fb2A glove made for Shakespeare's son Hamnet by his grandfather - is it genuine? Is it worth killing for? Is the Dolphin Theatre the place for it?
Edgars Volless
Kings Kongs
Romāns
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
«TAPALS» RĪGA 1998
Tulkojusi Ligita Bērza
ANTONIJS KA BUKMEIKERS Stāsts no krājuma "Džentlmenis afērists" Tulkojis E. Feldmanis
© Mākslinieks EDGARS FOLKS
© "Tapais", 1998
Klasiskie kriminālstāsti
«Klasiskie kriminālslāsti» atspoguļo visai garu laikposmu šā žanra attīstībā vācu un austriešu literatūrā, aptuveni no Lielās Franču revolūcijas līdz Pirmajam pasaules karam. Krājumā ietverti izcilu autoru darbi, sākot no Fr. Šillera un beidzot ar L. Franku. Visos stāstos netrūkst satraucošu, visai asiņainu notikumu, taču netrūkst arī dziļas cilvēkmīlestības. Lidz ar spraigo notikumu attīstību autori attēlo arī sociālos apstākļus, kuros cilvēki kļūst par noziedzniekiem «zuduša goda deļ», par «pazemotajiem un apvainotajiem». Stāsti sakņojas reālos notikumos, tie liek domāt par noziedzību rosinātajiem un tiešajiem izraisītājiem.
Fridrihs Šillers Noziedznieks zuduša goda dēļ (1786)
Heinrihs fon Kleists Atradenis (1810)
Klemenss Brentāno Stāsts par krietno Kasperlu un skaisto Annerli (1817)
E. T. A. Hofmanis Madlēna de Skideri (1819)
Bertolds Auerbahs Bērna slepkavība (1846)
Fridrihs Hebels Anna (1847)
Alfrēds Meisners Dzirnavnieks (1859)
Ludvigs Ancengrūbers Stāsts par kaitīgiem sakāmvārdiem (1884)»
Gerharts Hauptmanis Dzelzceļa sargs Tils (1888)
Rihards Dēmels Vilkacis (1907)
Heinrihs Manns Nabaga Tonjeta (1910)
Arturs Šniclers Slepkava (1910)
Hermanis Zūdermanis Miks Bumbulis (1916)
Leonhards Franks Cēlonis (1916)
KLASISKIE KRIMINĀLSTĀSTI
Rīga «Liesma» 1988
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Sastādījis Guntis Vītoliņš No vācu valodas tulkojuši Guntis Vītoliņš, Pēteris Brants, Silvija Brice un Maiga Lojiete Redaktore Silvija Tītmane Mākslinieks Aivars Sprudžs
Tulkojumi latviešu valodā. komentāri, izdevniecība «Liesma: 1988
Žileta Ziglēra
Klusuma mežs
Tulk. Skaidrīte Jaunarāja
No franču valodas tulkojusi SKAIDRĪTE JAUNARĀJA
RĪGA «LIESMA» 1991
Paris, 1966
REDAKTORES SILVIJA TīTMANE UN IRISA SAKSE MĀKSLINIEKS AIVARS SPRŪDŽS
© Skaidrīte Jaunarāja, tulkojums latviešu valodā, 1991
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Edgars Volless
Kniepadatas noslēpums
TAPALS 1995
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Edgars Volless
KNIEPADATAS NOSLĒPUMS Romāns
Izdevniecība "Pērle", 1929
© Mākslinieks EDGARS FOLKS
Edgars Volless
Kokaina skandāls (BAIGAIS CILVĒKS)
«TAPALS» RĪGA 1996
Tulkojis Adolfs Erss
© Mākslinieks EDGARS FOLKS © "Tapais", 1996
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Edgars Volless
Kreica Kalps
Romāns
Tulkojis Pēteris Miezītis
Stāsti no krājuma "DŽENTLMENIS AFĒRISTS" Tulkojis E. Feldmanis
© "Tapais", 1996 © Mākslinieks EDGARS FOLKS
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
«TAPALS» RĪGA 1996
Įžymioji detektyvinių romanų rašytoja Agata Kristi apie romaną „Kreivas nameliūkštis“ atsiliepia kaip apie vieną mėgstamiausių savo knygų, kurią ilgai ruošėsi rašyti, mąstė apie ją sau sakydama, jog vieną dieną, kai turės daug laiko ir norės suteikti sau malonumą, pradės ją rašyti.
Vertėjas: Petras Dambrauskas
Versta iš anglų k.-„Kreivas namas“ ([Crooked House)](https://www.google.com/search?newwindow=1&safe=active&rlz=1C1ASUM_enRU885RU885&sxsrf=ALeKk01fZAI8udbDiWuVNPgJ9YKSDdbJnQ:1590264248669&q=kreivas+nameli%C5%ABk%C5%A1tis+crooked+house&stick=H4sIAAAAAAAAAOPgE-LUz9U3MExPLjdR4gIx0yss4i1MtDSzk630c1NTMhPjk_Nzc_Pz9BNTEgtKUlPiy_OLsq3AnMSSzPy84kWsKtlFqZllicUKeYm5qTmZR1dnH11YklmskFyUn5-dmqKQkV9anLqDlREAYiNEHG4AAAA&sa=X&ved=2ahUKEwiw94_948rpAhUDkMMKHeWsBR8QmxMoATARegQIEBAD)yra detektyvinės fantastikos kūrinys, kurį sukūrė Agatha Christie ir kurį pirmą kartą JAV išleido „Dodd, Mead and Company“ 1949 m. Kovo mėn., O JK - tų pačių metų gegužės 23 d. „Collins“ nusikaltimų klubas. Veiksmas vyksta 1957 m. Rudenį Londone ir jo apylinkėse.
[Tęsinys](https://www.google.com/search?newwindow=1&safe=active&rlz=1C1ASUM_enRU885RU885&sxsrf=ALeKk01fZAI8udbDiWuVNPgJ9YKSDdbJnQ:1590264248669&q=kreivas+nameli%C5%ABk%C5%A1tis+agata+kristi+t%C4%99sinys&stick=H4sIAAAAAAAAAOPgE-LUz9U3MExPLjfRUsgot9JPzs_JSU0uyczP00_Kz88utkoDCuSXp6YoJFUuYtXJLkrNLEssVshLzE3NyTy6OvvowpLMYoXE9MSSRIXsoszikkyFkiMzizPzKosBk7amtV4AAAA&sa=X&ved=2ahUKEwiw94_948rpAhUDkMMKHeWsBR8Q6BMoADATegQIDRAC): [A Murder is Announced](https://www.google.com/search?newwindow=1&safe=active&rlz=1C1ASUM_enRU885RU885&sxsrf=ALeKk01fZAI8udbDiWuVNPgJ9YKSDdbJnQ:1590264248669&q=kreivas+nameli%C5%ABk%C5%A1tis+a+murder+is+announced&stick=H4sIAAAAAAAAAOPgE-LUz9U3MExPLjdRAjPNDdOMk7QUMsqt9JPzc3JSk0sy8_P0k_Lzs4ut0oAC-eWpKQpJlYtYdbKLUjPLEosV8hJzU3Myj67OPrqwJLNYIVEht7QoJbVIAcTOy8svzUtOTdnByggAG00BYmwAAAA&sa=X&ved=2ahUKEwiw94_948rpAhUDkMMKHeWsBR8QmxMoATATegQIDRAD)
Edgars Volless
Kūstoša svece
Rоmāns
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Asociacija « Kriminālvēstnesis» Rīga, Rota 1992
L'Affaire Lerouge, "roman judiciaire", a pour sujet le monde de la magistrature: des questions d'éthique juridique sont soulevées et le fonctionnement du Palais et du système des jurés est décrit. La toile de fond est le Paris du 19e siècle avec sa tripartition des nobles, des pleutres et des bourgeois qui, eux, essayent de s'élever au niveau des nobles. L'histoire est centrée autour des bourgeois Daburon, juge d'instruction en fonction, et de Noël Gerdy, avocat ici en tant que personne privée. Puis il y a la famille noble de Commarin avec son fils Albert, secrètement fiancé à la noble Claire d'Arlanges. Le peuple est représenté par la dame tuée, veuve Lerouge, par un détective amateur, "agent de police volontaire" surnommé Tirauclair, et par la police officielle: l'inspecteur Gévrol et le jeune agent Lecoq. Veuve Lerouge nourrice, le juge amoureux de Claire, Tirauclair protecteur de Noël, qui lui est un fruit de la passion: tous ont un lien avec la famille Commarin.
L'aspect judiciaire étant un meurtre, une enquête est menée par le juge d'instruction et par Tirauclair, avec en arrière-plan les policiers. Grâce aux perspectives différentes de tous ses enquêteurs, le jeu de déduction prend parfois des tournures intéressantes. On donne beaucoup d'attention aux preuves matérielles comme point de départ pour des déductions psychologiques. Les raisonnements juridiques sont bien développés. L'intrigue est construite sur des données faussées dans le passé. Chaque personnage, pas seulement le meurtrier, a ses propres mobiles: l'honneur de famille noble et l'honneur de la conscience; l'amour et la jalousie, l'ambition et la convoitise. On aboutit à la solution de l'Affaire Lerouge par bien des détours, impliquant des fautes professionnelles, qui font que le juge donne sa démission. Et pour fin, le père Tirauclair, "après avoir cru à l'infaillibilité de la justice", ne voit plus partout qu'erreurs judiciaires. L'ancien agent volontaire doute de l'existence du crime et soutient que le témoignage des sens ne prouve rien. Il fait signer des pétitions pour l'abolition de la peine de mort et organise une société destinée à venir en aide aux accusés pauvres et innocents.
"L'Affaire Lerouge" serait inspiré des mémoires de Vidocq et du chef de la Sureté, Canler. Le livre, publié en feuilleton, est d'abord le récit d'un drame de famille et d'amour: il ne faut pas interpréter comme des longueurs les chapitres pas nécessaires pour le récit de détection. J'étais surpris par l'originalité et la "modernité" de ce polar, un "must" pour tout fan de polars qui s'intéresse aussi un peu à l'histoire de la littérature. Qu'est-ce que cet auteur aurait donné s'il n'avait pas succombé à 41 ans à sa maladie attrapée en Afrique.
Une nuit de juin 1871, le maire de Sauveterre en Saintonge est averti que le château de Valpinson est en feu et que son propriétaire, le comte de Claudieuse, a été grièvement blessé… Un jeune paysan un peu simplet a cru reconnaître en l'agresseur du comte, Jacques de Boiscoran, un propriétaire voisin qui se retrouve bientôt en prison. La défense de l'inculpé s'organise et un jeune avocat parisien, Manuel Folgat, se persuade rapidement de l'innocence de l'accusé. Il découvre cependant le passé du jeune homme, uni par un lien secret avec la comtesse de Claudieuse. Celle-ci ayant appris quelque temps plus tôt que Jacques venait de se fiancer avec la jolie Denise de Chandoret, a exigé de récupérer ses lettres d'amour. Un rendez-vous avait été fixé près de Valpinson, le soir du drame…
Comme toujours chez Gaboriau, après la patiente et envoûtante recherche de la vérité, le drame se dénoue rapidement, libérant du même coup le lecteur des sortilèges d'un récit des plus noirs.
Džeimss Gripando
Labirints
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
KONTINENTS RĪGA
Samaksā man tik, cik viņa ir vērta!
Tādu izpirkuma prasibu no neparastās skaistules Mias nolaupītāja saņem divi viņai vistuvākie cilvēki. Viens no tiem ir Mias vīrs - miljonārs Salasars, kas guvis peļņu apšaubāmās spekulācijās ar nekustamo īpašumu. Otrs - viņas mīļākais, advokāts Svaiteks, kas allaž nesavtīgi centies aizstāvēt ikvienu, par kura nevainību !r pārliecināts.
Dinamiskais, aizraujošiem un neparedzamiem pavērsieniem bagātais sižets attīstās ātrā un psiholoģiski nospriegotā stilā, kas tik raksturīgs Džeimsam Gripando. Viņš ir vairāk nekā divpadsmit pazīstamu spriedzes romānu autors. Gripando romānu intensitāte un nežēlīgais asums lasītāju pārsteidz un neatstāj vienaldzīgu. Viņa grāmatas tulko visos kontinentos, un tās atnesušas viņam pasaules slavu.
Samaksa man tik, cik viņa ir vērta!
Tādu izpirkuma prasību saņem nolaupītu sieviešu tuvinieki.
Noziedznieks līdz šim bijis konsekvents kad mazturīgs vīrs pārdeva savu nelielo rūpalu un visu iegūto 19 tūkstošus atdeva izpirkuma naudā, nolaupītājs atdeva viņa sievu sveiku un veselu.
Toties, kad multimiljonārs Torntons uz nolaupītāja prasību atsūtīja 1 miljonu, viņa sievu atrada noslīcinātu Floridas ūdenskrātuves labirintos un uz viņas rokas bija aproce ar uzrakstu "aplams cipars"…
Kad tiek nolaupīta miljonāra Salasara burvīgā sieva Mia, situācija ir nokaitēta līdz baltkvēlei, jo Salasars nevēlas maksāt par sievu, kuru apsūdz neuzticībā. Viņas vienīga cerība ir Džeks Svaiteks mīļākais, kas neko nenojauta par Mias laulību…
Jaunas klases spriedzes darbu autors, par kura prasmi nevienam nav šaubu.
No angļu valodas tulkojusi Anna Frīdenberga Vāka dizains Kristiāns Šics
© Džeimss Gripando, 2006 © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, "Apgāds "Kontinents"", 2008
Stenografistė Šeila Veb įėjo į 19 namą Vilbrehem Kresento gatvėje, kaip buvo nurodyta. Tada ji ir pamatė šiurpų reginį: vyro lavoną, tysantį ant svetainės grindų. Byloje Puaro sudomino laikas. Nors ir šoko būsenoje, Šeila aiškiai atsiminė, jog girdėjo, kaip laikrodis su gegute išmušė tris valandas. Tačiau kiti keturi laikrodžiai svetainėje rodė tokį laiką: 4.13. O keisčiausia, kad tik vienas laikrodis priklausė namo savininkei.
Originalus pavadinimas "The Clocks" (1963)
Vertįjas : Irma Gocentienė
The novel is notable for the fact that Poirot never visits any of the crime scenes or speaks to any of the witnesses or suspects. He is challenged to prove his claim that a crime can be solved by the exercise of the intellect alone. The novel marks the return of partial first-person narrative, a technique that Christie had largely abandoned earlier in the Poirot sequence but which she had employed in the previous [Ariadne Oliver](https://en.wikipedia.org/wiki/Ariadne_Oliver) novel, [ *The Pale Horse*](https://en.wikipedia.org/wiki/The_Pale_Horse_\(novel\)) (1961). There are two interwoven plots: the mystery Poirot works on from his armchair while the police work on the spot, and a Cold War spy story told in the first person narrative.
