Prospērs Merimē

Dubulta maldīšanās( Noveles un romāns Kārļa IX valdīšanas hronika)

Ievērojamā franču rakstnieka, noveles žanra meistara, Prospēra Merimē (1803 – 1870) izlasē ievietotas labākās noveles, kā arī vēsturiskais romāns “Kārļa IX valdīšanas hronika”.

Noveles un romāns

Mateo Falkone. Tulkojusi Jausma Ābrama  Redutes ieņemšana. Tulkojusi Jausma Ābrama  Tamango. Tulkojusi Jausma Ābrama  Federigo. Tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja  Etrusku vāze. Tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja  Triktraka partija. Tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja  Dubulta maldīšanās. Tulkojusi Jausma Ābrama  Šķīstītavas dvēseles. Tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja Ilas Venera. Tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja  Arsēna Gijo. Tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja  Kolomba. Tulkojusi Jausma Ābrama  Karmena. Tulkojusi Jausma Ābrama Kārļa IX valdīšanas hronika. Tulkojis Kārlis Štrāls

No franču valodas tulkojuši Jausma Ābrama, Skaidrīte Jaunarāja, Kārlis Štrāls

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Redaktore S. Titmane. Māksi.redaktore A. Meiere. Tehn.redak­tore S. Zeltiņa. Korektore V Slobe. Vāku zini. D. Breikšs MB N« 3990

Mākslinieks Dainis Breikšs

Viljams Rovinskis

Dumpīgais kuģis

Stāsts

Latviešu lasītājam līdz šim nepazīstamais krievu padomju rakstnieks Viljams Rovinskis par pamatu savam darbam izmantojis patiesu vēsturisku notikumu — dumpi uz Anglijas karakuģa «Bounty» 18. gs. beigās. Matroži izcīnīja brīvību, apmetās uz neapdzīvotas salas un izveidoja Pitkērnas (salas nosaukums) koloniju, kurā viņu pēcteči dzīvo vēl šobaltdien. Tas ir vēsturē unikāls fakts.

Uzskatām par vajadzīgu brīdināt lasītāju, ka šis stāsts nav izdomāts. Visus faktus esam ņēmuši no angļu jūrniecības arhī­viem. īstenībā bieži vien notiek tik roman­tiski atgadījumi, ka tos nespētu izpušķot pat visdzīvākā fantāzija.

No krievu valodas tulkojis Pēteris Miezītis Mākslinieks Kārlis Sēnhofs

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

izdevniecība «Liesma», 1988

Rīga «Liesma» 1988

Dundurs

Etele Liliana Voiniča (Bula)

Jauneklis, kas dzīvē vēl neko nav pieredzējis piepeši tiek apvainots nodevībā un šis apvainojums nāk no tās lūpām, kuru viņš mīl(Džemma). Šim triecienam seko informācija, ka viņš ir ārlaulībā dzimis un viņa tēvs ir viņa garīgais vadītājs, katoļu garīdznieks Montanelli. Ja šie divi nežēlīgie likteņa triecieni nebūtu notikuši vienlaicīgi, iespējams, ka Artūra dzīve būtu izveidojusies citādi. Bet jaunības maksimālismā Artūrs atsakās no visa - gan no mīlestības, gan no tēva, gan no Dieva un aizbēg nedomājot par sekām. Par kļūdām jāmaksā, un Arturs par šo savu kļūdu samaksā visaugstāko iespējamo cenu...

Romana saturs ir itāliešu tautas nacionalās atbrīvošanās un atkalapvienošanās cīņas pagājušā gadsimta 30.—40. gados. Romānā aprakstīta itāliešu patriota Artura Bertena (Dundura) dzīve, kurš cīnās par vienotu un neatkarīgu Itāliju.Pārliecība, ka taisnība uzvarēs, bezgalīga nodošanās savam uzdevumam, nevainojama uzticība cīņu biedriem padara Dunduru par vienu no iemīļotākajiem varoņiem, bet visu romānu par vienu no populārākajām grāmatām dažādu zemju milzīgās lasītāju masās. Grāmata par bezbailīgo Dunduru gūst sevišķu nozīmību un vērtību mūsu dienās, kad itāliešu tauta aizstāv demokrātiskās brīvības un valsts neatkarību cīņā pret ārzemju imperiālistu un viņu sulaiņu klerikaļu politiku.

tulk. Vanda Vikane ; māksl. Viesturs Grants.

