Это третья часть книги Леонида Порохни и Александра Кушнира "Nautilus Pompilius", содержащая тексты всех песен «Наутилуса» со всех альбомов группы, включая самый последний (на момент издания) — «Яблокитай».
Dés sa création en 1998, et durant les 3 années qui suivirent, le spectacle musical Notre-Dame de Paris a joué à guichet fermé, déclenchant les passions dans toute la France et au-delà. Plus de 6 000 000 de spectateurs à travers le monde!
Honored as one of the "100 Notable Books of 2012" by The New York Times Book Review" The poems in On the Spectrum of Possible Deaths are taut, lucid, lyric, filled with complex emotional reflection while avoiding the usual difficulties of highbrow poetry." — New York Times Book Review
"Perillo has long lived with, and written about, her struggle with debilitating multiple sclerosis. Her bracing sixth book of poems, published concurrently with her debut story collection, takes an unflinching, though not unsmiling, look at mortality. Perillo has a penchant for dark humor, for jokes that stick." — Publishers Weekly, starred review
"Perillo's poetic persona is funny, tough, bold, smart, and righteous. A spellbinding storyteller and a poet who makes the demands of the form seem as natural as a handshake, she pulls readers into the beat and whirl of her slyly devastating descriptions." — Booklist
"Whoever told you poetry isn't for everyone hasn't read Lucia Perillo. She writes accessible, often funny poems that border on the profane." — Time Out New York
"Lucia Perillo's much lauded writing has been consistently fine — with its deep, fearless intelligence; its dark and delicious wit; its skillful lyricism; and its refreshingly cool but no less embracing humanity." — Open Books: A Poem Emporium
The poetry of Lucia Perillo is fierce, tragicomic, and contrarian, with subjects ranging from coyotes and Scotch broom to local elections and family history. Formally braided, Perillo gathers strands of the mythic and mundane, of media and daily life, as she faces the treachery of illness and draws readers into poems rich in image and story.When you spend many hours alone in a room
you have more than the usual chances to disgust yourself—
this is the problem of the body, not that it is mortal
but that it is mortifying. When we were young they taught us
do not touch it, but who can keep from touching it,
from scratching off the juicy scab? Today I bit
a thick hangnail and thought of Schneebaum,
who walked four days into the jungle
and stayed for the kindness of the tribe—
who would have thought that cannibals would be so tender?
Lucia Perillo's Inseminating the Elephant (Copper Canyon Press, 2009) was a finalist for the Pulitzer Prize and received the Bobbitt award from the Library of Congress. She lives in Seattle, Washington.
For one more life I write with feather - let's voice keep ringing in the ether.
The Maker gave a Blade of Fire to fight in souls and in wire,
To sing a Message to mankind and help become them man of mind.
Let courage, honor, joy and truth awaken souls, who are sooth,
So with the Hope in divine Light they'll purify the world of blight.
The mix of times is on threshold, and pure spirits, who are bold,
Will have a chance for wisdom's feast, and learn that death does not exist.
Advice was given, hints were made, let's inner fire never fade -
But help one see what's wrong and main, for we are coming once again …
For one more life I write with feather - let's voice keep ringing in the ether.
The Maker gave a Blade of Fire to fight in souls and in wire,
To sing a Message to mankind and help become them man of mind.
Let courage, honor, joy and truth awaken souls, who are sooth,
So with the Hope in divine Light they'll purify the world of blight.
The mix of times is on threshold, and pure spirits, who are bold,
Will have a chance for wisdom's feast, and learn that death does not exist.
Advice was given, hints were made, let's inner fire never fade -
But help one see what's wrong and main, for we are coming once again …
With his New Directions debut in 1938, the twenty-five-year-old Delmore Schwartz was hailed as a genius and among the most promising writers of his generation. Yet he died in relative obscurity in 1966, wracked by mental illness and substance abuse. Sadly, his literary legacy has been overshadowed by the story of his tragic life.
Among poets, Schwartz was a prototype for the confessional movement made famous by his slightly younger friends Robert Lowell and John Berryman. While his stories and novellas about Jewish American experience laid the groundwork for novels by Saul Bellow (whose Humboldt’s Gift is based on Schwartz’s life) and Philip Roth.
Much of Schwartz’s writing has been out of print for decades. This volume aims to restore Schwartz to his proper place in the canon of American literature and give new readers access to the breadth of his achievement. Included are selections from the in-print stories and poems, as well as excerpts from his long unavailable epic poem Genesis, a never-completed book-length work on T. S. Eliot, and unpublished poems from his archives.
In this important new collection, her first in fourteen years, award-winning author Louise Erdrich has selected poems from her two previous books of poetry, Jacklight and Baptism of Desire, and has added nineteen new poems to compose Original Fire.
Aleksandrs Puškins
otrais sējums
Lirika 1826-1830
Pasakas
Dramatiskie sacerējumi
Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirika
Maskava — Pēterburga
1826
Auklei. «Tu draugs man esi grūtās dienās . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Cik laimīgs jūtos es, kad varu pamest . . .» Atdzejojis Andris Vējāns
«Deg jūdu istabiņā svece . . .» Atdzejojis Eižens Mindenbergs
«Tu dievmāte, bet nevis tā . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Ziemas ceļš. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Stances. «Uz labu cerēt gribas man . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
1827
Mordvinovam. «Jau paguris bij ērglis pēdējais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
«Jūs Sibīrijas raktuvēs . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Arions. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns
Dzejnieks. «Pirms Apolons nav aicinājis . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Lakstīgala un roze. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Tris avoti. «Mums dzīves stepē bezgalīgā, sērā . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Eņģelis. Atdzejojusi Elīna Zālīte
«Cik krāšņa naktsI Pie debess saltās . . ,» Atdzejojis Paulis Kalva
Kiprenskim. «Tu tīkams modei vieglspārnotai . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Galvaskauss. «Ņem, Delvig, galvaskausu šo . . .» Atdzejojis Kārlis Štrāls
«Cik cildens viesu pulkā spožā . . .» Atdzejojis Andrejs Balodis
1827. gada 19. oktobri. «Lai dievs stāv klāt, ak draugi, jums . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Talismans. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Dzelmenis dziļš . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
«Ai pavasari, mīlas laiks . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
1828
Draugiem. «Nē, ne jau lišķība tā ir . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
«Ak vai! Sī mīlas atzīšanās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
To Dawe ESQr. «Kādēļ tev jāattēlo, draugs . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
Atmiņas. Atdzejojusi Elīna Zālīte
Tu un jūs. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Velte nejaušā un liekā . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
«Vēl jau pļavās klejo salti vēji . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
«Ak daiļā, nedziedi nekad . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Jazikovam. «Sen posos aizbraukt, mīļais draugs . . .» Atdzejojis Andris Vējāns
N. Kiseļovam. «Kļūt gribi svešumā tu brīvs un vesels arī . . .»Atdzejojis Laimonis Kamara
Ģīmetne. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns
Sirdsdraugs. Atdzejojusi Ārija Elksne
«Ir laimīgs tevis izraudzītais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Nojausma. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Slīkonis. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
«Krauklis krauklim pretī trauc . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Pilsēt krāšņā, nabadzīgā . , .» Atdzejojusi Elīna Zālīte
«Kur fontāns irdz starp akmens sienām . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Ančars. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Atbilde A. Gotovcevai. Atdzejojusi Ārija Elksne
Zieds. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
«Cik strauju soli gaitā staltā . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
«Kāds biju agrāk jau, tāds esmu tagad es . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks
Pzejnieks un pūlis. Atdzejojis Tālivaldis Brička
Kaukāzs. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Sļūdonis. Atdzejojis Kārlis Krūza
Klosteris uz Kazbeka. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Delibašs. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
«Pār kalniem Gruzijā pakts migla nolaižas . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
No Hafiza. «Nedzenies pēc slavas karā . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica
Dona. Atdzejojusi Austra Dāle
Oļega vairogs. Atdzejojusi Vizma Belševica
Kalmikiete. Atdzejojis Andris Vējāns
«Bruņinieks šis bija nabags . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Ak Grieķija, jel sacelies . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
J. Poltorackai. «Ja debess tēvs būs žēlīgs mums . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
«Kad jau Ižora bij leju . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
Zīmes. Atdzejojis Laimonis Kamara
Epigramma. No žurnāliem daudz pārestību cietis . . .» Atdzejojis Harijs Heislers
Par I. Velikopojski. «Ai Beverlej, pa pusei Horucij . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
Kurpnieks. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Ceļinieka žēlabas. Atdzejojusi Ārija Elksne
«Ko laukos iesākt mums, kad ziema? Rītos kāri . . Atdzejojis Paulis Kalva
Ziemas rīts. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Epigramma. «Zēns Fēbam himnu veltīt steidz . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
«Jūs mīlēju; un mīlestība mana . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Es gatavs, varu braukti kurp jūs, turp arī es . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
Kukaiņu kolekcija. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Kad daždažādās nevalodās . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Iekarotāja bistei. Atdzejojis Laimonis Kamara
«Vai ska]ā ielu troksnī eju . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Sonets. «Put drūmais Dante sonetu nav pēlis . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Dzejniekam. «Klau, dzejniek, nedzenies pēc ļaužu mīlestības . . .»Atdzejojis Jānis Plaudis
Madonna. Atdzejojusi Vizma Belševica
Ciklops. «Kaut prāts un valoda bēg projām . . .» Atdzejojis Jānis Sudrabkalns
«Gan izpriecās, gan stundas dīkās . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Ko gan mans vārds tev līdzēt spēs . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Epigramma. «Nav boda, ka tu polis kāds . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
Epigramma. «Sirms zakātājs man teica lamas . . .» Atdzejojis Imants Vanags
Jaunā mītne. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Kad savos karstos skāvienos . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Jodi. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Elēģija. «Sī bezprātīgo gadu līksme tagad. . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Atbilde anonīmam. Atdzejojis Jānis Plaudis
Carskoje Selo statuja. Atdzejojusi Austra Dāle
Jauneklis. Atdzejojis Jānis Plaudis
Atskaņa. Atdzejojis Jānis Plaudis
Darbs. Atdzejojis Imants Lasmanis
Par īliadas tulkojumu. «Dzirdu es helēņu valodas klusušās, dzisušās skaņas . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis
«Pie kurla tiesneša nāk kurlais kurlo tiesāt . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Atvadas. «Vēl domās tavu mīļo tēlu . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Pāžs jeb Piecpadsmitais gads. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Mans brangais kritiķi, mans smējēj piebriedušais . , .» Atdzejojis Jānis Plaudis
«Kad atmiņas man nedod miera . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Lūgums. Atdzejojusi Ārija Elksne
Dzejolis, kas sacerēts bezmiega nakti. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Varonis. Atdzejojis Harijs Skuja
«Lai tālos dzimtos krastos kļūtu . . .» Atdzejojusi Elīna Zālīte
Mani raduraksti. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Post scriptum. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Čigāni. Atdzejojis Harijs Heislers
1831
Atbalss. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Kur svētās kapenēs viņš dus . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Krievijas pēlējiem. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Jo biežāk mūsu licejs var . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
1832
Daiļava. «Kā harmonijā apgarotā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns
«Nē, nē — nedz vēlos es, nedz drīkstu nodoties . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Albumā. «No Maskavas kad padzīs projām …» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Albumā. «Ilgi lapas izraudzītās . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
1835
Huzārs. Atdzejojis Eižens Mindenbergs
«Tu, franču rimjkaļus kas ņēmies bargi rāt . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
«Pāri sniega klātiem laukiem . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Budris un viņa dēli. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Vojevoda. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Dievs, neliec sajukt prātā man . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis
Rudens. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
RIETUMSLĀVU DZIESMAS
Priekšvārds. Tulkojusi Milda Grīntelde
1. Karaļa sapnis. Atdzejojusi Ārija Elksne
2. Janko Marnavičs. Atdzejojis Valdis Rūja
3. Kauja pie Zeņicas — Veļikajas. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
4. Feodors un Jeļena. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
5. Vlahs Venēcijā. Atdzejojis Valdis Rūja
6. Haiduks Hrizičs. Atdzejojis Valdis Rūja
7. Hiacinta Maglanoviča sēra dziesma. Atdzejojis Eižens Mindenbergs
8. Marko Jakubovičs. Atdzejojusi Ārija Elksne
9. Bonaparts un melnkalnieši. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns
10. Lakstīgala. Atdzejojis Imants Lasmanis
11. Dziesma par Melno Georgiju. Atdzejojis Andrejs Balodis
12. Vojevoda Milošs. Atdzejojis Andrejs Balodis
13. Vilkatis. Atdzejojis Andrejs Balodis
14. Māsa un brāļi. Atdzejojis Eižens Mindenbergs
15. Janišs karaļdēls. Atdzejojis Valdis Rūja
16. Kumeļš. Atdzejojis Andrejs Balodis
Piezīmes. Tulkojusi Milda Grmielde
«Sakiet, — kas tur spīd uz zaļā kalna?» Atdzejojusi Ārija Elksne
«Es sāpju aukās tagad rūdīts vīrs . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
«Ir laiks, mans draugs, ir laiksl pēc miera esmu tvīcis
Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Viņš dzīvoja starp mums . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
1835
Pētera Pirmā dzīres. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns
Oda LVI (No Anakreona). «Kļūst jau sirmas, kļūst jau retas
Atdzejojusi Vizma Belševica
Oda LVII. «Kāpēc kausam dibens sauss? . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica
Karavadonis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Mākonis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Rodriks. «Maurus spāņiem uzkūdīja . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
«Dunduks Akadēmijā . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
«Kad rudens dienās va]as gana . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Ceļinieks. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«. . . Atkal ierados . . .» Atdzejojusi Elina Zālīte
«Es domāju — sirds marja beidzot . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
«Ak nabadzībai beidzot iegaumējis . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Lukulla izveseļošanās. Atdzejojusi Ārija Elksne
«Naktī dzirnavnieks nāk mājās . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
1836
D. Davidovam. «Tev — varonim, tev — dziesminiekam . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Tēlniekam. Atdzejojis Kārlis Krūza
No Pindemontes. «Nav lielas vērtības šīm skaļām tiesībām . . .» Atdzejojis Harijs Skuja
«Kad ārpus pilsētas, pilns domu, klīstu es . . .» Atdzejojis Harijs Skuja
1835. gada 19. oktobris. «Reiz bija laiks: tad spēki jaunībai . . .» Atdzejojis Harijs Skuja
«Vakar Leila sveikas māja . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
Pieminsklis. Atdzejojusi—Mirdza Bendrupe un Vladimirs Kaijaks
PAREJIE — HRONOLOĢISKI NENOSAKĀMIE DZEJOĻI
«Ak mūza nesaudzīgā, kvēlā . . .» Atdzejojis Harijs Skuja
Zelts un šķēps. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Ak nē, es nemīlu tās trako brīžu baudas . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza
«Ai nē, nav dzīve apnikusi
PASAKAS
Pasaka par popu Pietapieri un viņa kalpu muļķa Antuli. Atdzejojis Jūlijs Vanags
Pasaka par caru Saltanu, par viņa dēlu, krietno un dižo spēkoni kņazu Gvidonu, un daiļo princesi Gulbi. Atdzejojis Jūlijs Vanags
Pasaka par zvejnieku un zivtiņu. Atdzejojis Jūlijs Vanags
Pasaka par mirušo cara meitu un septiņiem varoņiem. Atdzejojis Jānis Plaudis
Pasaka par zelta gailīti. Atdzejojis Jānis Plaudis
DRAMATISKIE SACERĒJUMI
Boriss Godunovs. Atdzejojis Rainis
Skopais bruņinieks. Atdzejojis Andrejs Kurcijs
Mocarts un Saljēri. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Akmens viesis. Atdzejojis Valdis Grēviņš
Dzīres mēra laikā. Atdzejojis Jānis Plaudis
Nāra. Atdzejojis Aleksandrs Čaks
Kopoti raksti piecos sējumos Jūlija Vanaga redakcijā
Redakcijas kolēģija:
A. Bauga, J. Grots, K. Egle, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns
Sastādītājs Jāzeps Osmanis
Mākslinieks Arturs Apinis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Paradise Lost is an epic poem in blank verse by the 17th-century English poet John Milton. It was originally published in 1667 in ten books, with a total of over ten thousand individual lines of verse. A second edition followed in 1674, redivided into twelve books (in the manner of the division of Virgil's Aeneid) with minor revisions throughout and a note on the versification; the majority of the poem was written while Milton was blind, and was transcribed for him.
The poem concerns the Christian story of the Fall of Man: the temptation of Adam and Eve by the fallen angel Satan and their expulsion from the Garden of Eden. Milton's purpose, stated in Book I, is to "justify the ways of God to men" and elucidate the conflict between God's eternal foresight and free will.
Milton incorporates Paganism, classical Greek references, and Christianity within the poem. It deals with diverse topics from marriage, politics (Milton was politically active during the time of the English Civil War), and monarchy, and grapples with many difficult theological issues, including fate, predestination, the Trinity, and the introduction of sin and death into the world, as well as angels, fallen angels, Satan, and the war in heaven. Milton draws on his knowledge of languages, and diverse sources? primarily Genesis, much of the New Testament, the deuterocanonical Book of Enoch, and other parts of the Old Testament. Milton's epic is generally considered one of the greatest literary works in the English language.
Satan is out for revenge. His rebellion has failed, he has been cast out from heaven and is doomed to spend eternity in hell. Somehow he must find a way to prove his power and wound his enemies. He fixes upon God’s beloved new creations, Adam and Eve, as the vehicles of his vengeance. In this dramatic and influential epic, Milton tells the story of the serpent and the apple, the fall of man and the exile from paradise in stunningly vivid and powerful verse.
Aleksandrs Puškins
Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirika
MASKAVA — PĒTERBURGA
tulkojis Kārlis Egle
Valdis Grēviņš
Ārija Elksne
Marija Šūmane
izdevniecība Liesma 1969
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
ALEKSANDRS PUŠKINS
PĒCTRIMDAS UN MŪŽA PĒDĒJO GADU LIRIKA
MASKAVA — PETERBURGA
tulkojis Kārlis Egle
Valdis Grēviņš
Ārija Elksne
Marija Šūmane
izdevniecība Liesma 1969
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Aleksandrs Puškins
Kopoti raksti piecos sējumos Pirmais sējums Lirika 1813--1826
Piemineklis. Atdzejojis Andrejs Balodis..
Jaunības un trimdas gadu lirika Licejs
Natālijai. Atdzejojis Paulis Kalva
Mūks. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Klita nelaime. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Draugam dzejdarim. Atdzejojis Bruno Saulitis
Evlēga. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Osgars. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Prāts un mīla. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.
Māsai. Atdzejojis Arvīds Skalbe
Skaistulei, kas Šņauca tabaku. Atdzejojis Imants Ziedonis . .
Epigramma. «Mums Arists solīja, ka traģēdiju drīz. . .»
Atdzejojis Konstantīns Aizpurs
Kazaks. Atdzejojis Imants Ziedonis
Kņazam A. Gorčakovam. Atdzejojusi Ārija Elksne .
Pieredze. Atdzejojis Bruno Saulitis.
Svētlaime. Atdzejojis Imants Vanags.
Studenti dzīro. Atdzejojis Harijs Heislers
Bova (Poēmas fragments). Atdzejojis Kārlis štrāls .
