Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums
Lāgerlefa Zelma
 fb2
Zelma LāgerlefaNilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums LIESMA RĪGA°1972No zviedru valodas tulkojusi Alma Gobniece Zviedru mākslinieka Bertila Lībeka ilustrācijasGramatas ietērpu darinajis Harijs PurviņšNoskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisZELMA LAGERLEFADraugi, cilvēku bērni, jūs, kas dejojat, kas smejat lesi Es jūs sirsnīgi lūdzu, dejojiet piesardzīgi, smejietles maigi, jo var notikt liela nelaime, ja jūsu vieglās zīda kurpītes cieto grīdas dēju vietā mīda jūtīgas sirdis, un jūsu līksmie, dzidrie smiekli var ieraut izmisumā kāda cilvēka dvēseli.(No grāmatas «Gēsta Berlings»)Mākslai ir daudz veidu, tomēr ikviena liela mākslinieka darbos izpaužas viņa personība, viņa savdabīgais, tikai viņam īpatais dzīves skatījums.Izcilās zviedru rakstnieces Zelmas Lagerlelas darbu īpatnība ir viņas dziļais cilvēcīgums, humānisms, bagātā fantāzija un māka reālos notikumos ievīt teiksmalnības elementus.Zelma Lagerlefa dzimusi 1858. gadā Vermlandē, vienā no skaistākajiem Zviedrijas novadiem, nelielā Moibakas muižiņā. Gleznainā daba ar straujo Klarelfas upi, daudzajiem ezeriem un krāšņajām ielejām, bez šaubām, būs attīstījusi mazās, iejūtīgās meitenes fantāziju. Turklāt Verm- lande )oti bagāta teiksmām un seniem nostāstiem.Teiksmu un fantāzijas pasaulē rakstnieci jau kopš bērnu dienām ievadījusi vecmāmiņa. No rīta līdz vakaram viņa sēdējusi atzveltnī kādā istabas stūrī un stāstījusi bērniem pasakas vai dziedājusi.«Ikviens no mums jutās tā, it kā vajadzētu pietrūkties kājās un kliegt, un dziedāt. Ap sirdi bija tā, it kā vajadzētu veikt ko lielu, ko pārdabisku.» Tas liecina, ka La- gerlefu mājā valdījis zināms brīvdomātāju gars.Četru gadu vecumā meitenei uzbrūk slimība (laikam gan bērnu trieka). Viņas kājas kļūst gaudenas, un bērns nevar paiet. Pēc kāda laika viņu aizved uz Stremstades peldvietu. Tur meitene ilgāku laiku ārstējas un tiešām atgūst spējas staigāt, tomēr gluži vesela nekļūst un visu mūžu mazliet klibo. Varbūt šis fiziskais defekts un ar to saistītās ciešanas jūtīgo meiteni mācīja vērīgāk ielūkoties cilvĶkos un dzīvē un censties izprast tās norises.Lielā cieņā Lagerlefu mājā ir arī grāmatas. Sevišķi ar tām aizraujas mazā Zelma. Viņa iepazīstas ar Tegnera «Fritjofa sāgu» — zviedru varoņeposu, ar Runeberga «Karodznieka Stola stāstiem», bet it sevišķi aizraujas ar Valtera Skola romāniem. Jau agri viņā mostas vēlēšanās rakstīt pašai. Sj vēlēšanās kjūst tik spēcīga, ka meitene septiņu gadu vecumā tiešām sāk sacerēt romānus un stāstus, lai gan viņas audzinātāja Alīne apgalvo, ka tai nav nekāda talanta. Tieši šis apgalvojums vēl jo vairāk iekvēlina meitenes gribu rakstīt, un viņa sevī cieši apņemas kļūt par rakstnieci.Nākamās rakstnieces ceļš nav viegls. Mazā meitene gan apraksta katru ballu lapu, kas nāk viņas rokās. Viņa raksta dzejoļus, lugas un romānus, visvairāk Valtera Skota garā. Bet pati ar tiem nav apmierināta. Tā paiet divdesmit gadi, un Zelma Lagerlefa atzīst, ka viņai nepieciešams kāds arods, lai varētu nodrošināt sev eksistenci, jo vecāku materiālais stāvoklis stipri sašķobījies. Viņa dodas uz Stokholmu un iestājas augstākajos pedagoģiskajos kursos. Tos beigusi, sāk strādāt par skolotāju (1885.— 1895. g.).Lagerleiai jau trīsdesmit divi gadi, kad žurnāls «Idun» godalgo viņas romānu «Gēsta Berlings». «Gēsta Berlings» būtībā ir teiku, dzirdēto nostāstu un pašas rakstnieces atmiņu savijums.Te stāstīts par rakstnieces dzimtenes — Vermlandes agrāko paaudžu bezbēdību, lepnumu, drosmi, par viņu spēju dziji mīlēt un dziļi izjust prieku. Visam darbam cauri vijas teika par Gēstu Berlingu — klaidoni, sapņotāju un reizē gara bruņinieku. Rakstniece te neatspoguļo reālo dzīves īstenību, un tas nav bijis arī viņas nolūks, bet rāda seno dienu notikumus romantiskā gaismā.Taču, kaut arī autore idealizē veco laiku patriarhālo muižu un pastorālu tradīcijas un darbam piemīt arī kom- pozicionāli trūkumi (atsevišķās nodaļas nav saistītas cieši kopā), tas tomēr valdzina ar savu romantisko pacēlumu, ar lepno vermlandiešu tēliem, ar krāšņo, dzejiski plūstošo valodu. Pēc izjūtu noskaņas un stila tā ir dzeja prozā.1891. gadā viss šis darbs iznāk atsevišķā izdevumā un nepilna gada laikā pieredz otro izdevumu. To tulko daudzās valodās, un Zelma Lagerlela kļūst populāra un sumināta rakstniece.1904. gadā viņai piespriež Zviedrijas akadēmijas lielo zelta medaļu, 1907. gadā ieceļ par Upsalas universitātes goda doktoru, 1909. gadā piešķir Nobeļa prēmiju, bet 1914. gadā viņu kā pirmo sievieti ievēlē Zviedrijas akadēmijā.Pēc «Gēstas Berlinga» necerētiem panākumiem rakstniece drīz vien atmet skolotājas darbu un pievēršas tikai literatūrai. 1894. gadā iznāk stāstu krājums «Neredzamās saites». Sājos darbos tēlota reāla vide: zvejnieki, zemnieki un sīkpilsoņi, tomēr arī šajā stāstu krājumā rakstniece pievēršas teiku tematiem.Zelma Lagerlela daudz interesējas arī par citām zemēm un ļaudīm. Viņa apceļo Itāliju, ilgāku laiku uzturas Sicīlijā un kopā ar rakstnieci S. Elkani, ar kuru viņu saista dziļa draudzība, apceļo Palestīnu. Sājos ceļojumos Lagerlela smeļas novērojumus un vielu ļauniem darbiem. 1897. gadā iznāk grāmata «Antikrista brīnumi». Sajā darbā rakstniece tēlo viņai svešu vidi un neparastus notikumus — sacelšanos Sicīlijā. Romāna varoņa — mazā Sicīlijas zēna un vēlākā mākslinieka un revolucionāra Gaetāno prototips, šķiet, ir itāliešu dzejnieks un patriots Gaetāno, Venēcijas sacelšanās dalībnieks.Rakstniece ar savām vērīgajām acīm gan ir saskatījusi Sicīlijas tautas postu, viņas simpātijas pieder šiem nabaga ļaudīm, tomēr ar savu romantiski reliģisko pasaules uzskatu viņa neprot skaidri novērtēt notikumus un, iepludinādama tajos mistiski reliģisko elementu, padara notikumus nereālus un neticamus.1897. gadā tiek iespiests arī lielāks dziļi psiholoģisks stāsts «Kādas muižas teika». 1899. gadā iznāk stāstu krājums «Kungahallas karalienes», kam arī viela smelta senajās leģendārajās sāgās.1901.—1902. gadā parādās klajā viņas lielais romāns «Jeruzaleme». Romāna darbības pirmā un otrā daļa norisinās Zviedrijā — Dālarnas novadā, trešā un ceturtā — Palestīnā. Sās grāmatas personas ir sīkstie zemnieki, kas ļoti mll savu diezgan lieso zemi. Viņi ir gausi un rāmi, un atturīgi savās izjūtās, taču padodas reliģiskam fanātismam, ko tolaik Zviedrijā plaši sludina daudzās sektas, un pamet dzimteni, izceļodami uz Palestīnu. Lagerlefa dziļi psiholoģiski tēlo šo reliģiskā sektantisma pārņemto cilvēku traģēdiju.1906./1907. gadā iznāk bērnu grāmata «Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums». šai darbā rakstniece teiksmainu notikumu norisē parāda kāda maza, nerātna zēna rakstura pārveidošanos. Nilss Holgersons savas atziņas par draudzību, izpalīdzību, godīgumu, pašaizliedzību, darba mīlestību — vārdu sakot, dzīves ētiku iegūst nevis ar skaistiem vārdiem un pamācībām, bet gan pieredzes ceļā. Pārvērsts par rūķīti, ceļodams līdzi meža zosīm, kopā ar viņām pieredzēdams gan bēdas, gan priekus, vērodams daudzus notikumus, viņš kļūst pavisam cits cilvēks. Arī šajā grāmatā vijas teiksmas ar īstenību, bet teiksmas rakstniece izmanto, lai parādītu tajās kādu slēptu pozitīvu atziņu. Grāmata ir reizē arī ļoti jauks un dzejisks Zviedrijas dabas un cilvēku tēlojums un pauž dziļu dzimtenes mīlestību.Neizsakāmi aizkustinošs ir plašais tēlojums «Portugāles ķeizars». Tas ir stāsts par nabaga iebūvieti Janu An- dersonu un viņa daiļo meitu. Rakstniece šeit pieskaras arī sociālam tematam — kalpu un saimnieku attiecībām. Bagātais, mantkārīgais saimnieks draud padzīt nabaga iebūvieti no zemes gabaliņa, kuru tas nolīdis un, visu mūžu strādādams saimniekam, to jau desmitkārt izpircis. Lai glābtu vecākus un sapelnītu viņiem tik lielo naudas summu, astoņpadsmit gadu vecā skaistā meitene dodas uz Stokholmu, bet, neatrazdama godīgu darbu, noklīst neceļos. Tēvs, kas savu bērnu bezgala mīl, sajūk prātā. Viņš iedomājas sevi par Portugāles ķeizaru, kas gaida meitas — «ķeizarienes» pārbraukšanu.Rakstniece pievērsusies arī bībeles tematiem, izmantojot leģendu par Kristu un citas reliģiskas teikas krājumos «Leģendas» un «Kristus leģendas». Tie ir reliģiski mistiski tēlojumi, taču pozitīvais tajos ir lielā cilvēcība, kas vijas viscauri.Ir tūkstoš deviņi simti četrpadsmitais gads. Pār zemi brāžas kara vētra. Viena valsts pēc otras tiek pārplūdinātas asinīm un vaidiem. Zelma Lagerlela kvēli reaģē uz šiem notikumiem. Bezbailīgi un noteikti viņa nostājas pret karu. Cīnās par mieru gan sanāksmēs, gan ar dedzīgiem rakstiem presē. Šie pretkara raksti sakopoti stāstu krājumā «Troļļi un cilvēki» (1915. g.). It īpaši zīmīgs ir tēlojums «Miglā», kurā rakstniece kritizē un nosoda tos, kas mierīgi noskatās kara šausmās un nekā nedara, lai tās novērstu. Viņa tēlo «Miermīlīgo», kas dzīvo miglas aizplīvurotā zemē. Sī migla viņu šķir no baigajiem notikumiem pasaulē, bet viņš ir laimīgs, ka tādā kārtā tam izdosies izbēgt no kara briesmām. Viņš sauc: «Paliec pie mums, migla, palieci Briesmīgi laiki tagad sākas. Neliec man tos piedzīvot! Cel savus baltos mūrus ap manu māju un sargā to! Ļauj man dzīvot manu senču mājās un nezināt, kādi varasdarbi un asinsizliešana notiek citur!» Rakstniece šajā tēlojumā pauž sašutumu pret šādu nostāju. Tikpat kvēls protests pret karu izskan grāmatā «Izstumtais» (1918. g.), kur viņa aprakstījusi notikumu ar Kategatā nogremdētiem kuģiem. Rakstniece aicina: «Sekojiet man kaut domās līdz Kategatam, mācieties pazīt kara postu un šausmas, lai šī aina uz visiem laikiem iespiestos jūsu sirdīs!Un šīs vēstis.jums jānes ļaudīs, lai arī viņi sajustu neatvairāmas šausmas, dzirdot runājam par karu. Jums jārunā tā, lai viņi pat kara vārdu nespētu dzirdēt, lai šis vārds kļūtu tik drausms, ka to pat nevar izrunāt.»Viens no rakstnieces pēdējiem lielākajiem darbiem ir romāns triloģija «Levenšelda gredzens». Romāna galvenais varonis ir mācītājs Kārlis Arturs Ekenstets. Viņš ir tāds pats sapņotājs un klaidonis kā Gēsta Berlings, taču daudz bālāks, bez dedzīgās sirds un ziedošanās spējām, drīzāk gan patmīlis. Rakstnieces simpātijas šajā darbā veltītas strādīgajiem, nopietnajiem darba cilvēkiem, it īpaši zemnieka meitenei Annai Svērdai.Sai triloģijai seko «Morbaka» — bērnības atmiņu tēlojums un dienasgrāmata.Sava mūža pēdējos gadus rakstniece pavada dzimtajās mājās Morbakā, kuras atpirkuši no svešajiem īpašniekiem. Viņa rosīgi piedalās sabiedriskajā dzīvē. Bajā sakarībā bieži vien dodas uz Stokholmu un pat uz ārzemju lielākajām pilsētām. Sirmajai rakstniecei, kas ar tādu dedzību vērsās pret pirmo pasaules karu, diemžēl bija jāpieredz arī otrā pasaules kara šausmas, kad Hitlera vērmahts no jauna postīja Eiropas zemes. Viņai nelaimējās redzēt šā vērmahta sagrāvi, jo viņa nomira 1940. gadā.Zelma Lagerlela Zviedrijā ir joti iemīļota un populāra. Viņas grāmatas iespiež atkal un atkal: Viņa ir arī viena no tiem zviedru rakstniekiem, kurus visvairāk tulko citās valodās.Elija KieneNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
|
