Americas most celebrated murder case springs to astonishing and blazing life in the new novel by one of Americas premier storytellers. And the most famous quatrain in American folklore takes on an unexpected and surprising twist as. step by mesmerizing step, a portrait of a notorious woman unfolds with shocking clarity.In recreating the events of that fateful day. August 4. 1892. in Fall River. Massachusetts, and the extraordinary circumstances which led up to them. Evan Hunter spins a breathtakingly imaginative tale of an enigmatic spinster whose secret life would eventually force her to the ultimate confrontation with her stepmother and father.Here is Lizzie Borden freed of history and legend — a full-bodied woman of hot blood and passion. fighting against her prim New England upbringing. surrendering to the late-Victorian hedonism of London. Paris and the Riviera, yet fated to live out her meager life in a placid Massachusetts town.Seething with frustration and rage, a prisoner of her appetites, Lizzie Borden finally, on that hot August day... but how and why she was led into her uncompromising acts is at the heart of this enthralling, suspenseful work of the imagination.Alternating the actual inquest and trial of Lizzie Borden with an account of her head-spinning, seductive trip to Europe. Evan Hunter port rays with a master craftsmans art the agony of a passionate woman, the depths of a murdering heart.

Kurts VonnegūtsLopkautuve nr. 5. Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!. Čempionu brokastis.Grāmatā ietverti trīs mūsdienu amerikāņu rakstnieka Kurta Vonnegūta (1923) romāni. Romānā «Lopkautuve № 5» (1968) stāstīts par angļu un amerikāņu aviācijas barbarisko uzlidojumu Drēzdenei Otrā pasaules kara beigās. «Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!» (1965) ir filozofiski satīrisks darbs, kas pauž bažas par cilvēces nākotni tehniskās revolūcijas laikmetā. «Čempionu brokastis» ir alegorija, kas groteskā veidā parāda amerikāņu mietpilsoņa pārvēršanos par postītāju robotu.Tulkojuši Klāvs Elsbergs un Vizma BelševicaNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisMākslinieks Zigurds Kampars                © Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1987Romāni

La profecía se ha cumplido, Aulo Cornelio y Lucio Falerio han muerto. Uno defendiendo Roma de un poderoso enemigo y el otro intentando salvar el prestigio del Imperio. Su amistad se había quebrantado el día del festival de Lupercalia, día en el que nace Marcelo, hijo de Lucio, y Áquila, bastardo de la esposa de Aulo y el caudillo celtíbero Breno. Marcelo Falerio descubre en los legajos heredados de su padre la traición y la corrupción. Quinto y Tito, herederos de Aulo, formarán parte ahora de las legiones que llevarán al triunfo de Roma. Tras un complejo entramado de personajes, finalmente en la última batalla se desencadenará el destino final de cada uno de ellos. Áquila conocerá a su verdadero padre a quien entregará a los romanos en señal de victoria y el amuleto del águila con las alas extendidas que cuelga desde siempre de su cuello hará posible el reencuentro con su madre.

Conmovedora historia en la que que Amin Maalouf nos sitúa en Mesopotamia en los albores de la Era Cristiana. Allí nos cuenta la historia de Mani, el hombre que fundó la doctrina que consiguió unir tres religiones y que ha llegado a nuestros días con el nombre de maniqueismo. A pesar de ser perseguido, humillado y, finalmente torturado y asesinado, Mani intentó dar a sus coetáneos una nueva forma de ver el mundo y de entender a Dios, aunque en su intento sólo consiguió ganarse el miedo y odio de emperadores, sacerdotes y magos, que no contentos con destruirle intentaron borrar todas las huellas de su presencia en la historia. Una bellísima historia y un libro fantástico. Absorbe, principalmente por la belleza de sus frases y de la historia que nos relata, porque nos llega directamente al corazón.

El mayor grupo de comunicaciones de nuestro tiempo posee para el gobierno de los Estados Unidos un valor estratégico mayor que el de ejércitos o flotas. Jaime, ejecutivo del grupo, un hombre que se debate entre los que fueron ideales de juventud y su actual estatus social aburrido y estable, conoce a Karen, una seductora y atractiva compañera de trabajo que le introduce en un movimiento filosófico-religioso continuador de los cátaros medievales. A partir de entonces, se verá arrastrado a una aventura en la que poder, seducción, amor y muerte se aglutinan en una trama en la que el control del grupo parece ser el fin último.

Ethan Saunders, el que antaño fuera uno de los mejores espías del general George Washington, es ahora un ex capitán sin reputación ni dinero que ahoga sus penas de taberna en taberna en Filadelfia. Además, la acusación de traición por la que fue expulsado del ejército no solo le costó su buen nombre, sino que también significó el abandono de su prometida.Sin embargo, en este momento, el peor de su vida, su integridad y resuelta valentía le llevan a aceptar una investigación que le enfrentará al poder y al secretario del Tesoro: un antiguo enemigo y, también, el artífice en la oscuridad de un enorme engaño financiero; un hombre sin escrúpulos cuyos manejos sucios y métodos viles conducen a la violencia más feroz. Desde Filadelfia, Ethan, el patriota proscrito, inicia una lucha denodada, una valerosa cruzada contra la corrupción para evitar que Estados Unidos se convierta en una vulgar tierra para especuladores.«Una novela que te deja sin aliento. Una narración que te sumerge en una compleja trama protagonizada por un espía revolucionario y una mujer deslumbrante que se convierte en su aliada y su Némesis.»

Los últimos cien días de la Segunda Guerra Mundial en el escenario europeo son la culminación del drama que se ha desarrollado a lo largo de toda la contienda. En esos tres meses los Aliados darán el golpe de gracia al Tercer Reich pero, antes de que éste se hunda definitivamente, Alemania tendrá que soportar una tragedia con escasos precedentes en la historia de la humanidad. Víctima de intensos bombardeos, del frío y la falta de alimento, de los excesos cometidos por las tropas rusas y del terror impuesto por los últimos guardianes del nazismo, la población germana acabará recibiendo la noticia de la derrota con indisimulado alivio.En estas páginas, el historiador John Toland ofrece una extensa, documentada y apasionante reconstrucción de esos últimos y dramáticos días. Su lenguaje ameno y directo, más cercano al periodismo que al propio de los libros de historia, transporta al lector a los diferentes escenarios en los que se libra esa partida final, en un fascinante relato de interés creciente que logra captar toda su atención desde el primer momento.Los últimos cien días, un clásico imprescindible del que se han vendido millones de ejemplares desde su aparición en 1965, está considerado hoy día como la obra más completa sobre el final de la Segunda Guerra Mundial en Europa.

Lysistrata paced restlessly in the garden, nervously plucking at leaves. It had been seven months since she had seen her husband, Lycon — since he had left her to go off to war.Seven months of lonely days and empty nights — of aching heart and throbbing loins. Seven months of longing.But now a strange smile played around her lips.Tonight he was coming home—

Džordžs OrvelsMācītāja meitaDžordža Orvela romāns "Mācītāja meita" tika izdots 1935. gadā un autora dzīves laikā tā arī vairs netika ne atkārtoti izdots, ne tulkots. Iemesls tam bija līdzīgs kā daudziem tālaika darbiem — cenzūra, kas lika autoram pārveidot darbu līdz nepazīšanai. Jaunlaiku izdevumā autora sākotnējo versiju daļēji izdevies restaurēt pēc viņa atstātajām piezīmēm un vēstulēm.Ar tikpat skarbu tiešumu kā iepriekš, savā pirmajā darbā "Posts Parīzē un Londonā", romānā "Mācītāja meita" Orvels apraksta Anglijas lauku draudzes dzīvi, tās šķietami bezjēdzīgo rutīnu un nabadzību.Ik romāna rindā jūtams, cik ļoti autors jūt līdzi mācītāja meitai Dorotijai Hārai, kura godprātīgi pilda akli padevīgas meitas un mājsaimnieces lomu. Viņas domas aizņem nebeidzamu darbu jūra, bezcerība, lūdzot par nabagajiem draudzes locekļiem, un tēva arvien pieaugošie parādi, līdz kādudien viņa "attopas" Londonā, kur viņu sagaida "neiespējamā misija" — atrast darbu un sevi…Orvels izteiksmīgi pretstata sievietes pašapziņu ar nepieciešamību izpildīt vistriviālākās prasības, ko uzstāda "sabiedrība", tālab šī grāmata droši liekama blakus labākajai feminisma daiļliteratūrai.No angļu valodas tulkojusi Maija AndersoneNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis-Dienas Grāmata"Šis ir rakstnieks, kurš var tikt — un kuram jātiek atklātam aizvien no jauna jebkurā laikmetā."Korektore Selga Freimane Mākslinieks Jānis Esītis Gundegas Kārkliņas makets© Maija Andersone ("Dienas Grāmata"), tulkojums no angļu valodas, 2010 © Laima Akurātere, atdzejojums 164. lpp.© Fricis Adamovičs, Šekspīra lugas "Makbets" fragmenta tulkojums 224.—225. © Jānis Esītis ("Dienas Grāmata" un www.esitis.lv ),mākslinieciskais noformējums, 2010 © SIA "Dienas Grāmata", 2010ISBN 978-9984-847-34-4Tavs ikdienas solis, tavi ierastie darbi.KorālisPiezīmes par tekstuPar savu otro romānu "Mācītāja meita" Orvels nebija īpaši augstās do­mās. Piezīmēs savam literārajam aģentam (1945. gada 31. martā) ar sev raksturīgo, skarbo paškritiku viņš to nosaucis par muļķīgu haltūru, kuru nebūtu vajadzējis publicēt. Šis apgalvojums lasāms kontekstā ar paša autora vērtējumu "Dzīvnieku fermai", kuru viņš nosauc par nelielu paskvilu (1944. gada 17. februārī). Gan šajās piezīmēs, gan mūža pē­dējos mēnešos rakstītajās Orvels min, ka "Mācītāja meitu" un "Lai plīvo aspidistra" nevajadzētu izdot atkārtoti. Orvela attieksme pret abām šīm grāmatām daļēji izskaidrojama ar trūkumiem, kurus viņš tajās saskatīja, taču to noteikti ietekmējusi ari pašmāju cenzūra un tas, cik lielā mērā tā darbu sakropļojusi, lietojot viņa paša izteikumu. Pieprasītās izmai­ņas ietekmējušas daudzas "Mācītāja meitas" lappuses un radījušas pār­rāvumu stāstījumā."Mācītāja meitu" izdeva Golancs 1935. gada 11. martā un Ņujorkā Harper&Rrothers 1935. gada 17. augustā. Golancs nodrukāja 2000 ek­semplārus, Hārpcrs 500 vai 1000; avotos minētie skaitļi atšķiras. Orvela dzīves laikā šis darbs netika ne atkārtoti izdots, ne tulkots. Romāna ceļš līdz publikācijai bija grūts. Golancs nesen bija izdevis Rosalindas Veides Children Re Happy, kurā aprakstīti notikumi kādā Kensingtonas skolā. Sekoja tiesas process par neslavas celšanu, tāpēc Golancam bija dibināts pamats raizēties par sekām, kādas varētu izraisīt Orvela privātskolām dotais vērtējums. Atbildot uz lūgumiem stāstu izmainīt, Orvels 1934. gada 17. decembra vēstulē Golancam rakstīja:Visu to daļu, kur darbība risinās skolā, esmu mīkstinājis, bet neesmu pavisam atteicies no domas, ka šāda tipa privātskolas pastāv tikai tādēļ, lai izkrāptu no vecākiem naudu, pretī dodot vien izglītī­bas šķitumu. Šajā sakarā aprakstītās skolas līmeni salīdzinājumā ar iepriekšējo variantu esmu nedaudz paaugstinājis. Skolas īpašnie­ces misis Krivijas raksturojums nav izmainīts, ieviešot vien tādus grozījumus, kas bija nepieciešami kopējā kontekstā.Atsevišķās vietās ir bijis iespējams restaurēt sākotnējo variantu. Tā Karšeltongreindža (198. lpp.) tikusi aizstāta ar Rašingtongreindžu, lai to nevarētu saistīt ar konkrētu apvidu, bet šajā izdevumā sākotnējais variants ir atjaunots. (Orvels stāstījis Golancam, ka, aprakstot piepilsētas rajonu, kuru viņš nosaucis par Sautbridžu, "prātā neapzināti bijusi" Heiza Midlseksā, kur viņš strādājis par skolotāju privātskolā zēniem 1932.—1933. gadā.) Diemžēl lielu daļu teksta nav iespējams restaurēt, jo pieprasītās izmaiņas bijušas apjomīgas un sākotnējais manuskripts nav sa­glabājies. īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tālāk minētajiem gadīju­miem (pilns saraksts atrodams Kopoto rakstu III sējuma 299.—302. lpp., Seeker&Warburjj, 1986); kur tas bijis iespējams, saglabāti paša Orvela vārdi — antīkvā — ar redaktora komentāriem kursīvā. Skaitļi norāda lappusi un rindu.41/2 150/11 — attiecīgās vietas latv. vai. tulkojumā. Tulk.) brutāli: izmainīts apgalvojums, ka misters Vorbērtons "mēģināja izvarot Dorotiju". 45/12 |54/5]pie citas: aptuveni šeit: izlaista norāde uz Romas katoļu priesteri. 49/4 [58/12]pastāvīgi ievilkās: aptuveni šeitr. Izlaista par nepatīkamu atzīta rindkopa.161/11—12 (163/26]tur tās baznīcas: 1935. gada 1. februāra vēstulē Orvels min, ka te domāta konkrēta baznīca —St. Martin's in the Fields. Viņš pats ierosi­nājis to izmainīt, lai izvairītos to varbūtējiem iebildumiem.199/6—202/22 [197/24—200/25]Saruna starp Dorotiju un misis Kriviju mīkstināta, lai pārāk klaji ne­paustu to, ka misis Krīvi ja ir krāpniece. [Tas attieeinams uz piecām sā­kotnējā manuskripta lappusēm.]207/4—212/13 [204/21—209/9]Dorotijas pirmās stundas apraksts mīkstināts, lai iespaids par šajās skolās valdošo zemo līmeni nebūtu tik graujošs. [ Attiecināms uz sešām sākotnējā manuskripta lappusēm. \221/1 [217/8]1935. gada 6. februāri nosūtītā pastkartē Orvels (auj svītrot Peg's paper and, bet vieta nav norādīta; iespējams, ka tas ir šeit.234/27—238/20 (229/19—232/211Esmu ievērojami mīkstinājis šo sarunu, saskaņojot to ar izmaiņām 216—220. un 224.-229. lappusēs. (Skat. piezīmes 199/6 —202/22 un 207/4—212/13)/[Attiecināms uz piecām oriģināla lappusēm.]239/1 [233/3]darba zaudējums: esmu svītrojis pieļauto varbūtību [..] nozīmētu atgriešanos uz ielas. Līdzīgs svītrojums izdarīts divās citas vietās, iespē­jams 241. un 263. šī izdevuma lappusē, taču precīza vieta nav zināma.239/18—241/26 [233/15—235/7]Vispārīgas piezīmes par privātskolām nedaudz mīkstinātas un formulētas iespējami ticamākā veidā. Skat. Orvela iepriekšējās piezīmes par privātskolām. [Attiecināms uz četrām oriģināla lappusēm.]241/14 [234/29]sacelt brēku: otra norāde uz Dorotijas "atkārtotu atrašanos uz ielas", domājams, svītrota šeit — skat. piezīmi 239/1.243/4—5 [237/14—151Visi pārējie priekšmeti: mīkstināti izteikumi par stundām, saskaņojot tos ar augšminētajiem | = domājams, izteikumiem ši izdevuma 207. [204\ un 234. [229] lpp.].Notikumu attīstības izpratnei īpaši svarīgs ir svītrojums par Vorbērtona mēģinājumu izvarot Dorotiju. Jāmin vēl divi gadījumi, kad bijis iespējams atjaunot oriģinālo tekstu, jo tie ļauj saprast, cik piesardzī­giem vajadzēja būt izdevējiem 20. gadsimta 30. gados. Nedrīkstēja minēt, ka menedžeris, kurš izšķiedis klientu naudu, strādājis Bārklija bankā (45/26 [ 54/171 un 269/23 [262/11 ]). Vēl pārsteidzošāka bija prasība nesaukt vārdā Lambetas publisko bibliotēku, kur Dorotija devās lasīt avīžu sludinājumus (145/13 [147/26]).Pīters Deivisons De Montfortas Universitāte, l.estera

La «Préface», oeuvre à part entière, fait date dans l'histoire littéraire. Sur un ton enlevé, perfide et caustique, l'auteur attaque les bien-pensants, représentants de la tartufferie et de la censure, et ceux qui voudraient voir un côté «utile» dans une oeuvre littéraire, alors que l'art, par définition non assujetti à la morale ou à l'utilité, échappe à la notion de progrès pour ne s'allier qu'à celle du plaisir.Le roman lui-même, en grande partie épistolaire, nous parle avant tout de l'Amour, du Sexe, de la Femme, de l'Homme, éternels sujets…

Eva Ibbotson’s magical novel; set in that most poignant of all times and places, Vienna before the First World War. Susanna’s dress shop stands in the delightful Madensky Square and is the very hub and heart of life. Susanna sympathizes with her neighbours, watches over Signi, the wretched, orphaned child prodigy, and with her infallible eye for dress, turns an ugly duckling into a beautiful swan. Of all the colourful characters in Madensky Square, only her dear friend Alice has the slightest inkling that Susanna hides more than one secret. This hidden life full of passion and anguish gradually unfolds in a city of romance, music and gossip. ’Sunshine and shadows, laughter and tears… the grace and gaiety of a Viennese waltz’ Sunday Telegraph

Trečiame dešimtmetyje Atlantik Sitis buvo pasaulio žaidimų aikštelė, svajonių karalystė ant smėlio, kurioje kiekvienas vyras, moteris ar vaikas galėjo pasijausti karališkos šeimos nariu. Miestas klestėjo, nes davė savo svečiams tai, ko jie norėjo, – galimybių smagiai pašėlti už prieinamą kainą. Didžiąją XX amžiaus dalį miestą kontroliavo išvien veikiantys politikai ir mafija. Šis lošimo namų, barų ir viešnamių finansuojamas aljansas pasiekė viršūnę miestą valdant Enochui Džonsonui-Nakiui – didžiausiam respublikonų partijos ir nusikalstamo pasaulio autoritetui.

Stefans CveigsMagelānsSērija «Ievērojamu cilvēku dzīve». Par drosmīgo vīru pirmajiem ceļojumiem, kuri mums atklāja bezgalplašās jūras un zemes. Mēģiniet iztēloties, kā viņi tolaik savos mazajos zvejas kuģīšos devās nepazīstamās tālēs, nezinot ceļu, riskēja pazust ūdeņu bezgalībā, ik brīdi padoti briesmām, pakļauti nelabvēlīgiem laikā apstākļiem, ik brīdi no visa atsacīdamies. Naktī ne gaismas stara, dzeršanai tikai iesāļais, remdenais mucu ūdens un uzkrātais lietus ūdens, nekādas citas pārtikas kā vien kaltēti sausiņi un sasmacis, sālīts speķis, un pat šīs tik nožēlojamās pārtikas tiem reizēm trūcis dienām ilgi. Ne gultas, ne telpas, kur atpūsties, velnišķīgs karstums, nežēlīgs aukstums un turklāt apziņa, ka viņi ir pamesti, neglābjami vieni baismīgajā ūdens tuksnesī. Mājinieki mēnešiem ilgi, pat gadiem ilgi nezināja, kur jūras braucēji atrodas, un viņi arī paši nezināja, kurp dodas. Ik uz soļa viņus pavadīja posts un likstas, nāve neskaitāmos veidos uzglūnēja viņiem gan uz ūdeņiem, gan sauszemes, briesmas draudēja gan no cilvēkiem, gan no stihijas, un mēnešiem un gadiem viņi savos mazajos, nožēlojamos kuģīšos cieta visbaismāko vientulību. Viņi zināja, ka neviens nespēj palīdzēt, zināja, ka mēnešiem ilgi nesastaps kādu citu burinieku, ka neviens viņus nevar paglābt no nelaimes un briesmām, ka neviens nepavēstīs par viņu nāvi, par viņu bojā eju.Izdevniecībā «Liesma» Rīgā 1972A (Austr) Cv 230Stefan Zweig MAGELLANDer Mann und seine Tat S. Fischer Verlag 1953Стефан Цвейг МАГЕЛЛАН Собрание сочинений в семи томах Том третийИздательство «Правда» Москва 1963 Издательство «Лиесма» Рига 1972На латышском языке Переводчик В. Балоде Художник В. ГрантNo vācu valodas tulkojusi Velta Balode Mākslinieks Viesturs Grants

Jurijs RitheuMaģiskie skaitļiStāsti par vēsturi. RomānsČukču padomju rakstnieka Jurija Ritheu (dz. 1930. g.) ro­māns stāsta par padomju varas nostiprināšanos Ziemeļos. Pie Čukču pussalas krastiem ledū iesalis slavenā norvēģu polārpētModasnieka R. Amundsena kuģis «Moda», uz kura patvērumu rod bijušais šamanis Kagots ar meitu Ainanu. Dramatiskajiem notikumiem, vecās un jaunās dzīves pretspēku cīņai J. Ritheu piešķīris ne vien skaudrumu, bet arī augstu cilvēka mūža un tautas dzīves vispārinājuma jēgu.Riga «Liesma» 1989Юрий Рытхэу магические числаРоман Советский писатель Ленинградское отделение1986No krievu valodas tulkojis Andrejs Rijnieks Mākslinieks Aldis AleksNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv@ «Советский писатель»,Ленинградское отделение, 1986 ©Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1989šajā sērija iznakC. sijaričsSultana karapulksG. Sviridovs nemirstībai nolemtieL. PursSūrabele pilskalnaJ. TaratutaPa «dundura» pedamSastādītājs: A. FeldhunsNetveramais sokrātsF. KožīksČehijas karaļa un romas ķeizara karļa iv dzīves un valdisanas hronikaV. RūjaKur esi, mana Beverīna?

Pērs Ulovs EnkvistsMagnetizētaja piektā ziemaZviedru mūsdienu rakstnieka Pēra Ulova Enkvista (1934) romānā «Magnetizētāja piektā ziema» (1964) stāstīts par magnetizētāja — brīnumdara un blēža likteni, par viņa patiesības meklējumiem. Romāns uzrakstīts spraigi, dziļi atsegta magnetizētāja un viņa pacientu psiholoģija.RomānsRĪGA LIESMA- 1980No zviedru valodas tulkojusi SOLVEIGA ELSBERGAMāksliniece UGA NIKLASE© Tulkojums latviešu valodā, pēcvārds, «Liesma», 1980Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

The fate of a shipping company depends upon the successful maiden voyage of their new liner ARCADIA, the greatest liner of them all. Flappers, affairs, elegant balls, intrigue and treachery in this 1920s tale.The magnificent saga of the greatest ocean liner of them all.Publisher: New York, St. Martin's Press, 1984

MājupceļšRomānsRemarks iejūtīgi stāsta par vācu karavīru likteni, kuri pēc 1.pasaules kara atgriezušies mājās pēc tam, kad krustam šķērsām izstaigājuši smagos kara ceļus. Daļa no viņiem ir kļuvusi pavisam vienaldzīgi pret apkārtni un apkārtējiem, pret dzīvi vispār. Turpretī citi vēl saglabājuši optimisma un cerību dzirksti, lai sparīgi mestos cīņā pret nākotni. Autors izjusti vēsta par to, kā mazpamazam izgaist un sabrūk šķietamā un trauslā frontes biedru brālība un draudzība, jo šo sabrukumu veicina visapkārt valdošas sociālās atšķirības un mantiskās nevienlīdzība. Ik vienu norisi romānā aizkustinoši papildina un it kā romantizē apkārtējā daba, kas, šķiet, dzīvo lidzi varoņu priekiem, bēdām un piedzīvojumiem.No vācu valodas tulkojusi Elza SudmaleRīga Liesma 1993Redaktore Silvija Titmane Vākam izmantota K. Padega mākslas darba reprodukcijaErich Maria Remarque DER WEG ZUROCKIm Propylaen Verlag, Berlin 1931

