Роман Агаты Кристи, которая предстает перед читателем тонким знатоком психологии человека, рассказывает о любви, которая окрыляет молодого небогатого парня и приводит его в проклятое поместье «Цыганское подворье».

Подробные комментарии и словарь помогут читателям следить за перепетиями сюжета.

The second book from Chief-Detective Inspector Roderick Alleyn series.

Agata Kristi Ēnu SpogulisSlavenā kinoaktrise Merīna  Grega, nopirkusi namīpašumu netālu no mis Mārplas dzīvesvietas, sarīko labdarības balli, kuras laikā tiek noindēta viena no viešņām. Iespēja pastrādāt šo noziegumu bijusi daudziem, bet trūkst motīva. Policija atmet vienu versiju pēc otras un šķiet nonākusi strupceļā. Dollija Bentrija neilgi pirms slepkavības ievērojusi kaut ko tādu, kas paslīdējis garām pārējo uzmanībai, un dodas pie savas  draudzenes mis Mārplas, jo labi zina - tieši viņa spēj atminēt vissarežģītākās mīklas Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisAgatha ChristieTHE MIRROR CRACK’D FROM SIDE TO SIDECopyright © Agatha Christie Ltd 1962Agata KristiĒNU SPOGULISApgāds «Artava» RīgāNo angļu valodas tulkojusi Ingrīda Krūmiņa Mākslinieks Aldis Kopštāls© Tulkojums, noformējums «Artava», MM ISBN 99X4-12-744-3Margaritai Revenfordai - no visas sirdsTrūkst pavediens, aizslīd šķidrauts zaigais;Lūst plaisot ēnu spogulis; “Lāsts piepildās!" jauš baismās Šēlotas daiļava. Alfrēds Tenisons

Agata KristiErkils Puaro un citiNotikums ballē ; Lētais dzīvoklis ; Aizplīvurotā dāma ; Miljona vērto obligāciju zādzība ; Piedzīvojums ēģiptiešu kapenēs ; Nolaupītais premjerministrs ; Nemejas lauva ; Hipolitas josta ; Gadījums ar lielisko kalponi ; Slepkavība ar mērlenti ; Zilā ģerānija ; Četras aizdomīgas personas ; Miroņzāle  ; Dīvainais joks ; Gadījums ar sievieti vidējos gados ; Bagdādes vārti ; Māja Sirāzā ; Deliu orākuis ; SOS ; Apsūdzības lieciniece ; Zilā krūze ; Nelaimes gadījums Krājumā apkopoti angļu rakstnieces, kriminālliteratūras darbu autores Agatas Kristi (1890—1976) stāsti par detektīvu Erkilu Puaro, mis Marplas un Pārķēra Palna aizrautīgajiem piedzīvojumiem noziedznieku izsekošanā un noziegumu atklāšanā.RIGA «Zvaigzne» 1983No angļu valodas tulkojusi un sakārtojusi Ilga Melnbārde© Tulkojums latviešu valodāsakārtojums, priekšvārds,«Zvaigzne», 1883DAŽI VARDI PAR AGATU KRISTI UN VIŅAS DARBIEMLīdzās pasaules literatūras meistardarbiem, kuru autori ar savu cilvēka dvēseles dziļo izpratni, ar cilvēku cilts laimes un traģisma notēlojumiem allaž lasītāju darījuši cildenāku, pastāv cits žanrs, kam tāpat ir sava loma cil­vēka dzīvē. Kriminālliteratūra parasti piepulcējama dar­biem, kas Tlomāti izklaidēšanai un apmierina to cilvēka psihes jomu, kur slēpjas gan alkas pēc satraucošiem pie­dzīvojumiem un neparastām dēkām, gan interese par to, kāpēc daļā cilvēku sīksti turas noziedzīgas tieksmes, gan vēlēšanās redzēt taisnības uzvaru un ļaundara bojāeju.Veiksmīga kriminālliteratūra pirmām kārtām prasa grodi vērptu intrigu, loģiski pamatotus varoņu raksturus un rīcību, gudri iepītus norādījumus, kas visai nemanāmi dod mājienus, kurš varētu būt īstais vainīgais, un maldi­nošus notikumus vai secinājumus, kas lasītāju vilina pro­jām no pareizajām aizdomām un beigās noved pie pilnīgi negaidīta atrisinājuma.Agata Kristi (1891—1976) ar saviem sešdesmit astoņiem kriminālromāniem, simt stāstiem un septiņpadsmit lugām iemantojusi pasaules slavu, un angļi viņu nosaukuši par «kriminālliteratūras karalieni». Viņas brieduma laika dar­bus patiešām raksturo īpašības, kas piemīt rietumu kri­minālliteratūras labākajai daļai. Viņas darbi tulkoti apmē­ram simt pasaules valodās.Iepazīstoties ar A. Kristi biogrāfiju, var rasties izbrīns, kā sieviete ar viņas buržuāzisko sociālo izcelsmi, audzi­nāšanu, dzīves gājumu un pasaules uzskatu spējusi gadus sešdesmit ar neizsīkstošu izdomas spēju darboties krimi- nālliteratūrā. Un tomēr tieši pati šī biogrāfija ari izskaidro viņas popularitāti un panākumus. Proti, rakstniece nepū­las tēlot vidi, ko nepazīst, aprakstīt vietas, kur nav bijusi, izvēlēties par savu darbu varoņiem izdomātus cilvēkus, Vienīgi pirmie darbi, galvenokārt stāsti, mūsdienu lasītā­jiem šķiet naivi un samāksloti, turpretī vēlākie sacerējumi liekas gluži kā dzīvē noskatīti, protams, izmantojot šāda veida literatūrai nepieciešamo paspilgtinājumu.Agata Kristi Melouvena (dzim. Millere) dzimusi Tor- kijā, ostas un reizē kūrortpilsētiņā pašā Lamanša krastā. Viņas tēvs, amerikānis, dzīvo no vectēva sakrātā kapitāla, un Agatas bērniba rit bezrūpīgi un laimīgi. Tikai pēc tēva nāves noskaidrojas, ka Miliers pārāk uzticējies savu kapitālieguldījumu darījumu kārtotājiem un lielākā daļa naudas zudusi, tā ka atraitne paliek diezgan spaidīgos ap­stākļos. Ar vecākās meitas atbalstu tomēr izdodas paturēt māju Torkijā.Izglītību mūsdienīgā nozīmē rakstniece nav saņēmusi, vienīgi pusaudzes vecumā pavadījusi vairākus gadus ār­zemju meiteņu skolās, kur īpaša uzmanība pievērsta lite­ratūrai, mūzikai, glezniecībai. Agata bijusi ļoti muzikāla, labi spēlējusi klavieres un sapņojusi ari kļūt par oper­dziedātāju, taču pārbaudītāji atzinuši, ka viņas balss pie­mērota tikai kamerizpildījumam. Tā kā viņa turklāt, at­klātībā uzstājoties, vienmēr ļoti uztraukusies, domas par mūziķes karjeru vajadzējis atmest. Starp citu, rakstniece bijusi arī loti neveikla runātāja, tāpēc publiski runājusi visai reti un nelabprāt.Jau pusaudzes gados Agata sāk mēģināties rakstnie­cībā. Sākumā viņa raksta dzejoļus, kurus gan vēlāk ar re­tiem izņēmumiem atzīst par literāri nepieņemamiem.Apmēram divdesmit gadu vecumā viņa pēc mātes iero­sinājuma sāk rakstīt stāstus.. Pirmais saucas «Dailes māja» un liecina par stipru ievērojamā angļu rakstnieka D. Lo- rensa ietekmi. Tam seko «Spārnu aicinājums» un «Vien­tuļais dievs». Diemžēl stāstus neviena redakcija nepieņem.Drīz vien Agata izmēģina roku romānu rakstīšanā, un šī mēģinājuma rezultāts ir darbs ar virsrakstu «Sniegs tuksnesī».Pēc mātes padoma Agata lūdz konsultāciju sava laika populārajam rakstniekam Idenam Filpotsam. Atsauksme ir pozitīva, un rakstnieks mudina Agatu strādāt.Gan romānu, gan dažus pēc tam uzrakstītos īsos stāstus noraida.Sājos stāstos rakstniece risinājusi psihiskas problēmas, reizē iepīdama mistikas elementus, un tie nepieder pie viņas labākajiem darbiem.Tad Agata sāk lasīt kriminālromānus: Konanu Doilu, Morišu Leblānu, Polu Beku. Izlasījusi Pola Beka romānu «Dzeltenās istabas noslēpums», viņa nolemj izmēģināt roku šāda veida sacerējumos.Tūkstoš deviņsimt trīspadsmitā gada beigās un četrpa­dsmitā gada sākumā Agata apmeklē Pirmās palīdzības un slimnieku kopēju kursus, tāpēc arī kara laikā strādā vie­tējās brīvprātīgās medicīniskās palīdzības nodaļas slim­nīcā sākumā par kopēju, tad par medicīnas māsu, pēc tam aptiekā, kur arī iegūst diezgan plašas zināšanas ķī­mijā, ko vēlāk izmanto savos darbos.Kara laikā (1914. gadā) rakstniece apprecas ar gaisa karaspēka virsnieku Arčiboldu Kristi.Strādādama aptiekā, Agata Kristi izplāno savu pirmo romānu Serloka Holmsa tradīcijā. Šī tradīcija prasa, lai radītu interesantu detektīva tēlu. Torkijā tolaik dzīvo daudz bēgļu no Beļģijas, un rakstniece nolemj, ka viņas detektīvs būs pensijā aizgājis beļģu slepenpolicijas virs nieks (inspektors), vīrs ar lielu dzīves pieredzi. Viņš ir maza auguma, olveida galvu, lieliskākajām ūsām Eiropā, zaļām kaķa acīm, ļoti tīrīgs un akurāts, ārkārtigi gudrs (liek lietā savas «mazās peiēkās smadzeņu šūniņas» — šis izteiciens rakstniecei iepatīkas). Detektīvs dabū sengrieķu varoņa vārdu Herkuless (Hērakls) — franču rakstībā «Hercule», ko izrunā «Erkils», tātad rodas Erkils Puaro. Tā «piedzimst» viens no XX gadsimta slavenākajiem kri­minālromānu detektīviem.Pirmo kriminālromānu rakstniece saraksta 1915. gadā, un tā virsraksts skan «Dīvainais notikums Stailsā» («The Mysterious Allair at Styles»). Romānu divreiz noraida, taču beidzot tas iznāk 1920. gadā.Pēc tam seko otra grāmata «Slepenais ienaidnieks» [«The Secret Adversary»).Trešais romāns saucas «Slepkavība golfa laukumā» («Murder on the Links»).Sie darbi iepatīkas žurnāla «The Sketch» redaktoram, un viņš ierosina uzrakstīt virkni stāstu par Puaro.Līdz ar Puaro kriminālliteratūrā ienāk arī viņa pārinieks un hronists kapteinis Heistingss (līdzīgi Serlokam Holm- sam un doktoram Votsonam), godīgs, drosmīgs, bet visā visumā diezgan vientiesīgs cilvēks.A. Kristi saraksta divpadsmit stāstus, iepīdama tajos arī Konana Doila radītā Lestreida tipa Skotlendjarda slepen­policistu inspektoru Džepu. Stāstos reizēm darbojas arī franču policijas Inspektors 2iro, kas nicina Pu^ro (tas esot vecmodīgs), taču vienmēr kapitulē mazā beļģa at­jautības priekšā.A. Kristi vīrs pēc atvaļināšanas no armijas sāk strādāt Londonas Sitijā. Dienesta ceļojumos viņam dodas līdzi arī rakstniece. Tā abi Kristi apceļo gandrīz visu pasauli.Pēc dažiem ne sevišķi augstā līmenī sacerētiem darbiem rakstniece laiž klajā plaši pazīstamo romānu «Rodžera Ekroida nāve» (1926), kurā stāstījums risināts «es» formā, turklāt stāstītājs, ārsts Šeperds, izrādās slepkava. Vēlāk šo romānu dramatizē, un A. Kristi ir spiesta piekrist, ka no darbības personu saraksta izsvītro ārsta māsu Kero- lainu (no tās vēlāk, šķiet, izveidojusies sieviete-detektīve mis Mārpla). Sāda rīcība pamudina rakstnieci vēlāk dra­matizēt savus darbus pašai, kā arī rakstīt oriģināllugas.Drīz rodas kāda visai drūma luga, ko divdesmitajos ga­dos neviens teātris nepieņem. Rakstniece uzskata, ka mūs­dienu — t. i., sešdesmito gadu — Anglijā, kur uz skatu­ves redzama nebeidzama vardarbība, to droši vien būtu inscenējuši. Sai lugai seko nākamā, kas nosaukta par «Ahnatonu». Tās darbība norit Senajā Ēģiptē. Lugu rak­stot, A. Kristi sīki izpēta tēlotā laikmeta sadzīvi, ēģiptiešu mājas iekārtojumu, vidi utt.Tūkstoš deviņsimt divdesmit devītais gads atnes A. Kristi smagus pārdzīvojumus. Nomirst viņas māte, un izirst laulība ar A. Kristi. Viņa gan saraksta divas grā­matas, taču pati nav ar tām apmierināta.Pēc šķiršanās viņa dodas ceļojumā uz Bagdādi, apstā­damās pirms tam Damaskā un braukdama tālāk pāri tuk­snesim. Sajā ceļojumā viņa apmeklē arī izrakumus Urā (Irākā) un uz visu mūžu iemīļo Tuvos Austrumus — gan turienes dabu, gan pilsētas, gan cilvēkus. Nākamajā ce­ļojumā uz Uru A. Kristi iepazīstas ar savu otro vīru, ar­heologu Maksi Melouvenu. Pēc apprecēšanās ar viņu 1930. gadā A. Kristi bieži dodas viņam līdzi uz arheologu apmetnēm.Ceļojumos novēroto un piedzīvoto A. Kristi izmantojusi savos darbos.Sākot ar trīsdesmitajiem gadiem, A. Kristi, kas līdz tam nav uzskatījusi sevi par īstu rakstnieci, sāk publicēt savus darbus regulāri. Literāro darbību viņa nepārtrauc arī otrā pasaules kara laikā, kad atkal strādā Londonā Universitā­tes koledžas slimnīcā par farmaceiti.īsā priekšvārdā nav iespējams uzskaitīt visus A. Kristi darbus, tāpēc minēsim vienīgi tos, kas k|uvuši plaši pa­zīstami. Līdz ar jau pieminētajiem tādi ir romāni un stāsti «Izmeklēšanu veic Puaro» (1924), «Kamīnu noslēpums» (1925), «Slepkavība mācītāja mājā» (1930) — šeit pēdas dzen nevis Puaro, bet mis Mārpla, «Endhauzā draud bries­mas» (1932), «Trīspadsmit neatrisināti gadījumi» (1932), «Izmeklēšanu veic Pārķers Pains» (1934), «Kārtis galdā» (1936), «Norunāta tikšanās ar nāvi» (1938), «Mīklainais notikums regates laikā un citi stāsti» (1939), «Viens, divi, trīs, viens tāds īss» (1940), «N vai M» (1941), «Līķis biblio­tēkas istabā» (1942), «Pieci mazi sivēntiņi» (1943), «Hē- rakla varoņdarbi» (1947), «Ziņo par slepkavību» (1950), «Trīs akli pelēni un citi stāsti» (1950), «Mirušais rīkojies nesaprātīgi» (1956), «Četros piecdesmit no Pedinglonas» (1957), «Kaķis" baložu vidū» (1959), «Divkāršais pārkā­pums un citi stāsti» (1961), «Pulksteņi» (1963), «Bertrama viesnīcā» (1965). Pēdējā gadu desmitā pirms autores nā­ves ļoti populārs kļuvis romāns «Slepkavība Austrumu ekspresī».A. Kristi pazīstamākās lugas ir «Ahnatons», «Zirnekļa tīkls», «Peļu slazds» (šis darbs izrādīts arī mūsu repub­likā), «Negaidītais viesis», «Spriedums», «Melnā kafija», romānu dramatizējumi: «Desmit mazi nēģerēni», «Grava», stāsta dramatizējums «Apsūdzības lieciniece», pēc kura uzņemta arī amerikāņu filma, un citi. Dramatizējot rakst­niece daudz ko pārveidojusi, Tā lugā un filmā, piemē­ram, pārveidota stāsta «Apsūdzības lieciniece» beigu daļa, parādot visos sīkumos tiesas ainu un noziedznieka un viņa sievas attiecību traģiku.Trīsdesmitajos gados iznāk vairāki A. Kristi romāni, kas nav ietilpināmi kriminālliteratūras žanrā. Autore tos pub­licējusi ar pseidonīmu Mērija Vestmeikota. Viens no tiem ir «Milža maize». Pēc dažiem gadiem parādās romāns «Nepabeigtais poitrets», un četrdesmitajos gados tiek iz­dotas divas grāmatas: «Pavasari es biju tālu no mājām» un «Roze un īves koks».Pēc tam A. Kristi vieglā, pēc viņas domām, pat frivolā tonī attēlo savu dzīvi Sīrijā, nosaukdama šo darbu par «Nāc pastāsti par savu dzīvi» un publicēdama to ar pilnu vārdu Agata Kristi Melouvena.Apmēram 1950.—1965. gados A. Kristi raksta savu auto­biogrāfiju, kas iznāk pēc viņas nāves.Kā amerikāņu izdevuma priekšvārdā sacīts, šī grāmata ir «himna dzīves priekam». A. Kristi necenšas daudz kavēties pie bēdām un raizēm, kas viņai, dabiski, nav svešas. Tās ir gaišas atmiņas galvenokārt par to, kas dzīvē bijis labs un vērtīgs.Tā kā mūsu pašreizējā izdevumā ietilpst daļa A. Kristi stāstu, mazliet vairāk pakavēsimies pie tiem.A. Kristi nepiekrīt tai daļai mūsdienu rietumu rakst­nieku, kas par savu darbu varoņiem izvēlas noziedzniekus un attēlo viņu rīcību visā tās šausmu pilnajā baigumā un brutalitātē.Viņa sīki iepazīstas ar kriminoloģiju. Sevišķi viņu iein­teresē mēģinājumi labot noziedzniekus, taču sirds dziļu­mos viņa uzskata, ka ļaunprātīgi slepkavas nav labojami un ka galvenais sabiedrības uzdevums ir pasargāt no tā­diem nevainīgos cilvēkus, jo būtiski svarīgākais ir ne­vainīgums. Šādus uzskatus izklāsta arī rakstnieces iemī­ļotā detektīve mis Mārpla stāstā «Četras aizdomīgās per­sonas».A. Kristi kriminālstāstu darbības vieta parasti ir angļu augstākās vidusšķiras mājokļi. Noziedznieki ir vai nu ārēji cienījami buržuāziskās sabiedrības pilsoņi (piemē­ram, bankas direktors stāstā «Miljona vērto obligāciju zādzība», titulētais sers Ambrozs stāstā «Miroņzāle»), vai arī šīs pašas sabiedrības radītie avantūristi, kā uzdzīvo­tājs ārsts Eimzs «Piedzīvojums ēģiptiešu kapenēs», misis Meroudīna «Nelaimes gadījumā», mis Polita «Slepkavībā ar mērlenti», liela mēroga afērists Longs stāstā «Bagdādes vārti». Pašai rakstniecei varbūt īsti neapzinoties, brīžam iezogas simpātijas pret zemāko šķiru pārstāvjiem, kuru pārkāpumus lāgā nevedas iekļaut noziedzības katego­rijā — te varētu minēt trūcīgās vecās sievietes stāstos «Nemejas lauva» un laika kavētāju stāstā «Māja Širāzā». Taču saskatīt dziļas sociālas saknes noziegumiem, kā to dara mūsu pašu krimināldarbu autori, kā Andris Kolbergs, Viktors Lagzdiņš, Gunārs Cīrulis, Anatols Imermanis, kā arī Vladimirs Kaijaks savos darbos ar krimināla rakstura elementiem, A. Kristi nespēj.Noziegumu cēlonis stāstos parasti ir naudas kāre vai patoloģiskas jūtas, kas mudina nogalināt sāncenšus.Visiemīļotākie detektīvi rakstniecei bijuši jau minētie Erkils Puaro un mis Džeina Mārpla.Tā kā A. Kristi darbi pieder pie tā saucamā «intuitīvās kriminālliteratūras» žanra, viņas detektīvi necenšas at­rast kādus īpašus lietiskus pierādījumus, bet atklāj no­ziegumus ar jau zināmo faktu un sava prāta asuma pa­līdzību. Tā stāstā «Nolaupītais premjerministrs» Puaro gandrīz veselu dienu ieslēdzas istabā, vienatnē vispusīgi pārdomādams iespējamos nozieguma izdarīšanas cēloņus, apsvērdams noziedznieku psiholoģiju un nozieguma pa­strādāšanas gaitu, un tikai tad sāk zibeņātri rīkoties. Puaro ir liela mēroga detektīvs, kas redzējis gan pasauli, gan dažādu šķiru ļaudis, tāpēc viņam rakstniece uztic ga­dījumus, kur jābūt apsviedīgam, enerģiski jārīkojas, jā­ievāc ziņas no starptautiskās policijas, jāceļo uz dažādām zemēm. [1]Taču jāņem vērā, ka Puaro visas savas gara spējas iz­manto, lai aizstāvētu tālaika sabiedrisko kārtību un tra­dīcijas.Radniecīgs Puaro ir vēlāk izraudzītais misters Kristo- fers Pārķers Pains, kas strādājis valsts iestādēs, nodar­bodamies ar statistikas jautājumiem, bet pēc aiziešanas pensijā nodibinājis savu aģentūru, lai palīdzētu cilvēkiem risināt personiskas dabas problēmas un vērstu viņu pe­lēcīgo dzīvi interesantāku. Turpretī dodoties ceļojumos uz ārzemēm, Pārķers Pains uzņemas pat smagu noziegumu risināšanu un sekmīgi tiek ar to galā.Arēji viņš zināmā mērā atgādina Puaro, un rakstniece reizēm apvelta viņus abus pat ar vienu un to pašu sekre­tāri mis Lemonu.Mūsu periodikā iespiesti trīs šīs sērijas stāsti Džesijas Dzērves tulkojumā.Mis Mārpla savukārt ir ļoti īpatnējs noziegumu atklā­jējas tips. Mazā ciematā Sentmērimīdā otrdienas vakaros pulcējas kopā seši cilvēki un apspriež neatrisinātu slep­kavību gadījumus. Līdz ar mis Mārplu vakaros piedalās pieci citi cilvēki, kas apveltīti katrs ar savām raksturīgām īpašībām. Vairākos stāstos tie ir mis Mārplas brāļadēls rakstnieks, viņa draudzene gleznotāja, vietējais advokāts, ārsts un mācītājs. Citos stāstos tie ir kāds atvaļināts pulk­vedis ar sievu, jauna aktrise, kāds pensijā aizgājis augsts Skotlendjarda ierēdnis un tas pats ārsts. Ļoti gudrā mis Mārpla ir izcila cilvēku pazinēja, lieliska psiholoģe, kas, gandrīz vai nesperdama ne soli projām no savas dzimtās Sentmērimīdas, tik sīki iepazinusi ļaužu dabu, ka pēc cil­vēku domāšanas veida analoģijas spēj saskatīt nozieguma cēloņus un noziedznieka rīcības veidu.Nomaļus no citiem noziegumu atklājējiem stāv mīk­lainais misters Kvins, kas šķiet ne īsti cilvēks, ne rēgs — kā spokains Arlekīns. Pati A. Kristi raksturo viņu kā zināmu katalizatoru. Misters Kvins noslēpumaini parādās un pazūd, ar savu klātbūtni ietekmējot cilvēkus. Mistera Kvina emisārs, kas īsteno viņa norādījumus, ir mazais, apaļais, lietišķais Setertveits, Kvina sērijas stāstos bieži vien iepīts pārdabiskais elements, un tiem nav īsti ticama pamatojuma.Lielo vairumu A. Kristi stāstu ievērojami paspilgtina apkārtējās vides un sadzīves pazīšana. Viņa zina, kā iekārtotas angļu mājas, kādas maltītes tiek ieturētas un kādus galda piederumus lieto, uz kuriem restorāniem mēdz iet dažādu sabiedrības slāņu ļaudis, pazīst ārzemju pansionātus un meiteņu skolas, ļoti sīki var attēlot kal­potāju raksturus, jo lielāko mūža daļu viņai pašai nācies ar tiem saskarties. Viņa loti daudz ceļojusi, tāpēc brīvi var aprakstīt Franciju, Itāliju, Ēģipti, Sīriju un citas Tuvo Austrumu zemes. Viņa braukusi no Damaskas pāri tuk­snesim tādā pašā automašīnā, kādā brauc stāsta «Bagclā- des vārti» varoņi, pati redzējusi Sirāzu un māju, kas figurē stāstā «Māja Sirāzā», pati bijusi Delfos, kur viņas vīrs lasījis senus uzrakstus uz marmora plāksnēm, kā dara bagātās amerikānietes dēls stāstā «Delfu orākuls». Tieši visas šīs zināšanas piešķir daudzām situācijām īpašu dzī­vīgumu.Vērā ņemami faktori A. Kristi darbu popularitātē ir va­loda un stils, kādā viņa rakstījusi. Tā ir laba, ļoti idiomā- tiska angļu valoda, kādu mūsdienās lieto iunā un rakstos. Ne velti cilvēkiem, kas vēlas apgūt angļu sarunvalodu, bieži iesaka lasīt A. Kristi darbus. Rakstnieces valodas īpatnība ir arī lakonisms un konkrētība, jo to prasa vaja­dzība saglabāt un kāpināt spriegumu līdz intrigas atrisi­nājumam.Sevišķi rakstniecei patīk vārdu spēles.Anglijas īstenības raksturīgais atainojums, interesantie, asprātīgie sižeti, spilgtie tēli un labā valoda ļāvuši A. Kristi darbiem iemantot un saglabāt popularitāti arī mūsu zemē.

Kalėdų išvakarės. Į Simeono Li namus susirenka visa šeima. Sudėtingus giminaičių santykius dar labiau sukomplikuoja siaubingas įvykis: griūvančių baldų, dūžtančių indų triukšmą perskrodžia šiurpus klyksmas. Įvykdyta kraupi žmogžudystė- didžiuliame kraujo klane aptiktas namų šeimininkas. Erkiulis Puaro apsiima padėti tirti šią bylą.

Agata KristiĒrkšķis pirkstāApciemojot savu tanti Adu veco ļaužu pansionātā, Tomijs un Tapensa Beresfordi, nepievērš uzmanību sirmās kundzes žēlabām par sliktiem ārstiem un aizdomīgām apteksnēm, jo veci ļaudis taču mēdz būt tik neciešami. Tomēr, kad misis Loketa ierunājas par savādām sēnēm sautējumā un misis Lankastere sāk pļāpāt par kaut ko, kas slēpjas kamīnā, Tomijs un Tapensa saprot, ka tiek iesaistīti savādā un noslēpumainā dēkā.ISBN 9984-780-11-2Agata KristiĒRKŠĶIS PIRKSTĀNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisSĪ A «Skarabejs» RīgaCopyright © Agalha Christic Limited 1968 All rights reserved.First published in Grcat Britain by Collins 1968No angļu valodas tulkojusi Ilze Bērziņa Mākslinieks Aldis Kopštāls© Tulkojums, noformējums, «Skarabejs», 2006 ISBN 9984-780-11-2

4 novelets and 3 short stories by the creator of PERRY MASON and the best-selling American mystery writer of all time.

Mūsdienu kriminālromāniDžeimss Hedlijs Čeizs. Es gribēju iegūt miljonu /Tulkojis H.Kalniņš /Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv/

Arturs Konans DoilsEtīde purpura toņosstāsti par Šerloku Holmsu   Etīde purpura toņos I daļa. ;  No armijas atvaļinātā medicīnas doktora Džona Vatsona atmiņu atstāsts  ;   1.  Misters Šerloks Holmss ;   2.   Dedukcijas zinātne ;   3.  Loristongārdenzas noslēpums ;   4.   Ko teica Džons Renss  ;   5.   Mūsu sludinājums atved apmeklētāju  ;   6.   Tobiass Gregsons rāda, ko spēj  ;   7.   Gaismas stars tumsā ;  II daļa Svētajo zemē  ;   1.  Lielajā Sāls tuksnesī  ;   2.   Jūtas puķe  ;   3.  Džons Ferjers runā ar pravieti ;   4.   Izmisīga bēgšana ;   5.   Atriebes eņģeļi ;   6.   Doktora Džona Vatsona piezīmju turpinājums  ;   7.   Noslēgums ;  Trīs studenti ;  Notikums Ebigreindžā ;  Čārlzs Ogastess Milvertons ;  Vientuļā riteņbraucēja ;  Degunkniebis zelta ietvarā ;  Pazudušais regbistsIZDEVNIECĪBA «LIESMA» RIGA 1976No angļu valodas tulkojusi Anna Bauga Mākslinieks Viesturs Grants Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1976Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Karina Fosuma Evas acsAtēnas detektīvsEva Magnusa gatavojas pārkāpt robežai, kurai nekad agrāk nav uzdrošinājusies pat tuvoties. Sevi viņa ir uzskatījusi par ideālistisku mākslinieci un gādīgu vientuļo māti. Viņa ir domājusi, ka pazīst savas vajadzības un vēlēšanās. Un tad pēkšņi uzrodas Marija Durbana — pēc tik daudziem gadiem. Bērnības draudzene, ar kuru Eva reiz dalījusies visā un kura lietiski un dzīvespriecīgi pastāsta, ka ir kļuvusi par augstas klases prostitūtu un ka naudas viņai netrūkst. Un šī tikšanās notiek tieši tajā dienā, kad Eva stāv pie lielveikala ar tukšu naudasmaku un nesamaksātu rēķinu žūksnīti rokās…Karina Fosuma ir uzrakstījusi aizraujošu, psiholoģiski blīvu drāmu par jaunu sievieti, kura savas ziņkārības dēļ tiek iejaukta smagā noziegumā.No norvēģu valodas tulkojis Sandris BriedisNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis"Gaužām reti iespējams izjust tādu spriegumu un šausmas, kas reizē ir tik inteliģenti pasniegtas un ticamas. Ja tam vēl pievienojas prasmīgs personu potretējums un loģiska darbība*.» tad saproti, ka tavās rokās nonākusi īsta vērtība,"Karina Fosuma dzimusi 1954. gadā Sandefjorda, Norvēģijā. Literatūrā vina ienāca . jau 1974. gadā ar dzejoļu krājumu "Varbūt rīt", par kuru saņēma Tarjeja Vesosa debitantu balvu. 1995. gadā tika izdots viņas pirmais kriminālromāns "Evas acs", kurā izmeklēšanu vada pieredzējušais policijas komisārs Konrāds Sejers. Pēc romānu "Evas acs" un "Neskaties atpakaļ!" motīviem uzņemtas filmas. Karina Fosuma atzīta par augstākās raudzes kriminālromānu rakstnieci Norvēģijā.Ingvars Ustvets Redaktore Silvija Brice Riharda Bargā makets Māra Simansona vāka dizainsorg izd 1995 © Sandis Briedis, tulkojums latviešu valodā, 2001 © Apgāds "Atēna", 2001Tēvam

What has happened to Jacques Gaillard? The brilliant teacher who trained some of France's best and brightest at the Ecole Nationale d'Administration as future Prime Ministers and Presidents vanished ten years ago, presumably from Paris. Talk about your cold case.The mystery inspires a bet, one that Enzo Macleod, a biologist teaching in Toulouse instead of pursuing a brilliant career in forensics back home in Scotland can ill afford to lose. The wager is that Enzo can find out what happened to Jacques Gaillard by applying new science to an old case.Enzo comes to Paris to meet journalist Roger Raffin, the author of a book on seven celebrated unsolved murders, the assumption being that Gaillard is dead. He needs Raffin's notes. And armed with these, he begins his quest. It quickly has him touring landmarks such as the Paris catacombs and a chateau in Champagne, digging up relics and bones. Yes, Enzo finds Jacques Gaillard's head. The artifacts buried with the skull set him to interpreting the clues they provide and to following in someone's footsteps-maybe more than one someone-after the rest of Gaillard. And to reviewing some ancient and recent history. As with a quest, it's as much discovery as detection. Enzo proves to be an ace investigator, scientific and intuitive, and, for all his missteps, one who hits his goals including a painful journey toward greater self-awareness.

Džeimss GripandoFalkona ultimātsKāds bezpajumtnieks ar īesauku FaIkons uzrāpies uz Maiami tilta un draud nolēkt, ja netiks izpildīta viņa vienīgā prasība—atļauta īsa saruna aci pret aci ar Majami mēra meitu. Dīvainā skrandaiņa aizstāvību uzņemas advokāts Džeks Sviteks, kurš allaž nesavtīgi centies aizstāvēt ikvienu, par kura nevainību ir pārliecināts. Tā kā šī nav pirmā reize, kad Falkons izmisīgi mēģinājis panākt sarunu ar mēra meitu, tiesa Džeka klientam piemērojusi krietnu drošības naudu 10 000 dolāru. Tomēr advokātam par lielu brīnumu savādais klients, kas mitinās krastmalā, pamestā auto vrakā, tiešām šo summu iemaksā…Džeimss Gripando raksta dinamiskā, psiholoģiski spraigā stilā. Ar advokāta Džeka Sviteka tēlu Gripando iepazīstināja jau agrāk izdotajā romānā "Labirints". Arvien pārsteidz Gripando romānu intensitāte un nežēlīgais asums, tomēr jaunajā darbā rakstnieks ir pārspējis pats sevi. Viņa romāni tulkoti vairāk nekā divdesmit valodās un ir ārkārtīgi pieprasīti visā pasaulē.Jau no pirmās lappuses šajā trilleri Gripando tā saista uzmanību, ka jūs lasāt augu nakti bez pārtraukuma. Harians HobensSviteks ir vēsais džeks.Un tikpat apbrīnojams ir grāmatas autors.Maiami advokāts Džeks Sviteks nemaz nevēlas iegūt jau­nu klientu, vismaz ne tādu, kas ir bezpajumtnieks un ieslo­dzīts par to, ka draudējis nolēkt no tilta. Taču kopš brīža, kad Džeku uzaicina aizstāvēt kādu cilvēku, kas pazīstams ar vār­du Falkons, notiek kaut kas pārsteidzošs. Vispirms jau tiesa Falkonam pieprasa iemaksāt desmit tūkstošus dolāru lielu drošības naudu. Un Falkons dzīvo pamestā automobilī, kura bagāžniekā tiek atrasts nežēlīgi noslepkavotas sievietes līķis.Panikā bēguļodams, Falkons sagrābj par ķīlnieku Džeka labāko draugu Teo. Viņi ieslēdzas moteļa istabā, un tagad Teo vairs nav vienīgais, kura liktenis ir atkarīgs no Falkona žēlas­tības. Džekam jāsadarbojas ar policistiem un lādzīgo starp­nieku, lai atbrīvotu Teo un pārējos gūstekņus, pirms Falkons varētu izdomāt, ka viņam vairs nav ko zaudēt, un ķīlniekus nogalināt.Taču Džeks vēl nezina, ka Falkonam ir daudz plašāki no­domi un ka aiz kulisēm atrodas citi cilvēki, kurus nekas neap­turēs centienos aizkavēt atklat viņu briesmīgos noslēpumus.Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisKONTINENTS RĪGA 2007No angļu valodas tulkojis Uldis Kokts Vāka dizains Dairis Hofmanis© Džeimss Gripando, 2007 © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, "Apgāds "Kontinents"", 2008

The guests ranged themselves at both sides of the door, like the chorus in a grand opera, A figure appeared in the entrance. It was not Mary Bellamy, but Florence. As if to keep the scene relentlessly theatrical, she began to cry out in a small, shrill voice: “A doctor! A doctor! Is there a doctor in the house!”

Moskau 1876: Es ist Mai, und die vornehme Gesellschaft ergeht sich im Alexandergarten. Plötzlich nähert sich ein junger Mann zwei Damen, die auf einer Bank den Frühling genießen, und macht der jüngeren und zugegeben sehr hübschen eine Liebeserklärung. Als sie den Unbekannten konsterniert abweist, erschießt er sich auf der Stelle. In St. Petersburg soll es ähnliche Vorkommnisse gegeben haben. Ist in Rußland eine Selbstmordepidemie ausgebrochen? Oder steht der Vorfall mit einer erneuten terroristischen Verschwörung im Zusammenhang? Für Erast Fandorin, den neuen Schriftführer in der Polizeistube, einen jungen Mann von unwiderstehlichem Charme, dem sein Vater, ein Oberleutnant a. D. nichts außer ungedeckten Wechseln hinterließ und der deshalb gezwungen ist zu arbeiten, wird der Fall zur ersten großen Bewährungsprobe,»Ein Leser, der ein Buch von Akunin zur Hand nimmt, muß wissen, daß er nichts mehr erledigen, kein Fernsehprogramm mehr sehen und nicht mehr einschlafen wird, bis er diesen Krimi bis zur letzten Zeile gelesen hat.«Moskauer Echo

Eine Kriminalgeschichte, bei der niemand zu Schaden kommt außer dem Verbrecher selbst, in der es oft noch nicht mal eine Leiche gibt – das ist das Kennzeichen vieler Geschichten um den katholischen Priester und unkonventionellen Ermittler Father Brown. Und doch sind G. K. Chestertons Detektiverzählungen spannend und fesselnd, wie es das Genre verspricht: Mit reiner Menschenkenntnis statt mit kriminalistischem Know-how schafft es Father Brown immer wieder, die kniffligsten Fälle zu lösen.Erstmals werden die packendsten Erzählungen um Father Brown in einem Band veröffentlicht – ein Muß für jede Spürnase.UmschlagGilbert Keith Chestertons Detektiverzählungen um Father Brown, ursprünglich in Zeitschriften von 1911 bis 1935 erschienen, handeln meist von einem moralischen, psychologischen oder theologischen Problem. Seine Geschichten sind kaum blutrünstig, und Leichen treten in gut einem Drittel nicht in Erscheinung, denn Chesterton geht es weniger um die Enthüllung als um die moralischen und religiösen Beweggründe eines Verbrechers. So meistert der kleine, rundliche, sanftmütige und scheinbar zerstreute Priester Father Brown seine Fälle auch nicht mit kriminalistischem Know-how, sondern mit purer Menschenkenntnis. Vorurteilslosigkeit, Mitgefühl, Toleranz, Beobachtungsgabe und Intuition sind dabei seine wichtigsten Hilfsmittel, mit denen er auch die schwierigsten Fälle auf spannende Weise löst.Mit den Geschichten um Father Brown verlieh Chesterton der Gattung der Detektivgeschichte gekonnt neue Züge: Dank seiner detailreichen und bildhaften Schilderung von Landschaften, Behausungen und Naturereignissen erhält der englische Alltag einen Hauch von märchenhafter, meist morbider Fremdartigkeit, vor deren Hintergrund der sympathische Privatdetektiv mit seinem Charme und Witz die Sympathien der Leser gewinnt.Gilbert Keith Chesterton (1874–1936) hat sich als Romancier, Literaturhistoriker, Historiker, Essayist und Pamphletist einen Namen gemacht. Außer seinen Detektivgeschichten, die sich überwiegend um Father Brown drehen, schrieb er Essays, Bücher zur Verteidigung des Christentums (»Orthodoxy« und »The Everlasting Man«), phantastische Romane (»Der Mann, der Donnerstag war«), literaturkritische Arbeiten (z. B. über Charles Dickens) sowie Biographien (»Thomas von Aquin«), Gedichte und Bühnenstücke. Durch die Verfilmung der Father-Brown-Romane mit Heinz Rühmann als »Pater Braun« wurde Chesterton in den fünfziger Jahren auch in Deutschland berühmt.Titel der englischen Originalausgaben:The Innocence of Father Brown (1911)The Wisdom of Father Brown (1914)The Incredulity of Father Brown (1926)