Batjuškovam. Atdzejojis Paulis Kalva.
Epigramma. «Tev sieva brīnišķa, cik es to jautu . . .» Atdzejojis
Konstantīns Aizpurs.
N. Lomonosovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe
Epigramma par Ribuškinu. Atdzejojis Laimonis Kamara
Romance. Atdzejojis Harijs Heislers
Leda. Kantāte. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Štances. «Avez-vous vu la tendre rose . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Mana ģīmetne. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Atmiņas Carskoje Selo licejā. Atdzejojis Imants Ziedonis . .
Licīnijam. Atdzejojis Laimonis Kamara
Pilsētiņa. Atdzejojis Bruno Saulitis
Natašai. Atdzejojis Imants Lasmanis.
ūdens un vīns. Atdzejojis Harijs Galiņš
Nepastāvība. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Batjuškovam. Atdzejojis Jūlijs Vanags
Napoleons Elbas salā (). Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . .
Puščinam (. maijā). Atdzejojis Jānis Plotnleks..
Galičam. Atdzejojis Arvīds Skalbe
Sapņotājs. Atdzejojis Kārlis Krūza
Mans testaments. Draugiem. Atdzejojis Andris Vējāns
Viņai. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Jaunajai aktrisei. Atdzejojis Harijs Heislers..
Atmiņas (Puščinam). Atdzejojis Jānis Plotnieks.
Vēstule Galičam. Atdzejojis Imants Vanags.
Mana epitāfijā. Atdzejojis Jāzeps Osmanis.
Kritušais bruņinieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.
Delvigam. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs.
Roze. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.
«Un tā es laimīgs biju, baudām sirdi vēru . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Asara. Atdzejojis Tālivaldis Brička.
«Ikviens zin dzejas vīrus šos . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
Manam Aristarham. Atdzejojusi Vizma Belševica
Fonvizina rēgs. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe..
Anakreona kaps. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Vēstījums Judinam. Atdzejojis Andris Vējāns
Gleznotājam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Žukovskim. «Jel svēti, dziesminieki . . .
Nu Parnasā jau klusā . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags
Elēģija. «Nu piederu es, draugi, atkal jums . . .» Atdzejojis
Laimonis Kamara
Morfejam. Atdzejojis Andrejs Balodis.
Rudens rīts. Atdzejojis Kārlis Krūza
«Vien mīla līksmu dara salto dzīvi . . .» Atdz. Daina Avotiņa
Mēness. Atdzejojis Andrejs Balodis
Elēģija. «Ir laimīgs tas, kurš kaisles liesmās . . .» Atdzejojis Andrejs Balodis
Šķiršanās. Atdzejojis Laimonis Kamara.
Draugiem. Atdzejojis Jūlijs Vanags
Mīļās vārdi. Atdzejojis Andrejs Balodis.
Elēģija. «Ir mīla gaisusi, — jau nodomāju tā . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
Elēģija. «Es nāvi redzēju, pie manis mājās . . .» Atdzejojis Andrels Balodis
Mošanās. Atdzejojis Tālivaldis Brička
Vēlēšanās. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.
Logs. Atdzejojis Andrejs Balodis
Jātnieki. Atdzejojis Laimonis Kamara
I
llgu remdējums. Atdzejojis Laimonis Kamara.
Miegs (Fragments). Atdzejojis Harijs Heislers
Dziesminieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.
Ūsas. Filozofiska oda. Atdzejojis Laimonis Kamara . . .
No vēstules kņazam P. Vjazemskim. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
No vēstules V. Puškinam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe . . .
Ekspromts Ogarjovai. Atdzejojis Laimonis Kamara .
Patiesība. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.
Mašai. Atdzejojis Laimonis Kamara
Dzīru kauss. Atdzejojis Allreds Krūklis
Amors un Himenejs. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks .
Anakreona kauss. Atdzejojis Jūlijs Vanags..
Siškovam. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.
Kaverinam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Jaunajai atraitnei. Atdzejojis Imants Lasmanis..
Neticība. Atdzejojusi Arlja Elksne
Delvigam. «Ar mīlu, draudzību un tīksmi . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza.
Vēstule Lidai. Atdzejojis Andris Vējāns
Kņazam A. Gorčakovam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe .
Albumā. Atdzejojis Valdis Rūja
Illičevskim albumā. Atdzejojis Laimonis Kamara
Biedriem. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Uzraksts uz slimnīcas sienas. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . .
Puščinam albumā. Atdzejojusi Mirdza Ķempe..
Par vēstuli. Atdzejojis Jānis Plotnleks.
Sapnis. Atdzejojis Laimonis Kamara.
Viņa. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Šķiršanās. Atdzejojis Kārlis Krūza
Pēterburga
«Ardievu, klusais miers un lauki . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
Ogarjovai, kurai metropolīts atsūtīja augļus no sava dārza. Atdzejojusi Ārija Elksne.
«Jel nevaicā, kāpēc man dzīrēs ska)ās . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne
«Es, akli cienot tālas, svešas malas . . .» Atdzejojis Harijs
Heislers.
Viņai. Atdzejojis Imants Lasmanis
Brīvība. Oda. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Kņazei Goļicinai, nosūtot viņai odu «Brīvība». Atdzejojis Laimonis Kamara
Čaadajevam. «Tik mirkli cerības un slava . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis
Bakha svētki. Atdzejojis Kārlis Krūza
Izveseļošanās. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Zukovskim. «Kad sveic tu sapņu tāli tīru. . .» Atdzejojis Kārlis Krūza
Zukovska portretam. Atdzejojis Jāzeps Osmanis .
Sapņotājam. Atdzejojusi Ārija Elksne.
N. Pļuskovai. Atdzejojusi Ārija Elksne.. .
Skaistulītei. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Epigramma. «Ir viņa «Vēsturei» stils vienkāršs, pievilcīgs . . .»
Atdzejojusi Mirdza Ķempe . .
Pasakas. Noēl. Atdzejojusi Mirdza Ķempe..
«Kur ozolaiņu klusā blīvē . . .» Atdzejojis Lrimonis Kamara .
Es arī esmu dzirdējis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara . .
«Cik saldi! . . . Bet, ak dievs, cik briesmu pilni . . Atdzejojis Laimonis Kamara .
Sādža. Atdzejojusi Mirdza Bendrupu ..,„.
Dorīda. Atdzejojis Jānis Plotnieks
N. N. (V. Engelhardam). Atdzejojis Imants Lasmanis .
Orlovam. Atdzejojis Imants Lasmanis
Sčerbiņinam. Atdzejojis Imants Lasmanis
Mājas garam. Atdzejojis Kārlis Krūza.
Nāra. Atdzejojis Andris Vējāns
Nepabeigtā glezna. Atdzejojusi Ārlj.i Elksne . .
Vienatnība. Atdzejojis Bruno Saulitis
Jautrās dzīres. Atdzejojis Andris Vējāns.
Vsevoložskim. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Carskoje Selo. Atdzejojis Imants Ziedonis
«Aiz tuvā līdzenuma meža malā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns
Platoniska mīla. Atdzejojis Kārlis Krūza
Štances Tolstojam. Atdzejojusi Vizna Belševlca.
Atdzimšana. Atdzejojis Andris Vējčns.
Vēstījums kņazam Gorčakovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe . .
«Es zinu to, kā šķēpus cīņai slej . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe
Par Kolosovu. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Dorīdai. Atdzejojis Jānis Plotnieks
Hronoloģiski nenoteiktie dzejoli —
Delijai. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.
Delija. Atdzejojusi Ārija Elksne.
Fauns un gane. Ainas. Atdzejojis Kārlis Krūza..
«No dievkalpojuma uz māju niikdama . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
«Vai slims jūs, tēvocīt? To padzirdēju . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Ziņkārīgais. Atdzejojis Jānis Plotnieks
Par grāfu A. Razumovski. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . . .
«Požarskis, Miņins, Hermogens . . .» Atdzejojis Andris Vējāns .
Epigramma par dzejdara nāvi. Atdzejojis Imants Lasmanis . .
Tavs un mans. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Lilai. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Dzejdara liktenis. Atdzejojis Jāzeps Osmanis.
Madrigāls M ai. Atdzejojis Jānis Plotnieks
Vārda diena. Atdzejojis Imants Lasmanis
A. B-ai. Atdzejojis Jānis Plotnieks.
Sosņickai albumā. Atdzejojusi Ārija Elksne..
Par Arakčejevu. «Visu Krievzemi viņš nomāc . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags.
Par kņazu A. Gojicinu. «Zināms viņš kā zemisks līdējs . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
Labs padoms. Atdzejojis Imants Lasmanis
Lāga cilvēks. Atdzejojis Andris Vējāns
Par Caadajeva portretu. Atdzejojis Jānis Plotnieks .
Dienvidi
iJau dienas spožums bālēt sācis . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza «Man prātā Āzija ar neauglīgām tālēm . . .» Atdzejojis Imants Vanags
Nereīda. Atdzejojis Imants Lasmanis
«Jau retie mākoņi kā raisīdamies slīd . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza
«Ai, kādēļ mirdz tā ga; smā zaigā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns
«Kādēļ tev skumjas priekšlaicīgas . . .» Atdzejojis Andris Vējāns «Nav tevis žēl man, jauno dienu laiks . . .» Atdzejojusi Paulina Bārda
Karageorgija meitai. Atdzejojis Arvīds Skalbe..
Melnais lakats. Moldāvu dziesma. Atdzejojusi Mirdza Ķempe .
«Aiz muļķības ja drosmi rastu . . .» Atdzejojis Paulis Kalva .
«Havronios, tu pēlējs visupirmais . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
«Teic, kā tev neapnīk šie strīdi . . .» Atdzejojis Paulis Kalva Epigramma. «Raušoties pa dzīves zaņķi . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
Zeme un jūra. Mosha idile. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . .
Mūza. Atdzejojis Kārlis Krūza
Skaistule pie spoguļa. Atdzejojis Paulis Kalva.
«Es pārdzīvojis savas alkas . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne . .
Karš. Atdzejojis Laimonis Kamara.
Delvigam. «Draugs Delvig, mūzas brāli mans . . .» Atdzejojis
Harijs Heislers.
No vēstules Gņedičam. «Ko Jūlija ar rozcm vija . . .» Atdzejojis
Imants Ziedonis
Duncis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Man kņazu G. nav pazīt gods . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara Epigramma. «Kaut talantu tam dieviņš devis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
V. Davidovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe
Jaunava. Atdzejojis Harijs Skuja
«Gan viesībās, gan dzīrēs skaistās . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis.
Jurjevam. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Kateņinam. «Kur daiļās attēlu gan ņemt, kas atsūtīs to man
par prieku?» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks..
Manai tintnīcai. Atdzejojis Kārlis Strāls.
Caadajevam. «Sal zemē, kur mans nemiers aizmirsdamies gaist . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica
«Kas zemi zin, kur daba krāšņi smejas . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe.
«Eleferija, tiešām nav . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe . . .
«Šo jauno darbu pieņemiet . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis . «Ai jūs, kam dzejas ziedos tvīkos . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis
«Lūk, mūza, tērzētāja saldā . . .» Atdzejojis Bruno Saulitis . .
Dioneja. Atdzejojis Kārlis Krūza.
Ģenerālim Puščinam. Atdzejojis Laimonis Kamara . «Drīz apklusīšu es. Ja tomēr skumju stundā . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks
«Draugs, esmu aizmirsis, kāds senāk biju es . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks
Jaunekļa kaps. Atdzejojis Kārlis Krūza
Napoleons. Atdzejojis Eižens Mindenbergs.
«Beidz raudāt, grieķiete, — kā varonis viņš krita . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Laika zīmes. Atdzejojis Kārlis Krūza
Koķetei. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Epigramma. «Sen likteņvarā godu pametusi . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags.
Aleksejevam. «Mans mīļais, greizsirdībā liekā Tu pārsteidzīgs pret mani tiec . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza
Draugam. Atdzejojis Jūlijs Vanags.
Desmitais bauslis. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.
Epigramma. «Tenkumaiss, kam vien no peliem . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
Epigramma. «Steidz ārstēties — vai Pangloss kļūsi! . . .» Atdzejojis Konstantīns Aizpurs
Par grāfa Hvostova traģēdiju, kas izdota ar Kolosovas ģīmetni uz vāka. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs.
Ierēdnis un dzejnieks. Atdzejojis Imants Lasmanis .
«Vēl reizi pēdējo es nāku . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
Ovīdijam. Atdzejojis Harijs Skuja.
Deņisam Davidovam. «Mans dzejniek huzār, dzejā tavā . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis.
Dziesma par viedīgo Oļegu. Atdzejojis Kārlis Krūza . . .
Baratinskim. No Besarābijas. Atdzejojis Kārlis Krūza . . .
«Bij Aglaju reiz manu guvis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara
«Klarisai, lūk, naudas nava . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza . .
Draugiem. «Bij vakar Bakha dzīres skaļas . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza
Taurija. Atdzejojis Bruno Saulitis.
V. Rajevskim. «Tad ne jau tāpēc lepns es . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis.
Grieķietei. Atdzejojis Jānis Plotnieks
V. Rajevskim. «Tev tiesa, draugs, ka vērtējis par maz . . .»
Atdzejojusi Mirdza Bendrupe.
Vēstule cenzoram. Atdzejojis Kārlis Štrāls
Svešzemniecei. Atdzejojusi Paulina Bārda
«Tu seno brīnumdienu biedre man . . .» Atdz. Mirdza Ķempe
F. Gļinkam. «Kad mani dzives dzīrēs skaļās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
Adelei. Atdzejojis Imants Ziedonis
Cietumnieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Cars Ņikita un četri desmiti viņa meitu. Atdzejojis Jūlijs Vanags
Putniņš. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Kas, vijņi, jūs ir saistījis . . .» Atdzejojusi Elīna Zālīte . . «Es tevi apskaužu, tu jūru norūdītais . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe
«Man bezrūpīgo nejēgšanu . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe . .
Dēmons. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
«Es brīves sēklas vientuļš sēju . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Naktī. Atdzejojusi Elīna Zālīte.
«Ja, sald.īm cerībām vēl bērnišķīgi skauts . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Vai piedot vari greizsirdību man . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Kņazei M. Goļicinai. Atdzejojis Paulis Kalva.
Sūdzība. Atdzejojis Harijs Heisleis
Dzīves rati. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.
Ļ. Puškinam. «Mans brāli, pusaudzī no manis šķīries tu . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis.
