HomeLib
Язык книг:

Книги по жанру: Поэзия: прочее
Nautilus Pompilius: Введение в Наутилусоведение. Часть 3 Тексты песен
Кормильцев Илья Валерьевич

Это третья часть книги Леонида Порохни и Александра Кушнира "Nautilus Pompilius", содержащая тексты всех песен «Наутилуса» со всех альбомов группы, включая самый последний (на момент издания) — «Яблокитай».

Nigredo
Калугин Сергей Александрович

Тексты песен Сергея Калугина из альбома Nigredo (1994)

Notes of the Under-Enlightened [poetry]
Lightbringer Timong

The collection of verses

Notre-Dame de Paris – Lyrics
Plamondon Luc

Dés sa création en 1998, et durant les 3 années qui suivirent, le spectacle musical Notre-Dame de Paris a joué à guichet fermé, déclenchant les passions dans toute la France et au-delà. Plus de 6 000 000 de spectateurs à travers le monde!

On the Spectrum of Possible Deaths
Perillo Lucia

Honored as one of the "100 Notable Books of 2012" by The New York Times Book Review" The poems in On the Spectrum of Possible Deaths are taut, lucid, lyric, filled with complex emotional reflection while avoiding the usual difficulties of highbrow poetry." — New York Times Book Review

"Perillo has long lived with, and written about, her struggle with debilitating multiple sclerosis. Her bracing sixth book of poems, published concurrently with her debut story collection, takes an unflinching, though not unsmiling, look at mortality. Perillo has a penchant for dark humor, for jokes that stick." — Publishers Weekly, starred review

"Perillo's poetic persona is funny, tough, bold, smart, and righteous. A spellbinding storyteller and a poet who makes the demands of the form seem as natural as a handshake, she pulls readers into the beat and whirl of her slyly devastating descriptions." — Booklist

"Whoever told you poetry isn't for everyone hasn't read Lucia Perillo. She writes accessible, often funny poems that border on the profane." — Time Out New York

"Lucia Perillo's much lauded writing has been consistently fine — with its deep, fearless intelligence; its dark and delicious wit; its skillful lyricism; and its refreshingly cool but no less embracing humanity." — Open Books: A Poem Emporium

The poetry of Lucia Perillo is fierce, tragicomic, and contrarian, with subjects ranging from coyotes and Scotch broom to local elections and family history. Formally braided, Perillo gathers strands of the mythic and mundane, of media and daily life, as she faces the treachery of illness and draws readers into poems rich in image and story.When you spend many hours alone in a room

you have more than the usual chances to disgust yourself—

this is the problem of the body, not that it is mortal

but that it is mortifying. When we were young they taught us

do not touch it, but who can keep from touching it,

from scratching off the juicy scab? Today I bit

a thick hangnail and thought of Schneebaum,

who walked four days into the jungle

and stayed for the kindness of the tribe—

who would have thought that cannibals would be so tender?

Lucia Perillo's Inseminating the Elephant (Copper Canyon Press, 2009) was a finalist for the Pulitzer Prize and received the Bobbitt award from the Library of Congress. She lives in Seattle, Washington.

On the Wings of Hope : Prose
Ozornin Prokhor

For one more life I write with feather - let's voice keep ringing in the ether.

The Maker gave a Blade of Fire to fight in souls and in wire,

To sing a Message to mankind and help become them man of mind.

Let courage, honor, joy and truth awaken souls, who are sooth,

So with the Hope in divine Light they'll purify the world of blight.

The mix of times is on threshold, and pure spirits, who are bold,

Will have a chance for wisdom's feast, and learn that death does not exist.

Advice was given, hints were made, let's inner fire never fade -

But help one see what's wrong and main, for we are coming once again …

On the Wings of Hope: Prose
Ozornin Prokhor

For one more life I write with feather - let's voice keep ringing in the ether.

The Maker gave a Blade of Fire to fight in souls and in wire,

To sing a Message to mankind and help become them man of mind.

Let courage, honor, joy and truth awaken souls, who are sooth,

So with the Hope in divine Light they'll purify the world of blight.

The mix of times is on threshold, and pure spirits, who are bold,

Will have a chance for wisdom's feast, and learn that death does not exist.

Advice was given, hints were made, let's inner fire never fade -

But help one see what's wrong and main, for we are coming once again …

On The Wings of Hope. Prose
Ozornin Prokhor

Collection of stories

Once and for All: The Best of Delmore Schwartz
Schwartz Delmore

With his New Directions debut in 1938, the twenty-five-year-old Delmore Schwartz was hailed as a genius and among the most promising writers of his generation. Yet he died in relative obscurity in 1966, wracked by mental illness and substance abuse. Sadly, his literary legacy has been overshadowed by the story of his tragic life.

Among poets, Schwartz was a prototype for the confessional movement made famous by his slightly younger friends Robert Lowell and John Berryman. While his stories and novellas about Jewish American experience laid the groundwork for novels by Saul Bellow (whose Humboldt’s Gift is based on Schwartz’s life) and Philip Roth.

Much of Schwartz’s writing has been out of print for decades. This volume aims to restore Schwartz to his proper place in the canon of American literature and give new readers access to the breadth of his achievement. Included are selections from the in-print stories and poems, as well as excerpts from his long unavailable epic poem Genesis, a never-completed book-length work on T. S. Eliot, and unpublished poems from his archives.

Original Fire: Selected and New Poems
Erdrich Louise

In this important new collection, her first in fourteen years, award-winning author Louise Erdrich has selected poems from her two previous books of poetry, Jacklight and Baptism of Desire, and has added nineteen new poems to compose Original Fire.

Otrais sējums lirika 1826-1830 Pasakas Dramatiskie sacerējumi
Puškins Aleksandrs

Aleksandrs Puškins

otrais sējums

Lirika 1826-1830

Pasakas

Dramatiskie sacerējumi

Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirika

Maskava — Pēterburga

1826

Auklei. «Tu draugs man esi grūtās dienās . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Cik laimīgs jūtos es, kad varu pamest . . .» Atdzejojis Andris Vējāns

«Deg jūdu istabiņā svece . . .» Atdzejojis Eižens Mindenbergs

«Tu dievmāte, bet nevis tā . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Ziemas ceļš. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Stances. «Uz labu cerēt gribas man . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

1827

Mordvinovam. «Jau paguris bij ērglis pēdējais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

«Jūs Sibīrijas raktuvēs . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Arions. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns

Dzejnieks. «Pirms Apolons nav aicinājis . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Lakstīgala un roze. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Tris avoti. «Mums dzīves stepē bezgalīgā, sērā . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Eņģelis. Atdzejojusi Elīna Zālīte

«Cik krāšņa naktsI Pie debess saltās . . ,» Atdzejojis Paulis Kalva

Kiprenskim. «Tu tīkams modei vieglspārnotai . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Galvaskauss. «Ņem, Delvig, galvaskausu šo . . .» Atdzejojis Kārlis Štrāls

«Cik cildens viesu pulkā spožā . . .» Atdzejojis Andrejs Balodis

1827. gada 19. oktobri. «Lai dievs stāv klāt, ak draugi, jums . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Talismans. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Dzelmenis dziļš . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

«Ai pavasari, mīlas laiks . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

1828

Draugiem. «Nē, ne jau lišķība tā ir . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

«Ak vai! Sī mīlas atzīšanās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

To Dawe ESQr. «Kādēļ tev jāattēlo, draugs . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Atmiņas. Atdzejojusi Elīna Zālīte

Tu un jūs. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Velte nejaušā un liekā . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

«Vēl jau pļavās klejo salti vēji . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

«Ak daiļā, nedziedi nekad . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Jazikovam. «Sen posos aizbraukt, mīļais draugs . . .» Atdzejojis Andris Vējāns

N. Kiseļovam. «Kļūt gribi svešumā tu brīvs un vesels arī . . .»Atdzejojis Laimonis Kamara

Ģīmetne. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns

Sirdsdraugs. Atdzejojusi Ārija Elksne

«Ir laimīgs tevis izraudzītais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Nojausma. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Slīkonis. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

«Krauklis krauklim pretī trauc . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Pilsēt krāšņā, nabadzīgā . , .» Atdzejojusi Elīna Zālīte

«Kur fontāns irdz starp akmens sienām . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Ančars. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Atbilde A. Gotovcevai. Atdzejojusi Ārija Elksne

Zieds. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

«Cik strauju soli gaitā staltā . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

«Kāds biju agrāk jau, tāds esmu tagad es . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks

Pzejnieks un pūlis. Atdzejojis Tālivaldis Brička

Kaukāzs. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Sļūdonis. Atdzejojis Kārlis Krūza

Klosteris uz Kazbeka. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Delibašs. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

«Pār kalniem Gruzijā pakts migla nolaižas . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

No Hafiza. «Nedzenies pēc slavas karā . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica

Dona. Atdzejojusi Austra Dāle

Oļega vairogs. Atdzejojusi Vizma Belševica

Kalmikiete. Atdzejojis Andris Vējāns

«Bruņinieks šis bija nabags . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Ak Grieķija, jel sacelies . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

J. Poltorackai. «Ja debess tēvs būs žēlīgs mums . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

«Kad jau Ižora bij leju . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

Zīmes. Atdzejojis Laimonis Kamara

Epigramma. No žurnāliem daudz pārestību cietis . . .» Atdzejojis Harijs Heislers

Par I. Velikopojski. «Ai Beverlej, pa pusei Horucij . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Kurpnieks. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Ceļinieka žēlabas. Atdzejojusi Ārija Elksne

«Ko laukos iesākt mums, kad ziema? Rītos kāri . . Atdzejojis Paulis Kalva

Ziemas rīts. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Epigramma. «Zēns Fēbam himnu veltīt steidz . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

«Jūs mīlēju; un mīlestība mana . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Es gatavs, varu braukti kurp jūs, turp arī es . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Kukaiņu kolekcija. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Kad daždažādās nevalodās . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Iekarotāja bistei. Atdzejojis Laimonis Kamara

«Vai ska]ā ielu troksnī eju . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Sonets. «Put drūmais Dante sonetu nav pēlis . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Dzejniekam. «Klau, dzejniek, nedzenies pēc ļaužu mīlestības . . .»Atdzejojis Jānis Plaudis

Madonna. Atdzejojusi Vizma Belševica

Ciklops. «Kaut prāts un valoda bēg projām . . .» Atdzejojis Jānis Sudrabkalns

«Gan izpriecās, gan stundas dīkās . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Ko gan mans vārds tev līdzēt spēs . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Epigramma. «Nav boda, ka tu polis kāds . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Epigramma. «Sirms zakātājs man teica lamas . . .» Atdzejojis Imants Vanags

Jaunā mītne. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Kad savos karstos skāvienos . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Jodi. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Elēģija. «Sī bezprātīgo gadu līksme tagad. . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Atbilde anonīmam. Atdzejojis Jānis Plaudis

Carskoje Selo statuja. Atdzejojusi Austra Dāle

Jauneklis. Atdzejojis Jānis Plaudis

Atskaņa. Atdzejojis Jānis Plaudis

Darbs. Atdzejojis Imants Lasmanis

Par īliadas tulkojumu. «Dzirdu es helēņu valodas klusušās, dzisušās skaņas . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis

«Pie kurla tiesneša nāk kurlais kurlo tiesāt . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Atvadas. «Vēl domās tavu mīļo tēlu . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Pāžs jeb Piecpadsmitais gads. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Mans brangais kritiķi, mans smējēj piebriedušais . , .» Atdzejojis Jānis Plaudis

«Kad atmiņas man nedod miera . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Lūgums. Atdzejojusi Ārija Elksne

Dzejolis, kas sacerēts bezmiega nakti. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Varonis. Atdzejojis Harijs Skuja

«Lai tālos dzimtos krastos kļūtu . . .» Atdzejojusi Elīna Zālīte

Mani raduraksti. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Post scriptum. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Čigāni. Atdzejojis Harijs Heislers

1831

Atbalss. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Kur svētās kapenēs viņš dus . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Krievijas pēlējiem. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Jo biežāk mūsu licejs var . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

1832

Daiļava. «Kā harmonijā apgarotā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns

«Nē, nē — nedz vēlos es, nedz drīkstu nodoties . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Albumā. «No Maskavas kad padzīs projām …» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Albumā. «Ilgi lapas izraudzītās . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

1835

Huzārs. Atdzejojis Eižens Mindenbergs

«Tu, franču rimjkaļus kas ņēmies bargi rāt . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

«Pāri sniega klātiem laukiem . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Budris un viņa dēli. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Vojevoda. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Dievs, neliec sajukt prātā man . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis

Rudens. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

RIETUMSLĀVU DZIESMAS

Priekšvārds. Tulkojusi Milda Grīntelde

1. Karaļa sapnis. Atdzejojusi Ārija Elksne

2. Janko Marnavičs. Atdzejojis Valdis Rūja

3. Kauja pie Zeņicas — Veļikajas. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

4. Feodors un Jeļena. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

5. Vlahs Venēcijā. Atdzejojis Valdis Rūja

6. Haiduks Hrizičs. Atdzejojis Valdis Rūja

7. Hiacinta Maglanoviča sēra dziesma. Atdzejojis Eižens Mindenbergs

8. Marko Jakubovičs. Atdzejojusi Ārija Elksne

9. Bonaparts un melnkalnieši. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns

10. Lakstīgala. Atdzejojis Imants Lasmanis

11. Dziesma par Melno Georgiju. Atdzejojis Andrejs Balodis

12. Vojevoda Milošs. Atdzejojis Andrejs Balodis

13. Vilkatis. Atdzejojis Andrejs Balodis

14. Māsa un brāļi. Atdzejojis Eižens Mindenbergs

15. Janišs karaļdēls. Atdzejojis Valdis Rūja

16. Kumeļš. Atdzejojis Andrejs Balodis

Piezīmes. Tulkojusi Milda Grmielde

«Sakiet, — kas tur spīd uz zaļā kalna?» Atdzejojusi Ārija Elksne

«Es sāpju aukās tagad rūdīts vīrs . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

«Ir laiks, mans draugs, ir laiksl pēc miera esmu tvīcis

Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Viņš dzīvoja starp mums . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

1835

Pētera Pirmā dzīres. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns

Oda LVI (No Anakreona). «Kļūst jau sirmas, kļūst jau retas

Atdzejojusi Vizma Belševica

Oda LVII. «Kāpēc kausam dibens sauss? . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica

Karavadonis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Mākonis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Rodriks. «Maurus spāņiem uzkūdīja . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

«Dunduks Akadēmijā . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

«Kad rudens dienās va]as gana . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Ceļinieks. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«. . . Atkal ierados . . .» Atdzejojusi Elina Zālīte

«Es domāju — sirds marja beidzot . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

«Ak nabadzībai beidzot iegaumējis . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Lukulla izveseļošanās. Atdzejojusi Ārija Elksne

«Naktī dzirnavnieks nāk mājās . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

1836

D. Davidovam. «Tev — varonim, tev — dziesminiekam . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Tēlniekam. Atdzejojis Kārlis Krūza

No Pindemontes. «Nav lielas vērtības šīm skaļām tiesībām . . .» Atdzejojis Harijs Skuja

«Kad ārpus pilsētas, pilns domu, klīstu es . . .» Atdzejojis Harijs Skuja

1835. gada 19. oktobris. «Reiz bija laiks: tad spēki jaunībai . . .» Atdzejojis Harijs Skuja

«Vakar Leila sveikas māja . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Pieminsklis. Atdzejojusi—Mirdza Bendrupe un Vladimirs Kaijaks

PAREJIE — HRONOLOĢISKI NENOSAKĀMIE DZEJOĻI

«Ak mūza nesaudzīgā, kvēlā . . .» Atdzejojis Harijs Skuja

Zelts un šķēps. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Ak nē, es nemīlu tās trako brīžu baudas . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

«Ai nē, nav dzīve apnikusi

PASAKAS

Pasaka par popu Pietapieri un viņa kalpu muļķa Antuli. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Pasaka par caru Saltanu, par viņa dēlu, krietno un dižo spēkoni kņazu Gvidonu, un daiļo princesi Gulbi. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Pasaka par zvejnieku un zivtiņu. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Pasaka par mirušo cara meitu un septiņiem varoņiem. Atdzejojis Jānis Plaudis

Pasaka par zelta gailīti. Atdzejojis Jānis Plaudis

DRAMATISKIE SACERĒJUMI

Boriss Godunovs. Atdzejojis Rainis

Skopais bruņinieks. Atdzejojis Andrejs Kurcijs

Mocarts un Saljēri. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Akmens viesis. Atdzejojis Valdis Grēviņš

Dzīres mēra laikā. Atdzejojis Jānis Plaudis

Nāra. Atdzejojis Aleksandrs Čaks

Kopoti raksti piecos sējumos Jūlija Vanaga redakcijā

Redakcijas kolēģija:

A. Bauga, J. Grots, K. Egle, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns

Sastādītājs Jāzeps Osmanis

Mākslinieks Arturs Apinis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Outre Mer
Дубинин Антон

Сборник стихов о крестовых походах и Латино-Иерусалимском королевстве.

Paradise Lost
Milton John

Paradise Lost is an epic poem in blank verse by the 17th-century English poet John Milton. It was originally published in 1667 in ten books, with a total of over ten thousand individual lines of verse. A second edition followed in 1674, redivided into twelve books (in the manner of the division of Virgil's Aeneid) with minor revisions throughout and a note on the versification; the majority of the poem was written while Milton was blind, and was transcribed for him.

The poem concerns the Christian story of the Fall of Man: the temptation of Adam and Eve by the fallen angel Satan and their expulsion from the Garden of Eden. Milton's purpose, stated in Book I, is to "justify the ways of God to men" and elucidate the conflict between God's eternal foresight and free will.

Milton incorporates Paganism, classical Greek references, and Christianity within the poem. It deals with diverse topics from marriage, politics (Milton was politically active during the time of the English Civil War), and monarchy, and grapples with many difficult theological issues, including fate, predestination, the Trinity, and the introduction of sin and death into the world, as well as angels, fallen angels, Satan, and the war in heaven. Milton draws on his knowledge of languages, and diverse sources? primarily Genesis, much of the New Testament, the deuterocanonical Book of Enoch, and other parts of the Old Testament. Milton's epic is generally considered one of the greatest literary works in the English language.

Paradise Lost
Milton John
Paradise Regained
Milton John

Satan is out for revenge. His rebellion has failed, he has been cast out from heaven and is doomed to spend eternity in hell. Somehow he must find a way to prove his power and wound his enemies. He fixes upon God’s beloved new creations, Adam and Eve, as the vehicles of his vengeance. In this dramatic and influential epic, Milton tells the story of the serpent and the apple, the fall of man and the exile from paradise in stunningly vivid and powerful verse.

Passiflora (сборник)
Тэффи Надежда

Стихотворения Надежды Тэффи.

Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirika
Puškins Aleksandrs

Aleksandrs Puškins

Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirika

MASKAVA — PĒTERBURGA

tulkojis Kārlis Egle

Valdis Grēviņš

Ārija Elksne

Marija Šūmane

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

PĒCTRIMDAS UN MŪŽA PĒDĒJO GADU LIRIKA
PUŠKINS ALEKSANDRS

ALEKSANDRS PUŠKINS

PĒCTRIMDAS UN MŪŽA PĒDĒJO GADU LIRIKA

MASKAVA — PETERBURGA

tulkojis Kārlis Egle

Valdis Grēviņš

Ārija Elksne

Marija Šūmane

izdevniecība Liesma 1969

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Pirmais sējums Lirika 1813--1826
Puškins Aleksandrs

Aleksandrs Puškins

Kopoti raksti piecos sējumos Pirmais sējums Lirika 1813--1826

Piemineklis. Atdzejojis Andrejs Balodis..

Jaunības un trimdas gadu lirika Licejs

Natālijai. Atdzejojis Paulis Kalva

Mūks. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Klita nelaime. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Draugam dzejdarim. Atdzejojis Bruno Saulitis

Evlēga. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Osgars. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Prāts un mīla. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Māsai. Atdzejojis Arvīds Skalbe

Skaistulei, kas Šņauca tabaku. Atdzejojis Imants Ziedonis . .

Epigramma. «Mums Arists solīja, ka traģēdiju drīz. . .»

Atdzejojis Konstantīns Aizpurs

Kazaks. Atdzejojis Imants Ziedonis

Kņazam A. Gorčakovam. Atdzejojusi Ārija Elksne .

Pieredze. Atdzejojis Bruno Saulitis.

Svētlaime. Atdzejojis Imants Vanags.

Studenti dzīro. Atdzejojis Harijs Heislers

Bova (Poēmas fragments). Atdzejojis Kārlis štrāls .

Batjuškovam. Atdzejojis Paulis Kalva.

Epigramma. «Tev sieva brīnišķa, cik es to jautu . . .» Atdzejojis

Konstantīns Aizpurs.

N. Lomonosovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe

Epigramma par Ribuškinu. Atdzejojis Laimonis Kamara

Romance. Atdzejojis Harijs Heislers

Leda. Kantāte. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Štances. «Avez-vous vu la tendre rose . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Mana ģīmetne. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Atmiņas Carskoje Selo licejā. Atdzejojis Imants Ziedonis . .

Licīnijam. Atdzejojis Laimonis Kamara

Pilsētiņa. Atdzejojis Bruno Saulitis

Natašai. Atdzejojis Imants Lasmanis.

ūdens un vīns. Atdzejojis Harijs Galiņš

Nepastāvība. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Batjuškovam. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Napoleons Elbas salā (). Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . .

Puščinam (. maijā). Atdzejojis Jānis Plotnleks..

Galičam. Atdzejojis Arvīds Skalbe

Sapņotājs. Atdzejojis Kārlis Krūza

Mans testaments. Draugiem. Atdzejojis Andris Vējāns

Viņai. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Jaunajai aktrisei. Atdzejojis Harijs Heislers..

Atmiņas (Puščinam). Atdzejojis Jānis Plotnieks.

Vēstule Galičam. Atdzejojis Imants Vanags.

Mana epitāfijā. Atdzejojis Jāzeps Osmanis.

Kritušais bruņinieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Delvigam. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs.

Roze. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

«Un tā es laimīgs biju, baudām sirdi vēru . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Asara. Atdzejojis Tālivaldis Brička.

«Ikviens zin dzejas vīrus šos . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Manam Aristarham. Atdzejojusi Vizma Belševica

Fonvizina rēgs. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe..

Anakreona kaps. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Vēstījums Judinam. Atdzejojis Andris Vējāns

Gleznotājam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Žukovskim. «Jel svēti, dziesminieki . . .

Nu Parnasā jau klusā . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags

Elēģija. «Nu piederu es, draugi, atkal jums . . .» Atdzejojis

Laimonis Kamara

Morfejam. Atdzejojis Andrejs Balodis.

Rudens rīts. Atdzejojis Kārlis Krūza

«Vien mīla līksmu dara salto dzīvi . . .» Atdz. Daina Avotiņa

Mēness. Atdzejojis Andrejs Balodis

Elēģija. «Ir laimīgs tas, kurš kaisles liesmās . . .» Atdzejojis Andrejs Balodis

Šķiršanās. Atdzejojis Laimonis Kamara.

Draugiem. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Mīļās vārdi. Atdzejojis Andrejs Balodis.

Elēģija. «Ir mīla gaisusi, — jau nodomāju tā . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Elēģija. «Es nāvi redzēju, pie manis mājās . . .» Atdzejojis Andrels Balodis

Mošanās. Atdzejojis Tālivaldis Brička

Vēlēšanās. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Logs. Atdzejojis Andrejs Balodis

Jātnieki. Atdzejojis Laimonis Kamara

I

llgu remdējums. Atdzejojis Laimonis Kamara.

Miegs (Fragments). Atdzejojis Harijs Heislers

Dziesminieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Ūsas. Filozofiska oda. Atdzejojis Laimonis Kamara . . .

No vēstules kņazam P. Vjazemskim. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

No vēstules V. Puškinam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe . . .

Ekspromts Ogarjovai. Atdzejojis Laimonis Kamara .

Patiesība. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.

Mašai. Atdzejojis Laimonis Kamara

Dzīru kauss. Atdzejojis Allreds Krūklis

Amors un Himenejs. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks .

Anakreona kauss. Atdzejojis Jūlijs Vanags..

Siškovam. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.

Kaverinam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Jaunajai atraitnei. Atdzejojis Imants Lasmanis..

Neticība. Atdzejojusi Arlja Elksne

Delvigam. «Ar mīlu, draudzību un tīksmi . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza.

Vēstule Lidai. Atdzejojis Andris Vējāns

Kņazam A. Gorčakovam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe .

Albumā. Atdzejojis Valdis Rūja

Illičevskim albumā. Atdzejojis Laimonis Kamara

Biedriem. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Uzraksts uz slimnīcas sienas. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . .

Puščinam albumā. Atdzejojusi Mirdza Ķempe..

Par vēstuli. Atdzejojis Jānis Plotnleks.

Sapnis. Atdzejojis Laimonis Kamara.

Viņa. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Šķiršanās. Atdzejojis Kārlis Krūza

Pēterburga

«Ardievu, klusais miers un lauki . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

Ogarjovai, kurai metropolīts atsūtīja augļus no sava dārza. Atdzejojusi Ārija Elksne.

«Jel nevaicā, kāpēc man dzīrēs ska)ās . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne

«Es, akli cienot tālas, svešas malas . . .» Atdzejojis Harijs

Heislers.

Viņai. Atdzejojis Imants Lasmanis

Brīvība. Oda. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Kņazei Goļicinai, nosūtot viņai odu «Brīvība». Atdzejojis Laimonis Kamara

Čaadajevam. «Tik mirkli cerības un slava . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis

Bakha svētki. Atdzejojis Kārlis Krūza

Izveseļošanās. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Zukovskim. «Kad sveic tu sapņu tāli tīru. . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

Zukovska portretam. Atdzejojis Jāzeps Osmanis .

Sapņotājam. Atdzejojusi Ārija Elksne.

N. Pļuskovai. Atdzejojusi Ārija Elksne.. .

Skaistulītei. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Epigramma. «Ir viņa «Vēsturei» stils vienkāršs, pievilcīgs . . .»

Atdzejojusi Mirdza Ķempe . .

Pasakas. Noēl. Atdzejojusi Mirdza Ķempe..

«Kur ozolaiņu klusā blīvē . . .» Atdzejojis Lrimonis Kamara .

Es arī esmu dzirdējis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara . .

«Cik saldi! . . . Bet, ak dievs, cik briesmu pilni . . Atdzejojis Laimonis Kamara .

Sādža. Atdzejojusi Mirdza Bendrupu ..,„.

Dorīda. Atdzejojis Jānis Plotnieks

N. N. (V. Engelhardam). Atdzejojis Imants Lasmanis .

Orlovam. Atdzejojis Imants Lasmanis

Sčerbiņinam. Atdzejojis Imants Lasmanis

Mājas garam. Atdzejojis Kārlis Krūza.

Nāra. Atdzejojis Andris Vējāns

Nepabeigtā glezna. Atdzejojusi Ārlj.i Elksne . .

Vienatnība. Atdzejojis Bruno Saulitis

Jautrās dzīres. Atdzejojis Andris Vējāns.

Vsevoložskim. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Carskoje Selo. Atdzejojis Imants Ziedonis

«Aiz tuvā līdzenuma meža malā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns

Platoniska mīla. Atdzejojis Kārlis Krūza

Štances Tolstojam. Atdzejojusi Vizna Belševlca.

Atdzimšana. Atdzejojis Andris Vējčns.

Vēstījums kņazam Gorčakovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe . .

«Es zinu to, kā šķēpus cīņai slej . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

Par Kolosovu. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Dorīdai. Atdzejojis Jānis Plotnieks

Hronoloģiski nenoteiktie dzejoli —

Delijai. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Delija. Atdzejojusi Ārija Elksne.

Fauns un gane. Ainas. Atdzejojis Kārlis Krūza..

«No dievkalpojuma uz māju niikdama . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

«Vai slims jūs, tēvocīt? To padzirdēju . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Ziņkārīgais. Atdzejojis Jānis Plotnieks

Par grāfu A. Razumovski. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . . .

«Požarskis, Miņins, Hermogens . . .» Atdzejojis Andris Vējāns .

Epigramma par dzejdara nāvi. Atdzejojis Imants Lasmanis . .

Tavs un mans. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Lilai. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Dzejdara liktenis. Atdzejojis Jāzeps Osmanis.

Madrigāls M  ai. Atdzejojis Jānis Plotnieks

Vārda diena. Atdzejojis Imants Lasmanis

A. B-ai. Atdzejojis Jānis Plotnieks.

Sosņickai albumā. Atdzejojusi Ārija Elksne..

Par Arakčejevu. «Visu Krievzemi viņš nomāc . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags.

Par kņazu A. Gojicinu. «Zināms viņš kā zemisks līdējs . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Labs padoms. Atdzejojis Imants Lasmanis

Lāga cilvēks. Atdzejojis Andris Vējāns

Par Caadajeva portretu. Atdzejojis Jānis Plotnieks .

Dienvidi

iJau dienas spožums bālēt sācis . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza  «Man prātā Āzija ar neauglīgām tālēm . . .» Atdzejojis Imants Vanags

Nereīda. Atdzejojis Imants Lasmanis

«Jau retie mākoņi kā raisīdamies slīd . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

«Ai, kādēļ mirdz tā ga; smā zaigā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns

«Kādēļ tev skumjas priekšlaicīgas . . .» Atdzejojis Andris Vējāns  «Nav tevis žēl man, jauno dienu laiks . . .» Atdzejojusi Paulina Bārda

Karageorgija meitai. Atdzejojis Arvīds Skalbe..

Melnais lakats. Moldāvu dziesma. Atdzejojusi Mirdza Ķempe .

«Aiz muļķības ja drosmi rastu . . .» Atdzejojis Paulis Kalva .

«Havronios, tu pēlējs visupirmais . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

«Teic, kā tev neapnīk šie strīdi . . .» Atdzejojis Paulis Kalva  Epigramma. «Raušoties pa dzīves zaņķi . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

Zeme un jūra. Mosha idile. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . .

Mūza. Atdzejojis Kārlis Krūza

Skaistule pie spoguļa. Atdzejojis Paulis Kalva.

«Es pārdzīvojis savas alkas . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne . .

Karš. Atdzejojis Laimonis Kamara.

Delvigam. «Draugs Delvig, mūzas brāli mans . . .» Atdzejojis

Harijs Heislers.

No vēstules Gņedičam. «Ko Jūlija ar rozcm vija . . .» Atdzejojis

Imants Ziedonis

Duncis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Man kņazu G. nav pazīt gods . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara  Epigramma. «Kaut talantu tam dieviņš devis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

V. Davidovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe

Jaunava. Atdzejojis Harijs Skuja

«Gan viesībās, gan dzīrēs skaistās . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis.

Jurjevam. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Kateņinam. «Kur daiļās attēlu gan ņemt, kas atsūtīs to man

par prieku?» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks..

Manai tintnīcai. Atdzejojis Kārlis Strāls.

Caadajevam. «Sal zemē, kur mans nemiers aizmirsdamies gaist . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica

«Kas zemi zin, kur daba krāšņi smejas . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

«Eleferija, tiešām nav . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe . . .

«Šo jauno darbu pieņemiet . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis .  «Ai jūs, kam dzejas ziedos tvīkos . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis

«Lūk, mūza, tērzētāja saldā . . .» Atdzejojis Bruno Saulitis . .

Dioneja. Atdzejojis Kārlis Krūza.

Ģenerālim Puščinam. Atdzejojis Laimonis Kamara .  «Drīz apklusīšu es. Ja tomēr skumju stundā . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks

«Draugs, esmu aizmirsis, kāds senāk biju es . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks

Jaunekļa kaps. Atdzejojis Kārlis Krūza

Napoleons. Atdzejojis Eižens Mindenbergs.

«Beidz raudāt, grieķiete, — kā varonis viņš krita . . .» Atdze­jojusi Mirdza Ķempe

Laika zīmes. Atdzejojis Kārlis Krūza

Koķetei. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Epigramma. «Sen likteņvarā godu pametusi . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags.

Aleksejevam. «Mans mīļais, greizsirdībā liekā Tu pārsteidzīgs pret mani tiec . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

Draugam. Atdzejojis Jūlijs Vanags.

Desmitais bauslis. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.

Epigramma. «Tenkumaiss, kam vien no peliem . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

Epigramma. «Steidz ārstēties — vai Pangloss kļūsi! . . .» At­dzejojis Konstantīns Aizpurs

Par grāfa Hvostova traģēdiju, kas izdota ar Kolosovas ģīmetni uz vāka. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs.

Ierēdnis un dzejnieks. Atdzejojis Imants Lasmanis .

«Vēl reizi pēdējo es nāku . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Ovīdijam. Atdzejojis Harijs Skuja.

Deņisam Davidovam. «Mans dzejniek huzār, dzejā tavā . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis.

Dziesma par viedīgo Oļegu. Atdzejojis Kārlis Krūza . . .

Baratinskim. No Besarābijas. Atdzejojis Kārlis Krūza . . .

«Bij Aglaju reiz manu guvis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara

«Klarisai, lūk, naudas nava . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza . .

Draugiem. «Bij vakar Bakha dzīres skaļas . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

Taurija. Atdzejojis Bruno Saulitis.

V. Rajevskim. «Tad ne jau tāpēc lepns es . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis.

Grieķietei. Atdzejojis Jānis Plotnieks

V. Rajevskim. «Tev tiesa, draugs, ka vērtējis par maz . . .»

Atdzejojusi Mirdza Bendrupe.

Vēstule cenzoram. Atdzejojis Kārlis Štrāls

Svešzemniecei. Atdzejojusi Paulina Bārda

«Tu seno brīnumdienu biedre man . . .» Atdz. Mirdza Ķempe

F. Gļinkam. «Kad mani dzives dzīrēs skaļās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Adelei. Atdzejojis Imants Ziedonis

Cietumnieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Cars Ņikita un četri desmiti viņa meitu. Atdzejojis Jūlijs Vanags

Putniņš. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Kas, vijņi, jūs ir saistījis . . .» Atdzejojusi Elīna Zālīte . .  «Es tevi apskaužu, tu jūru norūdītais . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Man bezrūpīgo nejēgšanu . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe . .

Dēmons. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

«Es brīves sēklas vientuļš sēju . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Naktī. Atdzejojusi Elīna Zālīte.

«Ja, sald.īm cerībām vēl bērnišķīgi skauts . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Vai piedot vari greizsirdību man . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Kņazei M. Goļicinai. Atdzejojis Paulis Kalva.

Sūdzība. Atdzejojis Harijs Heisleis

Dzīves rati. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.

Ļ. Puškinam. «Mans brāli, pusaudzī no manis šķīries tu . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis.

«Pie lepnās cara pils jau snaudā sardze slīga . . .» Atdzejojis Arturs Goba

«Viss izbeidzies: mūs nesaista nekas . . .» Atdzejojis Harijs Heislers.

Davidovam pēc aicinājuma kopā ar viņu doties pa jūru uz Krimas dienvidu krastu. «Nē, nē, mans resnais Aristip . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

Kuģim. Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Lai Dāvids augumā bij mazs . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags

Prozerpīna. Atdzejojis Andris Vējāns.

«Ir mīlas gaiss kā pārpilns kauss . . .» Atdzejojis Andris Vējāns  Mihailovska

«Dziest diena lietainā; nakts dūmakā gaist viss . . .» Atdzejojis

Harijs Skuja.

Jūrai. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.

Grāmatu izdevēja saruna ar dzejnieku. Atdzejojis Kārlis Štrāls

Jazikovam (Mihailovskā ). Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Ļaunprātība. Atdzejojis Kārlis Štrāls

«Ak skaistule, es važās tavās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Vīnogas. Atdzejojis Imants Lasmanis

Bahčisarajas pils strūklaka). Atdzejojusi Mirdza Ķempe . . .

Spāniešu romance. Atdzejojis Vilis Plūdonis.

«Sen neticēdams laimes mānam . . .» Atdzejojis Paulis Kalva

Bērnam. Atdzejojis Bruno Saulitis . .

Čaadajevam. No Taurijas jūras krasta. Atdzejojis Jānis Plotnieks .

Akvilons. Atdzejo/ls Kārlis Krūza.

«Lai tas, kurš dai)ās mīlas vainagots . . .» Atdzejojis Andris Vējāns.

Otrā vēstule cenzoram. Atdzejojis Kārlis Strāls

«Timkovskis valdīja, un viņam bija slava . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis

No vēstules draugam Rodzjanko. Atdzejojis Jūlijs Vanags . .

«Liza baidās mīlu gūt . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara . .

Pēc Korāna motīviem. Veltīts P. Osipovai. Atdzejojis Imants Lasmanis

Andrē Senjē. Veltīts N. Rajevskim. Atdzejojis Jāzeps Osmanis

Sadedzinātā vēstule. Atdzejojis Laimonis Kamara

«Jel sargā mani, talisman . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Slavas slāpes. Atdzejojis Kārlis Krūza

«Viss tavai piemiņai tiek dots . . .» Atdzejojis Arvids Skalbe

«Vien rozēm, klusi vīstot . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Ja tu dzīvē kādreiz vilsies . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Reiz caram ziņojums bij jādzird Raiss . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

Draugiem. «Jums, naidnieki, vēl nesaku ne vārda . . .» At­dzejojis Arvīds Skalbe

Padoms. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs

Oda viņa gaišībai grāfam Dm. Hvostovam. Atdzejojis Laimonis Kamara

Dzīvs, dzīvs vēl Kvēpeklītisl Atdzejojis Laimonis Kamara

Kozlovam, saņemot no viņa pcēmu «Mūks». Atdzejojis Arturs Goba

Ex ungue leoncm. Atdzejojis Laimonis Kamara

P. Osipovai. «Varbūt man nebūs ilgi ļauts . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Veltījums Rodzjanko. «Tu solījies par romantismu . . .» At­dzejojis Bruno Saulitis

«Es atceros vēl brīdi skaisto . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Jūs pātagas un pletnes sargi . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags

Bakhiskā dziesma. Atdzejojis Andrejs Balodis

«Ir maigums ziediem pēdējiem . . .s Atdzejojusi Paulina Bārda

. oktobri. Atdzejojis Kārlis Krūza

«Cars kā bēdās saka . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis

Lakstīgala un dzeguze. Atdzejojis Jānis Plaudis

Draudzība. Atdzejojis Bruno Saulītis

Kustība. Atdzejojusi Vizma Belševica

Aina no «Fausta». Atdzejojusi Mirdza Bendrupe

Ziemas vakars. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Deg asinis, tur kaisle valda. . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe

«Manas māsas dārzs ir kluss » Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Vētrā. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Prozaiķis un dzejnieks. Atdzejojusi Ārija Elksne

«Tu zem kāda zvaigznāja . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica

«No lielrunības mlļprāt atteicies arvienu . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Es mīlu jūsu tumsu dīvo . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Dziesmas par Steņku Razinu. Atdzejojusi Vizma Belševica

Puščinam. «Mans dārgais draugs, mans draugs vispirmais!» Atdzejojis Jānis Plotnieks

Vjazemskim. «Vai jūra, senā bendētāja . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe

«Zem zilām debesim, kur dzimtie kalni sauc . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza

Atzīšanās. Aleksandrai Osipovai. Atdzejojis Kārlis Štrāls

Pravietis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe

Jūlija Vanaga redakcija

Redakcijas kolēģija:

A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, J. Grots, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns

Sastādītājs Jāzeps Osmanis

Mākslinieks Arturs Apinis

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

< 1 348 349 350 351 352 366 >