Рассказ вошёл в сборники:Quicker Than The Eye (В мгновение ока)Bradbury Stories: 100 of His Most Celebrated Tales (Сборник ста лучших рассказов)Summer Morning, Summer Night (Летнее утро, летняя ночь)

Originally published in 1936, House of Incest is Anaïs Nin’s first work of fiction. The novel is a surrealistic look within the narrator’s subconscious mind as she attempts to escape from a dream in which she is trapped, or in Nin’s words, as she attempts to escape from “the woman’s season in hell.” In the documentary Anaïs Observed, Nin says House of Incest was based on dreams she’d had for more than a year. Nin’s usage of the word incest in this case is metaphorical, not literal. In this book the word incest describes a selfish love where one can appreciate in another only that which is similar to oneself. One is then only loving oneself, shunning all differences. At first, such a self-love can seem ideal because it is without fear and without risk. But eventually it becomes a sterile nightmare.Review“House of Incest is a strange and challenging work that demands the full attention of the reader. It is not so much a story of people (although it certainly is that) as it is a visit into the hellish nightmare of the narrator’s experience from which she emerges satisfactorily. But, however one approaches the work, House of Incest is Nin’s best work of fiction and one that contains most of her basic themes, images and patterns that she would use in her later work.”—Benjamin Franklin and Duane Schneider

Howards End is a novel by E. M. Forster, first published in 1910, which tells a story of class struggle in turn-of-the-century England. The main theme is the difficulties, troubles, and also the benefits of relationships between members of different social classes.

Dostoïevski a 40 ans lorsqu'il écrit Humiliés et Offensés, peu après son retour d'exil en Sibérie, pour soutenir une revue appartenant à son frère. C'est encore une oeuvre de «jeunesse».Vania, le narrateur, est écrivain de son état. Il recueille Nelly une jeune orpheline dont la mère est morte dans le dénuement et et qui a été reniée par son père. Bien qu'amoureux de Natacha, Vania se sacrifie au profit d'Aliocha, jeune homme faible et influençable dont Natacha est éprise. Entre ces deux histoires, le parfait scélérat – le prince Valkovski, père d'Aliocha, cause des malheurs au long de ce récit.Si Dostoïevski, admirateur des livres d'Eugène Sue, use des procédés classiques du roman-feuilleton – mélodrame sentimental et drame social, scènes à effet rythmant le cours de l'histoire, il va au delà, et les caractères dépeints, notamment ceux de Nelly et du narrateur sont remarquables. Dostoïevski puise dans son expérience personnelle pour décrire Vania.

“This is a superb text of astonishing modernity, a veritable manifesto of the wretched of the earth…”

— Marianne

Bruno Jasienski’s I Burn Paris has remained one of Poland’s most uncomfortable masterstrokes of literature since its initial and controversial serialization in 1928 in the French magazine L’Humanité (for which Jasienski was deported). It tells the story of a disgruntled factory worker who, finding himself on the streets, takes the opportunity to poison Paris's water supply with a deadly virus. With the deaths piling up, we encounter Chinese communists, rabbis, disillusioned scientists, American millionaires and a host of others as the city sections off into ethnic enclaves and everyone plots their route of escape. At the heart of the cosmopolitan city is a deep-rooted xenophobia and hatred — the one thread that binds all these groups together. As Paris lies in ruin, Jasienski issues a rallying cry to the downtrodden of the world while mixing “The Internationale” with a broadcast of popular music.

With its montage strategies reminiscent of early avant-garde cinema and fist-to-the-gut metaphors, I Burn Paris has lost none of its vitality and vigor. Ruthlessly dissecting various utopian fantasies, Jasienski is out to disorient, and he has a seemingly limitless ability to transform the Parisian landscape into the product of disease-addled minds. An exquisite example of literary Futurism and Catastrophism, the novel presents a filthy, degenerated world where factories and machines have replaced the human, but rather than cliché and simplistic propaganda, these features are given an immediacy that depicts the modern metropolis as only superficially cosmopolitan, as hostile and animalistic to its core.

Рассказ вошёл в сборники:The Golden Apples of the Sun (Золотые яблоки солнца)Bradbury Stories: 100 of His Most Celebrated Tales (Сборник ста лучших рассказов)

Рассказ вошёл в сборники:I Sing the Body Electric (Электрическое тело пою)The Stories of Ray Bradbury (И грянул гром: 100 рассказов)

A taxi-driver in 1930s Vienna impersonates a murder victim-with unsettling consequences."One doesn't step into anyone's life, not even a dead man's, without having to live it to the end."A man climbs into Ferdinand Sponer's cab, gives the name of a hotel, and before he reaches it has been murdered: shot through the throat. And though Sponer has so far committed no crime, he is drawn into the late Jack Mortimer's life, and might not be able to escape its tangles and intrigues before it is too late…Twice filmed, I Was Jack Mortimer is a tale of misappropriated identity as darkly captivating and twisting as the books of Patricia Highsmith.

«Інститутка» Марка Вовчка — це соціально-побутова психологічна повість, у якій гостро піднято проблему панської влади над простими людьми. Пиха і вередливість панів викликають обурення, чесність і доброта підневільних людей — симпатію і співчуття.

Москва, 1957 год. Издательство "Известия". Приложение к журналу "Дружба народов". Издательские переплеты. Сохранность хорошая. В сокровищнице отечественной культуры литературное наследие писательницы Марко Вовчок (1833-1907) занимает почетное место. Свыше пятидесяти лет своей жизни она посвятила литературному творчеству.В настоящий трехтомник выдающейся украинской писательницы включены вошли избранные произведения. Том I Рассказы из украинского быта ("Сестра", "Казачка", "Отец Андрей" и др.)Рассказы из русского народного быта ("Надежда", "Катерина", "Купеческая дочка" и др.)Повести ("Институтка", "Червонный король", "Тюленевая баба" и др.) Том II Сказки ("Невольница", "Кармелюк", "Совершенная курица" и др.) Том IIIРоманы ("Записки причетника", "В глуши")

Fjodors DostojevskisIdiotsRomāns četrās daļās,,Idiots” (1868) – tiešs pretstats romāna “Noziegums un sods” galvenam personāžam Raskoļņikovam un tā reprezentētai patvaļas un varmācības idejai. Kņazs Miškins ir cilvēka sirds tieksmju un līdzcietības pravietis. Līdzcietība ir pasīva parādība, tāpēc viņš cenšas padarīt to aktīvu un radošu. Miškins reizē mīl divas sievietes, bet aiz savādas rakstura nenoteiktības un neskaidrības paša pārliecībā un dvēselē nespēj ne tām līdzēt, ne pats tikt laimīgs. Šajā mīlas romānā tik daudz psiholoģisku un psihopatoloģisku atklājumu, tik daudz cilvēka apziņas un aizapziņas dziļumos nojaušamas patiesības, ka autoram ir pilnīgas tiesības pašam to uzskatīt par savu vislabāko darbu.Kopoti raksti desmit sējumos VI sējums Liesma  1975К1 Ф. М. ДостоевскийБо 835 собрание сочиненийв десяти томах Том шестой ИдиотГосударственное издательство художественной литературы Москва 1957Издательство «Лиесма» Рига 1975 На латышском языке Перевод с русского Яна Медениса Художник Карлис ГолдманисNo krievu valodas tulkojis Jānis MedenisMākslinieks Kārlis GoldmanisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisTulkojums latviešu valodā, «liesma», 1975

Umberto EkoIepriekšējās dienas salaMānoši vienkāršs stāstījums par 16-tā gadsimtā dzīvojuša jauna cilvēka dramatisko likteni, par viņa ceļojumiem pa Itāliju, Franciju un Dienvidu jūrām. Uzmanīgs lasītājs atradīs Eko raksturīgo citātu virkni, izlasīs kā autors no jauna uzdod cilvēci satraucošos, mūžīgos un netabildētos jautājumus par to, kas ir Dzīve, kas ir Nāve, kas ir Mīlestība.No itāļu valodas tulkojusi Dace MeiereNoskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvJāņa Rozes apgādsUmberto EcoISOLA DEL GIORNO PRIMA© RCS Libri S.p.A., Milano Bompiani, 1994-2013Programma „Kultūra”Literārā konsultante Olita Rause Mākslinieks Tomass Folks© Dace Meiere, tulkojums latviešu valodā, 2014 ©TomassFolks, mākslinieciskais noformējums, 2014 ©SIA "Jāņa Rozes apgāds", 2014ISBN 978-9984-23-504-2Is the Pacifique Sea my Home?John Donne, Hymne to Cod my CodAk, nelga! Ar ko runāju? Ko, ģeķis, cenšos? Par savām ciešanām es stāstu bezjūtu upei,mēmam olim, kurlam vējam…Ai, un neatbild man cits neviens, tik viļņu šalkums!Džovanni Batista Marīno, Atbalss, Lira, XIX

Kurts VonnegūtsIetupinātaisKādā 2003 gada intervijā, atbildot uz jautājumu, kā viņš jūtas, Kurts Vonnegūts atbildēja: Mani skumdina un tracina tas ka esmu vecs, un arī tas, ka esmu amerikānis. Citādi jūtos labi. Tālāk bija runa par Irākas krīzi, taču šajā īsajā atbildē parādās divas nerimstošas Vonnegūta prioritātes. Domas par cilvēka eksistenciālajiem pamatstāvokļiem un satīriska klātbūtne ASV politiskās dzīves mezglpunktos. Tas raksturīgi arī romānam Ietupinātais (jailbird). Parasts mazais cilvēks, imigrantu - poļa un lietuvietes dēls ieradās pašā divu procesu centrā, kuri atklāj Amerikas visnepievilcīgākos vaibstus: Makartija raganu medībās 20 gadsimta 70. gados.Melnā naktī debesis kratās...Šo parādību, protams, izraisa Vonnegūta nezūdošāis humors un līdztekus pastāvošās Kilgora Trauta teorijas par to, kas patiesībā notiek visumā.Tapals www.nordik.lvKurt vonnegutJailbirdNo angļu valodas tulkojis Jānis ElsbergsNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvRedaktore Māra RūmnieceMāksliniece Solvita Ozola© K. Vonnegūts, 1979 © ). Elsbergs, tulkojums © S. Ozola, dizains © “Tapals", 2003ISUN 9984-720-32-2