«Pie lepnās cara pils jau snaudā sardze slīga . . .» Atdzejojis Arturs Goba
«Viss izbeidzies: mūs nesaista nekas . . .» Atdzejojis Harijs Heislers.
Davidovam pēc aicinājuma kopā ar viņu doties pa jūru uz Krimas dienvidu krastu. «Nē, nē, mans resnais Aristip . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe
Kuģim. Atdzejojis Arvīds Skalbe
«Lai Dāvids augumā bij mazs . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags
Prozerpīna. Atdzejojis Andris Vējāns.
«Ir mīlas gaiss kā pārpilns kauss . . .» Atdzejojis Andris Vējāns Mihailovska
«Dziest diena lietainā; nakts dūmakā gaist viss . . .» Atdzejojis
Harijs Skuja.
Jūrai. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.
Grāmatu izdevēja saruna ar dzejnieku. Atdzejojis Kārlis Štrāls
Jazikovam (Mihailovskā ). Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Ļaunprātība. Atdzejojis Kārlis Štrāls
«Ak skaistule, es važās tavās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
Vīnogas. Atdzejojis Imants Lasmanis
Bahčisarajas pils strūklaka). Atdzejojusi Mirdza Ķempe . . .
Spāniešu romance. Atdzejojis Vilis Plūdonis.
«Sen neticēdams laimes mānam . . .» Atdzejojis Paulis Kalva
Bērnam. Atdzejojis Bruno Saulitis . .
Čaadajevam. No Taurijas jūras krasta. Atdzejojis Jānis Plotnieks .
Akvilons. Atdzejo/ls Kārlis Krūza.
«Lai tas, kurš dai)ās mīlas vainagots . . .» Atdzejojis Andris Vējāns.
Otrā vēstule cenzoram. Atdzejojis Kārlis Strāls
«Timkovskis valdīja, un viņam bija slava . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis
No vēstules draugam Rodzjanko. Atdzejojis Jūlijs Vanags . .
«Liza baidās mīlu gūt . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara . .
Pēc Korāna motīviem. Veltīts P. Osipovai. Atdzejojis Imants Lasmanis
Andrē Senjē. Veltīts N. Rajevskim. Atdzejojis Jāzeps Osmanis
Sadedzinātā vēstule. Atdzejojis Laimonis Kamara
«Jel sargā mani, talisman . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Slavas slāpes. Atdzejojis Kārlis Krūza
«Viss tavai piemiņai tiek dots . . .» Atdzejojis Arvids Skalbe
«Vien rozēm, klusi vīstot . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe
«Ja tu dzīvē kādreiz vilsies . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe
«Reiz caram ziņojums bij jādzird Raiss . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe
Draugiem. «Jums, naidnieki, vēl nesaku ne vārda . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe
Padoms. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs
Oda viņa gaišībai grāfam Dm. Hvostovam. Atdzejojis Laimonis Kamara
Dzīvs, dzīvs vēl Kvēpeklītisl Atdzejojis Laimonis Kamara
Kozlovam, saņemot no viņa pcēmu «Mūks». Atdzejojis Arturs Goba
Ex ungue leoncm. Atdzejojis Laimonis Kamara
P. Osipovai. «Varbūt man nebūs ilgi ļauts . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Veltījums Rodzjanko. «Tu solījies par romantismu . . .» Atdzejojis Bruno Saulitis
«Es atceros vēl brīdi skaisto . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Jūs pātagas un pletnes sargi . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags
Bakhiskā dziesma. Atdzejojis Andrejs Balodis
«Ir maigums ziediem pēdējiem . . .s Atdzejojusi Paulina Bārda
. oktobri. Atdzejojis Kārlis Krūza
«Cars kā bēdās saka . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis
Lakstīgala un dzeguze. Atdzejojis Jānis Plaudis
Draudzība. Atdzejojis Bruno Saulītis
Kustība. Atdzejojusi Vizma Belševica
Aina no «Fausta». Atdzejojusi Mirdza Bendrupe
Ziemas vakars. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Deg asinis, tur kaisle valda. . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe
«Manas māsas dārzs ir kluss » Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Vētrā. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Prozaiķis un dzejnieks. Atdzejojusi Ārija Elksne
«Tu zem kāda zvaigznāja . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica
«No lielrunības mlļprāt atteicies arvienu . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe
«Es mīlu jūsu tumsu dīvo . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks
Dziesmas par Steņku Razinu. Atdzejojusi Vizma Belševica
Puščinam. «Mans dārgais draugs, mans draugs vispirmais!» Atdzejojis Jānis Plotnieks
Vjazemskim. «Vai jūra, senā bendētāja . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe
«Zem zilām debesim, kur dzimtie kalni sauc . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza
Atzīšanās. Aleksandrai Osipovai. Atdzejojis Kārlis Štrāls
Pravietis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe
Jūlija Vanaga redakcija
Redakcijas kolēģija:
A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, J. Grots, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns
Sastādītājs Jāzeps Osmanis
Mākslinieks Arturs Apinis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis