Fausta Čalente

Levantes balāde

Levantieši ir tirgotāju un vidusjūras austrumu krasta (Levantes) kolonistu pēcteči, kuru saknes ir meklējamas Dienvideiropā daļēji Itālijā un Francijā, vēl no Krusta Karagājienu laikiem.

Vārds levantietis dažkārt pieņēmis arī negatīvu nokrāsu saistībā ar to, ka tie nostādījuši materiālās vērtības augstāk par morāles kritērijiem un cilvēcīgām attiecībām.

Latvijas Valsts izdevniecība Rīgā 1965

No itāliešu valodas tulkojis Andrejs Speke Mākslinieks Arvīds Galeviuss

Selma Lāgerlēva

Lēvenšeldu triloģija:  Lēvenšelda gredzens. Šarlote Lēvenšelde. Anna Sverda

Lēvenšeldu triloģija veltīta šīs ģimenes piecu paaudžu liktenim. Triloģija pamatojas ne vien uz tautas un literatūras, bet ari uz dokumentāliem avotiem — mācītāja Kārla Kristiānā Estenberga vēstulēm un dienasgrāmatu. Autore spraigā sižetā iepinusi cilvēku ticību gredzena burvju spēkam un lāstiem. Gredzens nes nelaimi visiem, kam tas pieder. Lāsts gulstas pār Lēvenšeldu pēcnācējiem, jo viņu priekšteči pazudinājuši trīs nevainīgus zemniekus. «Trīs mani tuvinieki tika iegrūsti varmācīgā nāvē, trīs tavi tuvinieki ari tiks iegrūsti briesmīgā nāvē», brīdina zemniece Marita baronesi Augusti.

Rīga «Liesma» 1975

Rīga «Avots» 1993

No angļu valodas tulkojusi Elija Kliene Mākslinieks Aivars Sprūdžs

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

© Aivars Sprudžs, māksl, nof. 1993

Augusts Gailits

Lēvijas kundzes grēksūdze

Romāns

No cikla „Vai atceries, mana mīļā?“

Ar autora atļauju tulkojis L. Švarcs

1956 * Grāmatu Draugs

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

ANTUANS DE. SENT-EKZIPERI

LIDOJUMS NAKTĪ

LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGA 1981

no franču valodas tulkojusi Maija Silmale

«Lidojums nakti» (1931. g.) un «Cilvēku zeme* (1939. g.) — divas grāmatas, kur ikvienā rindā jūtams divdesmitā gadsimta pulss.

To autors — Antuāns de Sent- Ekziperī (1900—1944) kļuvis par lidotāju jau aviācijas sākuma pos­mā, kad šis darbs, tāpat kā neiz­pētītu zemju apgūšana, prasīja no pilota saspringtu gribu, pašaizlie­dzību un drosmi. Būdams «lid­lauku zemnieks», kā Sent-Ekziperī pats sevi nosauc, viņš ne tikai iepa­zinis cilvēkus un vērojis to attiek­smju daudzplākšņainību, bet nācis arī «saskarē ar vēju, zvaigznēm, nakti, smiltīm un jūru». Viņa grāmātās poētiskais pasaules skatījums savienots ar tvirtu, asu domu. kas dziji Ieurbjas lasītāja apziņā, Izrai­sot negaidītu asociāciju plūsmu, vēl neapjaustas atziņas un reizē ar» dodot lasītājam viņa paša, div­desmitā gadsimta cilvēka, uzskatu apstiprinājumu, liekot līdzās sajust biedru plecu siltumu».

Palikdams uzticīgs savos darbos paustajai domai, ka laime nav bez mērķa brīvībā, bet pienākumā, ko cilvēks labprātīgi uzņemas, Antuāns de Sent-Ekziperī gāja bojā 1944. gada 31. jūlijā, veikdams kaujas lidoju­mu virs tolaik vēl okupētās Dienvidfrancijas.

Kāds franču rakstnieks teicis, ka literatūrā visi lauki jau uzarti; Jau­tājums tikai, cik dziļi. Sent-Ekzi- perī grāmatas, kurās skartas mūž­senās pienākuma, mīlestības un draudzības problēmas, atšķiras ar Šo «dziļo arumu».

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Andrejs Bitovs

Liegums

Stāsti: Lielais balons ; Aptiekas sala ; Durvis ; Dārzs ; Pēnelope ; Tik ilga bērnība ; Liegums

Krievu padomju rakstnieka Andreja Bitova galvenais tēlojuma objekts ir mūsdienu pilsētas jaunais cilvēks, kua iziet savdabīgu sīkstuma, dzīvotspējas un tikumiskās noturības pārbaudi. Rakstnieka stāstos viss ir nozīmīgs, svarīgs, vajadzīgs, viss saista uzmanību, satrauc iztēli, liek domāt. Krājumā sakopoti stāsti «Lielais balons», «Aptiekas sala», «Durvis», «Dārzs», «Pēnelope», «Tik ilga bērnība» un kinostāsts «Liegums», pēc kura uzņemta filma «Ceturtdien un vairāk nekad»

Bitovs ir tradicionāls, bet īstas tradīcijas vienmēr ir mūsdienīgas. Tās rakstniekam ir svētīgas, ja viņi zina, kāda tām iodien vērtība. Bitova tradicionalitātē Ir viņa iodienīgais skanējums. Viņa pašmērķis nav intriga, nav spraigs sižets. Bitova spēks Ir rakstības veidā. Viņu galvenokārt saista pats vēstījuma objekts, tas, par ko viņi stāsta.

Bitovs ir cejā. Un tas ir |oti labi. Esmu vienmēr vēlējis un vēlu veiksmi talantīgajam rakstniekam.

Boriss Bursovs, filoloģijas zinātņu doktors

No krievu valodas tulkojusi Gaida Līvensone

Rīga «Liesma: 1988

Bitovs А.

Bi 940 Liegums: Stāsti/No kr. vai. tulk. un sakārt. G. Līvensone; Priekšv. sarakst. V. Bāls; Māksi. A. Lamsters.— R.: Liesma, 1988. 915 Ipp ,

Андрей Битов такое долгое детство Повесть

Советский писатель Москва-Ленимград 1965

Андрей Битов Аптекарский Остров Советский писатель Ленинград 1968

Андрей Битов Образ Жизни Повести

Молодая гвардия Москва 1972

Андрей Битов Воскресный День Рассказы, повести, путешествия Советская Россия Москва 1980

Redakcijas Kolēģija:

Voldemārs Bāls, Nora Bērziņa, Skaidrīte Bikova.

Jānis Brodelis, Aldonis Builis, Imants Daudiss. Uldis Norietis, Mārīte Romane, Zigmunds Skujiņs, Uldis Tlrons, Ina Vaitmane, Guntis Valujevs, Ingrida Vaverniece

Mākslinieks Andris Lamsters

© Tulkojums latviešu valoda, sastadijums, priekšvārds, Izdevniecība «Liesma», 1988

Viljams M. Tekerijs — Liekulības tirgus

Romāns bez varoņa

Labākā no ievērojamā angļu reālista-satīriķa daudzajiem darbiem — *Liekulības Tirgus» iecere radās četrdesmito gadu vidū, vētrainajā laikā, kad Anglijā attīstījās čartistu kustība, kad Vācijā un Francijā sabiedrības dzīvē sākās lielāka rosība, kas vēstīja 1818. gada revolucionāros notikumus. Romāns tika publicēts ikmēneša izdevumos pusotra gada laikā — no 1817. gada janvāra līdz 1818. gada jūlijam. Visasākās un niknākās nodaļas, kas atmaskoja sabiedrības «virsotņu» parazītismu un patmīlību, radās tajā dramatiskajā Eiropas vēstures posmā, kad no kontinenta pienāca vēstis par Luija Filipa gāšanu un republikas pasludināšanu Francijā, par marta revolūciju Vācijā, bet Anglijā strādnieku mītiņos arvien kategoriskāk izskanēja prasība pēc brīvības un sociālās taisnības. Tekerijs piedalījās šajos mītiņos. Tā radās šis viņa romāns...

No angļu valodas tulkojusi Rute Runce Mākslinieks Gunārs Kļava

Izdevniecība «Liesma« Rīga 1966

https://disk.yandex.ru/d/to8iqFpplZBi7Q

Nikolajs Zadornovs  Lielā Amūra

Pirmā grāmata

Nikolajam Zadornovam krievu literatūrā ir īpaša nozīme un unikalitāte. Viņš ir vienīgais rakstnieks, kurš uzrakstījis veselu epopeju par to, kā krievu ļaudis 19-tā gadsimta 60-70-tajos gados apguvuši Tālos Austrumus. Romāns stāsta par to, kā dzīvojuši krievu zemnieki-imigranti mazā ciematiņā Amūras krastā, kur smagos apstākļos ne tikai pakļāvuši Tālo Austrumu mežonīgo, kaut arī ļoti skaisto dabu, bet arī izveidojuši labas un draudzīgas attiecības ar vietējiem nedaudzajiem iedzīvotājiem - nanajiem. Romāna galvenais varonis Jegors Kuzņecovs iemieso sevī labākās krievu tautas īpašības. Patriotiskā garā uzrakstītais romāns arī mūsdienās būs interesanta un aizraujoša lasāmviela.

Izdevniecība «Liesma» Rīga 1971

No krievu valodas tulkojusi Klāra Kozlovska  Māksliniece Lija Būmane

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Vasilijs Jans

Liesmas virs kurgāniem

Stāsti par vēsturi

Vēsturisks stāsts

Vēsturiskajā stāstā «Liesmas virs kurgāniem» vēstīts par Maķedonijas Aleksandra iebrukumu IV gs. pirms mūsu ēras Vidusāzijā un par brīvību mīlošo tautu va­ronīgo cīņu pret iekarotājiem svešzemniekiem. Grā­matā tēlots Maķedonijas Aleksandrs, viņa karavīri, ķē­niņš Dārijs, Persijas augstmaņi, sogdi un skiti — to tautu tālie senči, kuras tagad apdzīvo mūsu Dzimtenes Vidusāzijas republikas, un parādīts arī leģendārais tautas vadonis Spitamens.

Grāmatas autors ir izcilais padomju rakstnieks un vēsturnieks V. Jans, kuru lasītāji pazīst pēc viņa tri­loģijas «Čingishans», «Batijs», «Uz pēdējo jūru. Ilgais mūžs, bagatiga dzīves pieredze, daudzie iespaidi, kas gūti, apceļojot apvidus, kur norisinājušies stāstā attēlotie notikumi, zināšanas par Vidusāzijā dzīvojošo tautu vēsturi, dzīvi un tikumiem devušas autoram iespēju ticami parādīt pirrņs daudziem gadsimtiem apdzisušo dzīvi.

Grāmatas sākumā publicēta autobiogrāfija, ko V. Jans sarakstījis sava mūža pēdējā posmā.

Tulkojis Jānis Ozols ilustrējis I. Arhipovs vāku un titulu zīmējis A. Stankevičs

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Izdevniecība«Liesma» Riga 1970

Luiss Bromfīlds

Lieti nāk

Romāns

Romānā „Lieti nāk” tēlota Indija kā cilvēka meklējumu galamērķis, kurā neviens nespēj palikt nemainīgs. Nežēlīgajā stihijā, kas piepeši pārņem Randžipuru, vērotājs sāk cīņu, sašķeltais top vesels, samaitātais atgūst skaidrību un egoists iemācās mīlēt. Un nevienam nav ļauts pretoties jaunās Indijas tapšanai.

Rīga «Liesma» 1981

Louis Bromffeld

The Rains Came

A Novel

Cassell and Company, Limited

London 1938

No angļu valodas tulkojusi Elza Egle

skanējis felikssmutulis@gmail.com

In the spring of 1914, a group of students at the Slade School of Art have gathered for a life-drawing class. Paul Tarrant is easily distracted by an intriguing fellow student, Elinor Brooke, but watches from afar when a well-known painter catches her eye. After World War I begins, Paul tends to the dying soldiers from the front line as a Belgian Red Cross volunteer, but the longer he remains, the greater the distance between him and home becomes. By the time he returns, Paul must confront not only the overwhelming, perhaps impossible challenge of how to express all that he has seen and experienced, but also the fact that life, and love, will never be the same for him again.

Arčibalds Džozefs Kronins

Liktenīgais krusts

Var nēsāt krustu un doties ar to karagājienā kā to darījis romāna galvenā varoņa sencis. Un var vispār visos dzīves laikos nest savu krustu, kā to liktenis lēmis glezniecības mūzas spārnotajam Stīvenam Desmondam "Liktenīgajā krustā"

Latviešu lasītājs jau daudzkārt smēlis no rakstnieka daiļrades trauka un tomēr vēl arvien roka sniedzas pēc kaut kā no jauna atrodama.

Tulkojis Valts Šaltis

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Redaktors Uldis Norietis Mākslinieks Andris Nikolajevs

Liesma 1997.

Pjotrs Proskurins

Liktenis. Bērzu dziesma.

Romāns

Krievu padomju prozaiķa Pjotra Proskurina (1928) romāns ir plašs vēstījums par padomju cilvēku dzīvi. Romāna darbība aptver laikposmu no trīsdesmitajiem gadiem līdz 1944. gadam. Pirmajā grāmatā galvenokārt stāstīts par lauku dzīvi pirms kara, otrajā grāmatā vērienīgi notēloti kara laika notikumi: atkāpšanās, evakuācija, darbs pagrīdē, partizāņu cīņa. Caur grāmatas varoņu likteņiem, viņu pārdzīvojumiem un kaislībām autors lasītājiem ļauj dziļāk izprast cilvēku likteņus šajā smagajā laikā.

No krievu valodas tulkojis Hugo Rukšāns

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Rīga «Liesma» 1983

84К7 Рг 645

Петр Проскурин СУДЬБА Роман

Москва

«Советский писатель» 1979

Mākslinieks Dainis Вreikšs

4702010200-6 М801 (11)—83

83.83

© Tulkojums latviešu valodā, «Liesma*, 1983

Kurts Vonnegūts

Līķu Pēteris. Kaķa Šūpulis

Kaķa šūpulis ASV publicēts 1963. gadā – laikā, kad pasaule un literatūra bija, neteiksim, jaunāka, bet vismaz citāda. Jautrais niknums un labdabīgā agresija, ar kādu romāns rakstīts, mūslaikos ir pagalam reti sastopama manta. Gluži tāpat kā kaut kur fonā nojaušamās gaišās ilūzijas, ka īstenībā cilvēce nemaz tik stulba nav, lai apokaliptiskā manierē darītu sev galu. Īstenībā par Kaķa šūpuli maz kas sakāms – romāns liekams visaugstākajos plauktos.

Līķu Pēteri no Kaķa šūpuļa šķir turpat 20 gadu. It kā „tas pats” Vonnegūts, bet – jau savā norieta posmā. Stāstītājs ir kāds neveiksminieks, kurš iesaukts par Līķu Pēteri (šādi Jānis Elsbergs latviskojis būtībā netulkojamo virsrakstu Deadeye Dick), jo bērnībā viņam nejauši gadījies nošaut kādu sievieti. Romānu apdzīvo visādi dīvaiņi, savādnieki un apsēstie.

Tāds tipiski vonnegūtisks paradokss, kas liekas īsti iederīgs cilvēces stulbuma vēsturē: Līķu Pēteris netīšām nogalē vienu sievieti, kļūst par sabiedrības autsaideru un visu mūžu staipa līdzi atmiņas par šo nodarījumu, bet militāristi tikpat nejauši nogalē 100 000 ļaužu – un no tā viņiem ne silts, ne auksts. Vārdu sakot, Līķu Pēterī ir viss, kā jau Vonnegūta prozā tam pienāktos būt. Un tomēr – ja romānu salīdzina ar viņa sešdesmitajos gados rakstīto prozu, jūtams, ka kaut kas vārdos īsti neformulējams, bet noteikti ļoti būtisks ir pagaisis. Var jau būt, ka labdabīgo agresiju un aizrautību aizstājis tāds kā drūms fatālisms. Apmēram pēc šāda principa: viss notiek un notiks tieši tāpat, kā noticis līdz šim, un neko tur labot nevar.

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis imants Ločmelis

No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs

Redaktore Tamāra Liseka

No angļu valodas tulkojusi Anna Bauga Redaktors Jānis Elsbergs

Māksliniece Solvita Ozola

"Tapals", 2000

The captivating first novel by the best-selling, National Book Award nominee George Saunders, about Abraham Lincoln and the death of his eleven year old son, Willie, at the dawn of the Civil War

On February 22, 1862, two days after his death, Willie Lincoln was laid to rest in a marble crypt in a Georgetown cemetery. That very night, shattered by grief, Abraham Lincoln arrives at the cemetery under cover of darkness and visits the crypt, alone, to spend time with his son’s body.

Set over the course of that one night and populated by ghosts of the recently passed and the long dead, Lincoln in the Bardo is a thrilling exploration of death, grief, the powers of good and evil, a novel — in its form and voice — completely unlike anything you have read before. It is also, in the end, an exploration of the deeper meaning and possibilities of life, written as only George Saunders can: with humor, pathos, and grace.

Lionheart is the latest thrilling historical novel in Stewart Binns’s epic Making of England series.

1176 – England

King Henry II reigns over a vast empire that stretches the length of Britain and reaches the foothills of the Pyrenees. But he is aging, and his powerful and ambitious sons are restless.

Henry’s third son, Richard of Aquitaine, is developing a fearsome reputation for being a ruthless warrior. Arrogant and conceited he earns the name Richard Lionheart for his bravery and brutality on the battlefield.

After the death of his brothers, Richard’s impatience to take the throne, and gain the immense power that being King over a vast empire would bring him, leads him to form an alliance with France.

And so, Richard begins his bloody quest to return the Holy Land to Christian rule.

Stewart Binns’ Making of England series features Conquest, Crusade, Anarchy and his latest historical page-turner, Lionheart.

Lionheart is the latest thrilling historical novel in Stewart Binns’s epic Making of England series.

1176 – England

King Henry II reigns over a vast empire that stretches the length of Britain and reaches the foothills of the Pyrenees. But he is aging, and his powerful and ambitious sons are restless.

Henry’s third son, Richard of Aquitaine, is developing a fearsome reputation for being a ruthless warrior. Arrogant and conceited he earns the name Richard Lionheart for his bravery and brutality on the battlefield.

After the death of his brothers, Richard’s impatience to take the throne, and gain the immense power that being King over a vast empire would bring him, leads him to form an alliance with France.

And so, Richard begins his bloody quest to return the Holy Land to Christian rule.

Stewart Binns’ Making of England series features Conquest, Crusade, Anarchy and his latest historical page-turner, Lionheart.

Ērihs Marija Remarks

Lisabonas nakts

Romāns „Lisabonas nakts” ir stāsts stāstā. Darbība risinās Lisabonā 2.pasaules kara laikā, kad liela daļa emigrantu no Eiropas, cenzdamies aizbēgt no kara un visām no tā izrietošajām sekām, mēģina nokļūt Amerikā- „apsolītajā zemē”. Šādu motīvu vadīts Lisabonā ir nokļuvis ar romāna galvenais varonis Jozefs Švarcs. Tomēr pēdējā brīdī liktenis izspīlī ļaunu joku- nomirst viņa sieva- un tādēļ braucienam uz Ameriku jēga zūd. Uz ielas Švarcs satiek kādu citu emigrantu un nolemj tam atdot amerikāņu vīzas, pases un uzturēšanās atļaujas, pretī prasot tikai uzklausīt viņa likteņstāstu. Švarcs stāsta par to, kā ticis ievietots koncentrācijas nometnē, no kuras izbēdzis, lai nelegāli atgrieztos Vācijā pie sievas Helēnes. Satikusi Švarcu, arī viņa nolemj atstāt Vāciju, jo nespēj izturēt savas ģimenes kontroli un vēlas aizbēgt no ikdienības.

No vācu valodas tulkojusi Elza Sudmale

Rīga „Liesma” 1984

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Stendāls

Lisjēns Levēns

Romāns

Ievērojamā franču rakstnieka (1793—1812) romāna darbība notiek Jūlija monarhijas laikā — revolucionārās Francijas pārejas laikmetā uz pēcrevolūcijas Franciju, kur nostiprinās naudas un biržas vara.

Politiskā satīra un skaudri tvertas laikmeta ainas mijas ar romantiskas mīlestības lolojumu, ar šo jūtu smalku analīzi.

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

No franču valodas tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja

Tulkojums latviešu valoda, noformējums, izdevniecība «Zvaigzne», 1969

Mākslinieks Māris Ozoliņš

Stendāls Lisjēns Levēns: Romāns /No franču vai. lulk. S. Jaunarāja; L. Andrejeva piev.; S. Lieļajevas, M. Tolmačeva piezī­mes; Maksl.M. Ozoliņš.- li: Zvaigzne, 1989—527 lpp.:ģīm.

Šis darbs uzrakstīts vienkārši un bez viltus, nemēģinot dot jelkādus mājienus, pat pūloties no tiem izvairīties. Taču autors ir pārliecināts, ka, izņemot varoņu kaislību attēlojumu, romānam jābūt spogulim.*

Ja policija šī romāna publicēšanu uzskata par bīstamu, pagaidīsim desmit gadu.

1836. gada 2. augustā

Rasīns bijis gļēvs un blēdīgs liekulis, jo attēlojis Neronu, tāpat kā Ričardsons, šis puritāniskais un skaudīgais iespiedējs, neapšaubāmi bijis apbrīnojams siržu lauzējs: viņš radījis Lovelasu.* Tas, kurš sarakstījis romānu, ko taisāties lasīt, ak, labvēlīgo lasītāj, ir republikā­nis, kas apbrīno Robespjēru un Kulonu. Taču reizē viņš dedzīgi vēlas dinastijas vecākā zara atgriešanos un Luija XIX valdīšanu. Izdevējs apgalvoja, ka man piedēvēšot visus šos jaukumus — nevis aiz ļaunprātī­bas, bet tālab, ka XIX gadsimta franči lasot tik maz iedziļinās. Tādus viņus padarījušas avīzes.

Tiklīdz romānists, pirms apliecina simpātijas saviem varoņiem, atzīstas, ka tēlo mūslaiku sabiedrības paražas, lasītājs sev jautā: «Pie kādas partijas šis cilvēks pieder?» Atbildu: «Autors ir tikai mērens 1830. gada hartas piekritējs.»* Tāpēc viņš iedrošinājies līdz pēdējam sīkumam patiesīgi atveidot republikāņu sarunas un leģitīmistu sarunas, neapvellot abas pretējās partijas ar lielāku bezjēdzību nekā tā, kāda tām īstenībā raksturīga, un neradot karikatūras — tas būtu bistams paņēmiens, jo tad ikvienas partijas piederīgais uzskatītu autoru par pretējās partijas fanātisku piekritēju.

Autors ne par kādiem pasaules labumiem nebūtu ar mieru dzīvot demokrātijā, kāda nodibināta Amerikā* tāpēc vien, ka viņš labprātāk meklē iekšlietu ministra vēlību, nekā tiecas pēc stūra bodītes īpašnieka vēlības.

Patiesībā vissmieklīgākie no pretējām partijām ir tieši tie, kuri palikuši pēdējā vietā. Un vai gan nav bēdīgs laiks, kad visparastākā romāna izdevējs neatlaidīgi pieprasa autoram šādu priekšvārdu. Ak, cik daudz jaukāk būtu bijis piedzimt divarpus gadsimtu agrāk, Anrī IV valdīšanas laikā, 1600. gadāl Vecums ir kārtības draugs un baidās no it visa. Mūsu 1600. gadā dzimušais varonis būtu viegli pielāgojies Luija XIV cildenajam despotismam un valdībai, ko tik lieliski tēlo hercoga de Sensiinona* nelokāmais ģēnijs. Viņš bija patiess, bet viņu sauca par ļaunu.

Vai gadījumā, jfr šī nenozīmīgā romāna autors būtu spējis piekļūt patiesībai, viņš saņemtu tādus, pašus pārmetumus? Viņš ir darījis visu iespējamo, lai tie nekādā ziņā nebūtu pelnīti. Tēlojot personāžu, viņš ļāvies mākslas jaukajām ilūzijām un viņa dvēsele bijusi tālu no naida postīgajām domām. Ja vajadzētu izvēlēties starp diviem cilvēkiem, no kuriem viens būtu galējs republikānis, bet otrs — galējs leģitīinists, autora slepenās simpātijas iemantotu patīkamākais no viņiem. Kopumā leģitīmistain būtu labākas manieres un viņš zinātu vairāk smieklīgu anekdošu; republikānim būtu dedzīgāka sirds un uzvedībā viņš būtu vienkāršāks un jauneklīgāks. Novērtējis šīs pretējās īpašības, autors, kā viņš jau teica, dotu priekšroku patīkamākajam no abiem, un viņu politiskajiem uzskatiem šajā vērtējumā nebūtu nekādas nozīmes.

Reiz dzīvoja cilvēks, kas saslima ar drudzi un iedzēra hinīnu. Vēl turēdams glāzi roka un zāļu rūgtuma dēļ viebdamies, viņš pameta skatienu spogulī un ieraudzīja, ka ir ne tikai bāls, bet pat zaļgans. Viņš uzreiz nolika glāzi un piesteidzās pie spoguļa, lai to sadauzītu.

Varbūt tads pats liktenis piemeklēs šos sējumus. Sev par nelaimi, tie nevēsta par to, kas noticis pirms gadsimta, varoņi ir mūsdienu cilvēki, manuprāt, viņi pi [1] diviem vai trim gadiem vēl bija dzīvi. Un vai autors vainīgs, ja vieni ir pārliecināti leģitīmisti, bet otri runā kā republikāņi? Vai autoram neatliek vienīgi būt reizē leģitīmistam un republikānim?

Taisnību sakot, kad nu autors būtu spiests izteikt tik nopietnu atzīšanos, viņš ļaunākajā gadījuma paziņotu, ka justos ļoti nelaimīgs, ja vajadzētu pakļauties Ņujorkas valdībai. Viņam labāk patīk meklēt Gizo kunga nekā sava kurpnieka labvēlību.* Deviņpadsmitajā gad­simtā demokrātija neizbēgami noved pie viduvēju, prātīgu un, literāri izsakoties, aprobežotu un banālu cilvēku valdīšanas literatūrā.

1836. gada 21. oktobri

Reiz Parīzē dzīvoja ģimene, kurai tās galva bija iedvesis vulgāras idejas, un tas bija ne likai gudrs cilvēks, bet arī zināja, ko grib.

Lords Bairons*

Labvēlīgo lasītāj, ieklausieties, kā es jūs nosaucu. īstenībā, ja neesat labvēlīgs, gatavs ar laipnību uzņemt manus vārdus un vērot, kā rīkojas nopietnās personas, kuras jums tēloju, ja neesat ar mieru piedot autoram gan svinīga cildenuma*, gan tikumisku mērķu trūkumu utt., uti., neiesaku turpināt lasīšanu. Šis stāsts rakstīts, paturot prātā nelielo skaitu lasītāju, kurus nekad neesmu redzējis un nekad neredzēšu, un tas mani ļoti skumdina: es tik labprāt pavadītu vakarus kopā ar viņiem!

Cerībā, ka šie lasītāji mani sapratīs, es, atzīstos, neesmu spiests glaimot ļaunvēlīgai kritikai. Lai es spētu būt galants, akadēmisks, daiļrunīgs utt., būtu nepieciešams talants, kāda man nav, tam vēl vajadzētu pievienot simt piecdesmit lappušu perifrāžu, un ari šīs simt piecdesmit lappuses būtu patikušas vienīgi nopietnajiem vīriem, kuru sūtība ir ienīst tādus rakstniekus kā es, kas stādos jums priekšā dziļā padevībā. Šīs cienījamās personas ir pietiekami gandējušas manu likteni reālajā dzīvē, lai es varētu paciest, ka tās sabojā man prieku, kad rakstu Zilajai bibliotēkai*.

Palieciet sveiks, draudzīgo lasītāj, un padomājiet, kā nodzīvot mūžu bez naida un bailēm.

Čivitavekijā 1837. gadā

In Little Novels of Italy (1899), a collection of brilliant short stories, English historical novelist, poet and essayist, Maurice Hewlett showed again his power of literary expression together with a close knowledge of medieval Italy.

На обложке: акварель «Молли, герцогиня Ноны» (Molly, Duchess of Nona, 1905) английского художника Фрэнка Кадогана Коупера (Frank Cadogan Cowper).

Joe Coughlin is nineteen when he meets Emma Gould. A smalltime thief in 1920s Boston, his task is to tie her up while his accomplices loot the bar she works in.

But Joe falls in love with Emma — and his life changes forever.

That meeting is the beginning of Joe's journey to becoming one of most feared and respected gangsters. It is a journey beset by violence, double-crossing, drama and pain. And it is a journey into the soul of prohibition-era America…