ĶINĪZERIS

Džeks Londons, VII sēj

Kad DIEVI smejas

Freds Lords

Klausies, runā dzīvnieki!

Stāsti par dabu. Freds Lords kļuvis par reportieri un iztaujā dzīvniekus uzzinot par viņu dzīvesveidu un paradumiem daudz ko jaunu

Izdevniecība «Liesma» Rigā 1969

No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ernests Setons Tompsons

Koijotito un citi stāsti

Koijotito - stāsts par gudro šakāli ; Sudrablāsums - stāsts par vārnu ; Springfīldas lapsa ; Zaļspārnīte un viņas ce]ojums pa sauszemi ; Bingo - stāsts par manu suni  ; Pa Smilškalnu brieža pēdām ; Vēja aurs - Kilderstrauta jenots ; Aidinieks ; Lobo - Karempo valdnieks ; Dižradzis - Kūtinejas auns ; Pelēkā lāča dzīves gājums ; Skrambausis - Stāsts par trusīti baltļipiti ; Domino - stāsts par sudrablapsu ; Cinks - kucēna attīstības gaita

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

No angļu valodas tulkojusi Anna Bauga Mākslinieks Gunārs Krollis.

LVI 1959

Ņina Smirnova, Ariadna Šibanova

Kontinentos un valstīs: Āfrika, Austrālija, Okeanija un Antarktīda

Lasāmā grāmata kontinentu ģeogrāfijā. no krievu val. tulk. Rute Runce ; zin. konsult. Zandis Spuris / Sast.: N. Smirnova, A. Sibanova. -

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Rīga : Zvaigzne, 1985. - 168 lpp.

Igors Akimuškins

Kurp? Un kā?

Stāsti par dabu

Sajā grāmatā stāstīts par dzīvniekiem, kuri neuzturas vienā vietā, par mūžīgajiem ceļotā­jiem, četrkājiem, spārnainajiem, juras dzīvnie­kiem, par to, no kurienes un uz kurieni viņi iet, lido, peld un kā atrod ceļu. Jau sen cilvē­kus satrauc neizskaidrojamā dzīvnieku «intuī­cija», «pārdabiskā» (tā daudziem šķita) sa­juta — «sestā sajūta», kas viņiem palīdz ne­maldīgi orientēties apkārtējā pasaulē, viņu prasme redzēt neredzamo, dzirdēt nedzirdamo.

Daudzus no šiem noslēpumiem zinātne at­minējusi. Dabā atklātas apbrīnojamas «sestās sajūtas»: ultraskaņas lokatori un radiolokatori, polaroidi un fizioloģiskie hronometri, saules kompasi un sarežģītas «horeogrāfiskas» meto­des informācijas sniegšanai, kādas atklātas bišu dzīvē.

Vēl nesen jau pieņēmums vien, ka kaut kas tāds ir iespējams, būtu uzskatīts par tukšu fan­tastiku. Tomēr kaut kas tāds tiešām ir iespē­jams, tas pastāv. Tas ir pierādīts.

Tulkojuši H. Zvaigznīte un G. Vītoliņš Vaku un titulu zīmējis A. Stankevičs

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1969

Dans un zoo, une enfant et un vieux loup borgne se fixent, œil dans l'œil. Tout la vie du loup défile au fond de son œil : une vie sauvage en Alaska, une espèce menacée par les hommes. L'œil de l'enfant raconte la vie d'un petit Africain qui a parcouru toute l'Afrique pour survivre, et qui possède un don précieux : celui de conter des histoires qui font rire et rêver.

OSKARS GERTS, ARTURS MAURIŅŠ

LAIKAZĪMES

Ieskats tautas vērojumos un ticējumos

RĪGA

«LIESMA»

1986

MŪSU LASĪTĀJ!