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Liesma, 1966.

Alans Silito

Durvju atslēga

Romāns

Alans Silito ir angļu rakstnieks. «Durvju atslēga» ir viņa piektā grāmata. Ikviens Silito darbs izraisa angļu sabiedrībā saasinātu interesi.

Kad mazais Braiens kopā ar ģimeni pārdzīvo dažādas dzīves likstas, kad klausās pedantisko skolotāju vai rotaļājas ar saviem vienaudžiem, varam būt pārliecināti, ka iepazīstamies ari ar Silito mūža gaitu sākumu. Paaudzies Braiens ķeras pie gadījuma darbiem, lakstojas ap savu nākamo sievu — un mums atkal atklājas autora personiskie pārdzīvojumi. Un pēdīgi Braiens, kareivis Malajā, atkal ir Silito, kas patiesi apraksta savu likteni. Iedomāta anketa, uz kuras jautājumiem domās atbild Braiens, atsevišķos punktos ilustrē autora rakstura īpašības.

No angļu valodas tulkojusi Ilga Melnbārde Mākslinieks Jānis Kursulis. Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

«Liesma» 1969

In the late summer of 1918 the war on the western front is grinding out its final months. The German army’s offensive has stalled; the Austro-Hungarian empire is on its knees; the Russian monarchy has fallen. The new Bolshevik government of Russia, beleaguered on all sides, has signed a separate peace with the Central Powers. In the south, White Russian forces have begun a rebellion and the allies have landed at Archangel. A force of Czechs and Slovaks have seized the Trans-Siberian Railway. Into this maelstrom, Paul Ross, a young army captain, is sent by the head of the fledgling SIS, Mansfield Cumming, to assist in organising the anti-Bolshevik front. Regarded as ideal for the job by virtue of his Russian birth, Ross must first find his cousin, Mikhail Rostov, who has connections with the old regime, and then make contact with the Czechoslovak Legion. But Ross is carrying more than the letter of accreditation to the Czechs, he is also burdened by his past. Disowned as a boy by his Russian family and despised by Mikhail, Paul doubts himself capable of the task. With his mission already betrayed to the Bolsheviks and pursued by assassins, he boards a steamer to cross the North Sea into German-occupied Finland. From there he must make his way over the border into Bolshevik Russia. But in Petrograd, Paul finds Mikhail has disappeared, having left behind his half-starved sister, Sofya. Now, with Sofya in tow, he must somehow contact the Czech Legion, strung out as they are across a vast land in growing turmoil where life, as he soon discovers, is held to be even cheaper than on the western front.

Antons Stankevičs

Dvēseles atbalss

Ievērojamu Cilvēku Dzīve.

Stāsts par Emīla Dārziņa dzīvi

«Kas pateiks, iekš kā pastāv noslēpums, ka viens pārdzīvo savus darbus, bet otru pārdzīvo darbs uz gadusimte-ņiem?...» Un ar savu neilgo, bet kaismīgo, darbīgo dzīvi un ar savu daiļradi pats deva visizsmeļošāko atbildi uz šo mākslai būtisko jautājumu. Mēdz teikt, ka laiks ir bargākais un reizē taisnīgākais mākslas soģis. Vienā svaru kausā tam aizmirstība, otrā — nemirstība. Agri vai vēlu, taču no sprieduma neizbēgt. Laiks novērtējis arī Emīla Dārziņa personību, viņa mūziku kā vienreizēju parādību, pat kā leģendu. Jo viņa zīmes bija granītā kaltas.

Vienā gadu desmitā, ko liktenis bija atvēlējis profesionālai radošajai darbībai, Emīls Dārziņš spēja dot bagātīgu, laiku laikos nezūdošu ieguldījumu latviešu mūzikas un mūzikas kritikas attīstībā. Četrdesmit viens skaņdarbs, no kuriem deviņpadsmit solodziesmas, septiņpadsmit kor-dziēsmas, četri opusi simfoniskajam orķestrim un viena opera.

Izdevniecība «Liesma» Rīga 1978

Mākslinieks A. Galeviuss Jura Krieviņa iotoreprodukcijas

© «Liesma», 1978

MIHAILS BULGAKOVS

JAUNA ĀRSTA PIEZĪMES

DVIELIS AR GAILI

Šarlote Brontē

Džeina Eira

«Džeina Eira» ir romāns ar aizraujošu sižetu. Gluži kā meteors tas parādījās 1847. gadā un vēl tagad, pēc vairāk nekā simt gadiem, nav zaudējis savu mirdzumu. Šo grāmatu iemīļojušas paaudžu paaudzes. Šarlote Brontē jau sen ir atzīta par XIX gs. vidus posma ievērojamāko angļu rakstnieci, taču toreiz, kad izdevēja Smita Eldera rokās nokļuva «Džeina Eira», nevienam nebija pazīstams nedz autores vārds, nedz per­sonība. Biezo manuskriptu, kas pēkšņi pa pastu pienāca no Jorkšīras, bija parakstījis kāds Karels Bells. Tas nebija pirmais Karela Bella romāns, ko saņēma Smits, — pirms dažiem mēnešiem izdevējs bija no­raidījis šā autora romānu «Audzinātājs», ko gan nebija vērts publicēt, bet kas tomēr liecināja par rakstītāja talantu, tāpēc noraidījums bija pieklājīgs, pat uzmundrinošs.

Pēc dažām nedēļām «Džeina Eira» parādījās grāmatā, un drīz vien to rautin izrāva. Visur daudzināja «Džeinu Eiru», Londonas literārās aprindas satrauca minējumi.

Kad noslēpums atklājās, — pēc tik lieliem panākumiem tas notika drīz, — un izrādījās, ka autore ir mīs Brontē — Jorkšīras lauku mā­cītāja meita, sacēlās vispārējs sašutums. Grāmatu atzina par nepieklā­jīgu — to atklāti nozākāja žurnāls Quaiterly Review. Deviņpadsmitā gadsimta vidū sievietei tā rakstīt par mīlestību — tas bija kaut kas nedzirdēts. Romānā «Džeina Eira» Šarlote Brontē dedzīgi aizstāv sievietes līdztiesību ģimenē un darbā, — Džeina Eira, nabaga bārene, kas izaugusi patversmē, apveltīta ar splvu protesta garu pret sociālo netaisnību. Ari Džeinas atzīšanās mīlestībā ir drosmīga deklarācija par vienlīdzību, it īpaši tāpēc, ka to izsaka trūcīga guvernante. Pat būdama līgava, viņa atraida mīļotā cilvēka dāvanas un stūrgalvīgi joprojām pilda guvernantes pienākumus. Visvairāk viņa baidās no tā, ka laulība viņu pārvērtis par verdzeni vai rotaļlietiņu. Alkas pēc godīga, patstci- vīga darba un neatkarības liek Džeinai Eirai bēgt no mistera Ročes­tera un labāk kļūt par klaidoni un ciest badu nekā samierināties ar bezrūpīgo, taču kaunpilno dzīvi, kādu viņš piedāvā.

Stihiskais protests pret buržuāziskās sabiedrības liekulību mudina Šarloti Brontē — ticīgu mācītāja meitu sacelties pret anglikāņu baznī­cas nežēlīgo morāli. Derdzīgākais un groteskākais tēls romānā ir garīdz­nieks Broklhersts — Lovudas patversmes aizbildnis, patiesībā aizbilstamo bāreņu nobendētājs. Otrs garīdznieks — Sent-Džons Ir patmīlīgs pedants un fanātiķis, kas iedomāta «pienākuma» vārdā izskaudis sevī visas cilvēciskās jūtas.

Šarlote Brontē asi pātago cietsirdīgo un Jiekulīgo buržuāzisko aristokrātiju. Ar dzēlīgu ironiju autore tēlo augstāko sabiedrību, kas pul­cējas pie mistera Ročestera, tās egoismu un garīgo tukšumu. Ročestera laulības dzīves apraksts ir klajš buržuāzisko tradīciju un likumu nosodījums, jo šie likumi nevis nostiprina, bet izārda ģimeni ;

Romānu «Džeina Eira» nevar uzskatīt par autobiogrālisku. Šarlotei Brontē pieder pie tiem rakstniekiem, kas vielu literāriem darbiem sme­ļas dzīves pieredzē. Tāpat kā Džeina Eira, arī Šarlote Brontē ir bijusi nabaga apspiesta grūtdiene — pilnīgs pretstats XIX gs. ierastajām^ literārajām varonēm. Tāpat kā Džeina Eira, arī viņa cietusi bāreņu patversmē un, kļuvusi par guvernanti, izbaudījusi visu sūrmi, kādu sagādā atkarība no svešiem cilvēkiem. Taču šo pašas pieredzi pārvei­dojusi autores emocionālā uztvere, apbrīnojamais iztēles spēks.

Romānā «Džeina Eira» manāma nosliece uz melodramatišmu, it īpaši mistera Ročestera tēlā. Tas ir baironisks varonis ar grēcīgu pagātni, vina dzīvi aptumšo liktenīgs noslēpums… Epizodē, kurā Džeina Eira dzird mīļotā cilvēka saucienu desmit jūdžu tālumā, izpaužas misticisma ietekme. Romānam raksturīgas dažas šabloniskas romantisma iezīmes — Ročestera vājprātīgās sievas baismais veidols un neizprotamie notikumi Tornfīldas pilī atgādina XVIII gs. sentimentālos sacerējumus; tāpat kā šajos sacerējumos, arī «Džeinā Eirā» varoņu likteņgaitas ietekmē lai­mīgas, taču gandrīz neticamas nejaušības.

Šarlote Brontē (dz. 1816. g.) ir trīsdesmit vienu gadu veca, kad die­nas gaismu ierauga viņas romāns «Džeina Eira», taču rakstīšanai viņa nodevusies jau kopš bērnības. Visi Brontē ģimenes locekļi bijuši lite­rāri apdāvināti. Tēvs — Patriks Brontē, īdzīgs, despotisks cilvēks, pub­licējis morālas pamācības un reliģiska satura poēmas. Māte pirms laulībām rakstījusi stāstus par reliģiskiem tematiem. Pēc apprecēšanā- viņa drīz nomirst, atstājot sešus bērnus. Arī abas vecākās Brontt meitas — Marija un Elizabete nomirst pārāk agri, tāpēc neva'r spriest par viņu spējām, bet Marija bijusi apveltīta ar neparasti attīstītu prātu (Šarlote viņu atveidojusi Helēnas Bērnsas tēlā romānā «Džeina Eira»),

Māsas Brontē — Šarlote, Emīlija un Anna ir ļoti apdāvinātas, visas raksta dzejoļus un romānus. Šarlote, no trim māsām visenerģiskākā un čaklākā, daudzus gadus cītīgi apgūst zināšanas pašmācības ceļā. Par literāru darbu nabadzīgās meitenes tolaik nevar ne sapņot. Šarlote sāk strādāt par guvernanti pie kāda Ņujorkas fabrikanta bērniem. Vēlāk viņa kopā ar Emīliju aizbrauc uz Briseli, kur kādā pansionātā māca angļu valodu.

1846. gadā māsām Brontē beidzot izdodas publicēt dzejoļu krājumu. 1847. gadā tiek izdots Emīlijas romāns «Kalnu aukas» un Annas romāns «Agnese Greja», bet 1847. gadā iznāk Šarlotes romāns «Džeina Eira», kas gūst milzu panākumus, bet autores materiālos apstākļus ne­uzlabo. Nākamajos divos gados ar tuberkulozi nomirst brālis un abas māsas. Pārdzīvojumi ir galīgi salauzuši Šarlotes spēkus. Jau būdama smagi slima, viņa uzraksta savus pēdējos romānus — «Sērlija» un (.Viijaie», kuri valdzina ar spēcīgu reālistisku tēlojumu.

1855. gadā nomirst ari Sorlote Brontē.

Šarlotes Brontē daiļradi augstu novērtējis Kārlis Markss un ierindois viņu blakus tādiem angļu literatūras spīdekļiem kā Dikenss, Tekerijs un Elizabete Gaskela. Šarlotes Brontē romāns «Džeina Eira» ar savu mākslinieciskā atmaskojuma spēku, ar angļu buržuāziskās sabiedrības kritiku un galvenās varones — nabadzīgas darba sievietes izjustu tēlojumu vēl ilgi saviļņos daudzus jo daudzus lasītājus.

L. Rambeka

Liesma 1976

No angļu valodas tulkojusi Helga Gintere Mākslinieks Gunvalds Hlers

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

© Tulkojums lalvleSti valoda, «Liesma», 1976

Zinaīda Šišova

Džeks Salmiņš

Stāsti par vēsturi

«Džekā Salmiņā» attēlotais laikmets ir Vata Teilora sa­celšanās laikmets. Sī sacelšanās notika četrpadsmitā gad­simta septiņdesmitajos gados, Ričarda II valdīšanas ce­turtajā gadā. Tauta bija nomākta ar pārliecīgi smagām nodevām, zemē valdīja posts un trūkums. Tika uzliktas arvien jaunas un jaunas nodevas, un tam visam nebija paredzams gals. Izdomas elements romānā — tā ir muižnieku meitenes mīla pret kalēja dēlu un šīs meitenes piedalīšanās cīņā. Tomēr šī izdoma nav nepatiesība, tā ir izdoma par iespē­jamo. Meiteni, kuru izvēlējusies autore, ir aizvainojuši vi­ņas pašas kārtas ļaudis: viņa augusi svešos cilvēkos paze­mojošā stāvoklī vispirms sava tēvoča pilī un vēlāk dzīvojusi gandrīz kā gūstekne klosterī. Turklāt viņa ir jauno laiku sieviete, renesanses laikmeta cilvēks, tā laikmeta, kad vi­duslaiki tuvojās beigām, kad pamodās jauna apziņa, jauna attieksme pret personisko dzīvi.

no krievu valodas tulkojusi Ļubova Hiļimonoka

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ilustrējis I. Kuskovs

Vāku un titulu zīmējis A. Stankevičs

Valentīns Pikulis

Dzelzs kancleru kauja

Stāsti par vēsturi

Daudzu pazīstamu darbu autora, krievu padomju rakstnieka Valentina Pikuļa (dz. 1928. g.) romānā «Dzelzs kancleru kauja» saistoši attēloti deviņpadsmitā gadsimta vēsturiskie notikumi. Romāna centrā — kancleru Gorčakova un Bismarka diplomātiskais duelis. Visai spilgts ir arī lieliskā krievu dzejnieka un diplomāta Tjutčeva tēls.

Diplomātam nepieciešams mierīgs rak­sturs, lai tas labsirdīgi spētu paciest muļķu sabiedrību, nenodotos dzeršanai, azarta spēlēm, neaizrautos ar sievietēm un neļautu vaļu dusmu lēkmēm,,. Labs pavārs bieži vien sekmē miera noslēg­šanu!

No krievu valodas tulkojis Eižens Rauhvargers

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Mākslinieks Arvīds Būmanis

No kr. vai. tulk. E. Rauhvargers; — R.: Liesma, 1985. — 304 lpp. — (Stāsti par vēst.)

Tulkojums latviešu valodā. Izdevniecība «Liesma», 1985

Fransuā de Kaljērs

Dzelzs papēdis

DŽEKS LONDONS

KOPOTI RAKSTI 5.SĒJUMS

sastādījusi Tamara Zālīte

NO ANGĻU VALODAS TULKOJUSI ANNA BAUGA, ILGA MELNBARDE un OJĀRS SARMA MĀKSLINIEKS ĀDOLFS LIELAIS

Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975

Dzelzs papēdis

DŽEKS LONDONS

KOPOTI RAKSTI 5.SĒJUMS

sastādījusi Tamara Zālīte

NO ANGĻU VALODAS TULKOJUSI ANNA BAUGA, ILGA MELNBARDE un OJĀRS SARMA MĀKSLINIEKS ĀDOLFS LIELAIS

Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975

Ērihs Marija Remarks

Džema

Romāna “Džema” titulvarone ir sieviete, kura ļaujas instinktu un dvēseles trauksmei, neņemot vērā Rietumu civilizācijas šaurās robežas un normas. Džema nevairās nonākt ne beduīnu, ne kreolu sabiedrībā; gan tuksneša vēja elpa, gan negaisa brāzmas sabalsojas ar viņas brīvā gara meklējumiem. Eksotiskie motīvi savdabīgi bagātina Remarka darbiem raksturīgo romantisko gaisotni.

Agatas Muzes vāka grafiskais noformējums

ISBN 9984-05-480-2 ©Apgāds“Jumava”, izdevums

latviešu valodā, 2002 © Austra Aumale, Silvija Brice, tulkojums latviešu valodā, 2002 © Agata Muze, grafiskais noformējums, 2002

No vācu valodas tulkojusi Austra Aumale

Hanss Fallada

Dzērājs

Romans

Vācu rakstnieka Hansa Falladas (1S93—1947) romāns «Dzērājs» ir viens no viņa pēdējiem darbiem, kas iznācis pēc viņa nāves. Tas ir savdabīgs, satriecošs stāsts par alkoholiķa personības pagrimumu. Meklēdams glābiņu alkoholā no neapmierinātības ar dzīvi, pārtikušais veikalnieks Zommers grimst arvien zemāk, līdz nonāk psihiatris­kajā slimnīcā, kur Hitlera režīma laikā valda nežēlīga cietsirdība. Romānā attēlotajos notikumos daudz autobiogrāfiska.

Šajā grāmatā Dicens apcer savu dzīvi līdz rūg­tajam galam. Tas ir stāsts par Ervīna Zommera laulības sabrukumu, pēc tam kad viņš kjuvis par dzērāju. Vai arī Dicenam viss nebija sācies tā­pat! Vai dzeršana nebija visu nelaimju cēlonis!

Toms Crepons «Hansa Falladas dzīve un nāves»

Viņam bija pazīstama visplašākā cilvēcisko iz­jūtu gamma. Nekas cilvēcisks, nekas necilvēcisks viņam nav palicis svešs.

Johanness R. Behers

No vācu valodas tulkojusi Ērika Lūse

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Rīga «Liesma» 1987

Kolīna Makkalova

Dziedoņi ērkšķu krūmā

Jaunzēlandes rakstnieces Kolinas Makkalovas (dz. 1935. g.) populārais romāns «Dziedoņi ērkšķu krūmā» ir kādas Austrālijas īru ģimenes vēsture trīs paaudzēs. Romāna centrālo asi veido fermera meitas Megijas un katoļu garīdznieka Ralfa romantiskā mīleslība. Romāns iepazīstina lasītāju ar Austrālijas kontinenta daudzveidīgo dabu, ar ta zemes kopēju darbu un sadzīvi

No angļu valodas tulkojusi Ilga Melnbārde

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Māksliniece Inga Kambala Kedaktorc Tamāra Liseka

Tulkojums latviešu valoda, izdevniecība «Liesma» 1989

Ir teiksma par putnu, kas dzied tikai reizi mūžā — saldāk nekā jebkurš cits virs zemes. Reiz šis putns atstāj ligzdu, dodas meklēt ērkšķu krūmu un neliekas mierā, kamēr to atrod. Tad, apmeties tā dzelk­šņainajos zaros, spiezdams krūtis pret pašu garāko, asāko ērkšķi, tas sāk savu dziesmu. Un, uzveikdams neizsakāmas mokas, dzied tā, ka mirstot pārspēj cīruļa un lakstīgalas treļļus. Viena vienīga brīnumaina dziesma, kuras cena ir dzīvība. Taču visa pasaule apklust, to klausīdamās, un dievs debesīs smaida. Jo par pašu brīnišķīgāko jāmaksā ar dedzinošu sāpi … Vismaz tā stāsta teiksma.

Edvīns Gilberts

Dzimtais akmens

Romāns

Mūsdienu amerikāņu rakstnieka Edvīna Gilberta romāns «Dzimtais akmens* (1956.) stāsta par radoša cilvēka likteni kapitālistiskajā sabiedrībā. Autors runā par novatorismu un tradīcijām, par biznesu mākslā, par mākslinieka godu un sirdsapziņu. Sižets veidots kā trīs jaunu arhitektu dzīves, epizožu virknējums.

Rīga «Liesma» 1980

Gilberts E.

350 Dzimtais akmens: Romāns / No angļu val. tulk. V. Belševica. Māksi. M. Dubiņina. — R.: Liesma, 1980. — 526 lpp.; il.

Edwin Gilbert NATIVE STONE New York 1356

No angļu valodas tulkojusi Vizma Belševica Māksliniece Marija Dubiņina

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

© Tulkojums IntvIeSu valodā, «Liesma», 1980

Ervings Stons

Dzīves alkas

Sērija „Ievērojamu cilvēku dzīve" Stāsts par Vinsentu von Gogu

Amerikāņu rakstnieka Ervinga Stona grāmata «Dzīves alkas» ir stāsts par mākslinieku ar pasaules slavu — holandiešu gleznotāju Vinsentu van Gogu. Saistošā stāstījumā E. Stons atainojis visus nozīmīgos mākslinieka dzīves posmus, par galveno izziņas avotu izmantojot Vinsenta van Goga vēstules brālim Teo. Si sarakste aptver piecpadsmit gadus ilgu laika posmu, kurā uzrakstītas ap sešsimt vēstuļu. Tās sniegušas grāmatas autoram bagātīgu biogrāfisko materiālu.

Ar lielu iejūtību rakstnieks atklāj lasītājam mākslinieka personibu — viņa radoša darba kvēli, pārdzīvojumus, viņa ciņu ar nabadzību, postu un slimībām, kas viņu vajājušas visu mūžu, viņa atstum-tību un ari viņa dzīves prieku — nebeidzamas dzīves alkas. Ē. Stons sava gramata akcentējis arī pašu būtiskāko Vinsenta van Goga māksla -viņa dziļi filozofisko lietu un parādību izpratni.

Kā skaists un traģisks akords izskan grāmatas nobeigums, kad mākslinieks, izsmēlis savus radošos spēkus, ar smagi iedragātu veselību, sava laikmeta neatzīts, pats šķiras no dzīves, pateikdamies visiem, kas viņa dzīvi darījuši bagātāku.

No angļu valodas tulkojis Jūlijs Aldermanis

Mākslinieks Viesturs Grants

Izdevniecība „Liesma" Rīgā 1967

Sērija „Ievērojamu cilvēku dzīve" iznāk šādi darbi:

F. ORZEHOVSKA. EDUARDS GRIGS

S. GONIONSKIS. SANDINO

M. MIŽO. ATMIŅAS.

SASTĀDĪJUŠI A. FILIPA un K. RUA.

H. HERSONSKIS. VAHTANGOVS

Č. ČAPLINS. MANA BIOGRĀFIJA

V. un I. *• 3RNI. MORIS un LONDONAS KRAUKĻI

N. K AĻMA. APBURTAIS KREKLS

Ļ. RUBINSTEINS. KRIETNAIS EIBS

A. TALANOVS. NANSENS

F. ORŽEHOVSKA. TIKŠANĀS IZTĒLĒ

B. DŽILJI. ATMIŅAS

Oļegs Kudenko

Dzīves orbīta

Hronikāls stāsts

O. Kudenko grāmata «Dzīves orbīta» veltīta mūsu planētas pirmā kosmonauta Padomju Savienības Varoņa Jurija Gagarina dzīvei un varoņdarbam. Strādājot pie grāmatas, autors apmeklējis vietas, kas saistītas ar viņa varoņa likteni, ticies ar daudziem cilvēkiem, piedalījies galvenajos kosmiskajos treniņos. Tas palīdzējis autoram attēlot nepieredzēto lidojumu, notikumus pirms tā un J. Gagarina dzīves pēdējos gadus. Grāmatā minēts daudz faktu un sīkāku ziņu, kuras autors smēlies no Jurija Gagarina personiskā arhīva, no viņa radinieku, tuvinieku un draugu stāstījumiem, no PSRS un ārzemju preses, radio un preses aģentūru materiāliem. Grāmata domāta visplašākajām lasītāju aprindām un pirmām kārtām jaunatnei.

Rīga «Avots» 1981

Куденко Олег Иванович ОРБИТА ЖИЗНИ

Повесть-хроника 2-е, дополненное издание «Московский рабочий» Москва 1971

No krievu valodas tulkojis Konstantins Strebeiko Mākslinieks Arnolds Krēsliņš

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Kudenko О.

Ku 123 Dzīves orbīta: Hronikāls stāsts / No krievu vai. tulk. K. Strebeiko. — R.: Avots, 1981. — 464 lpp. — J. Gagarina dzīves un darbības nozīmīgākie dati; 461.—462. lpp. — (Ievērojamu cilvēku dzīve).

© Tulkojums latviešu valodā, «Avots», 1981

O’Henrijs

īstajā vārdā Viljams Sidnijs Porters amerikāņu stāstu meistars. Viņa novelēm raksturīgs smalks humors un negaidīti atrisinājumi.

saturs: Nepabeigts stāsts . Gudro dāvana . Logs uz debesīm . Kruķis un korālis . Mēbelētā istaba . Darbiem apkrauta . māklera romāns . Tildijas īsā debija . Pimentas pankūkas . Princese un puma . Sauslejas Džonsona atvasara . Iegūtā iespēja . Draugi no Sanrozario . Vientuļais ceļš . Trūkstošā sastāvdaļa . Māksla un Kumeļš . Patiess stāsts . Burvju maize . Uzvaras brīdis . Bēdu brāļi . Dzīves virpulis . Ceļi, kuros izvēlamies . Uzpildītais gaismeklis . Divi džentlmeņi Pateicības dienā . Pēdējā parāde . Purpurkrāsas tērps . Pēdējā lapa . Kādas pilsētas hronika . Tūkstots un otrā nakts

Dzīves virpulis : stāstu izlase / O.Henri ; [no angļu val. tulk., pēcv. Alberts Dzenītis ; māksl. M.Muižule].no angļu val. tulk. Alberts Dzenītis

Noskannējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

Liesma 1970

Ērihs Marija Remarks

Dzīvības dzirksts

“Dzīvības dzirksts” – tas ir stāsts par izrēķināšanos ar Trešā reiha noziedzniekiem, kuru viena daļa “ekonomikas brīnuma” laikā jau atkal ieņēma valdošus amatus.Šīs baisās patiesības atspoguļojums ir viens no satriecošākajiem Remarka darbiem, slavas dziesma brīvības neuzvaramībai, kad visapkārt valda tumsa, posts un izmisums.No vācu valodas tulkojusi Sinda Krastiņa

Jumava, 2004

Manas māsas Elfrīdas piemiņai