Sergejs PokrovskisMamutu medniekiStāsti par vēsturiAkmens laikmeta cilvēku dzīve, daba, dzīvnieki spilgti un kolorīti attēloti šajā aizraujošajā stāstā.izdevniecība «Liesma» Riga 1971tulkojis A. Lielais G. Nikoļska zīmējumiA Stankeviča vāksNoskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisZinātnieks un rakstnieks Sergejs Pokrovskis dzimis 1874. gadā. Jau skolas gados nelielais kalsnais zēns stun­dām ilgi sēdēja pie skudru pūžņiem, nenovērsdams ska­tienu no mazajām rosīgajām skudrām.Sergejs Pokrovskis, iestājies Maskavas universitātes fizikas un matemātikas fakultātes dabzinātņu nodaļā, jau pirmajās "brīvdienās aizbrauca uz Glubokojes ezeru Mas­kavas apkaimē. Šeit atradās Krievijā pirmā zinātniskā stacija, kas pētīja dzīvības procesus saldūdeņos. Noma­ļais Glubokojes ezers, paslēpies dziļi mežos un purvos, bija ļoti gleznains. Neskartā daba valdzināja studentu ar neskaitāmiem brīnumiem un mīklām, un jaunais dabzi- nātnieks centās atminēt kaut dažas no tām. Aiz loga ezers, purvā brēc tilbīte, mežā svilpo strazdi, maija rieta stundās vēl dzirdama nerimtīgo rubeņu rubināšana. Daž­kārt vakarā pāri ezeram aizveļas dobjš māviens: kliedz dumpis. Students izložņāja visuļs ezermalas biezokņus — viņam par visu vari gribējās ieraudzīt putnu, kam tāda skanīga rīkle kā vērsim. Veltīgi! Dumpis prata skaļi maurot, bet vēl labāk slēpties.Sergejs Pokrovskis neaizmirsa pirmo tikšanos ar šo putnu. Pēc daudziem gadiem viņš uzrakstīja stāstu par dumpi ar virsrakstu «Nenotveramais».Pēc augstskolas beigšanas sākās skolotāja gaitas, to­mēr sakari ar universitāti nepārtrūka. Sergejs Pokrovskis piedalījās daudzās ekspedīcijās, apceļodams Kaņina un Jamalas pussalas. Studiju gados viņš bija pasācis popula­rizēt savas zināšanas bioloģijā, un kopš tā laika populāri apraksti aizņēma aizvien lielāku vietu viņa darbā.Sergejs Pokrovskis mīlestību uz dabu, plašās zināšanas, ilggadējos dabzinātnieka novērojumus un pieredzi, kā arī veiksmīga tēlojuma autora talantu pratis ietvert un atspoguļot aprakstos «Dabas klēpī» un «Dabas kalen­dārs», kas izdoti daudz reižu.Ļoti jauki ir Sergeja Pokrovska stāsti par dzīvniekiem. Stāsts «Raibais un Melnais» attēlo dzeņu dzīvi, «Dzelten- ausis» — zalkti. Atceroties skolas gadus, zinātnieks rak­sta par skudrām — «Melnā ķēniņiene un -viņas tauta», pēc tam arī par citiem kukaiņiem: par bitēm — «Spār­notās cilts pilsēta», par termītiem un lapsenēm. Stāstos «Uluņa», «Aļņi» un «Roņu medībās» S. Pokrovskis at­griežas pie epizodēm no ceļojumiem uz Ziemeļiem.Pēdējos mūža gados Sergejs Pokrovskis aizrāvās ar pirmatnējā cilvēka dzīves pētīšanu. Pēc savāktajiem ma­teriāliem uzrakstīti divi interesanti stāsti — «Mamutu mednieki» un «Ciemats pie ezera». Plašās zināšanas un rakstnieka talants palīdzējis S. Pokrovskim radīt īstus mākslas darbus, patiesīgi attēlot akmens laikmeta cilvēka dzīvi, dabu un dzīvniekus tāltālajos laikos.S. Pokrovskis miris 1945. gadā.