Vai nav tā, ka, strādādami ar moderno tehniku, pārvie­todamies ātros un ērtos satiksmes līdzekļos, dzīvodami labiekārtotos dzīvokļos, arvien skaudrāk sākam izjust, kā mazinās mūsu tiešās saiknes ar dzīvo un nedzīvo dabu? Personības harmoniskai attīstībai taču nepieciešama gan kul/liras, gan dabiskās vides daudzveidība. Bet kur dzīves steigā rast šos pieturas punktus saiknei ar dabas daudz­veidību? Liksim lietā jau uzkrātās tautas gudrībasl Vērī­gāk ieskatīsimies odu dejā un mākoņu kustībā, ieklausī­simies varžu kurkstēšanā un meža šalkās, pavērosim, kādā secībā saplaukst koki un kā guļ mūsu draugs suns, cik augstu lido bezdelīgas un kā pūš vējš — uz varavīksni vai no tās. Te nu tad lieti palīdzēs daudzajos gadsimtos izkristatizētās laikazīmes. Tās uzticīgi un gudri kalpoju­šus mūsu senčiem, kad vēl nebija zinātniskās meteorolo­ģijas, agronomijas un zootehnikas. Laikazīmes varbūt palīdzēs detalizētāk aplūkot dzīvās un nedzīvās dabas pa­rādības, bet zinātnes atziņas — izprast objektīvās cēloņ­sakarības.

Tāpat domājam, ka laikazīmes nav zaudējušas savu praktisko nozīmi arī modernās zinātnes strauja uzplau­kuma laikmetā. Zinātne vispārina cilvēces atziņas, laikazīmes — konkretizē, tām ir izteikti lokāls raksturs. Laikazīmēs koncentrētā veidā uzkrātās tautas gudrības nekon­kurē ar moderno zinātni, bet gan to savdabīgi papildina, krietni vien izejot ārpus mums pierastajiem dabaszinātņu nogabaliem. Tās iesniedzas vispārējā esamības redzējumā, dabas uztveres estētikā un ētikā, tajās izpaužas ari tautas vitalitāte, dzīvesprieks. Bieži vien grūti novilkt robežu starp tautas vērojumiem, kas strikti kalpo praktiskai laika apstākļu paredzēšanai, un tā saucamajiem ticējumiem ar tiem raksturīgo daudzslāņaino ētisko, filozofisko un prāt- niccisko saturu un zemtekstu. Jo arī te tā vai citādi iz­teikta mūsu priekšteču ekoloģiskā domāšana. Viens otrs ticējums pirmajā skatijumā var likties panaivs vai mal­dīgs. Taču ielūkosimies tajā vērīgāk un mēģināsim rast racionālo kodolu. Atcerēsimies F. Engelsa vārdus «Anti- Diringā»: Ir daudz vieglāk ar prātā aprobežoto viduvē­jību, kā to dara Kārlis Fogts, uzbrukt vecajai natūrfilozofijai nekā novērtēt tās vēsturisko nozīmi.»

Tāpēc mēs neesam centušies

Latviešu tautas ticējumi

Sakrājis un sakārtojis

Prof. Pēteris Šmits

1940 latviešu folkloras kratuves

ar kultūras fonda pabalstu

latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē, sste®,.

RIGA, 1940

Prof. P. Šmits apkopojis pavisam 36 790 latviešu tautas ticējumus, kuri pirmoreiz izdoti 1940. - 1941.g. grāmatā " Latviešu tautas ticējumi " 4 sējumos. Ticējumi sakārtoti pa tēmām, bet tēmas alfabēta kārtībā. Šāds pats sakārtojums paturēts, arī ievadot tos datorā. Tā kā laika gaitā ir mazliet mainījusies latviešu valodas pareizrakstība un grāmatu teksts tiek saglabāts oriģinālrakstībā (izņemot burtu "ŗ" nelielai daļai ticējumu, kuri ierakstīti datorā pirms vairākiem gadiem), tad šeit ir atrodamas arī formas, kādas mūsdienu rakstībā nelieto (piem., vajaga, bij u. c.). Daļa ticējumu pierakstīti izlokšņu formā. Lai tos atšķirtu no pārējiem, to numuriņš iezīmēts zaļā krāsā.

Prof. P. Šmita savāktie ticējumi, kupis tagad publicē Latviešu folklo­ras krātuve, nav pieredzējuši paša krājēja un kārtotāja pēdējo redakciju; trūkst arī paredzētā ievada. Tāpat nelaiķis nav paspējis ticējumu pētī­šanas rezultātus ietilpināt Mitoloģijas 3. iespiedumā, kam bija drīzumā parādīties. Ka šie rezultāti būtu ienesuši ievērojamus papildinājumus šinī nozarē, par to prof. Šmits vairākkārt izsacījies mutes vārdiem, kā arī norādījis jau 2. izdevuma priekšvārdā.

Ticējumu kārtošanu pabeigusi prof. Šmita uzticīgā palīdze — viņa kundze Ida; tāpat viņa skatījusi cauri arī korektūras, ko savukārt darījis arī P. Šmits jun. Kopējās pārrunās esam noskaidrojuši edicijas principus, palikdami pie vārdnīcas iekārtojuma un pareizrakstību unificējot tādē­jādi, ka izloksnēm un apvidiem netiktu atņemtas raksturīgās formas un izteicieni. Ticējumi visi numurēti. Manās rokās palicis pēdējais lasījums un kontrole, kā arī dažādu technisko trūkumu novēršana. Nedaudzos gadījumos iespējamas pārskatīšanās kļūdas iesūtītāju un teicēju vārdos un uzvārdos resp. to atšifrēšanā.

Prof. Šmita krājums ietvep ap 36.000 ticējumu, kas godam aizpilda robu mūsu līdz šim publicētās tautas tradicijās. Tautas ticējumos atspo­guļojas tā mūsu senču dzīves daļa, kas mazāk apgaismota Sls tautas; gara mantās. T« tgiēs redzam senās zinātnes un reliģijas atliekas, paražas, praktiskus norādījumus visādos dzīves gadījumos; tāpat arī tautas dzied­niecību, burvības, pareģojumus, kas dibināti pa daļai uz senākām tradi- cijām, pa daļai uz patiesiem novērojumiem dabā un dzī«ē. "Daļu no šiem ticējumiem jūtami ietekmējusi arī kristīgā ticība. Tautas ticējumus, tāpat kā pārējos folkloras materialus, nelaiķis sācis vākt vēl skolnieks būdams, bet pirmais krājums gājis bojā pasaules kaja laikā (1914.—1919. g.). Daļa ticējumu gan vēlāk restaurēta. Šinī darbā labs palīgs nelaiķim bijusi māsa Emīlija Zommere. Daudz ticējumu, kā arī pasaku un teiku, nelai­ķis dzirdējis no sava tēva tēva Lisēniešu Pekšos (Raunas pag.), bet, cik spēdams, vā^js arī no citiem vecākiem ļaudīm, ikreiz, kad tam gadījies būt kādā citā %zimtenes novadā.

Iesācis savu darbu ar tautas dziesmu studijām, prof. P. Šmits ir rediģējis Latviešu folkloras krātuves uzdevumā Tautas dziesmas (4 sēju­mos) — pirmo papildinājumu Kr. Barona Latvju Dainām, izdevis paša vāktās un kārtotās pasakas un teikas 15 sējumos, ietilpinot tur arī ie­priekšējos, t. i. pirms tam iespiestos materialus. Ticējumu krājums no­slēdz prof. P. Šmita ražīgo folklorista darbu. Lai tas tad arī butu pēdē­jais piemiņas vainags prof. P. Šmita mūža darbam.

Prof. K. Straubergs.

Personīgi no sevis varu piebilst ka grāmata nonāca manās rokās pavisam bēdīgā stāvoklī-es to nejauši uzgāju kādas mājas bēniņos. Bet izrādās ka tas viss ir atrodams interneta vietnē- http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/

Novēlu patīkamu lasīšanu

Imants Ločmelis

Žozefs Kesels Lauva

Žozefs Kesels (1898 - 1979) — franču rakstnieks, Franču Akadēmijas loceklis, savos darbos apvieno asu sižetu un dramatiskas situācijas ar īpatnēju pasaules skatījumu un lielu literāru meistarību. Viņš ir daudz ceļojis, rakstījis arī plašas reportāžas, tāpēc piedzīvojumi un pārdzīvojumi viņa darbos apveltīti ar lielu dzīves īstenības izjūtu un ticamību.

No franču valodas tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja Mākslinieks Jānis Jaunarājs «Preses nams» Rīga 1994

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

© S. Jaunarājas tulkojums, J. Jaunarāja mākslinieciskais iekārtojums, 1994.

A/s «Preses nams» apgāda vadītāja Māra Caune Tipogrāfijas direktors Teodors Prūsis

Kesels Ž.

Kc 820 Lauva — R., a/s «Preses nams», 1994 — 288 lpp

Leafpool always knew medicine cats weren’t meant for love… until she fell for the WindClan warrior Crowfeather. Now she’s determined to keep their kits a secret. But to fool all of ThunderClan, she’ll need help—from her sister, Squirrelflight, and perhaps even from StarClan.

The cheeky title of Melissa Haynes’s story of adventure in Africa, Learning to Play with a Lion’s Testicles, earned the book some big publicity on NBC-TV/Late Night with Jimmy Fallon on September 4,2013 where it topped the show’s list of “Titles Not to Read” for September 2013. Melissa’s book was also a big smash on the March 11, 2014 Ellen Show, where Ellen and guest Ricky Gervais highlighted the book throughout the entire hour.

Playing with a lion’s testicles: An African saying that means to take foolhardy chances.

For the reader who has ever dreamed of going to Africa or knows the pain of loss and guilt, Learning to Play with a Lion’s Testicles will fill your soul.

Melissa, an exhausted executive from the city seeks meaning and purpose from her work volunteers for a Big Five conservation project in South Africa. Her boss, an over-zealous ranger, nicknamed the Drill Sergeant, has no patience for city folk, especially if they’re women. He tries to send her packing on day one, but Melissa stands her ground with grit and determination, however shaky it may be.

Conflict soon sets the pace with a cast filled with predatory cats and violent elephants, an on-going battle of wits with the Drill Sergeant. Even Mother Nature pounds the reserve with the worst storm in a century. But the most enduring and profound conflict is the internal battle going on within Melissa, as she tries to come to terms with the guilt surrounding her mother’s death. When death grips the game reserve, it is the very animals Melissa has come to save that end up saving her.

Džordžs Maikls

Maiklu ģimene Āfrikā

Stāsti par dabu

Pēc grāmatas motīviem uzņemta filma "Likteņa tamtami". Autors mūs aizved Āfrikas plašumos, studijā, «kuras sienas ir biezie meži un necaurejamie džungļi, jumts — spilgti zilā debess, bet dekorācijas apgaismo mūžīgās dzīvības spīdeklis». Mūsu priekšā Āfrika, kur var ierau­dzīt visneparastākos skatus: lauvas brīvi kāpj augšā pa pamestas mājas kāpnēm, attupstas uz jumta un ne­atdarināmā cienībā vēro apkārtni; ziloņu pulki ierodas dzeršanas vietā; ūdenī atpūšas liels nīlzirgu bars; veidā klejo milzīgi pulki visdažādāko Āfrikas antilopju …

Daudzi skatītāji atcerēsies filmā «Likteņa tamtami» lieliski uzņemtās epizodes — niknās cīņas laupījuma dēj starp gepardu un lauveni un pēc tam starp gepardu un ērgli; neparasto atgadījumu ar Džūnu, kas, nepie­sardzīgi attālinājusies no pārējiem ģimenes locekļiem, tik tikko nekļūst par krokodila upuri. Tikai izšķirošajā acumirklī Maikla karabīnes lode izglābj viņai dzīvību. Neaizmirstama ir arī komiskā epizode, kad tiek sagūs­tīts mazais, četrgadīgais zilonītis, kuru ar lielām pūlēm izdodas izkustināt no vietas.

Izdevniecība «Liesma» Rīga 1974

No angļu valodas tulkojusi Ilze Gintere  Māksliniece I. Kalnciema, Tulkojums latviešu valodā, «Liesma» 1974

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

DŽERALDS DARELS

MANA ĢIMENE UN CITI ZVĒRI

«Mana ģimene un citi zvēri» ir viens no agrīnajiem šī ievērojamā angļu zoologa un rakstnieka animālista darbiem. Tajā stāstīts par au­tora bērnību, par vairākiem Grieķijā, Korfu salā, pavadītiem gadiem, kad zēnā mostas mīlestība pret dabu, pret visu dzīvo radību, redzams, kā no viņa pamazām veidojas nopietns dabas pētnieks, zinātnieks zoo­logs. Taču grāmata nav vienkāršs autobiogrāfisks vēstījums. Ļoti liela ir tās izzinošā vērtība. Autors atklāj lasītājam savdabīgu pasauli, kas pavirša vērotāja acīm paslīd garām nepamanīta, un pastāsta par to daudz interesanta.

Grāmata uzrakstīta saistoši, ar Džeraldam Darelam raksturīgo brīniš­ķīgo humoru, un to ar aizrautību lasīs ne tikvien bioloģijas zinātņu speciālisti, bet ikviens dabas draugs.

Džeralds Darels

Mana ģimene un citi zvēri

Apvārsnis

«Mana ģimene un citi zvēri» ir viens no agrīnajiem šī ievērojamā angļu zoologa un rakstnieka animālista darbiem. Tajā stāstīts par au­tora bērnību, par vairākiem Grieķijā, Korfu salā, pavadītiem gadiem, kad zēnā mostas mīlestība pret dabu, pret visu dzīvo radību, redzams, kā no viņa pamazām veidojas nopietns dabas pētnieks, zinātnieks zoo­logs. Taču grāmata nav vienkāršs autobiogrāfisks vēstījums. Ļoti liela ir tās izzinošā vērtība. Autors atklāj lasītājam savdabīgu pasauli, kas pavirša vērotāja acīm paslīd garām nepamanīta, un pastāsta par to daudz interesanta.

Grāmata uzrakstīta saistoši, ar Džeraldam Darelam raksturīgo brīniš­ķīgo humoru, un to ar aizrautību lasīs ne tikvien bioloģijas zinātņu speciālisti, bet ikviens dabas draugs.

izdevniecība «zinātne» Кīga 1973

Ar Džeraldu Darelu latviešu lasītājs vairs nav jāiepazīstina. Latviešu valodā izdotas jau divas viņa grāmatas, kas kļuvušas visai iecienītas: «Zvērudārzs manā bagāžā» un «Noslēpumaino trokšņu zeme».

«Mana ģimene un citi zvēri» ir viens no agrīnajiem šī ievērojamā angļu zoologa un rakstnieka animālista darbiem. Tajā stāstīts par au­tora bērnību, par vairākiem Grieķijā, Korfu salā, pavadītiem gadiem, kad zēnā mostas mīlestība pret dabu, pret visu dzīvo radību, redzams, kā no viņa pamazām veidojas nopietns dabas pētnieks, zinātnieks zoo­logs. Taču grāmata nav vienkāršs autobiogrāfisks vēstījums. Ļoti liela ir tās izzinošā vērtība. Autors atklāj lasītājam savdabīgu pasauli, kas pavirša vērotāja acīm paslīd garām nepamanīta, un pastāsta par to daudz interesanta.

Grāmata uzrakstīta saistoši, ar Džeraldam Darelam raksturīgo brīniš­ķīgo humoru, un to ar aizrautību lasīs ne tikvien bioloģijas zinātņu speciālisti, bet ikviens dabas draugs.

No angļu valodas tulkojusi Helma Lapiņa

Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1973

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

In this novella from the world of Erin Hunter's #1 nationally bestselling Warriors series, discover the sinister past of one of the most treacherous cats in the Dark Forest, leading up to the events of Warriors Super Edition: Crookedstar’s Promise .

Long before she troubled the dreams of Crookedstar or Tigerclaw, Mapleshade was a warrior of ThunderClan. But then the Clans cast her out as a traitor—and she vowed to seek her revenge….

Warriors: Mapleshade's Vengeance also includes a teaser to Warriors Super Edition: Crookedstar's Promise .

Džeralds Darels

mātes izprecināšana

un citi stāsti

Gerald Durrell MARRYING OFF MOTHER AND OTHER STORiES

No angļu valodas tulkojusi LINDA VĪTOLA

Māksliniece SOLVITA OZOLA

© Gerald Durrell, 1991 © Nordik, 2001

Džeralds Darels

Mātes izprecināšana un citi stāsti

Stāsti par dabu

Džeralds Darels arī šajā grāmatā atklāj brīnišķīgu ekscentrisku personību virkni. viņš iepazīstina ar savas ģienes dīvainībām Grieķijā, Perigorā dalās piknika maltītē ar trifeļcūku vārdā Esmeralda,apbur vecās daiļavas Memfisā, Apmetas pie kārēja-alkoholiķa Paragvajā, nogādā mutē izlaidušos papagaili perversam garīdzniekam Londonā, ietur vakariņas kopā ar ruleti spēlējošu mūķeni Montekarlo

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

No angļu valodas tulkojusi  Linda Vītola

No angļu valodas tulkojusi Linda Vītola

Māksliniece Solvita Ozola

© Gerald Durrell, 1991 © Nordik, 2001

"Kurš gan spēj pretoties Esmeraldai - medaļotai trifeļcūkai ar gardēža tieksmi uz Rokforu, rotātai ar zelta kaklasiksnu un iesmaržotai ar dārgām smaržām? Vai Mozum - rupjmutīgam papagailim, kas dāvināts pārāk šķīstam garīdzniekam?… Viņa daudzie fani zinās, ko sagaidīt, un viņi nebūs vīlušies." New York Times Book Review

"Šie stāsti ir pilni ar draiskulībām, šķelmībam un vecmodīgām muļķībām." Boston Globe

"Darela senais šarms joprojām ir tepat."

San Francisco Chronicle

Līgava - sieviete ar lieliskām izredzēm uz laimi pagātnē

Ambrozs Bīrss Sātana vārdnīca

Ivans Aramiļevs

Mednieka stāsti

Stāsti: Atpūtā  ; Gulbju salā  ; Mazdēli  ; Uz Čanu ezera  ; Sirds neļāva  ; Mednis  ; Kāzu dāvana  ; Berendejs  ; Sniega fontāni  ; Putnu valoda  ; Rudastis  ; Meža kauja  ; Pīles  ; Stils  ; Platmale  ; Brāļi  ; Lāču mednieks  ; Neveiksmīgā diena  ; Tereška  ; Agaška  ; Joks  ; Tjucha  ; Garaušu pēdās  ; Sēnes  ; Aports  ; Kautrība  ; Vilki  ; Partizanis  ; Delveris  ; Aļņi  ; Kepainis  ; Pirmais medījums  ; Vectēvs  ; Uz lāčiem  ; Dāvana  ; Kā es mācījos šaut  ; Riestā  ; Pēc brīnumputna  ; Sabulis  ; Meža degšana  ; Pirms vētras  ; Taigā  ; Raksturs  ; Medību atklašanas diena  ; Ar sirds asinīm  ; Kuzma Camovs  ; Slēpes  ; Kalnos  ; Strazds  ; Mednieku komanda  ; Snaiperis ; Klusiķis  ; Rīta dziesma  ; Dimka  ; Aklais suns  ; Bazūne  ; Briedums  ; Agats  ; Uz lielajām sīgām  ; Sudrabīte  ; Pie Sermuļupes  ; Apburtā lapsa  ; Bēdu brāļi  ; Zaķis  ; Pēdējais lidojums  ; Ceļojums uz Kulduru  ; Siltie avoti  ; Mantiks  ; Udega

LVI 1958

Tulkojis Jānis Vainovskis Mākslinieks N. Zvirbullis

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis