Rensoms Rigss

Mis Peregrines nams brīnumbērniem - 3 Dvēseļu krātuve.

Piedzīvojumi, kas aizsākās romānā “Mis Peregrines nams brīnumbērniem” un turpinājās grāmatā “Pilsēta bez dvēseles”, nonāk līdz aizraujošam atrisinājumam triloģijas noslēguma daļā “Dvēseļu krātuve”.

Sešpadsmit gadus vecais Džeikobs atklāj sevī jaunas un varenas spējas un drīz vien ienirst gadsimtu dzīlēs, lai glābtu savus īpatnos draugus no pamatīgi apsargāta cietokšņa. Šajā ceļā Džeikobu pavada Emma Blūma -meitene ar liesmojošiem pirkstu galiem - un suns Edisons Makhenrijs, kura deguns spēj saost nolaupīto bērnu pēdas.

No mūsdienu Londonas viņi nokļūst Velna aizas ielu labirintos - Viktorijas laikmeta Anglijas visbriesmīgākajā graustu rajonā. Tieši tur pasaules īpašo bērnu liktenis tiks izlemts uz visiem laikiem.

Līdzīgi kā triloģijas iepriekšējās daļās “Dvēseļu krātuvē” rakstnieka aizraujošā fantāzija saplūst ar iepriekš nekad nepublicētām senām fotogrāfijām, radot unikālu lasāmvielu.

Skaties arī filmu MIS PEREGRINES NAMS BRĪNUMBĒRNIEM pēc triloģijas pirmās daļas!

No angļu valodas tulkojusi Ligita Lukstraupe 2017

skanējis indarsss@inbox.lv

Vāka dizainu adaptēja Ilze Isaka

Who could have set fire to Mr Hick's cottage? The suspects include a tramp and even the housekeeper, Mrs Minns. The Five Find-Outers and Dog aim to solve the mystery before Mr Goon, the grumpy policeman.

Luke was working in the garden when Lady Candling's valuable cat was stolen. But could it have been the cat's carer, Miss Harmer, or even Lady Candling's companion Miss Trimble? The Five Find-Outers and Dog are on the case!

Fatty astonishes Mr Goon with his wonderful disguises, while he tries to discover who is using Miss Crump's old house and why. Inspector Jenks will help the Five Find-Outers again. And there's a surprise for Mr Goon!

Someone is sending spiteful letters. Gladys and Mrs Moon are terribly upset. There are lots of suspects it could be gossipy Miss Tittle or Old Nosey, a very curious man. The Five Find-Outers and Dog will find the culprit!

Someone is sending spiteful letters. Gladys and Mrs Moon are terribly upset. There are lots of suspects it could be gossipy Miss Tittle or Old Nosey, a very curious man. The Five Find-Outers and Dog will find the culprit!

Fatty's disguises are better than ever. No one recognises him as a balloon seller, or as the old man in the village. Burglaries are going on and the police are baffled. It's a new mystery for the Five Find-Outers and Dog!

Eno Rauds

Naksitrallīši

Kas īsti ir šie «naksitrallīši»? Tā E. Rauds nosaucis šo grāmatu varoņus — trīs fantastiskus vīri­ņus — Uzroci, Puszābaku un Ķērpjbārdi. Nervozais un strīdīgais Puszābaks ir īstens pilsētnieks, Ķērpjbārdis simbolizē tuvību dabai, bet Uzrocis ar savu līdzjūtīgo dvēseli, kas tiecas izpausties dzejā, cenšas noturēt abus draudzīgā saskaņā. «Naksitrallīši» tulkoti daudzu tautu valodās.

No igauņu valodas tulkojusi TAMĀRA VILSONE

RĪGA «SPRĪDĪTIS» 1990

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

E n o Raud NAKSITRALLID Kirjastus «Eesti Raamatw Tallinn 1984

Ilustrējis Edgars Valters

Eno Rauds (1928), Igaunijas PSR Nopelniem bagātais rakstnieks (1978), ir plaši pazīstams bērnu grāmatu, lugu un leļļu filmu scenāriju autors.

Latviešu valodā jūs varat izlasīt šādas E. Rauda grāmatas: «Kalevipoegs», 1964 (F. Kreicvalda eposa atstāstījums prozā), stāstu krājumus «Kriksītis», 1971, un «Lidojošie šķīvji», 1977, pasaku «Lāča māja», 1982. īpašu popularitāti rakstnieks ieguvis pēc pasakas — pastāsta «Naksitrallīši» un «Atkal šie naksitrallīši» publicēšanas (1972—1982).

48030770201—64 C K.riaslus »Eesti Raamat». 1975

M805(TT)—90 l91 —89 c Kirjaslus «Eesti Raamat.., 1984

C Tamāra Vilsone, tulkojums

ISBN 5—410—00147—8 lalviešu valodā, 1990

Finding himself alone on a desert island when everything and everyone he knows and loved has been washed away in a huge storm, Mau is the last surviving member of his nation. He's also completely alone — or so he thinks until he finds the ghost girl. She has no toes, wears strange lacy trousers like the grandfather bird and gives him a stick which can make fire. Daphne, sole survivor of the wreck of the Sweet Judy, almost immediately regrets trying to shoot the native boy. Thank goodness the powder was wet and the gun only produced a spark. She's certain her father, distant cousin of the Royal family, will come and rescue her but it seems, for now, all she has for company is the boy and the foul-mouthed ship's parrot. As it happens, they are not alone for long.Other survivors start to arrive to take refuge on the island they all call the Nation and then raiders accompanied by murderous mutineers from the Sweet Judy. Together, Mau and Daphne discover some remarkable things — including how to milk a pig and why spitting in beer is a good thing — and start to forge a new Nation.

As can be expected from Terry Pratchett, the master story-teller, this new children's novel is both witty and wise, encompassing themes of death and nationhood, while being extremely funny. Mau's ancestors have something to teach us all. Mau just wishes they would shut up about it and let him get on with saving everyone's lives!

Māris Rungulis

Nekrietnais Alfrēds

Upmaļos, lauku mājā pie upes, nav neviena bērna. Vienīgais, kurš rāmajos Upmaļos ienes nemieru un nekārtību, ir nekrietnais Alfrēds bārdas rugājiem apaudzis dzērājvirs, kas dzīvo mājas otrajā stāvā kopā ar kaķeni Murku.

Nez vai pat negantākie puikas spētu palaidnībās mēroties ar Alfrēdu: viņš sabradā gliemežus, apmētā makšķerniekus ar akmeņiem, bendē kaimiņu kāpostus, ber upē atkritumus, pārkniebj pastnieces ritenim bremžu trosīti, un turklāt it nemaz nerūpējas par savu kazu Grietu vārdu sakot, Alfrēds ir tiešām nekrietns!

Taču mājā tikmēr ir parādījies kāds zēns… Eduardam, kas vasaras brīvdienās atsūtīts pie vectēva, lai Rīgas kaimiņiem ātrāk aizmirstos viņa nedarbi, laukos ir garlaicīgi. Kad viņš pamana Alfrēdu, sākas slepena cīņa, un vasara uzreiz kļūst interesanta…

Māris Rungulis (1950) ir lasītāju iemīļots pusaudžu rakstnieks, dabai veltītā bērnu žurnāla "Zīlīte" galvenais redaktors, skaitāmpantu un šausmu stāstu vācējs un izdevējs. Viņš daudzkārt guvis "Bērnu žūrijas" atzinību un ir pats pirmais Jāņa Baltvilka balvas laureāts.

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Mākslinieks Reinis Petersons Redaktore Inese Zandere Korektore Guna Kalniņa Dizains Ivs Zenne

© Māris Rungulis, teksts, 2012 © Reinis Pētersons, ilustrācijas un dizains, 2012 ©liels un mazs, 2012

Ilustrējis

REINIS PETERSONS

Zelma Lāgerlefa

Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums

LIESMA RĪGA°1972

No zviedru valodas tulkojusi Alma Gobniece Zviedru mākslinieka Bertila Lībeka ilustrācijas

Gramatas ietērpu darinajis Harijs Purviņš

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

ZELMA LAGERLEFA

Draugi, cilvēku bērni, jūs, kas dejo­jat, kas smejat lesi Es jūs sirsnīgi lūdzu, dejojiet piesardzīgi, smejietles maigi, jo var notikt liela nelaime, ja jūsu vieglās zīda kurpītes cieto grīdas dēju vietā mīda jūtīgas sirdis, un jūsu līksmie, dzidrie smiekli var ieraut izmisumā kāda cilvēka dvēseli.

(No grāmatas «Gēsta Berlings»)

Mākslai ir daudz veidu, tomēr ikviena liela māksli­nieka darbos izpaužas viņa personība, viņa savdabīgais, tikai viņam īpatais dzīves skatījums.

Izcilās zviedru rakstnieces Zelmas Lagerlelas darbu īpatnība ir viņas dziļais cilvēcīgums, humānisms, bagātā fantāzija un māka reālos notikumos ievīt teiksmalnības elementus.

Zelma Lagerlefa dzimusi 1858. gadā Vermlandē, vienā no skaistākajiem Zviedrijas novadiem, nelielā Moibakas muižiņā. Gleznainā daba ar straujo Klarelfas upi, daudza­jiem ezeriem un krāšņajām ielejām, bez šaubām, būs at­tīstījusi mazās, iejūtīgās meitenes fantāziju. Turklāt Verm- lande )oti bagāta teiksmām un seniem nostāstiem.

Teiksmu un fantāzijas pasaulē rakstnieci jau kopš bērnu dienām ievadījusi vecmāmiņa. No rīta līdz vaka­ram viņa sēdējusi atzveltnī kādā istabas stūrī un stās­tījusi bērniem pasakas vai dziedājusi.

«Ikviens no mums jutās tā, it kā vajadzētu pietrūkties kājās un kliegt, un dziedāt. Ap sirdi bija tā, it kā vaja­dzētu veikt ko lielu, ko pārdabisku.» Tas liecina, ka La- gerlefu mājā valdījis zināms brīvdomātāju gars.

Četru gadu vecumā meitenei uzbrūk slimība (laikam gan bērnu trieka). Viņas kājas kļūst gaudenas, un bērns nevar paiet. Pēc kāda laika viņu aizved uz Stremstades peldvietu. Tur meitene ilgāku laiku ārstējas un tiešām at­gūst spējas staigāt, tomēr gluži vesela nekļūst un visu mūžu mazliet klibo. Varbūt šis fiziskais defekts un ar to saistītās ciešanas jūtīgo meiteni mācīja vērīgāk ielūkoties cilvĶkos un dzīvē un censties izprast tās norises.

Lielā cieņā Lagerlefu mājā ir arī grāmatas. Sevišķi ar tām aizraujas mazā Zelma. Viņa iepazīstas ar Tegnera «Fritjofa sāgu» — zviedru varoņeposu, ar Runeberga «Ka­rodznieka Stola stāstiem», bet it sevišķi aizraujas ar Val­tera Skola romāniem. Jau agri viņā mostas vēlēšanās rak­stīt pašai. Sj vēlēšanās kjūst tik spēcīga, ka meitene sep­tiņu gadu vecumā tiešām sāk sacerēt romānus un stāstus, lai gan viņas audzinātāja Alīne apgalvo, ka tai nav ne­kāda talanta. Tieši šis apgalvojums vēl jo vairāk iekvē­lina meitenes gribu rakstīt, un viņa sevī cieši apņemas kļūt par rakstnieci.

Nākamās rakstnieces ceļš nav viegls. Mazā meitene gan apraksta katru ballu lapu, kas nāk viņas rokās. Viņa raksta dzejoļus, lugas un romānus, visvairāk Valtera Skota garā. Bet pati ar tiem nav apmierināta. Tā paiet div­desmit gadi, un Zelma Lagerlefa atzīst, ka viņai nepiecie­šams kāds arods, lai varētu nodrošināt sev eksistenci, jo vecāku materiālais stāvoklis stipri sašķobījies. Viņa dodas uz Stokholmu un iestājas augstākajos pedagoģiskajos kursos. Tos beigusi, sāk strādāt par skolotāju (1885.— 1895. g.).

Lagerleiai jau trīsdesmit divi gadi, kad žurnāls «Idun» godalgo viņas romānu «Gēsta Berlings». «Gēsta Berlings» būtībā ir teiku, dzirdēto nostāstu un pašas rakstnieces at­miņu savijums.

Te stāstīts par rakstnieces dzimtenes — Vermlandes agrāko paaudžu bezbēdību, lepnumu, drosmi, par viņu spēju dziji mīlēt un dziļi izjust prieku. Visam darbam cauri vijas teika par Gēstu Berlingu — klaidoni, sapņo­tāju un reizē gara bruņinieku. Rakstniece te neatspoguļo reālo dzīves īstenību, un tas nav bijis arī viņas nolūks, bet rāda seno dienu notikumus romantiskā gaismā.

Taču, kaut arī autore idealizē veco laiku patriarhālo muižu un pastorālu tradīcijas un darbam piemīt arī kom- pozicionāli trūkumi (atsevišķās nodaļas nav saistītas cieši kopā), tas tomēr valdzina ar savu romantisko pacēlumu, ar lepno vermlandiešu tēliem, ar krāšņo, dzejiski plūs­tošo valodu. Pēc izjūtu noskaņas un stila tā ir dzeja prozā.

1891. gadā viss šis darbs iznāk atsevišķā izdevumā un nepilna gada laikā pieredz otro izdevumu. To tulko dau­dzās valodās, un Zelma Lagerlela kļūst populāra un su­mināta rakstniece.

1904. gadā viņai piespriež Zviedrijas akadēmijas lielo zelta medaļu, 1907. gadā ieceļ par Upsalas universitātes goda doktoru, 1909. gadā piešķir Nobeļa prēmiju, bet 1914. gadā viņu kā pirmo sievieti ievēlē Zviedrijas aka­dēmijā.

Pēc «Gēstas Berlinga» necerētiem panākumiem rakst­niece drīz vien atmet skolotājas darbu un pievēršas tikai literatūrai. 1894. gadā iznāk stāstu krājums «Neredza­mās saites». Sājos darbos tēlota reāla vide: zvejnieki, zemnieki un sīkpilsoņi, tomēr arī šajā stāstu krājumā rakstniece pievēršas teiku tematiem.

Zelma Lagerlela daudz interesējas arī par citām ze­mēm un ļaudīm. Viņa apceļo Itāliju, ilgāku laiku uzturas Sicīlijā un kopā ar rakstnieci S. Elkani, ar kuru viņu saista dziļa draudzība, apceļo Palestīnu. Sājos ceļojumos Lager­lela smeļas novērojumus un vielu ļauniem darbiem. 1897. gadā iznāk grāmata «Antikrista brīnumi». Sajā darbā rakstniece tēlo viņai svešu vidi un neparastus no­tikumus — sacelšanos Sicīlijā. Romāna varoņa — mazā Sicīlijas zēna un vēlākā mākslinieka un revolucionāra Gaetāno prototips, šķiet, ir itāliešu dzejnieks un patriots Gaetāno, Venēcijas sacelšanās dalībnieks.

Rakstniece ar savām vērīgajām acīm gan ir saskatījusi Sicīlijas tautas postu, viņas simpātijas pieder šiem nabaga ļaudīm, tomēr ar savu romantiski reliģisko pasaules uz­skatu viņa neprot skaidri novērtēt notikumus un, iepludi­nādama tajos mistiski reliģisko elementu, padara notiku­mus nereālus un neticamus.

1897. gadā tiek iespiests arī lielāks dziļi psiholoģisks stāsts «Kādas muižas teika». 1899. gadā iznāk stāstu krā­jums «Kungahallas karalienes», kam arī viela smelta se­najās leģendārajās sāgās.

1901.—1902. gadā parādās klajā viņas lielais romāns «Jeruzaleme». Romāna darbības pirmā un otrā daļa nori­sinās Zviedrijā — Dālarnas novadā, trešā un ceturtā — Palestīnā. Sās grāmatas personas ir sīkstie zemnieki, kas ļoti mll savu diezgan lieso zemi. Viņi ir gausi un rāmi, un atturīgi savās izjūtās, taču padodas reliģiskam fanātis­mam, ko tolaik Zviedrijā plaši sludina daudzās sektas, un pamet dzimteni, izceļodami uz Palestīnu. Lagerlefa dziļi psiholoģiski tēlo šo reliģiskā sektantisma pārņemto cil­vēku traģēdiju.

1906./1907. gadā iznāk bērnu grāmata «Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums». šai darbā rakstniece teik­smainu notikumu norisē parāda kāda maza, nerātna zēna rakstura pārveidošanos. Nilss Holgersons savas atziņas par draudzību, izpalīdzību, godīgumu, pašaizliedzību, darba mīlestību — vārdu sakot, dzīves ētiku iegūst nevis ar skaistiem vārdiem un pamācībām, bet gan pieredzes ceļā. Pārvērsts par rūķīti, ceļodams līdzi meža zosīm, kopā ar viņām pieredzēdams gan bēdas, gan priekus, vērodams daudzus notikumus, viņš kļūst pavisam cits cilvēks. Arī šajā grāmatā vijas teiksmas ar īstenību, bet teiksmas rakstniece izmanto, lai parādītu tajās kādu slēptu pozitīvu atziņu. Grāmata ir reizē arī ļoti jauks un dzejisks Zvied­rijas dabas un cilvēku tēlojums un pauž dziļu dzimtenes mīlestību.

Neizsakāmi aizkustinošs ir plašais tēlojums «Portugā­les ķeizars». Tas ir stāsts par nabaga iebūvieti Janu An- dersonu un viņa daiļo meitu. Rakstniece šeit pieskaras arī sociālam tematam — kalpu un saimnieku attiecībām. Bagātais, mantkārīgais saimnieks draud padzīt nabaga iebūvieti no zemes gabaliņa, kuru tas nolīdis un, visu mūžu strādādams saimniekam, to jau desmitkārt izpircis. Lai glābtu vecākus un sapelnītu viņiem tik lielo naudas summu, astoņpadsmit gadu vecā skaistā meitene dodas uz Stokholmu, bet, neatrazdama godīgu darbu, noklīst nece­ļos. Tēvs, kas savu bērnu bezgala mīl, sajūk prātā. Viņš iedomājas sevi par Portugāles ķeizaru, kas gaida meitas — «ķeizarienes» pārbraukšanu.

Rakstniece pievērsusies arī bībeles tematiem, izman­tojot leģendu par Kristu un citas reliģiskas teikas krāju­mos «Leģendas» un «Kristus leģendas». Tie ir reliģiski mistiski tēlojumi, taču pozitīvais tajos ir lielā cilvēcība, kas vijas viscauri.

Ir tūkstoš deviņi simti četrpadsmitais gads. Pār zemi brāžas kara vētra. Viena valsts pēc otras tiek pārplūdinā­tas asinīm un vaidiem. Zelma Lagerlela kvēli reaģē uz šiem notikumiem. Bezbailīgi un noteikti viņa nostājas pret karu. Cīnās par mieru gan sanāksmēs, gan ar dedzīgiem rakstiem presē. Šie pretkara raksti sakopoti stāstu krā­jumā «Troļļi un cilvēki» (1915. g.). It īpaši zīmīgs ir tēlo­jums «Miglā», kurā rakstniece kritizē un nosoda tos, kas mierīgi noskatās kara šausmās un nekā nedara, lai tās novērstu. Viņa tēlo «Miermīlīgo», kas dzīvo miglas aiz­plīvurotā zemē. Sī migla viņu šķir no baigajiem notiku­miem pasaulē, bet viņš ir laimīgs, ka tādā kārtā tam izdo­sies izbēgt no kara briesmām. Viņš sauc: «Paliec pie mums, migla, palieci Briesmīgi laiki tagad sākas. Neliec man tos piedzīvot! Cel savus baltos mūrus ap manu māju un sargā to! Ļauj man dzīvot manu senču mājās un nezi­nāt, kādi varasdarbi un asinsizliešana notiek citur!» Rakst­niece šajā tēlojumā pauž sašutumu pret šādu nostāju. Tik­pat kvēls protests pret karu izskan grāmatā «Izstumtais» (1918. g.), kur viņa aprakstījusi notikumu ar Kategatā no­gremdētiem kuģiem. Rakstniece aicina: «Sekojiet man kaut domās līdz Kategatam, mācieties pazīt kara postu un šausmas, lai šī aina uz visiem laikiem iespiestos jūsu sirdīs!

Un šīs vēstis.jums jānes ļaudīs, lai arī viņi sajustu ne­atvairāmas šausmas, dzirdot runājam par karu. Jums jārunā tā, lai viņi pat kara vārdu nespētu dzirdēt, lai šis vārds kļūtu tik drausms, ka to pat nevar izrunāt.»

Viens no rakstnieces pēdējiem lielākajiem darbiem ir romāns triloģija «Levenšelda gredzens». Romāna galve­nais varonis ir mācītājs Kārlis Arturs Ekenstets. Viņš ir tāds pats sapņotājs un klaidonis kā Gēsta Berlings, taču daudz bālāks, bez dedzīgās sirds un ziedošanās spējām, drīzāk gan patmīlis. Rakstnieces simpātijas šajā darbā veltītas strādīgajiem, nopietnajiem darba cilvēkiem, it īpaši zemnieka meitenei Annai Svērdai.

Sai triloģijai seko «Morbaka» — bērnības atmiņu tē­lojums un dienasgrāmata.

Sava mūža pēdējos gadus rakstniece pavada dzimtajās mājās Morbakā, kuras atpirkuši no svešajiem īpašnie­kiem. Viņa rosīgi piedalās sabiedriskajā dzīvē. Bajā saka­rībā bieži vien dodas uz Stokholmu un pat uz ārzemju lielākajām pilsētām. Sirmajai rakstniecei, kas ar tādu de­dzību vērsās pret pirmo pasaules karu, diemžēl bija jā­pieredz arī otrā pasaules kara šausmas, kad Hitlera vēr­mahts no jauna postīja Eiropas zemes. Viņai nelaimējās redzēt šā vērmahta sagrāvi, jo viņa nomira 1940. gadā.

Zelma Lagerlela Zviedrijā ir joti iemīļota un popu­lāra. Viņas grāmatas iespiež atkal un atkal: Viņa ir arī viena no tiem zviedru rakstniekiem, kurus visvairāk tulko citās valodās.

Elija Kiene

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ludvigs Renns

Nobijs

Stāsts par nēģeru zēna piedzīvojumiem.

izdevniecība «Liesma» 1966

Tulkojusi Vilma Zicāne. Ilustrējis Hanss Balcers

Vsevolods Ņestaiko

Noslēpums ar trim nezināmiem

Stāsta galvenais varonis Java Renis un viņa draugs Pavluša lasītājam pa­zīstami no grāmatas «Robinsona Kukuruzo piedzīvojumi». Lai parādītu abu zēnu bezbailību un drosmi, autors tos noved visai neparastās situācijās.

STĀSTS

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

RĪGA" «LIESMA» 1979

No ukraiņu valodas tulkojusi Aina Rudzroga Ilustrējusi Tatjana Devicka

© Tulkojums latviešu valodā, ilustrācijas, «Liesma», 1979

Svatopluks Hrnčiržs

Notikums beidzās piektdien

Jūs gribat zināt, kas tas par notikumu?

Nu, tas ar runājošo pūdernīcu un dīvaino cirvjāmuru.

Latvijas Valsts Izdevniecība Rīga—-1962

No čehu valodas tulkojusi V. Grabe

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

ČARLZS DIKENSS

OLIVERA TVISTA PIEDZĪVOJUMI

Genādijs Sņeģirevs

Par briežiem

Izdevniecība «Liesma» Rīga 1970

Tulkojusi Maija Frīdberga Ilustrējusi Ilona Ceipe

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis. imantslochmelis@inbox.lv

Čan Thaņ Zjao

Pērļu salu meklējot

Grāmatā stāstīts par ekspedīciju uz Vjetnamas ziemeļdaļas piekrastē izvie­totajām attālajām salām un par galvenā varoņa, desmit gadus vecā Ena, piedzīvojumiem šajā ceļojumā.

Riga «Liesma» 1985

Чан Тхань Зяо в поисках жемчужного острова Москва «Детская литература» 197У

No krievu valodas tulkojusi Antoņina Brīvere mākslinieks Viesturs Grants

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Tulkojums lalviešu valodā, ilustrācijas, izdevniecība «Liesma», 1985

Vladimirs Sutejevs

Pifa piedzīvojumi

Grāmata par slaveno sunīti Pifu, viņa uzticamo draugu Dudu un runci Herkulesu, ar kuru Pifam bieži ir domstarpības. Par viņa piedzīvojumiem – gan līksmiem, gan skumīgiem ar skaistām – un izteiksmīgām mākslinieka V. Sutejeva ilustrācijām.

No krievu valodas tulkojuši A.Brīvere un J.Vanags

Redaktors I.Liniņš. Mākslinieciskais redaktors A.Lamsters. Tehniskā redaktore I.Jerarte.

Korektore V.Duka.

Pirmsskolas vecuma bērniem

Izdevniecība «Liesma», 1989

3. IZDEVUMS

V.Sutejeva ilustrācijas

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Isabella Aljende

Pigmeju mežs

Bezgalīgās sērijas 3. grāmata

No spāņu valodas tulkojusi Guna Pigita 2008

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Āfrikas misionāram brālim Fernando de la Fuente, kura gars aužas cauri šim stāstam