига 1972 Перевела И. Калнциема Рисунки В. Власова Оформление В. Гранта

No krievu valodas tulkojusi I. Kalnciema Ilustrējis V. Vlasovs

Māksliniecisko ietērpu darinājis V. Grants

Ar segvārdu Šmidhens
Kravčenko Vladimirs

Vladimirs Kravčenko

Ar segvārdu Šmidhens

Jau no padomju varas pirmo gadu vēstures labi pazīstama tā saucamā sūtņu sazvērestība, kuras organizators un iedvesmo­tais bija Roberts Brūss Lokarts — oficiālās britu misijas va­dītājs Padomju Krievijā. Tomēr lasītājiem ilgu laiku nebija zinĀms, kā Izdevies atklāt šo sazvērestību, likvidēt to un nodot tiesai lielu dalībnieku grupu. Nebija zināmi tie varoņi, kuri iekļuva sazvērnieku nometnē un, ik dienas riskējot ar dzīvību, palīdzēja padarīt nekaitīgus bīstamos jaunās Padomju valsti ienaidniekus.

Tie bija čekisti Jānis Buiķis un Jānis Sproģis. Saņēmuši speciālo Dzeržinska uzdevumu, viņi to spīdoši izpildīja.

Владимир Фёдорович Кравченко ПОД ИМЕНЕМ ШМИДХЕНА

Издательство «Советская Россия» Москва 1973

No krievu valodas tulkojis H. Lapiņš Mākslinieks J Krāniņš

10604—30 ® *Советская Россия», 1973

мяпчп'п un 80.0605030102, © Tulkojums latviešu valodā

MWM(ll)—80 «Avots», 1980

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

RĪGA «AVOTS» 1980

Arbata bērni
Ribakovs Anatolijs

Anatolijs Ribakovs

Arbata bērni

Romāns

Pazīstamā krievu padomju rakstnieka (dz. 1911. g.) romānā skarbi, vienkārši un vērienīgi atklāts sarežģīts, pretrunu pilns laika posms mūsu pagātnē — no 1932. līdz 1934. gadam, nenoklusējot ne kļūmīgo, ne noziedzīgo un tomēr laikmetu nenomelnojot. Rakstnieka nolūks nav bijis ne apsūdzēt, ne attaisnot, tikai pastāstīt patiesību, daudzslāņaini atsegt sociālpsiholoģiskos procesus gan sabiedrības . augstākajās virsotnēs — partijas Centrālkomitejā, gan tālākajās no­malēs — notiesāto, izstumto, uz Sibīriju izsūtīto vidē.

No krievu valodas tulkojusi Valentīna Kira

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

RĪGA «LIESMA» 1988

Redaktore IRISA SAKSE Mākslinieks ANDREJS KALNACS

Tulkojums latviešu valoda, izdevniecība «Liesma», 1983

Ardennes Sniper (Caje Cole[2])
Healey David

December 1944. As German forces launch a massive surprise attack through the frozen Ardennes Forest, two snipers find themselves aiming for a rematch. Caje Cole is a backwoods hunter from the Appalachian Mountains of the American South, while Kurt Von Stenger is the deadly German “Ghost Sniper.” Having been in each other’s crosshairs before, they fight a final duel during Germany’s desperate attempt to turn the tide of war in what will come to be known as the Battle of the Bulge. Can the hunter defeat the marksman? Even in the midst of war, some battles are personal.

Ardievu Gulsari!
Aitmatovs Čingizs

Čingizs Aitmatovs

Ardievu, Gulsari!

Divas dzīves - zirga un cilvēka mūžs mums jādzīvo kā savējais, lasot Čingiza Ailmulova garo stāstu «Ardievu, Gulsari!» — tik tēlains, kā pašu acīm skatīts un pašu ausim saklausīts šķiet viss, ko stāsta latviešu lasītājiem Jau labi pazīstamais un iecienītais kirgīzu rakstnieks.

Mainās gadalaiki — pēc svaigām vērmelēm smaržo stepes vēji pavasari, tālu skan zirgu zviedzieni un pakavu klaksti, vasarā svelmē saule un, zibeņiem šķīstot, trako negaisi, rudeņos zeltainas un skanīgas dienas vijas ar lietainām un pelēkām, kad smagas mākoņu gūzmas sagulst kalnu kamiešos, bet ziemā sprēgā sals un plosās sniega vētras. Tāda ir zeme, kur dzimis krietnais un godīgais darba rūķis Tanabajs un viņa iemīļotais lieliskais aidinieks Gulsari, kas ir tik straujš un skaists kā spārnotais auļotājs, spēkavīru uzticamais draugs kirgīzu pasakās. Te aizrit viņu abu — Tanabaja un Gulsari mūžs, grūts un nemiera pilns, te viņiem jāpieredz daudz nevajadzīgu moku, varmācības, pāridarījumu, te arī aizzib retie laimes mirkļi. Un, kad dzīve jau tuvojas rietam, kad Tanabaja paša likteni nekas daudz vairs nav labojams, viņš brīdina citus no savas kļūdas, uzrunādams vientuļu gājputnu: «Lido, lido! Panāc savējos, kamēr spārni nav noguruši.» Arī pats Tanabajs vēl grib panākt savējos, no kuriem bijis netaisni atrauts, un viņš tos panāks, Jo «viņam negribējās nomirt kā vientuļam putnam, kas noklīdis no sava žiglspārņu bara».

Liesma Rīga 1967

https://disk.yandex.ru/i/NKFI-evzCdCynQ

S(Kirg) Ai 706

Tulkojusi Valentīna Eisule Mākslinieks Rūsiņš Rozīte

Padomju stāstu sērija

1967. gada lznakušas grāmatas:

Mihails Ančarovs

«NEVARBūTlBAS TEORIJA»

Sergejs Antonovs «PĀRPLĒSTAIS RUBLIS»

Iljass Efendijevs «VĪTOLI PĀR ARIKU»

Leonīds Ļlhodejevs *ESMU APZINĪGS CILVĒKS»

Vadlms Sobko «CETURTĀ ROTA»

Armada
Stack John

The author of the Masters of the Sea series, is back with a standalone battle book that will blow all others out of the water.

1587. Two nations are locked in bitter conflict. One strives for dominance, the other for survival.

After decades of religious strife, Elizabeth sits on the throne of England. The reformation continues. Catholic revolts have been ruthlessly quashed, and Elizabeth has ordered the execution of her cousin, Mary Queen of Scots. On the continent bloody religious wars rage, but England stands apart, her surrounding seas keeping her safe from the land armies of her would-be enemies. Only at sea do the English show their teeth. Sea captains and adventurers, hungry for the spoils of trade from the Spanish Main, regularly attack the gold-laden galleons of Catholic Spain. They are terriers nipping at the feet of war-horses but their victories disrupt the treasury of Spain, England’s greatest threat, and Elizabeth’s refusal to rein in her sea-captains further antagonises Philip II.

Thomas Varian is a captain in Drake’s formidable navy, rising quickly through the ranks. But he guards a secret —one for which he would pay with his life if discovered: he is a Catholic. He is about to find his conflicting loyalty to his religion, to his Queen, and to his country tested under the most formidable of circumstances: facing the mighty Armada. Unknown to Varian, he will also be facing his long-estranged father, who is fighting on the side of the Spanish enemy…

http://www.youtube.com/watch?v=kfdHpaYl8wA

http://www.johnstack.me/armada.html

Armageddons atskatoties
Vonnegūts Kurts

Kurts Vonnegūts

Armageddons atskatoties

Šajā krājumā iekļautie Kurta Vonnegūta darbi veltīti diviem viņa svarīgākajiem tematiem: karam un mieram.  “No kurienes man rodas idejas? To pašu varētu jautāt par Bēthovenu. Viņš maisījās pa Vāciju gluži tāpat kā visi citi, un tad pēkšņi no viņa kaut kas sāka nākt ārā. Tā bija mūzika. Es, gluži tapat kā visi citi, maisījos apkārt pa Indiānu, un tad pēkšņi no manis kaut kas sāka nākt ārā. Tas bija riebums pret civilizāciju.

No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova

Noskannejis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Māksliniece Solvita Ozola

© Tapals, 2009

Ārprātīgie
Nasibovs Aleksandrs

Aleksandrs Nasibovs

Ārprātīgie

IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RIGA 1969

Aleksandrs Nasibovs ienāca literatūrā pēc Lielā Tēvijas kara. Tā gados viņš bija Padomju Armijas ierindnieks, vēlāk baterijas un apakšvienibas komandieris, divīzijas avīzes redaktora vietnieks. Tāpēc nav brīnums, ka vairumā savu darbu rakstnieks pievēršas pagājušā kara tēmai. Tādi ir «Slēptuve pie Elbas», «Nenotveramie», «Džordža Harrisa avārļja», «Ārprātīgie» un «Cilvēks atgriezies».

Romāns «Ārprātīgie» uzrakstīts nesen. Autors paver maz pazīstamas otra pasaules kara lappuses. Grāmatas personāži ir trešā reiha vadītāji un viņu palīgi, hitleriešu ārsti, kas «eksperimentē» ar cilvēkiem, «dzīvie šāviņi» — tā saucamās cilvēktorpēdas.. . Nacisti nopietni cerēja ne tikai izrēķināties ar Eiropu, bet sagraut ari citu kontinentu pilsētas.

A. Nasibova grāmata atgādina lielās briesmas, kādas slēpj sevī līdz galam neiznīcinātais hitleriskais nacisms un tā mantinieks — neofašisms.

Tulkojis Z. Inesis Mākslinieks I. Zvagūzis

Izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumu

Liecinieks SREIBERS:

SS grupenfīrers profesors Gebharts operēja krievu ka- ragūstekņiem galvaskausus un pēc tam nonāvēja operē­tās personas, lai būtu iespēja konstatēt patoloģiskas izmaiņas, kaulu deformāciju …

Liecinieks PAHOLĒGS:

Daži eksperimenti radīja cilvēkiem galvā tādu spiedienu, ka viņi zaudēja prātu… Savā ārprātā viņi plosīja ar nagiem sev seju un galvu …

No Nirnbergas galveno kara noziedznieku prāvas materiāliem

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ārzemju rakstnieku stāsti jaunatnei. Lamatas Pelnrušķītei
Smite Inta

Ārzemju rakstnieku stāsti jaunatnei. Lamatas Pelnrušķītei

Gadskārtējais ārzemju rakstnieku stāstu krājums, kas iepazīstina ar jauniešu dzīvi un sociālajām problēmām citās valstīs. Krājumā ievietots franču rakstnieka Sebastjēna Žaprizo detektīvromāns «Lamatas Pelnrušķītei», austrāliešu rakstnieces Helēnas Vilsones stāsti un nīderlandiešu rakstnieces Anas Rithersas fan der Lūfas darbs «Es esmu Fede».

Helēna Helga Vilsone dzimusi 1902. gadā Tasmānijā, jaunībā dzīvojusi Rietumaustrālijas zelta atradņu rajonā, kur viņas tēvs bijis raktuvju inženieris. Beigusi universitāti. Publicējusi vairākus anekdotiskus apcerējumus par zelta raktuvēm — «Zelta vārti» (1969), «Zelta jūdzes» (1977) un «Ciklona krasti», septiņus romānus, divus noveļu krājumus, dzejoļus. Latviešu valodā tulkota pirmo reizi.No angļu valodas tulkojusi Liāna Niedra

Asesinato en la Vía Apia
Saylor Steven

El peligro de un baño de sangre amenaza Roma desde que Publio Clodio, político de antigua estirpe pero alma traidora, y Tito Mito, su mayor enemigo, han comenzado una terrible lucha por controlar las elecciones consulares. Cuando el cadáver de Clodio aparece en plena Vía Apia y Milón es acusado del crimen, la capital del Imperio estalla en cientos de revueltas callejeras. Así pues, el cónsul Pompeyo el Grande recurre una vez más al inefable Gordiano el Sabueso para que resuelva el caso.

¿Qué ocurrió realmente la noche del 18 de enero del año 52 antes de Cristo? ¿Quién empuñó el arma que acabo con la vida de Publio Clodio? ¿Fue un vil asesinato o un intento desesperado de proteger la República? Mientras Gordiano intenta destejer la trama que envuelve la oscura muerte de Clodio, el caos se apodera de Roma.

Steven Saylor, autor de El brazo de la justicia, Sangre romana, El enigma de Catilina y La suerte de Venus, nos presenta un Gordiano más sabio y perspicaz que nunca en otra intrigante novela de misterio.

«Saylor combina con pulso firme escándalos amorosos, asuntos politicos y asesinatos sin desperdicio en una novela muy dialogada, correctamente escrita, de habilidosa trama, que afirma un humor directo y que se lee con gusto.» – Ramón Freixas, La Vanguardia

«La erudición de Saylor se subordina siempre a la, lineas maestras de la trama, prestándole rigor, credibilidad y verosimilitud. Gordiano el Sabueso y su familia se encuentran entre los seres de ficción más entrañables y mejor diseñados que me he topado últimamente. Vale la pena conocerlos.» – Luis Alberto de Cuenca, ABC

Ashes in the Snow [aka Between Shades of Gray]
Шепетис Рута

An international bestseller, a #1 New York Times bestseller, and now a major motion picture! Ruta Sepetys's Between Shades of Gray is now the film Ashes in the Snow!

This special movie tie-in edition features 16 pages of color movie stills starring Bel Powley and Jonah Hauer-King in never-before-seen footage and a behind-the-scenes look at the making of the movie, plus a brand-new letter from the author!

Asiņainās dzīres
Čirikovs Jevģenijs

Jevģenijs Čirikovs

Asiņainās dzīres

Ievīdams savā mākslas darbā patiesīgu stāstu par to, kā ļaudis dzīvoja, ienīda un mīlēja mūsu šausmu gados, es viscaur cenšos būt tagadnes liecinieks. Visu, kas šeit aprakstīts, esmu vai nu redzējis, vai pats piedzīvojis. Mans romāns ir pati dzīve.

Ne visi cilvēki sabiedrības lūzuma periodos spēj palikt civilizācijas augstumos.

Tiek pārvērtētas morāles vērtības: zemiskums, cietsirdība ieņem dominējošo stāvokli.

Un šo dzīves iedragāto cilvēku vidū autors kā spožu, neaptraipītu tēlu sniedz mums Veroniku, kuru nekādas lik­stas nespēj salauzt, toties viņas klātbūtne ikvienā modina atziņu par godīguma, labestības un mīlestības esamību. Arī Lada, vecākā brāļa sieva, cīnās par cilvēcīgu laimi, bet vai var mīlēt abus brāļus vienlaicīgi.. .?

Arī mūsdienu pārvērtību norises sasaucas ar romānā at­spoguļoto laiku, kurā cilvēciskums un garīgums «neatmak­sājas».

Laiki sasaucas, un tas, šo grāmatu izlasot, liek mums labak izprast gan mūsu vectēvu un vecvectēvu laiku, gan arī šodienu, gan kaimiņu zemē, gan pie mums.

Romāns

RĪGA, "Rota", 1993.

Darbs sagatavots pec 1931. gada izdevuma

Pirmo un otro daļu tulkojusi O. Ence Mākslinieks Agris Liepiņš

«Liesma» 1931 A. Liepiņa mākslinieciskais noformējums, 1993.

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Lasītāj, tad nu zini un atceries, ka mans romāns ir pati dzīve, bet es, šī darba autors, neesmu tiesnesis, bet liecinieks un ne vēsturnieks, bet tikai dzivs cilvēks, kas dzēris no krievu tautas moku un ciešanu kausa.

J. Cirikovs.

Ar šādiem vārdiem autors griezās pie lasītājiem gandrīz trīs ceturtdaļas gadsimta atpakaļ, stāstot par divu brāļu lik­teņiem Krievijas pilsoņkara ugunīs.

Atamana dārgumi
Bahrevskis Vladislavs Anatoļjevičs

Bahrevskis Vladislavs Anatoļjevičs

Atamana dārgumi

Stāsti par vēsturi

Aizraujošs, piedzīvojumiem bagāts stāsts. Tā ir grāmata, kas vēstī par bezbailīgā un taisnīgā laupītāja Kudejara — postā iegrūstu, pieviltu ļaužu aizstāvja piedzīvojumiem.

Bajāri — ļaužu verdzinātāji bija iepazinuši dažu labu zemnieku atamanu jau pirms tam, kad uzliesmoja Stepana Razina draudīgā sacelšanās, pirms tam, kad dumpīgajiem zemniekiem uzradās pirmais vadonis.

no krievu val. tulk. Aina Rudzroga

Liesma 1975

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Atbrīvotājs
Suvorovs Viktors

Viktors Suvorovs

Atbrīvotājs

ir populārā dokumentālista, skarbā padomju militārisma kritiķa Viktora Suvorova pirmā grāmata, tulkota vairāk nekā divdesmit valodās. Pirmizdevumu tā piedzīvoja 1981. gadā (likteņa ironijas pēc, laikā, kad PSRS centās "atbrīvot" Afganistānu) — angļu valodā. Pirmo reizi kāds "atbrīvotājs" uzdrīkstējās rakstīt par savu "atbrīvotāju armiju", noraujot tai maskēšanās tērpu. Šajos aizraujošajos stāstos līdzās padomju armijas iekšējā absurda tēlojumam būtiska grāmatas daļa rāda Čehoslovākijas"atbrīvošanu" — notikumus Prāgā 1968. gadā — ne no politiķu tribīnēm, bet no notikumos iesaistītu karavīru un virsnieku skatpunkta.

No krievu valodas tulkojis Jānis Kalve

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Dienas Grāmata

VIKTORS SUVOROVS — īstajā vārdā Vladimirs Rezuns. Dzimis 1947. gadā.

Savu militārista karjeru sācis jau vienpadsmit gadu vecumā Suvorova Voroņežas karaskolā. Augstāko militāro izglītību ieguvis Kijevā. Bijis Pievolgas kara apgabala izlūkošanas pārvaldes štāba virsnieks; no 1970. gada —PSKPCK nomenklatūras darbinieks. 1974. gadā beidzis Militārās diplomātijas akadēmiju. Četrus gadus nostrādājis PSRS Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) diplomātiskajā rezidentūrā Ženēvā.

1978. gada 10. jūnijā — apsūdzēts Dzimtenes nodevībā — pametis valsti. Padomju Savienība viņam aizmuguriski piesprieda nāvessodu, kas joprojām nav atcelts.

Autors veltī pieticīgo darbu nenogurdināmajam cīnītājam par mieru, Aizsardzības padomes priekšsēdētājam, četrkāršajam Padomju Savienī­bas Varonim, Sociālistiskā Darba Varonim, augstākā kara ordeņa — Uzvaras ordeņa — kavalierim, starptautiskās Ļeņina prēmijas "Par miera stiprināšanu starp tautām* laureātam, spožajam autoram, Padomju Savienības maršalam Leonīdam Iļjičam Brežņevam.

Gramata pirmo reizi publicēta iMndona 1981. gadā angļu valodā. Krievu valodā iznāca 1986.gada ar nosaukumu "Atbrivotāja stāsti".

Redaktore Gundega Blumberga Korektore Selga Freimane Mākslinieks Jānis Esītis Gundegas Kārkliņas makets

Atdzimšana
Brežņevs Leonīds

Leonīds Brežņevs

Atdzimšana

Izd «Liesma» Rīga 1978

Леонид Ильич Брежнев

ВОЗРОЖДЕНИЕ

Издательство политической литературы Москва 1978 Издательство «Лнссма»

Рига 1978

На латышском языке Перевод с русского языка

Tulkots no krievu valodas

© Политиздат, 1978

© Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1978

Atēnu Taīda
Jefremovs Ivans

Ivans Jefremovs

Atēnu Taīda

Vēsturisks romāns

Pazīstama krievu padomju rakstnieka (19071972) pēdējais romāns vēsta par notikumiem 4. g. s. p. m. ē., kad Maķedonijas Aleksandra karagājienu un grieķu filozofu humānistu mācību ietekmē veidojas plašaks pasaules un cilvēka esamības redzējums. Kā sarkans pavediens romānam cauri vijas doma par mākslas un tās iedvesmotājas — sievietes nezūdošo daili. Romāna pamatā ir kāda antīkās vēstures avotos pazīstama epizode: Senās Persijas galvaspilsētas Persepoles nodedzināšana, ko ierosināja slavenā Atēnu hetēra Taīda, Maķedonijas Aleksandra karagājienu dalībniece.

No krievu valodas tulkojis Eižens Rauhvargers

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Иван Ефремов Таис Афинская Исторический роман Москва «Молодая гвардия» 1970

Redakcijas kolēģija

Voldemārs Bāls, Nora Bērziņa, Skaidrīte Bikova,

Jānis Brodelis, Aldonis Builis, Imants Daudišs, Uldis Norietis

Mārīte Romāne, Zigmunds Skujiņs, Uldis Tirons, Ina Vaitmane, Guntis Valujevs un Ingrīda Vāverniece

Grieķu īpašvārdu un reāliju rakstības konsultants A. Feldhūns. Mākslinieks Andris Lamsters

© Издательство «Молодая гвардия» 1973 г

(С) Tulkojums 4atviešu valodā priekš vārds izdevniecība «Liesma» 1986

Rīga «Liesma 1986

cena 0.90 rbļ

Jefremovs I. Je 253 Atēnu Taīda: Vēst. romāns/ No kr. vai. tulk. E. Rauhvargers; Priekšv. sarakst. V. Mihailovs.— R.: Liesma, 1986.—493 1pp., ģīm.—(Jaunības bka).

Atmaksas bulta
Almēns(Skomants) Kazis

Skomants(Kazis Almēns)

Atmaksas bulta

garstāsts

Sērijas trešajā grāmatā žemaišu virsaiša Žībarta ģimene dodas uz Traupes pili, lai izprecinātu meitu Jundu virsaiša Kunta dēlam Tolvaiķim. Taču Tolvaiķim padomā nodevība. To palīdz atklāt Žībarta dēls Uvis. Bet notikumus atrisina  no arbaleta raidīta bulta…

Pirms dažiem gadiem lietuviešu rakstniekam profesoram Kazim Almēnam tālajā Amerikā radās ideja izdot grāmatas tīņiem, kurās apvienotos piedzīvojumu literatūra ar dzimtās vēstures iepazīšanu.

Tad nu Kazis Almēns sapulcēja grupu literātu, kuri sāka rakstīt saistošus stāstus par Lietuvu XIII gadsimtā.

Jau pirmās grāmatas ieguva lietuviešu lasītāju lielu atsaucību (un ne tikai jauniešu vidū). Sērijas veidotāji piesaistīja arvien jaunus rakstītājus, un tagad šī sērija ir viena no populārākajām Lietuvā. Interesanti, ka visi rakstnieki parakstās ar vienu un to pašu pseidonīmu—ar jātvingu kunigaiša SKOMANTA vārdu.

No lietuviešu valodas tulkojis Pēters Brūveris

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Redaktore Cilda Redlika

Māksliniece  A.Jaunarāja

Atmiņas
Džilji Benjamino

Benjamino Džilji

Atmiņas

Sērija „Ievērojamu cilvēku dzīve"

"Centos pastāstīt, cik vien vaļsirdīgi tas bija iespējams, par savu ilgo dziedoņa mūžu. Neesmu pateicis visu un par sevi pašu vēl mazāk. Tas būtu arī netaktiski un nevietā, un turklāt vēl loti garlaicīgi. Esmu jau teicis, ka esmu gluži parasts cilvēks, ja neņem vērā manu balsi."

Izdevniecība „Liesma“ Rīgā 1967

No itāliešu valodas tulkojusi A. Birzeniece Māksliniece M. Muižule

Atmiņas par Ļeņinu.
autori dažādi

Atmiņas par Ļeņinu

M. Gorkijs. V. I. Ļeņins. ; N. Ķ. Ķrupskaja. Vladimirs IJjičs 1919. gadā. ; D. Bončs-Brujevičs. Vladimirs Iļjičs pirmajos gados

pēc Oktobra. ; A. A. Semaško. Ļeņins kā cilvēks un biedrs. ; D. Stasova. Skolotājs un draugs. ; z. Jarostavskis. Ļeņins un komjaunatne. z. Gerra, Pie komjaunatnes šūpuļa.. ; S. Seņkins. Ļeņins Augstākā mākslas technikuma darb­nīcas komūnā.; A. A. Andrejevs. Par Vladimiru Iļjiču Ļeņinu.

< 1 462 463 464 465 466 531 >